0% found this document useful (0 votes)
16 views163 pages

Nidanavagga Atthakatha

Uploaded by

xiaoru.ruu
Copyright
© © All Rights Reserved
We take content rights seriously. If you suspect this is your content, claim it here.
Available Formats
Download as PDF, TXT or read online on Scribd
0% found this document useful (0 votes)
16 views163 pages

Nidanavagga Atthakatha

Uploaded by

xiaoru.ruu
Copyright
© © All Rights Reserved
We take content rights seriously. If you suspect this is your content, claim it here.
Available Formats
Download as PDF, TXT or read online on Scribd
You are on page 1/ 163

Nid±navagga-aµµhakath± : 1 - 2227

Namo tassa bhagavato arahato samm±sambuddhassa

Sa½yuttanik±ye

Nid±navagga-aµµhakath±

1. Nid±nasa½yutta½

1. Buddhavaggo

1. Paµiccasamupp±dasuttavaººan±

1. Eva½ (2.0001) me sutanti– nid±navagge paµhama½ paµiccasamupp±dasutta½.


Tatr±ya½ anupubbapadavaººan±– tatra kho bhagav± bhikkh³ ±mantes²ti, ettha
tatr±ti desak±laparid²pana½. Tañhi “ya½ samaya½ viharati, tatra samaye,
yasmiñca jetavane viharati, tatra jetavane”ti d²peti. Bh±sitabbayutte v± desak±le
d²peti. Na hi bhagav± ayutte dese k±le ca dhamma½ bh±sati. “Ak±lo kho t±va
b±hiy±”ti-±di (ud±. 10) cettha s±dhaka½. Khoti padap³raºamatte, avadh±raºe
±dik±latthe v± nip±to. Bhagav±ti lokagarud²pana½. Bhikkh³ti kath±savanayuttapu-
ggalavacana½. Apicettha “bhikkhakoti bhikkhu, bhikkh±cariya½ ajjh³pagatoti
bhikkh³”ti-±din± (p±r±. 45; vibha. 510) nayena vacanattho veditabbo. ¾mantes²ti
±lapi, abh±si, sambodhesi, ayamettha attho. Aññatra pana ñ±panepi hoti. Yath±ha–
“±mantay±mi (2.0002) vo, bhikkhave, paµiveday±mi vo, bhikkhave”ti. Pakkosa-
nepi. Yath±ha– “ehi tva½, bhikkhu, mama vacanena s±riputta½ ±manteh²”ti (a. ni. 9
11). Bhikkhavoti ±mantan±k±rad²pana½. Tañca bhikkhanas²lat±diguºayogasi-
ddhatt± vutta½. Bhikkhanas²lat±guºayuttopi hi bhikkhu, bhikkhanadhammat±guºa-
yuttopi bhikkhane s±dhuk±rit±guºayuttop²ti saddavid³ maññanti. Tena ca tesa½
bhikkhanas²lat±diguºayogasiddhena vacanena h²n±dhikajanasevitavutti½ pak±-
sento uddhatad²nabh±vaniggaha½ karoti. “Bhikkhavo”ti imin± ca karuº±vipph±ra-
sommahadayanayananip±tapubbaªgamena vacanena te attano abhimukhe
karonto teneva kathetukamyat±d²pakena nesa½ vacanena sotukamyata½ janeti,
teneva ca sambodhanatthena s±dhuka½ manasik±repi niyojeti. S±dhuka½ mana-
sik±r±yatt± hi s±sanasampatti.
Aparesupi devamanussesu vijjam±nesu kasm± bhikkh³yeva ±mantes²ti ce?
Jeµµhaseµµh±sannasad±sannihitabh±vato. Sabbaparisas±dh±raº± hi bhagavato
dhammadesan±, paris±ya jeµµh± bhikkh³ paµhama½ uppannatt±, seµµh± anag±riya-
bh±va½ ±di½ katv± satthucariy±nuvidh±yakatt± sakalas±sanapaµigg±hakatt± ca,
±sann± tattha nisinnesu satthusantikatt±, sad±sannihit± satthusantik±vacaratt±ti.
Apica te dhammadesan±ya bh±jana½ yath±nusiµµha½ paµipattisabbh±vato. Vise-
sato ca ekacce bhikkh³yeva sandh±ya aya½ desan±p²ti eva½ ±mantesi.
Kimattha½ pana bhagav± dhamma½ desento paµhama½ bhikkh³ ±mantesi, na
dhammameva deses²ti? Satijananattha½. Bhikkh³ añña½ cintent±pi vikkhittaci-
tt±pi dhamma½ paccavekkhant±pi kammaµµh±na½ manasikaront±pi nisinn± honti.
Te an±mantetv± dhamme desiyam±ne “aya½ desan± ki½nid±n± ki½paccay± kata-
m±ya aµµhuppattiy± desit±”ti sallakkhetu½ asakkont± duggahita½ v± gaºheyyu½,
na v± gaºheyyu½, tena nesa½ satijananattha½ bhagav± paµhama½ ±mantetv±
pacch± dhamma½ deseti.
Bhadanteti g±ravavacanameta½, satthuno paµivacanad±na½ v±. Apicettha
“bhikkhavo”ti vadam±no bhagav± bhikkh³ ±lapati. “Bhadante”ti vadam±n± te
bhagavanta½ pacc±lapanti. Tath± hi “bhikkhavo”ti bhagav± ±bh±sati, “bhadante”-
ti (2.0003) pacc±bh±santi. “Bhikkhavo”ti paµivacana½ d±peti, “bhadante”ti paµiva-
cana½ denti. Te bhikkh³ti ye bhagav± ±mantesi, te. Bhagavato paccassosunti
bhagavato ±mantana½ pati-assosu½, abhimukh± hutv± suºi½su sampaµicchi½su
paµiggahesunti attho. Bhagav± etadavoc±ti, bhagav± eta½ id±ni vattabba½ sakala-
sutta½ avoca. Ett±vat± ya½ ±yasmat± ±nandena atthabyañjanasampannassa
buddh±na½ desan±ñ±ºagambh²rabh±vasa½s³cakassa imassa suttassa sukh±va-
g±haºattha½ k±ladesadesakaparis±padesappaµimaº¹ita½ nid±na½ bh±sita½,
tassa atthavaººan± samatt±.
Id±ni paµiccasamupp±da½ voti-±din± nayena bhagavat± nikkhittassa suttassa
sa½vaººan±ya ok±so anuppatto. S± panes± suttavaººan± yasm± suttanikkhepa½
vic±retv± vuccam±n± p±kaµ± hoti, tasm± suttanikkhepa½ t±va vic±ress±ma.
Catt±ro hi suttanikkhep±– attajjh±sayo, parajjh±sayo, pucch±vasiko, aµµhuppatti-
koti. Tattha y±ni sutt±ni bhagav± parehi anajjhiµµho kevala½ attano ajjh±sayeneva
katheti, seyyathida½– dasabalasuttantah±rako candopama-v²ºopama-sammappa-
dh±na-iddhip±da-indriyabala-bojjhaªgamaggaªga-suttantah±rakoti evam±d²ni,
tesa½ attajjh±sayo nikkhepo.
Y±ni pana “paripakk± kho r±hulassa vimuttiparip±can²y± dhamm±. Ya½n³-
n±ha½ r±hula½ uttari½ ±sav±na½ khaye vineyyan”ti (sa½. ni. 4.121; ma. ni.
3.416) eva½ paresa½ ajjh±saya½ khanti½ nijjh±nakkhama½ mana½ abhin²h±ra½
bujjhanabh±vañca apekkhitv± parajjh±sayavasena kathit±ni, seyyathida½– c³¼ar±-
hulov±dasutta½, mah±r±hulov±dasutta½, dhammacakkappavattana½, anattala-
kkhaºasutta½, ±s²visopamasutta½, dh±tuvibhaªgasuttanti, evam±d²ni, tesa½ para-
jjh±sayo nikkhepo.
Bhagavanta½ pana upasaªkamitv± catasso paris± catt±ro vaºº± n±g± supaºº±
gandhabb± asur± yakkh± mah±r±j±no t±vati½s±dayo dev± mah±brahm±ti evam±-
dayo “bojjhaªg± bojjhaªg±ti, bhante, vuccanti– (sa½. ni. 5.202) n²varaº± n²vara-
º±ti, bhante, vuccanti– ime nu kho, bhante, pañcup±d±nakkhandh±, ki½s³dha
vitta½ purisassa seµµhan”ti-±din± (sa½. ni. 1.246; su. ni. 183) nayena pañha½
pucchanti. Eva½ puµµhena bhagavat± y±ni (2.0004) kathit±ni bojjhaªgasa½yutt±-
d²ni, y±ni v± panaññ±nipi devat±sa½yutta, m±rasa½yutta, brahmasa½yutta, sakka-
pañha, c³¼avedalla, mah±vedalla, s±maññaphala-±¼avaka, s³ciloma, kharalomasu-
tt±d²ni, tesa½ pucch±vasiko nikkhepo.
Y±ni pana t±ni uppanna½ k±raºa½ paµicca kathit±ni, seyyathida½– dhammad±-
y±da½. C³¼as²han±dasutta½ puttama½s³pama½ d±rukkhandh³pama½ aggikkha-
ndh³pama½ pheºapiº¹³pama½ p±ricchattak³pamanti evam±d²ni, tesa½ aµµhuppa-
ttiko nikkhepo.
Evametesu cat³su nikkhepesu imassa paµiccasamupp±dasuttassa parajjh±-
sayo nikkhepo. Parapuggalajjh±sayavasena hida½ bhagavat± nikkhitta½. Kata-
mesa½ puggal±na½ ajjh±sayavasen±ti? Ugghaµitaññ³na½. Catt±ro hi puggal±
ugghaµitaññ³ vipañcitaññ³ neyyo padaparamoti. Tattha yassa puggalassa saha
ud±haµavel±ya dhamm±bhisamayo hoti, aya½ vuccati puggalo ugghaµitaññ³.
Yassa puggalassa sa½khittena bh±sitassa vitth±rena atthe vibhajiyam±ne
dhamm±bhisamayo hoti, aya½ vuccati puggalo vipañcitaññ³. Yassa puggalassa
uddesato paripucchato yoniso manasikaroto, kaly±ºamitte sevato, bhajato, payiru-
p±sato, anupubbena dhamm±bhisamayo hoti, aya½ vuccati puggalo neyyo.
Yassa puggalassa bahumpi suºato, bahumpi dh±rayato, bahumpi v±cayato na
t±ya j±tiy± dhamm±bhisamayo hoti, aya½ vuccati puggalo padaparamo. Iti imesu
cat³su puggalesu ugghaµitaññ³puggal±na½ ajjh±sayavasena ida½ sutta½
nikkhitta½.
Tad± kira pañcasat± janapadav±sik± bhikkh³ sabbeva ekacar± dvicar± ticar±
catucar± pañcacar± sabh±gavuttino dhutaªgadhar± ±raddhav²riy± yuttayog± vipa-
ssak± saºha½ sukhuma½ suññata½ paccay±k±radesana½ patthayam±n± s±ya-
nhasamaye bhagavanta½ upasaªkamitv±, vanditv±, rattakambalas±ºiy± parikkhi-
pam±n± viya desana½ pacc±s²sam±n± pariv±retv± nis²di½su. Tesa½ ajjh±sayava-
sena bhagav± ida½ sutta½ ±rabhi. Yath± hi cheko cittak±ro aparikammakata-
bhitti½ labhitv±, na ±ditova r³pa½ samuµµh±pesi, mah±mattikalep±d²hi pana bhitti-
parikamma½ t±va katv±, kataparikamm±ya (2.0005) bhittiy± r³pa½ samuµµh±peti,
kataparikamma½ pana bhitti½ labhitv±, bhittiparikammaby±p±ra½ akatv±, raªgaj±-
t±ni yojetv±, vaµµika½ v± t³lika½ v± ±d±ya r³pameva samuµµh±peti, evameva
bhagav± akat±bhinivesa½ ±dikammikakulaputta½ labhitv± n±ssa ±ditova arahatta-
padaµµh±na½ saºha½ sukhuma½ suññata½ vipassan±lakkhaºa½ ±cikkhati, s²la-
sam±dhikammassakat±diµµhisampad±ya pana yojento pubbabh±gapaµipada½
t±va ±cikkhati. Ya½ sandh±ya vutta½–
“Tasm±tiha tva½, bhikkhu, ±dimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko c±di
kusal±na½ dhamm±na½? S²lañca suvisuddha½ diµµhi ca ujuk±. Yato kho te,
bhikkhu, s²lañca suvisuddha½ bhavissati diµµhi ca ujuk±. Tato tva½, bhikkhu,
s²la½ niss±ya s²le patiµµh±ya catt±ro satipaµµh±ne tividhena bh±veyy±si. Katame
catt±ro? Idha tva½, bhikkhu, ajjhatta½ v± k±ye k±y±nupass² vihar±hi ±t±p²
sampaj±no satim± vineyya loke abhijjh±domanassa½. Bahiddh± v± k±ye …pe…
ajjhattabahiddh± v± k±ye …pe… dhammesu dhamm±nupass² vihar±hi ±t±p²
sampaj±no satim± vineyya loke abhijjh±domanassa½. Yato kho tva½, bhikkhu,
s²la½ niss±ya s²le patiµµh±ya ime catt±ro satipaµµh±ne eva½ tividhena bh±ve-
ssasi, tato tuyha½, bhikkhu, y± ratti v± divaso v± ±gamissati, vuddhiyeva p±µi-
kaªkh± kusalesu dhammesu, no parih±n²”ti (sa½. ni. 5.369).
Eva½ ±dikammikakulaputtassa s²lakath±ya parikamma½ kathetv±, arahattapa-
daµµh±na½ saºha½ sukhuma½ suññata½ vipassan±lakkhaºa½ ±cikkhati.
Parisuddhas²la½ pana ±raddhav²riya½ yuttayoga½ vipassaka½ labhitv±, n±ssa
pubbabh±gapaµipada½ ±cikkhati, ujukameva pana arahattapadaµµh±na½ saºha½
sukhuma½ suññata½ vipassan±lakkhaºa½ ±cikkhati. Ime pañcasat± bhikkh³
pubbabh±gapaµipada½ parisodhetv± µhit± sudhantasuvaººasadis± suparimajjita-
maºikkhandhasannibh±, eko lokuttaramaggova nesa½ an±gato. Iti tass±gamana-
tth±ya satth± tesa½ ajjh±saya½ apekkham±no ida½ sutta½ ±rabhi.
Tattha (2.0006) paµiccasamupp±danti paccay±k±ra½. Paccay±k±ro hi añña-
mañña½ paµicca sahite dhamme upp±deti. Tasm± paµiccasamupp±doti vuccati.
Ayamettha saªkhepo, vitth±ro pana visuddhimaggato gahetabbo.
Voti aya½ vo-saddo paccatta-upayogakaraºa-sampad±na-s±mivacana-padap³-
raºesu dissati. “Kacci pana vo anuruddh± samagg± sammodam±n±”ti-±d²su (ma.
ni. 1.326; mah±va. 466) hi paccatte dissati. “Gacchatha, bhikkhave, paº±memi vo”-
ti-±d²su (ma. ni. 2.157) upayoge. “Na vo mama santike vatthabban”ti-±d²su (ma.
ni. 2.157) karaºe. “Vanapatthapariy±ya½ vo, bhikkhave, desess±m²”ti-±d²su (ma.
ni. 1.190) sampad±ne. “Sabbesa½ vo, s±riputta, subh±sitan”ti-±d²su (ma. ni.
1.345) s±mivacane. “Ye hi vo ariy± parisuddhak±yakammant±”ti-±d²su (ma. ni. 1.
35) padap³raºamatte. Idha pan±ya½ sampad±ne daµµhabbo. Bhikkhaveti patissa-
vena abhimukh²bh³t±na½ puna ±lapana½. Desess±m²ti desan±paµij±nana½. Ta½
suº±th±ti ta½ paµiccasamupp±da½ ta½ desana½ may± vuccam±na½ suº±tha.
S±dhuka½ manasi karoth±ti ettha pana s±dhuka½ s±dh³ti ekatthameta½.
Ayañca s±dhusaddo ±y±cana-sampaµicchana-sampaha½sana-sundara-da¼h²ka-
mm±d²su dissati. “S±dhu me, bhante, bhagav± sa½khittena dhamma½ deset³”ti-±-
d²su (a. ni. 4.257; sa½. ni. 4.65; 5.381) hi ±y±cane dissati. “S±dhu, bhanteti kho so
bhikkhu bhagavato bh±sita½ abhinanditv± anumoditv±”ti-±d²su (ma. ni. 3.86)
sampaµicchane. “S±dhu s±dhu, s±riputt±”ti-±d²su (d². ni. 3.349) sampaha½sane.
“S±dhu dhammaruc² r±j±, s±dhu paññ±ºav± naro;
s±dhu mitt±namaddubbho, p±passa akaraºa½ sukhan”ti.–
¾d²su (j±. 2.18.101) sundare. “Tena hi, br±hmaºa, s±dhuka½ suº±h²”ti-±d²su (a.
ni. 5.192) s±dhukasaddoyeva da¼h²kamme ±ºattiyantipi vuccati. Idha pan±ya½
ettheva da¼h²kamme ±ºattiy± ca attho veditabbo, sundaratthepi vaµµati. Da¼h²kara-
ºatthena hi “da¼ha½ ima½ dhamma½ suº±tha, suggahita½ gaºhant±”, ±ºatti-a-
tthena “mama ±ºattiy± suº±tha” sundaratthena “sundaramima½ bhaddaka½
dhamma½ suº±th±”ti (2.0007) eta½ d²pita½ hoti. Manasi karoth±ti ±vajjetha.
Samann±harath±ti attho. Avikkhittacitt± hutv± nis±metha, citte karoth±ti adhi-
pp±yo.
Id±nettha ta½ suº±th±ti sotindriyavikkhepaniv±raºameta½. S±dhuka½ manasi
karoth±ti manasik±re da¼h²kammaniyojanena manindriyavikkhepaniv±raºa½.
Purimañcettha byañjanavipall±sag±haniv±raºa½, pacchima½ atthavipall±sag±ha-
niv±raºa½. Purimena ca dhammassavane niyojeti, pacchimena sut±na½
dhamm±na½ dh±raº³paparikkh±su. Purimena ca “sabyañjano aya½ dhammo,
tasm± savan²yo”ti d²peti, pacchimena “s±ttho, tasm± manasi k±tabbo”ti. S±dhuka-
pada½ v± ubhayapadehi yojetv±, “yasm± aya½ dhammo dhammagambh²ro ca
desan±gambh²ro ca, tasm± suº±tha s±dhuka½. Yasm± atthagambh²ro ca paµive-
dhagambh²ro ca, tasm± s±dhuka½ manasi karoth±”ti eva½ yojan± veditabb±.
Bh±siss±m²ti desess±mi. “Ta½ suº±th±”ti ettha paµiññ±ta½ desana½ sa½khitta-
tova na desess±mi, apica kho vitth±ratopi na½ bh±siss±m²ti vutta½ hoti. Saªkhe-
pavitth±rav±cak±ni hi et±ni pad±ni. Yath±ha vaªg²satthero–
“Sa½khittenapi deseti, vitth±renapi bh±sati;
s±¼ik±yiva nigghoso, paµibh±na½ ud²ray²”ti. (sa½. ni. 1.214; therag±. 1241);
Eva½ vutte uss±haj±t± hutv± eva½, bhanteti kho te bhikkh³ bhagavato pacca-
ssosu½ satthu vacana½ sampaµicchi½su, paµiggahesunti vutta½ hoti.
Atha nesa½ bhagav± etadavoca– eta½ id±ni vattabba½ “katamo ca, bhikkhave,
paµiccasamupp±do”ti-±di½ sakala½ sutta½ avoca. Tattha katamo ca, bhikkhave,
paµiccasamupp±doti kathetukamyat±pucch±. Pañcavidh± hi pucch± adiµµhajotan±-
pucch± diµµhasa½sandan±pucch± vimaticchedan±pucch± anumatipucch± kathetu-
kamyat±pucch±ti, t±sa½ ida½ n±natta½–
Katam± adiµµhajotan± pucch± (mah±ni. 150; c³¼ani. puººakam±ºavapucch±ni-
ddesa 12)? Pakatiy± lakkhaºa½ aññ±ta½ hoti adiµµha½ atulita½ at²rita½ avibh³ta½
avibh±vita½. Tassa ñ±º±ya dassan±ya (2.0008) tulan±ya t²raº±ya vibh³t±ya
vibh±vanatth±ya pañha½ pucchati. Aya½ adiµµhajotan±pucch±.
Katam± diµµhasa½sandan±pucch±? Pakatiy± lakkhaºa½ ñ±ta½ hoti diµµha½
tulita½ t²rita½ vibh³ta½ vibh±vita½. So aññehi paº¹itehi saddhi½ sa½sandana-
tth±ya pañha½ pucchati. Aya½ diµµhasa½sandan±pucch±.
Katam± vimaticchedan±pucch±? Pakatiy± sa½sayapakkhando hoti vimatipa-
kkhando dve¼hakaj±to– “eva½ nu kho, na nu kho, katha½ nu kho”ti, so vimaticche-
danatth±ya pañha½ pucchati, aya½ vimaticchedan±pucch±.
Katam± anumatipucch±? Bhagav± bhikkh³na½ anumatiy± pañha½ pucchati–
“ta½ ki½ maññatha, bhikkhave, r³pa½ nicca½ v± anicca½ v±”ti, anicca½, bhante.
Ya½ pan±nicca½ dukkha½ v± ta½ sukha½ v±ti, dukkha½, bhante. Ya½ pan±-
nicca½ dukkha½ vipariº±madhamma½, kalla½ nu ta½ samanupassitu½– “eta½
mama esohamasmi eso me att±”ti, no heta½ bhanteti (sa½. ni. 3.79). Aya½ anu-
matipucch±.
Katam± kathetukamyat±pucch±? Bhagav± bhikkh³na½ kathetukamyat±ya
pañha½ pucchati– “catt±rome, bhikkhave, satipaµµh±n±. Katame catt±ro”ti? Aya½
kathetukamyat±pucch±ti.
Tattha buddh±na½ purim± tisso pucch± natthi. Kasm±? Buddh±nañhi t²su
addh±su kiñci saªkhata½ addh±vimutta½ v± asaªkhata½ adiµµha½ ajotita½ atu-
lita½ at²rita½ avibh³ta½ avibh±vita½ n±ma natthi. Tena nesa½ adiµµhajotan±-
pucch± natthi. Ya½ pana bhagavat± attano ñ±ºena paµividdha½, tassa aññena
samaºena v± br±hmaºena v± devena v± m±rena v± brahmun± v± saddhi½
sa½sandanakicca½ natthi. Tenassa diµµhasa½sandan±pucch± natthi. Yasm±
panesa akatha½kath² tiººavicikiccho sabbadhammesu vihatasa½sayo. Tenassa
vimaticchedan±pucch± natthi. Itar± pana dve pucch± bhagavato atthi. T±su aya½
kathetukamyat± pucch±ti veditabb±.
Id±ni t±va pucch±ya puµµha½ paccay±k±ra½ vibhajanto avijj±paccay±, bhikkhave,
saªkh±r±ti-±dim±ha. Ettha ca yath± n±ma “pitara½ kathess±m²”ti ±raddho (2.0009)
“tissassa pit± soºassa pit±”ti paµhamatara½ puttampi katheti, evameva bhagav±
paccaya½ kathetu½ ±raddho “avijj±paccay± saªkh±r±”ti-±din± nayena saªkh±r±-
d²na½ paccaye avijj±didhamme kathento paccayuppannampi kathesi. ¾h±rava-
ggassa pana pariyos±ne “paµiccasamupp±dañca vo, bhikkhave, desess±mi paµi-
ccasamuppanne ca dhamme”ti (sa½. ni. 2.20) ubhaya½ ±rabhitv± ubhayampi
kathesi. Id±ni avijj±paccay± saªkh±r±Ti-±d²su pana avijj± ca s± paccayo c±ti avijj±-
paccayo. Tasm± avijj±paccay± saªkh±r± sambhavant²ti imin± nayena attho vedi-
tabbo. Ayamettha saªkhepo, vitth±rena pana sabb±k±rasampann± anulomapaµi-
ccasamupp±dakath± visuddhimagge kathit±, tasm± s± tattha kathitavaseneva
gahetabb±.
Paµilomakath±ya½ pana avijj±ya tvev±ti avijj±ya tu eva. Asesavir±ganirodh±ti
vir±gasaªkh±tena maggena asesanirodh±. Saªkh±ranirodhoti saªkh±r±na½ anu-
pp±danirodho hoti. Eva½nirodh±na½ pana saªkh±r±na½ nirodh± viññ±º±d²nañca
nirodh± n±mar³p±d²ni niruddh±niyeva hont²ti dassetu½ saªkh±ranirodh± viññ±ºa-
nirodhoti-±d²ni vatv±, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hot²ti
±ha. Tattha kevalass±ti sakalassa, suddhassa v±, sattavirahitass±ti attho. Dukkha-
kkhandhass±Ti dukkhar±sissa. Nirodho hot²ti anupp±do hoti. Iti bhagav± anulo-
mato dv±dasahi padehi vaµµakatha½ kathetv± tameva vaµµa½ vinivaµµetv± paµilo-
mato dv±dasahi padehi vivaµµa½ kathento arahattena desan±ya k³µa½ gaºhi.
Desan±pariyos±ne te pañcasat± ±raddhavipassak± ugghaµitaññ³puggal± s³riyara-
smisamphuµµh±ni parip±kagat±ni padum±ni viya sacc±ni bujjhitv± arahattaphale
patiµµhahi½su.
Idamavoca bhagav±ti ida½ vaµµavivaµµavasena sakalasutta½ bhagav± avoca.
Attaman± te bhikkh³Ti tuµµhacitt± te pañcasat± kh²º±sav± bhikkh³. Bhagavato
bh±sita½ abhinandunti karav²karutamañjun± kaººasukhena paº¹itajanahada-
y±na½ amat±bhisekasadisena brahmassarena bh±sato bhagavato (2.0010)
vacana½ abhinandi½su, anumodi½su ceva sampaµicchi½su c±ti attho. Teneta½
vuccati–
“Subh±sita½ sulapita½, s±dhu s±dh³ti t±dino;
anumodam±n± siras±, sampaµicchi½su bhikkhavo”ti.

Paµhamapaµiccasamupp±dasuttavaººan± niµµhit±.

2. Vibhaªgasuttavaººan±

2. Dutiyepi vuttanayeneva suttanikkhepo veditabbo. Aya½ pana viseso–


paµhama½ ugghaµitaññ³puggal±na½ vasena saªkhepato dassita½, ida½ vipañci-
taññ³na½ vasena vitth±ratoti. Imasmiñca pana sutte catasso vallih±rakapuris³-
pam± vattabb±, t± visuddhimagge vutt± eva. Yath± hi vallih±rako puriso valliy±
agga½ disv± tadanus±rena m³la½ pariyesanto ta½ disv± valli½ m³le chetv±
±d±ya kamme upaneyya, eva½ bhagav± vitth±radesana½ desento paµiccasamu-
pp±dassa aggabh³t± jar±maraº± paµµh±ya y±va m³labh³ta½ avijj±pada½, t±va
desana½ ±haritv± puna vaµµavivaµµa½ desento niµµhapesi.
Tatr±ya½ jar±maraº±d²na½ vitth±radesan±ya atthanicchayo– jar±maraºani-
ddese t±va tesa½ tesanti aya½ saªkhepato anekesa½ satt±na½ s±dh±raºanidde-
soti viññ±tabbo. Y± devadattassa jar±, y± somadattass±ti evañhi divasampi kathe-
ntassa neva satt± pariy±d±na½ gacchanti. Imehi pana dv²hi padehi na koci satto
apariy±dinno hoti. Tasm± vutta½, “aya½ saªkhepato anekesa½ satt±na½ s±dh±-
raºaniddeso”ti. Tamhi tamh²ti aya½ gatij±tivasena anekesa½ sattanik±y±na½
s±dh±raºaniddeso. Sattanik±yeti s±dh±raºaniddesena niddiµµhassa sar³panida-
ssana½. Jar± j²raºat±ti-±d²su pana jar±Ti sabh±vaniddeso. J²raºat±ti ±k±rani-
ddeso. Khaº¹iccanti-±dayo tayo k±l±tikkame kiccaniddes±, pacchim± dve pakati-
niddes±. Ayañhi jar±ti imin± padena sabh±vato d²pit±, tenass±ya½ sabh±vani-
ddeso (2.0011). J²raºat±ti imin± ±k±rato, tenass±ya½ ±k±raniddeso. Khaº¹i-
ccanti imin± k±l±tikkame dantanakh±na½ khaº¹itabh±vakaraºakiccato. P±li-
ccanti imin± kesalom±na½ palitabh±vakaraºakiccato. Valittacat±ti imin± ma½sa½
mil±petv± tacavalibh±vakaraºakiccato d²pit±. Tenass± ime khaº¹iccanti-±dayo
tayo k±l±tikkame kiccaniddes±. Tehi imesa½ vik±r±na½ dassanavasena p±kaµ²-
bh³t± p±kaµajar± dassit±. Yatheva hi udakassa v± v±tassa v± aggino v± tiºaru-
kkh±d²na½ sa½bhaggapalibhaggat±ya v± jh±mat±ya v± gatamaggo p±kaµo hoti,
na ca so gatamaggo t±neva udak±d²ni, evameva jar±ya dant±d²su khaº¹icc±diva-
sena gatamaggo p±kaµo, cakkhu½ umm²letv±pi gayhati na ca khaº¹icc±d²neva
jar±. Na hi jar± cakkhuviññeyy± hoti.
¾yuno sa½h±ni indriy±na½ parip±koti imehi pana padehi k±l±tikkameyeva
abhibyatt±ya ±yukkhaya-cakkh±di-indriya-parip±kasaññit±ya pakatiy± d²pit±.
Tenassime pacchim± dve pakatiniddes±ti veditabb±. Tattha yasm± jara½
pattassa ±yu h±yati, tasm± jar± “±yuno sa½h±n²”ti phal³pac±rena vutt±. Yasm±
ca daharak±le suppasann±ni sukhumampi attano visaya½ sukheneva gaºhanasa-
matth±ni cakkh±d²ni indriy±ni jara½ pattassa paripakk±ni ±lu¼it±ni avisad±ni, o¼±ri-
kampi attano visaya½ gahetu½ asamatth±ni honti, tasm± “indriy±na½ parip±ko”ti
phal³pac±reneva vutt±.
S± pan±ya½ eva½ niddiµµh± sabb±pi jar± p±kaµ± paµicchann±ti duvidh± hoti.
Tattha dant±d²su khaº¹±dibh±vadassanato r³padhammesu jar± p±kaµajar± n±ma,
ar³padhammesu pana jar± t±disassa vik±rassa adassanato paµicchannajar±
n±ma. Tattha yv±ya½ khaº¹±dibh±vo dissati, so t±dis±na½ dant±d²na½ suviññe-
yyatt± vaººoyeva, ta½ cakkhun± disv± manodv±rena cintetv± “ime dant± jar±ya
pahaµ±”ti jara½ j±n±ti udakaµµh±ne baddh±ni gos²s±d²ni oloketv± heµµh± udakassa
atthibh±va½ j±nana½ viya. Puna (2.0012) av²ci sav²c²ti evampi duvidh± hoti.
Tattha maºi-kanaka-rajata-pav±¼acandas³riy±d²na½ viya mandadasak±d²su
p±º²na½ viya ca pupphaphalapallav±d²su ca ap±º²na½ viya antarantar± vaººavi-
ses±d²na½ duviññeyyatt± jar± av²cijar± n±ma, nirantarajar±ti attho. Tato aññesu
pana yath±vuttesu antarantar± vaººavises±d²na½ suviññeyyatt± jar± sav²cijar±
n±m±ti veditabb±.
Ito para½ tesa½ tesanti-±di vuttanayeneva veditabba½. Cuti cavanat±ti-±d²su
pana cut²ti cavanakavasena vuccati, ekacatupañcakkhandhas±maññavacana-
meta½. Cavanat±ti bh±vavacanena lakkhaºanidassana½. Bhedoti cutikkha-
ndh±na½ bhaªguppattiparid²pana½. Antaradh±nanti ghaµasseva bhinnassa
bhinn±na½ cutikkhandh±na½ yena kenaci pariy±yena µh±n±bh±vaparid²pana½.
Maccu maraºanti maccusaªkh±ta½ maraºa½, tena samucchedamaraº±d²ni nise-
dheti. K±lo n±ma antako, tassa kiriy± k±lakiriy±. Eva½ tena lokasammutiy±
maraºa½ d²peti.
Id±ni paramatthena d²petu½ khandh±na½ bhedoti-±dim±ha. Paramatthena hi
khandh±yeva bhijjanti, na satto n±ma koci marati. Khandhesu pana bhijjam±nesu
satto marati, bhinnesu matoti voh±ro hoti. Ettha ca catupañcavok±ravasena
khandh±na½ bhedo, ekavok±ravasena ka¼evarassa nikkhepo. Catuvok±ravasena
ca khandh±na½ bhedo, sesadvayavasena ka¼evarassa nikkhepo veditabbo.
Kasm±? Bhavadvayepi r³pak±yasaªkh±tassa ka¼evarassa sabbh±vato. Atha v±
yasm± c±tumah±r±jik±d²su khandh± bhijjanteva, na kiñci nikkhipati, tasm± tesa½
vasena khandh±na½ bhedo, manuss±d²su ka¼evarassa nikkhepo. Ettha ca ka¼eva-
rassa nikkhepak±raºato maraºa½ “ka¼evarassa nikkhepo”ti vuttanti evamattho
daµµhabbo. Iti ayañca jar± idañca maraºa½, ida½ vuccati, bhikkhaveti ida½ ubha-
yampi ekato katv± jar±maraºanti kath²yati.
J±tiniddese (2.0013) j±ti sañj±t²ti-±d²su j±yanaµµhena j±ti, s± aparipuºº±yatana-
vasena yutt±. Sañj±yanaµµhena sañj±ti, s± paripuºº±yatanavasena yutt±. Okkama-
naµµhena okkanti, s± aº¹ajajal±bujavasena yutt±. Te hi aº¹akosañca vatthiko-
sañca okkamant± pavisant± viya paµisandhi½ gaºhanti. Abhinibbattanaµµhena abhi-
nibbatti, s± sa½sedaja-opap±tikavasena yutt±. Te hi p±kaµ±yeva hutv± nibba-
ttanti. Aya½ t±va voh±radesan±.
Id±ni paramatthadesan± hoti. Khandh±yeva hi paramatthato p±tubhavanti, na
satto. Tattha ca khandh±nanti ekavok±rabhave ekassa, catuvok±rabhave
catunna½, pañcavok±rabhave pañcannampi gahaºa½ veditabba½. P±tubh±voTi
uppatti. ¾yatan±nanti ettha tatra tatra uppajjam±n±yatanavasena saªgaho vedi-
tabbo. Paµil±bhoti santatiya½ p±tubh±voyeva. P±tubhavant±neva hi t±ni paµila-
ddh±ni n±ma honti. Aya½ vuccati, bhikkhave, j±t²ti imin± padena voh±rato parama-
tthato ca desit±ya j±tiy± nigamana½ karot²ti.
Bhavaniddese k±mabhavoti kammabhavo ca upapattibhavo ca. Tattha kamma-
bhavo n±ma k±mabhav³pagakammameva. Tañhi tattha upapattibhavassa k±ra-
ºatt± “sukho buddh±na½ upp±do (dha. pa. 194) dukkho p±passa uccayo”ti-±d²ni
(dha. pa. 117) viya phalavoh±rena bhavoti vutta½. Upapattibhavo n±ma tena
kammena nibbatta½ up±diººakkhandhapañcaka½. Tañhi tattha bhavat²ti katv±
bhavoti vutta½. Sabbath±pi ida½ kammañca upapattiñca ubhayampetamidha
“k±mabhavo”ti vutta½. Esa nayo r³p±r³pabhaves³ti.
Up±d±naniddese k±mup±d±nanti-±d²su vatthuk±ma½ up±diyanti etena, saya½
v± ta½ up±diyat²ti k±mup±d±na½, k±mo ca so up±d±nañc±ti k±mup±d±na½. Up±-
d±nanti da¼haggahaºa½ vuccati. Da¼hattho hi ettha upasaddo up±y±sa-upakaµµh±-
d²su viya. Pañcak±maguºikar±gasseta½ adhivacana½. Ayamettha saªkhepo.
Vitth±rato paneta½, “tattha katama½ k±mup±d±na½? Yo k±mesu k±macchando”-
ti (dha. sa. 1220; vibha. 938) vuttanayeneva veditabba½.
Tath± (2.0014) diµµhi ca s± up±d±nañc±ti diµµhup±d±na½. Atha v± diµµhi½ up±di-
yati, up±diyanti v± etena diµµhinti diµµhup±d±na½. Up±diyati hi purimadiµµhi½ uttara-
diµµhi, up±diyanti ca t±ya diµµhi½. Yath±ha– “sassato att± ca loko ca idameva
sacca½ moghamaññan”ti-±di (ma. ni. 3.27). S²labbatup±d±na-attav±dup±d±nava-
jjassa sabbadiµµhigatasseta½ adhivacana½. Ayamettha saªkhepo, vitth±rato
paneta½, “tattha katama½ diµµhup±d±na½? Natthi dinnan”ti (dha. sa. 1221) vutta-
nayeneva veditabba½.
Tath± s²labbatamup±diyanti etena, saya½ v± ta½ up±diyati, s²labbatañca ta½
up±d±nañc±ti v± s²labbatup±d±na½. Gos²lagovat±d²ni hi “eva½ suddh²”ti (dha. sa.
1222; vibha. 938) abhinivesato sayameva up±d±n±n²ti. Ayamettha saªkhepo,
vitth±rato paneta½, “tattha katama½ s²labbatup±d±na½? Ito bahiddh± samaºabr±-
hmaº±na½ s²lena suddh²”ti vuttanayeneva veditabba½.
Id±ni vadanti eten±ti v±do, up±diyanti eten±ti up±d±na½, ki½ vadanti up±di-
yanti v±? Att±na½. Attano v±dup±d±na½ attav±dup±d±na½. Attav±damattameva
v± att±ti up±diyanti eten±ti attav±dup±d±na½. V²sativatthuk±ya sakk±yadiµµhiy±
eta½ adhivacana½. Ayamettha saªkhepo, vitth±rato paneta½, “tattha katama½
attav±dup±d±na½? Idha assutav± puthujjano ariy±na½ adass±v²”ti vuttanayeneva
veditabba½.
Taºh±niddese r³pataºh± …pe… dhammataºh±ti eta½ cakkhudv±r±d²su javana-
v²thiy± pavatt±ya taºh±ya “seµµhiputto br±hmaºaputto”ti evam±d²su pitito n±ma½
viya pitisadis±rammaºato n±ma½. Ettha ca r³p±rammaº± taºh±, r³pe taºh±ti r³pa-
taºh±. S± k±mar±gabh±vena r³pa½ ass±dent² pavattam±n± k±mataºh±, sassata-
diµµhisahagatar±gabh±vena “r³pa½ nicca½ dhuva½ sassatan”ti eva½ ass±dent²
pavattam±n± bhavataºh±, ucchedadiµµhisahagatar±gabh±vena “r³pa½ ucchijjati
vinassati pecca na bhavat²”ti eva½ ass±dent² pavattam±n± vibhavataºh±ti r³pa-
taºh± eva½ tividh± hoti. Yath± ca r³pataºh±, tath± saddataºh±dayop²ti eva½ t±ni
aµµh±rasa taºh±vicarit±ni honti. T±ni ajjhattar³p±d²su aµµh±rasa, bahiddh±r³p±d²su
aµµh±ras±ti chatti½sa. Iti at²t±ni chatti½sa, an±gat±ni chatti½sa, paccuppann±ni (2.00
chatti½s±ti eva½ aµµhasata½ taºh±vicarit±ni honti. “Ajjhattikassa up±d±ya asm²ti
hoti, itthasm²ti hot²”ti (vibha. 973) v± evam±d²ni ajjhattikar³p±dinissit±ni aµµh±rasa,
“b±hirassa up±d±ya imin± asm²ti hoti, imin± itthasm²ti hot²”ti (vibha. 975) v± eva-
m±d²ni b±hirar³p±dinissit±ni aµµh±ras±ti chatti½sa, iti at²t±ni chatti½sa, an±gat±ni
chatti½sa, paccuppann±ni chatti½s±ti evampi aµµhasata½ taºh±vicarit±ni honti.
Puna saªgahe kariyam±ne r³p±d²su ±rammaºesu cha¼eva taºh±k±y± tissoyeva
k±mataºh±dayo hont²ti. Eva½–
“Niddesatthena niddesa, vitth±r± vitth±rassa ca;
puna saªgahato taºh±, viññ±tabb± vibh±vin±”ti.
Vedan±niddese vedan±k±y±ti vedan±sam³h±. Cakkhusamphassaj± vedan±
…pe… manosamphassaj±vedan±Ti eta½ “cakkhusamphassaj±vedan± atthi
kusal±, atthi akusal±, atthi aby±kat±”ti eva½ vibhaªge (vibha. 34) ±gatatt± cakkhu-
dv±r±d²su pavatt±na½ kusal±kusal±by±katavedan±na½ “s±riputto mant±ºipu-
tto”ti evam±d²su m±tito n±ma½ viya m±tisadisato vatthuto n±ma½. Vacanattho
panettha– cakkhusamphassahetu j±t± vedan± cakkhusamphassaj± vedan±ti.
Eseva nayo sabbattha. Aya½ t±vettha sabbasaªg±hik± kath±. Vip±kavasena
pana cakkhudv±re dve cakkhuviññ±º±ni, dve manodh±tuyo, tisso manoviññ±ºa-
dh±tuyoti et±hi sampayuttavasena vedan± veditabb±. Eseva nayo sotadv±r±d²su.
Manodv±re manoviññ±ºadh±tusampayutt±va.
Phassaniddese cakkhusamphassoTi cakkhumhi samphasso. Esa nayo
sabbattha. Cakkhusamphasso …pe… k±yasamphassoti ett±vat± ca kusal±kusala-
vip±k± pañcavatthuk± dasa phass± vutt± honti. Manosamphassoti imin± sesab±-
v²satilokiyavip±kamanasampayutt± phass±.
Sa¼±yatananiddese cakkh±yatananti-±d²su ya½ vattabba½, ta½ visuddhimagge
khandhaniddese ceva ±yatananiddese ca vuttameva.
N±mar³paniddese (2.0016) namanalakkhaºa½ n±ma½. Ruppanalakkhaºa½
r³pa½. Vibhajane panassa vedan±ti vedan±kkhandho, saññ±ti saññ±kkhandho,
cetan± phasso manasik±roti saªkh±rakkhandho veditabbo. K±mañca aññepi
saªkh±rakkhandhasaªgahit± dhamm± santi, ime pana tayo sabbadubbalesupi
cittesu santi, tasm± etesa½yeva vasenettha saªkh±rakkhandho dassito. Catt±ro ca
mah±bh³t±ti ettha catt±roti gaºanaparicchedo. Mah±bh³t±ti pathav²-±patejav±y±-
nameta½ adhivacana½. Yena pana k±raºena t±ni mah±bh³t±n²ti vuccanti, yo
cettha añño vinicchayanayo, so sabbo visuddhimagge r³pakkhandhaniddese
vutto. Catunnañca mah±bh³t±na½ up±d±y±ti ettha pana catunnanti upayogatthe
s±mivacana½, catt±ri mah±bh³t±n²ti vutta½ hoti. Up±d±y±ti up±diyitv±, gahetv±ti
attho. Niss±y±tipi eke. “Vattam±nan”ti ayañcettha p±µhaseso. Sam³hatthe v± eta½
s±mivacana½, catunna½ mah±bh³t±na½ sam³ha½ up±d±ya vattam±na½
r³panti ettha attho veditabbo. Eva½ sabbath±pi y±ni ca catt±ri pathav²-±d²ni mah±-
bh³t±ni, yañca catunna½ mah±bh³t±na½ up±d±ya vattam±na½ cakkh±yatan±di-
bhedena abhidhammap±¼iyameva vutta½ tev²satividha½ r³pa½, ta½ sabbampi
r³panti veditabba½.
Viññ±ºaniddese cakkhuviññ±ºanti cakkhumhi viññ±ºa½, cakkhuto v± j±ta½
viññ±ºanti cakkhuviññ±ºa½. Eva½ sotagh±najivh±k±yaviññ±º±ni. Itara½ pana
manoyeva viññ±ºanti manoviññ±ºa½. Dvipañcaviññ±ºavajjitatebh³makavip±ka-
cittasseta½ adhivacana½.
Saªkh±raniddese abhisaªkharaºalakkhaºo saªkh±ro. Vibhajane panassa k±ya-
saªkh±roti k±yato pavattasaªkh±ro. K±yadv±re copanavasena pavatt±na½ k±m±-
vacarakusalato aµµhanna½, akusalato dv±dasannanti v²satiy± k±yasañcetan±na-
meta½ adhivacana½. Vac²saªkh±roti vacanato pavattasaªkh±ro, vac²dv±re vaca-
nabhedavasena pavatt±na½ v²satiy± eva vac²sañcetan±nameta½ adhivacana½.
Cittasaªkh±roti cittato pavattasaªkh±ro, k±yavac²dv±re copana½ akatv± raho nis²-
ditv± cintentassa pavatt±na½ lokiyakusal±kusalavasena ek³nati½samanosañceta-
n±nameta½ adhivacana½.
Avijj±niddese (2.0017) dukkhe aññ±ºanti dukkhasacce aññ±ºa½, mohasseta½
adhivacana½. Esa nayo dukkhasamudaye aññ±ºanti-±d²su. Tattha cat³hi k±ra-
ºehi dukkhe aññ±ºa½ veditabba½ antogadhato vatthuto ±rammaºato paµicch±da-
nato ca. Tath± hi ta½ dukkhasaccapariy±pannatt± dukkhe antogadha½, dukkhasa-
ccañcassa nissayapaccayabh±vena vatthu, ±rammaºapaccayabh±vena ±ra-
mmaºa½, dukkhasacca½ eta½ paµicch±deti tassa y±th±valakkhaºapaµivedhaniv±-
raºena ñ±ºappavattiy± cettha appad±nena.
Dukkhasamudaye aññ±ºa½ t²hi k±raºehi veditabba½ vatthuto ±rammaºato
paµicch±danato ca. Nirodhe paµipad±ya ca aññ±ºa½ ekeneva k±raºena vedi-
tabba½ paµicch±danato. Nirodhapaµipad±nañhi paµicch±dakameva aññ±ºa½
tesa½ y±th±valakkhaºapaµivedhaniv±raºena tesu ca ñ±ºappavattiy± appad±nena.
Na pana ta½ tattha antogadha½ tasmi½ saccadvaye apariy±pannatt±, na tassa
ta½ saccadvaya½ vatthu asahaj±tatt±, n±rammaºa½, tad±rabbha appavattanato.
Pacchimañhi saccadvaya½ gambh²ratt± duddasa½, na tattha andhabh³ta½
aññ±ºa½ pavattati. Purima½ pana vacan²yattena sabh±valakkhaºassa dudda-
satt± gambh²ra½, tattha vipall±sag±havasena pavattati.
Apica “dukkhe”ti ett±vat± saªgahato vatthuto ±rammaºato kiccato ca avijj±
d²pit±. “Dukkhasamudaye”ti ett±vat± vatthuto ±rammaºato kiccato ca. “Dukkhani-
rodhe dukkhanirodhag±miniy± paµipad±y±”ti ett±vat± kiccato. Avisesato pana
“aññ±ºan”ti etena sabh±vato niddiµµh±ti ñ±tabb±.
Iti kho, bhikkhaveti eva½ kho, bhikkhave. Nirodho hot²ti anupp±do hoti. Api-
cettha sabbeheva tehi nirodhapadehi nibb±na½ desita½. Nibb±nañhi ±gamma te
te dhamm± nirujjhanti, tasm± ta½ tesa½ tesa½ nirodhoti vuccati. Iti bhagav±
imasmi½ sutte dv±dasahi padehi vaµµavivaµµa½ desento arahattanik³µeneva
desana½ niµµhapesi. Desan±pariyos±ne vuttanayeneva pañcasat± bhikkh³ ara-
hatte patiµµhahi½s³ti.

Vibhaªgasutta½ dutiya½.

3. Paµipad±suttavaººan±

3. Tatiye (2.0018)
micch±paµipadanti aya½ t±va aniyy±nikapaµipad±. Nanu ca avijj±paccay± puññ±-
bhisaªkh±ropi atthi ±neñj±bhisaªkh±ropi, so katha½ micch±paµipad± hot²ti. Vaµµa-
s²satt±. Yañhi kiñci bhavattayasaªkh±ta½ vaµµa½ patthetv± pavattita½, antamaso
pañc±bhiññ± aµµha v± pana sam±pattiyo, sabba½ ta½ vaµµapakkhiya½ vaµµas²-
santi vaµµas²satt± micch±paµipad±va hoti. Ya½ pana kiñci vivaµµa½ nibb±na½
patthetv± pavattita½, antamaso u¼uªkay±gumattad±nampi paººamuµµhid±nama-
ttampi, sabba½ ta½ vivaµµapakkhiya½ vivaµµanissita½, vivaµµapakkhikatt± samm±-
paµipad±va hoti. Appamattakampi hi paººamuµµhimattad±nakusala½ v± hotu
mahanta½ vel±mad±n±dikusala½ v±, sace vaµµasampatti½ patthetv± vaµµanissita-
vasena micch± µhapita½ hoti, vaµµameva ±haritu½ sakkoti, no vivaµµa½. “Ida½ me
d±na½ ±savakkhay±vaha½ hot³”ti eva½ pana vivaµµa½ patthentena vivaµµava-
sena samm± µhapita½ arahattampi paccekabodhiñ±ºampi sabbaññutaññ±ºampi
d±tu½ sakkotiyeva, na arahatta½ appatv± pariyos±na½ gacchati. Iti anulomava-
sena micch±paµipad±, paµilomavasena samm±paµipad± desit±ti veditabb±. Nanu
cettha paµipad± pucchit±, nibb±na½ bh±jita½, niyy±tanepi paµipad±va niyy±tit±.
Na ca nibb±nassa paµipad±ti n±ma½, savipassan±na½ pana catunna½ magg±na-
meta½ n±ma½, tasm± pucch±niyy±tanehi padabh±jana½ na samet²ti. No na
sameti, kasm±? Phalena paµipad±ya dassitatt±. Phalena hettha paµipad± dassit±.
“Avijj±ya tveva asesavir±ganirodh± saªkh±ranirodho”ti eta½ nirodhasaªkh±ta½
nibb±na½ yass± paµipad±ya phala½, aya½ vuccati, bhikkhave, samm±paµipad±ti
ayamettha attho. Imasmiñca atthe asesavir±ganirodh±ti ettha vir±go nirodhasseva
vevacana½, asesavir±g± asesanirodh±ti ayañhettha adhipp±yo. Yena v± vir±gasa-
ªkh±tena maggena asesanirodho hoti, ta½ dassetu½ eta½ padabh±jana½ vutta½.
Evañhi sati s±nubh±v± paµipad± vibhatt± hoti. Iti imasmimpi sutte vaµµavivaµµa-
meva kathitanti. Tatiya½.

4. Vipass²suttavaººan±

4. Catutthe (2.0019) vipassiss±ti tassa kira bodhisattassa yath± lokiyamanu-


ss±na½ kiñcideva passant±na½ parittakamm±bhinibbattassa kammajapas±dassa
dubbalatt± akkh²ni vipphandanti, na eva½ vipphandi½su. Balavakammanibba-
ttassa pana kammajapas±dassa balavatt± avipphandantehi animisehi eva
akkh²hi passi seyyath±pi dev± t±vati½s±. Tena vutta½– “animisanto kum±ro
pekkhat²ti kho, bhikkhave, vipassissa kum±rassa ‘vipass² vipass²’tveva samaññ±
udap±d²”ti (d². ni. 2.40). Ayañhettha adhipp±yo– antarantar± nimisajanitandhak±ra-
virahena visuddha½ passati, vivaµehi v± akkh²hi passat²ti vipass². Ettha ca kiñc±pi
pacchimabhavik±na½ sabbabodhisatt±na½ balavakammanibbattassa kammaja-
pas±dassa balavatt± akkh²ni na vipphandanti, so pana bodhisatto eteneva n±ma½
labhi.
Apica viceyya viceyya passat²ti vipass², vicinitv± vicinitv± passat²ti attho. Ekadi-
vasa½ kira vinicchayaµµh±ne nis²ditv± atthe anus±santassa rañño alaªkatapaµi-
yatta½ mah±purisa½ ±haritv± aªke µhapayi½su. Tassa ta½ aªke katv± pal±¼aya-
m±nasseva amacc± s±mika½ ass±mika½ aka½su. Bodhisatto anattamana-
sadda½ nicch±resi. R±j± “kimeta½ upadh±reth±”ti ±ha. Upadh±rayam±n± añña½
adisv± “aµµassa dubbinicchitatt± eva½ kata½ bhavissat²”ti puna s±mikameva
s±mika½ katv± “ñatv± nu kho kum±ro eva½ karot²”ti? V²ma½sant± puna s±mika½
ass±mikamaka½su. Puna bodhisatto tatheva sadda½ nicch±resi. Atha r±j±
“j±n±ti mah±puriso”ti tato paµµh±ya appamatto ahosi. Tena vutta½ “viceyya
viceyya kum±ro atthe pan±yati ñ±yen±ti kho, bhikkhave, vipassissa kum±rassa
bhiyyosomatt±ya ‘vipass² vipass²’tveva samaññ± udap±d²”ti (d². ni. 2.41).
Bhagavatoti bh±gyasampannassa. Arahatoti r±g±di-ar²na½ hatatt±, sa½s±raca-
kkassa v± ar±na½ hatatt±, paccay±na½ v± arahatt± arah±ti eva½ guºato uppa-
nnan±madheyyassa. Samm±sambuddhass±ti samm± nayena hetun± s±ma½
paccattapurisak±rena catt±ri sacc±ni buddhassa. Pubbeva sambodh±ti (2.0020)
sambodho vuccati cat³su maggesu ñ±ºa½, tato pubbeva. Bodhisattasseva satoti
ettha bodh²ti ñ±ºa½, bodhim± satto bodhisatto, ѱºav± paññav± paº¹itoti attho.
Purimabuddh±nañhi p±dam³le abhin²h±rato paµµh±ya paº¹itova so satto, na
andhab±loti bodhisatto. Yath± v± udakato uggantv± µhita½ parip±kagata½
paduma½ s³riyarasmisamphassena avassa½ bujjhissat²ti bujjhanakapadumanti
vuccati, eva½ buddh±na½ santike by±karaºassa laddhatt± avassa½ anantar±-
yena p±ramiyo p³retv± bujjhissat²ti bujjhanakasattotipi bodhisatto. Y± ca es± catu-
maggañ±ºasaªkh±t± bodhi, ta½ patthayam±no pavattat²ti bodhiya½ satto ±satto-
tipi bodhisatto. Eva½ guºato uppannan±mavasena bodhisattasseva sato.
Kicchanti dukkha½. ¾pannoti anuppatto. Ida½ vutta½ hoti– aho aya½ sattaloko
dukkha½ anuppattoti. Cavati ca upapajjati c±ti ida½ apar±para½ cutipaµisandhiva-
sena vutta½. Nissaraºanti nibb±na½. Tañhi jar±maraºadukkhato nissaµatt± tassa
nissaraºanti vuccati. Kud±ssu n±m±ti katarasmi½ nu kho k±le.
Yoniso manasik±r±ti up±yamanasik±rena pathamanasik±rena. Ahu paññ±ya
abhisamayoti paññ±ya saddhi½ jar±maraºak±raºassa abhisamayo samav±yo
sam±yogo ahosi, “j±tipaccay± jar±maraºan”ti ida½ tena diµµhanti attho. Atha v±
yoniso manasik±r± ahu paññ±y±ti yoniso manasik±rena ca paññ±ya ca abhisa-
mayo ahu. “J±tiy± kho sati jar±maraºan”ti, eva½ jar±maraºak±raºassa paµivedho
ahos²ti attho. Esa nayo sabbattha.
Iti hidanti evamida½. Samudayo samudayoti ek±dasasu µh±nesu saªkh±r±-
d²na½ samudaya½ sampiº¹etv± niddisati. Pubbe ananussutes³ti “avijj±paccay±
saªkh±r±na½ samudayo hot²”ti. Eva½ ito pubbe ananussutesu dhammesu,
cat³su v± ariyasaccadhammesu. Cakkhunti-±d²ni ñ±ºavevacan±neva. ѱºameva
hettha dassanaµµhena cakkhu, ñ±taµµhena ñ±ºa½, paj±nanaµµhena paññ±, paµive-
dhanaµµhena vijj±, obh±sanaµµhena ±lokoti vutta½ (2.0021). Ta½ paneta½ cat³su
saccesu lokiyalokuttaramissaka½ niddiµµhanti veditabba½. Nirodhav±repi imin±va
nayena attho veditabbo. Catuttha½.

5-10. Sikh²sutt±divaººan±
5-10. Pañcam±d²su sikhissa, bhikkhaveti-±d²na½ pad±na½ “sikhissapi, bhikkha-
ve”ti na eva½ yojetv± attho veditabbo. Kasm±? Ek±sane adesitatt±. N±n±µh±nesu
hi et±ni desit±ni, attho pana sabbattha sadisoyeva. Sabbabodhisatt±nañhi bodhi-
pallaªke nisinn±na½ na añño samaºo v± br±hmaºo v± devo v± m±ro v± brahm±
v± ±cikkhati– “at²te bodhisatt± paccay±k±ra½ sammasitv± buddh± j±t±”ti. Yath±
pana paµhamakappikak±le deve vuµµhe udakassa gatamaggeneva apar±para½
vuµµhi-udaka½ gacchati, eva½ tehi tehi purimabuddhehi gatamaggeneva
pacchim± pacchim± gacchanti. Sabbabodhisatt± hi ±n±p±nacatutthajjh±nato
vuµµh±ya paccay±k±re ñ±ºa½ ot±retv± ta½ anulomapaµiloma½ sammasitv±
buddh± hont²ti paµip±µiy± sattasu suttesu buddhavipassan± n±ma kathit±ti.

Buddhavaggo paµhamo.

2. ¾h±ravaggo

1. ¾h±rasuttavaººan±

11. ¾h±ravaggassa paµhame ±h±r±ti paccay±. Paccay± hi ±haranti attano


phala½, tasm± ±h±r±ti vuccanti. Bh³t±na½ v± satt±nanti-±d²su bh³t±ti j±t±
nibbatt±. Sambhavesinoti ye sambhava½ j±ti½ nibbatti½ esanti gavesanti. Tattha
cat³su yon²su aº¹ajajal±buj± satt± y±va aº¹akosa½ vatthikosañca na bhindanti,
t±va sambhavesino n±ma, aº¹akosa½ vatthikosañca bhinditv± bahi nikkhant±
bh³t± n±ma. Sa½sedaj± opap±tik± ca paµhamacittakkhaºe sambhavesino n±ma,
dutiyacittakkhaºato pabhuti bh³t± n±ma. Yena v± iriy±pathena j±yanti, y±va tato
añña½ na p±puºanti, t±va sambhavesino n±ma, tato para½ bh³t± n±ma. Atha v±
bh³t±ti j±t± abhinibbatt±, ye bh³t± abhinibbatt±yeva, na puna (2.0022) bhavissa-
nt²ti saªkha½ gacchanti, tesa½ kh²º±sav±na½ eta½ adhivacana½. Sambhavame-
sant²ti sambhavesino. Appah²nabhavasa½yojanatt± ±yatimpi sambhava½ esa-
nt±na½ sekkhaputhujjan±nameta½ adhivacana½. Eva½ sabbath±pi imehi dv²hi
padehi sabbasatte pariy±diyati. V±saddo cettha sampiº¹anattho, tasm± bh³t±-
nañca sambhaves²nañc±ti ayamattho veditabbo.
Ýhitiy±ti µhitattha½. Anuggah±y±ti anuggahattha½. Vacanabhedoyeva cesa,
attho pana dvinnampi pad±na½ ekoyeva. Atha v± µhitiy±ti tassa tassa sattassa
uppannadhamm±na½ anuppabandhavasena avicched±ya. Anuggah±y±ti anuppa-
nn±na½ upp±d±ya. Ubhopi cet±ni “bh³t±na½ v± µhitiy± ceva anuggah±ya ca,
sambhaves²na½ v± µhitiy± ceva anuggah±ya c±”ti eva½ ubhayattha daµµhabb±n²ti.
Kaba¼²k±ro ±h±roti kaba¼a½ katv± ajjhoharitabbako ±h±ro, odanakumm±s±diva-
tthuk±ya oj±yeta½ adhivacana½. O¼±riko v± sukhumo v±ti vatthu-o¼±rikat±ya o¼±-
riko, sukhumat±ya sukhumo. Sabh±vena pana sukhumar³papariy±pannatt± kaba-
¼²k±ro ±h±ro sukhumova hoti. S±pi cassa vatthuto o¼±rikat± sukhumat± ca up±d±-
yup±d±ya veditabb±. Kumbh²l±nañhi ±h±ra½ up±d±ya mor±na½ ±h±ro sukhumo.
Kumbh²l± kira p±s±ºe gilanti, te ca nesa½ kucchippatt± vil²yanti. Mor± sappavi-
cchik±dip±ºe kh±danti. Mor±na½ pana ±h±ra½ up±d±ya taracch±na½ ±h±ro
sukhumo. Te kira tivassacha¹¹it±ni vis±º±ni ceva aµµh²ni ca kh±danti, t±ni ca
nesa½ khe¼ena temitamatt±neva kandam³la½ viya muduk±ni honti. Taracch±na½
±h±ra½ up±d±ya hatth²na½ ±h±ro sukhumo. Te hi n±n±rukkhas±kh±dayo
kh±danti. Hatth²na½ ±h±rato gavayagokaººamig±d²na½ ±h±ro sukhumo. Te kira
niss±r±ni n±n±rukkhapaºº±d²ni kh±danti. Tesampi ±h±rato gunna½ ±h±ro
sukhumo. Te allasukkhatiº±ni kh±danti. Tesa½ ±h±rato sas±na½ ±h±ro sukhumo.
Sas±na½ ±h±rato sakuº±na½ ±h±ro sukhumo. Sakuº±na½ ±h±rato paccantav±-
s²na½ ±h±ro sukhumo. Paccantav±s²na½ ±h±rato g±mabhojak±na½ ±h±ro (2.0023)
sukhumo. G±mabhojak±na½ ±h±rato r±jar±jamah±matt±na½ ±h±ro sukhumo.
Tesampi ±h±rato cakkavattino ±h±ro sukhumo. Cakkavattino ±h±rato
bhumm±na½ dev±na½ ±h±ro sukhumo. Bhumm±na½ dev±na½ ±h±rato c±tuma-
h±r±jik±na½. Eva½ y±va paranimmitavasavatt²na½ ±h±r± vitth±retabb±. Tesa½
pan±h±ro sukhumotveva niµµha½ patto.
Ettha ca o¼±rike vatthusmi½ oj± paritt± hoti dubbal±, sukhume balavat². Tath±
hi ekapattap³rampi y±gu½ p²to muhutteneva jighacchito hoti ya½kiñcideva kh±di-
tuk±mo, sappi½ pana pasatamatta½ pivitv± divasa½ abhottuk±mo hoti. Tattha
vatthu kammajatejasaªkh±ta½ parissaya½ vinodeti, na pana sakkoti p±letu½. Oj±
pana p±leti, na sakkoti parissaya½ vinodetu½. Dve pana ekato hutv± parissaya-
ñceva vinodenti p±lenti c±ti.
Phasso dutiyoti cakkhusamphass±di chabbidhopi phasso etesu cat³su ±h±resu
dutiyo ±h±roti veditabbo. Desan±nayo eva cesa, tasm± imin± n±ma k±raºena
dutiyo tatiyo c±ti idamettha na gavesitabba½. Manosañcetan±ti cetan±va vuccati.
Viññ±ºanti citta½. Iti bhagav± imasmi½ µh±ne up±diººaka-anup±diººakavasena
ekar±si½ katv± catt±ro ±h±re dassesi. Kaba¼²k±r±h±ro hi up±diººakopi atthi anu-
p±diººakopi, tath± phass±dayo. Tattha sapp±d²hi gilit±na½ maº¹³k±d²na½
vasena up±diººakakaba¼²k±r±h±ro daµµhabbo. Maº¹³k±dayo hi sapp±d²hi gilit±
antokucchigat±pi kiñci k±la½ j²vantiyeva. Te y±va up±diººakapakkhe tiµµhanti,
t±va ±h±rattha½ na s±dhenti. Bhijjitv± pana anup±diººakapakkhe µhit± s±dhenti.
Tad±pi up±diººak±h±roti vuccant²ti. Ida½ pana ±cariy±na½ na ruccat²ti aµµhakath±-
yameva paµikkhipitv± ida½ vutta½– imesa½ satt±na½ kh±dant±nampi akh±dant±-
nampi bhuñjant±nampi
abhuñjant±nampi paµisandhicitteneva sahaj±t± kammaj± oj± n±ma atthi, s±
y±vapi sattam± divas± p±leti, ayameva (2.0024) up±diººakakaba¼²k±r±h±roti vedi-
tabbo. Tebh³makavip±kavasena pana up±diººakaphass±dayo veditabb±, tebh³-
makakusal±kusalakiriyavasena anup±diººak±. Lokuttar± pana ru¼h²vasena kathi-
t±ti.
Etth±ha– “yadi paccayaµµho ±h±raµµho, atha kasm± aññesupi satt±na½ pacca-
yesu vijjam±nesu imeyeva catt±ro vutt±”ti? Vuccate– ajjhattikasantatiy± visesapa-
ccayatt±. Visesapaccayo hi kaba¼²k±r±h±rabhakkh±na½ satt±na½ r³pak±yassa
kaba¼²k±ro ±h±ro, n±mak±ye vedan±ya phasso, viññ±ºassa manosañcetan±,
n±mar³passa viññ±ºa½. Yath±ha– “seyyath±pi, bhikkhave, aya½ k±yo ±h±raµµhi-
tiko ±h±ra½ paµicca tiµµhati, an±h±ro no tiµµhati (sa½. ni. 5.183), tath± phassapa-
ccay± vedan±, saªkh±rapaccay± viññ±ºa½, viññ±ºapaccay± n±mar³pan”ti (sa½.
ni. 2.1; vibha. 225).
Ko panettha ±h±ro ki½ ±harat²ti? Kaba¼²k±r±h±ro ojaµµhamakar³p±ni ±harati
phass±h±ro tisso vedan±, manosañcetan±h±ro tayo bhave, viññ±º±h±ro paµisa-
ndhin±mar³panti.
Katha½? Kaba¼²k±r±h±ro t±va mukhe µhapitamatteyeva aµµha r³p±ni samuµµh±-
peti, dantavicuººita½ pana ajjhohariyam±na½ ekeka½ sittha½ aµµhaµµhar³p±ni
samuµµh±petiyeva. Eva½ kaba¼²k±r±h±ro ojaµµhamakar³p±ni ±harati. Phass±h±ro
pana sukhavedan²yo phasso uppajjam±noyeva sukha½ vedana½ ±harati, dukkha-
vedan²yo dukkha½, adukkhamasukhavedan²yo adukkhamasukhanti eva½ sabba-
th±pi phass±h±ro tisso vedan± ±harati.
Manosañcetan±h±ro k±mabhav³paga½ kamma½ k±mabhava½ ±harati, r³p±r³-
pabhav³pag±ni ta½ ta½ bhava½. Eva½ sabbath±pi manosañcetan±h±ro tayo
bhave ±harati. Viññ±º±h±ro pana ye ca paµisandhikkhaºe ta½sampayuttak± tayo
khandh±, y±ni ca tisantativasena ti½sa r³p±ni uppajjanti, sahaj±t±dipaccayana-
yena t±ni ±harat²ti vuccati. Eva½ viññ±º±h±ro paµisandhin±mar³pa½ ±harat²ti.
Ettha ca “manosañcetan± tayo bhave ±harat²”ti s±savakusal±kusalacetan±va
vutt±. “Viññ±ºa½ (2.0025) paµisandhin±mar³pa½ ±harat²”ti paµisandhiviññ±ºa-
meva vutta½. Avisesena pana ta½sampayuttata½samuµµh±nadhamm±na½ ±hara-
ºatopete “±h±r±”ti veditabb±.
Etesu cat³su ±h±resu kaba¼²k±r±h±ro upatthambhento ±h±rakicca½ s±dheti,
phasso phusantoyeva manosañcetan± ±y³ham±n±va, viññ±ºa½ vij±nantameva.
Katha½? Kaba¼²k±r±h±ro hi upatthambhentoyeva k±yaµµhapanena satt±na½
µhitiy± hoti. Kammajanitopi hi aya½ k±yo kaba¼²k±r±h±rena upatthaddho dasapi
vass±ni vassasatampi y±va ±yuparim±º± tiµµhati. Yath± ki½? Yath± m±tuy± jani-
topi d±rako dh±tiy± thaññ±d²ni p±yetv± posiyam±no cira½ tiµµhati, yath± ca upattha-
mbhena upatthambhita½ geha½. Vuttampi ceta½–
“Yath±, mah±r±ja, gehe papatante aññena d±run± upatthambhita½ santa½
eva ta½ geha½ na patati. Evameva kho, mah±r±ja, aya½ k±yo ±h±raµµhitiko
±h±ra½ paµicca tiµµhat²”ti.
Eva½ kaba¼²k±ro ±h±ro upatthambhento ±h±rakicca½ s±dheti.
Eva½ s±dhentopi ca kaba¼²k±ro ±h±ro dvinna½ r³pasantat²na½ paccayo hoti
±h±rasamuµµh±nassa ca up±diººakassa ca. Kammaj±na½ anup±lako hutv±
paccayo hoti, ±h±rasamuµµh±n±na½ janako hutv±ti. Phasso pana sukh±divatthu-
bh³ta½ ±rammaºa½ phusantoyeva sukh±divedan±pavattanena satt±na½ µhitiy±
hoti. Manosañcetan± kusal±kusalakammavasena ±y³ham±n±yeva bhavam³lani-
pph±danato satt±na½ µhitiy± hoti. Viññ±ºa½ vij±nantameva n±mar³pappavatta-
nena satt±na½ µhitiy± hot²ti.
Eva½ upatthambhan±divasena ±h±rakicca½ s±dhayam±nesu panetesu catt±ri
bhay±ni daµµhabb±ni. Seyyathida½– kaba¼²k±r±h±re nikantiyeva bhaya½, phasse
upagamanameva, manosañcetan±ya ±y³hanameva, viññ±ºe abhinip±toyeva
bhayanti. Ki½ k±raº±? Kaba¼²k±r±h±re hi nikanti½ (2.0026) katv± s²t±d²na½ pura-
kkhat± satt± ±h±ratth±ya mudd±gaºan±dikamm±ni karont± anappaka½ dukkha½
nigacchanti. Ekacce ca imasmi½ s±sane pabbajitv±pi vejjakamm±dik±ya anesa-
n±ya ±h±ra½ pariyesant± diµµheva dhamme g±rayh± honti, sampar±yepi, “tassa
saªgh±µipi ±ditt± sampajjalit±”ti-±din± lakkhaºasa½yutte (sa½. ni. 2.218) vuttana-
yena samaºapet± honti. Imin± t±va k±raºena kaba¼²k±re ±h±re nikanti eva
bhayanti veditabb±.
Phassa½ upagacchant±pi phassass±dino paresa½ rakkhitagopitesu d±r±d²su
bhaº¹esu aparajjhanti, te saha bhaº¹ena bhaº¹as±mik± gahetv± khaº¹±kha-
º¹ika½ v± chinditv± saªk±rak³µe cha¹¹enti, rañño v± niyy±denti. Tato te r±j±
vividh± kammak±raº± k±r±peti. K±yassa ca bhed± duggati tesa½ p±µikaªkh± hoti.
Iti phassass±dam³laka½ diµµhadhammikampi sampar±yikampi bhaya½ sabbam±-
gatameva hoti. Imin± k±raºena phass±h±re upagamanameva bhayanti vedi-
tabba½.
Kusal±kusalakamm±y³hane pana tamm³laka½ t²su bhavesu bhaya½ sabba½
±gatameva hoti. Imin± k±raºena manosañcetan±h±re ±y³hanameva bhayanti
veditabba½.
Paµisandhiviññ±ºañca yasmi½ yasmi½ µh±ne abhinipatati, tasmi½ tasmi½
µh±ne paµisandhin±mar³pa½ gahetv±va nibbattati. Tasmiñca nibbatte sabbabha-
y±ni nibbatt±niyeva honti tamm³lakatt±ti imin± k±raºena viññ±º±h±re abhinip±to-
yeva bhayanti veditabboti.
Ki½nid±n±ti-±d²su nid±n±d²ni sabb±neva k±raºavevacan±ni. K±raºañhi yasm±
phala½ nideti, “handa na½ gaºhath±”ti appeti viya, tasm± nid±nanti vuccati.
Yasm± ta½ tato samudeti j±yati pabhavati, tasm± samudayo j±ti pabhavoti
vuccati. Aya½ panettha padattho– ki½nid±na½ etesanti ki½nid±n±. Ko samudayo
etesanti ki½samuday±. K± j±ti etesanti ki½j±tik±. Ko pabhavo etesanti ki½pabhav±.
Yasm± pana tesa½ taºh± yath±vuttena atthena nid±nañceva samudayo (2.0027)
ca j±ti ca pabhavo ca, tasm± “taºh±nid±n±”ti-±dim±ha. Eva½ sabbapadesu attho
veditabbo.
Ettha ca ime catt±ro ±h±r± taºh±nid±n±ti paµisandhi½ ±di½ katv± attabh±vasa-
ªkh±t±na½ ±h±r±na½ purimataºh±na½ vasena nid±na½ veditabba½. Katha½?
Paµisandhikkhaºe t±va paripuºº±yatan±na½ satt±na½ sattasantativasena,
ses±na½ tato ³na-³nasantativasena uppannar³pabbhantara½ j±t± oj± atthi, aya½
taºh±nid±no up±diººakakaba¼²k±r±h±ro. Paµisandhicittasampayutt± pana phassa-
cetan± sayañca citta½ viññ±ºanti ime taºh±nid±n± up±diººaka-phassamanosa-
ñcetan±-viññ±º±h±r±ti eva½ t±va purimataºh±nid±n± paµisandhik± ±h±r±. Yath±
ca paµisandhik±, eva½ tato para½ paµhamabhavaªgacittakkhaº±dinibbatt±pi vedi-
tabb±.
Yasm± pana bhagav± na kevala½ ±h±r±nameva nid±na½ j±n±ti, ±h±ranid±na-
bh³t±ya taºh±yapi, taºh±ya nid±n±na½ vedan±d²nampi nid±na½ j±n±tiyeva,
tasm± taºh± c±ya½, bhikkhave, ki½nid±n±ti-±din± nayena vaµµa½ dassetv±
vivaµµa½ dassesi. Imasmiñca pana µh±ne bhagav± at²t±bhimukha½ desana½
katv± at²tena vaµµa½ dasseti. Katha½? ¾h±ravasena hi aya½ attabh±vo gahito.
Taºh±ti imassattabh±vassa janaka½ kamma½, vedan±phassasa¼±yatanan±ma-
r³paviññ±º±ni yasmi½ attabh±ve µhatv± kamma½ ±y³hita½, ta½ dassetu½
vutt±ni, avijj±saªkh±r± tassattabh±vassa janaka½ kamma½. Iti dv²su µh±nesu atta-
bh±vo, dv²su tassa janaka½ kammanti saªkhepena kammañceva kammavip±ka-
ñc±ti, dvepi dhamme dassentena at²t±bhimukha½ desana½ katv± at²tena vaµµa½
dassita½.
Tatr±ya½ desan± an±gatassa adassitatt± aparipuºº±ti na daµµhabb±. Nayato
pana paripuºº±tveva daµµhabb±. Yath± hi cakkhum± puriso udakapiµµhe nipanna½
su½sum±ra½ disv± tassa parabh±ga½ olokento g²va½ passeyya, orato piµµhi½,
pariyos±ne naªguµµham³la½, heµµh± kucchi½ olokento pana udakagata½ aggana-
ªguµµhañceva catt±ro ca hatthap±de na passeyya, so na ett±vat± “aparipuººo
su½sum±ro”ti gaºh±ti, nayato pana paripuººotveva gaºh±ti, eva½sampadamida½
veditabba½.
Udakapiµµhe (2.0028) nipannasu½sum±ro viya hi tebh³makavaµµa½. T²re µhito
cakkhum± puriso viya yog±vacaro. Tena purisena udakapiµµhe su½sum±rassa
diµµhak±lo viya yogin± ±h±ravasena imassattabh±vassa diµµhak±lo. Parato g²v±ya
diµµhak±lo viya imassattabh±vassa janik±ya taºh±ya diµµhak±lo. Piµµhiy± diµµhak±lo
viya yasmi½ attabh±ve taºh±saªkh±ta½ kamma½ kata½, vedan±divasena tassa
diµµhak±lo. Naªguµµham³lassa diµµhak±lo viya tassattabh±vassa janak±na½ avijj±-
saªkh±r±na½ diµµhak±lo. Heµµh± kucchi½ olokentassa pana agganaªguµµhañceva
catt±ro ca hatthap±de adisv±pi “aparipuººo su½sum±ro”ti agahetv± nayato pari-
puººotveva gahaºa½ viya yattha yattha paccayavaµµa½ p±¼iya½ na ±gata½,
tattha tattha “desan± aparipuºº±”ti agahetv± nayato paripuºº±tveva gahaºa½
veditabba½. Tattha ca ±h±rataºh±na½ antare eko sandhi, taºh±vedan±na½
antare eko, viññ±ºasaªkh±r±na½ antare ekoti eva½ tisandhicatusaªkhepameva
vaµµa½ dassitanti. Paµhama½.

2. Mo¼iyaphaggunasuttavaººan±

12. Dutiye sambhaves²na½ v± anuggah±y±ti imasmi½yeva µh±ne bhagav±


desana½ niµµh±pesi. Kasm±? Diµµhigatikassa nisinnatt±. Tassañhi parisati mo¼iya-
phagguno n±ma bhikkhu diµµhigatiko nisinno. Atha satth± cintesi– “aya½ uµµhahitv±
ma½ pañha½ pucchissati, athass±ha½ vissajjess±m²”ti pucch±ya ok±sad±-
nattha½ desana½ niµµh±pesi. Mo¼iyaphaggunoti mo¼²ti c³¼± vuccati. Yath±ha–
“Chetv±na mo¼i½ varagandhav±sita½
veh±yasa½ ukkhipi sakyapuªgavo;
ratanacaªkoµavarena v±savo,
sahassanetto siras± paµiggah²”ti.
S± tassa gihik±le mahant± ahosi. Tenassa “mo¼iyaphagguno”ti saªkh± uda-
p±di. Pabbajitampi na½ teneva n±mena sañj±nanti. Etadavoc±ti desan±nu-
sandhi½ ghaµento eta½ “ko nu kho, bhante, viññ±º±h±ra½ (2.0029) ±h±ret²”ti
vacana½ avoca. Tassattho– bhante, ko n±ma so, yo eta½ viññ±º±h±ra½ kh±dati
v± bhuñjati v±ti?
Kasm± pan±ya½ itare tayo ±h±re apucchitv± imameva pucchat²ti? J±n±m²ti
laddhiy±. So hi mahante piº¹e katv±va kaba¼²k±r±h±ra½ bhuñjante passati,
tenassa ta½ j±n±m²ti laddhi. Tittiravaµµakamorakukkuµ±dayo pana m±tusampha-
ssena y±pente disv± “ete phass±h±rena y±pent²”ti tassa laddhi. Kacchap± pana
attano utusamaye mah±samuddato nikkhamitv± samuddat²re v±likantare aº¹±ni
µhapetv± v±lik±ya paµicch±detv± mah±samuddameva otaranti. T±ni m±tu-anussa-
raºavasena na p³t²ni honti. T±ni manosañcetan±h±rena y±pent²ti tassa laddhi.
Kiñc±pi therassa aya½ laddhi, na pana et±ya laddhiy± ima½ pañha½ pucchati.
Diµµhigatiko hi ummattakasadiso. Yath± ummattako pacchi½ gahetv± antarav²thi½
otiººo gomayampi p±s±ºampi g³thampi khajjakhaº¹ampi ta½ ta½ man±pampi
aman±pampi gahetv± pacchiya½ pakkhipati. Evameva diµµhigatiko yuttampi ayu-
ttampi pucchati. So “kasm± ima½ pucchas²”ti na niggahetabbo, pucchitapucchita-
µµh±ne pana gahaºameva nisedhetabba½. Teneva na½ bhagav± “kasm± eva½
pucchas²”ti avatv± gahitag±hameva tassa mocetu½ no kallo pañhoti-±dim±ha.
v± ±h±ret²ti na vad±mi. ¾h±ret²ti c±ha½ vadeyyanti yadi aha½ ±h±ret²ti vadeyya½.
Tattha no kalloti ayutto. ¾h±ret²ti aha½ na vad±m²ti aha½ koci satto v± puggalo
v± ±h±ret²ti na vad±mi. ¾h±ret²ti c±ha½ vadeyyanti yadi aha½ ±h±ret²ti vadeyya½.
Tatrassa kallo pañhoti tasmi½ may± eva½ vutte aya½ pañho yutto bhaveyya.
Kissa nu kho, bhante, viññ±º±h±roti, bhante, aya½ viññ±º±h±ro katamassa
dhammassa paccayoti attho. Tatra kalla½ veyy±karaºanti tasmi½ eva½ pucchite
pañhe ima½ veyy±karaºa½ yutta½ “viññ±º±h±ro ±yati½ punabbhav±bhinibba-
ttiy± paccayo”ti. Ettha ca viññ±º±h±roti paµisandhicitta½. ¾yati½ punabbhav±bhi-
nibbatt²ti teneva viññ±ºena sahuppannan±mar³pa½. Tasmi½ bh³te sati sa¼±yata-
nanti tasmi½ punabbhav±bhinibbattisaªkh±te n±mar³pe j±te sati sa¼±yatana½
hot²ti attho.
Sa¼±yatanapaccay± (2.0030) phassoti idh±pi bhagav± uttari pañhassa ok±sa½
dento desana½ niµµh±pesi. Diµµhigatiko hi navapuccha½ upp±detu½ na sakkoti,
niddiµµha½ niddiµµha½yeva pana gaºhitv± pucchati, tenassa bhagav± ok±sa½
ad±si. Attho panassa sabbapadesu vuttanayeneva gahetabbo. “Ko nu kho,
bhante, bhavat²”ti kasm± na pucchati? Diµµhigatikassa hi satto n±ma bh³to nibba-
ttoyev±ti laddhi, tasm± attano laddhiviruddha½ idanti na pucchati. Apica idappa-
ccay± ida½ idappaccay± idanti bah³su µh±nesu kathitatt± saññatti½ upagato,
ten±pi na pucchati. Satth±pi “imassa bahu½ pucchantass±pi titti natthi, tucchapu-
cchameva pucchat²”ti ito paµµh±ya desana½ ek±baddha½ katv± desesi. Channa½
tvev±ti yato paµµh±ya desan±ru¼ha½, tameva gahetv± desana½ vivaµµento eva-
m±ha. Imasmi½ pana sutte viññ±ºan±mar³p±na½ antare eko sandhi, vedan±ta-
ºh±na½ antare eko, bhavaj±t²na½ antare ekoti. Dutiya½.

3. Samaºabr±hmaºasuttavaººan±

13. Tatiye samaº± v± br±hmaº± v±ti sacc±ni paµivijjhitu½ asamatth± b±hiraka-


samaºabr±hmaº±. Jar±maraºa½ nappaj±nant²ti-±d²su jar±maraºa½ na j±nanti
dukkhasaccavasena, jar±maraºasamudaya½ na j±nanti saha taºh±ya j±ti jar±ma-
raºassa samudayoti samudayasaccavasena, jar±maraºanirodha½ na j±nanti niro-
dhasaccavasena, paµipada½ na j±nanti maggasaccavasena. J±ti½ na j±nanti
dukkhasaccavasena, j±tisamudaya½ na j±nanti saha taºh±ya bhavo j±tisamuda-
yoti samudayasaccavasena. Eva½ saha taºh±ya samudaya½ yojetv± sabbapa-
desu catusaccavasena attho veditabbo. S±maññattha½ v± brahmaññattha½ v±ti
ettha ariyamaggo s±maññañceva brahmaññañca. Ubhayatth±pi pana attho n±ma
ariyaphala½ veditabba½. Iti bhagav± imasmi½ sutte ek±dasasu µh±nesu catt±ri
sacc±ni kathes²ti. Tatiya½.

4. Dutiyasamaºabr±hmaºasuttavaººan±

14. Catutthe (2.0031) ime dhamme katame dhammeti ettaka½ papañca½ katv±
kathita½, desana½ paµivijjhitu½ samatth±na½ puggal±na½ ajjh±sayena ime
dhamme nappaj±nant²ti-±di vutta½. Sesa½ purimasadisameva. Catuttha½.

5. Kacc±nagottasuttavaººan±

15. Pañcame samm±diµµhi samm±diµµh²ti ya½ paº¹it± devamanuss± tesu tesu


µh±nesu samm±dassana½ vadanti, sabbampi ta½ dv²hi padehi saªkhipitv±
pucchati. Dvayanissitoti dve koµµh±se nissito. Yebhuyyen±ti imin± µhapetv± ariya-
puggale sesamah±jana½ dasseti. Atthitanti sassata½. Natthitanti uccheda½. Loka-
samudayanti loko n±ma saªkh±raloko, tassa nibbatti. Sammappaññ±ya passatoti
samm±paññ± n±ma savipassan± maggapaññ±, t±ya passantass±ti attho. Y± loke
natthit±ti saªkh±raloke nibbattesu dhammesu paññ±yantesveva y± natth²ti ucche-
dadiµµhi uppajjeyya, s± na hot²ti attho. Lokanirodhanti saªkh±r±na½ bhaªga½. Y±
loke atthit±ti saªkh±raloke bhijjam±nesu dhammesu paññ±yantesveva y± atth²ti
sassatadiµµhi uppajjeyya, s± na hot²ti attho.
Apica lokasamudayanti anulomapaccay±k±ra½. Lokanirodhanti paµilomapacca-
y±k±ra½. Lokanissaye passantass±pi hi paccay±na½ anucchedena paccayuppa-
nnassa anuccheda½ passato y± natth²ti ucchedadiµµhi uppajjeyya, s± na hoti.
Paccayanirodha½ passantass±pi paccayanirodhena paccayuppannanirodha½
passato y± atth²ti sassatadiµµhi uppajjeyya, s± na hot²ti ayampettha attho.
Upayup±d±n±bhinivesavinibandhoti upayehi ca up±d±nehi ca abhinivesehi ca
vinibandho. Tattha upay±ti dve upay± taºhupayo ca diµµhupayo ca. Up±d±n±d²-
supi eseva nayo. Taºh±diµµhiyo hi yasm± aha½ mamanti-±d²hi ±k±rehi tebh³maka-
dhamme upenti upagacchanti, tasm± upay±ti (2.0032) vuccanti. Yasm± pana te
dhamme up±diyanti ceva abhinivisanti ca, tasm± up±d±n±ti ca abhinives±ti ca
vuccanti. T±hi c±ya½ loko vinibandho. Ten±ha “upayup±d±n±bhinivesaviniba-
ndho”ti.
Tañc±yanti tañca upayup±d±na½ aya½ ariyas±vako. Cetaso adhiµµh±nanti
cittassa patiµµh±nabh³ta½. Abhinives±nusayanti abhinivesabh³tañca anusayabh³-
tañca. Taºh±diµµh²su hi akusalacitta½ patiµµh±ti, t± ca tasmi½ abhinivisanti ceva
anusenti ca, tasm± tadubhaya½ cetaso adhiµµh±na½ abhinives±nusayanti ca ±ha.
Na upet²ti na upagacchati. Na up±diyat²ti na gaºh±ti. N±dhiµµh±t²ti na adhiµµh±ti,
kinti? Att± meti. Dukkhamev±ti pañcup±d±nakkhandhamattameva. Na kaªkhat²ti
“dukkhameva uppajjati, dukkha½ nirujjhati, na añño ettha satto n±ma atth²”ti
kaªkha½ na karoti. Na vicikicchat²ti na vicikiccha½ upp±deti.
Aparappaccay±ti na parappaccayena, aññassa apattiy±yetv± attapaccakkhañ±-
ºamevassa ettha hot²ti. Ett±vat± kho, kacc±na, samm±diµµhi hot²ti eva½ sattasa-
ññ±ya pah²natt± ettakena samm±dassana½ n±ma hot²ti missakasamm±diµµhi½
±ha. Ayameko antoti esa eko nik³µanto l±makanto paµhamaka½ sassata½. Aya½
dutiyoti esa dutiyo sabba½ natth²ti uppajjanakadiµµhisaªkh±to nik³µanto l±makanto
dutiyako ucchedoti attho. Sesamettha utt±namev±ti. Pañcama½.
6. Dhammakathikasuttavaººan±

16. Chaµµhe nibbid±y±Ti nibbindanatth±ya. Vir±g±y±ti virajjanatth±ya. Nirodh±-


y±ti nirujjhanatth±ya. Paµipanno hot²ti ettha s²lato paµµh±ya y±va arahattamagg±
paµipannoti veditabbo. Dhamm±nudhammappaµipannoti lokuttarassa nibb±nadha-
mmassa anudhammabh³ta½ paµipada½ paµipanno. Anudhammabh³tanti anur³-
pasabh±vabh³ta½. Nibbid± vir±g± nirodh±ti nibbid±ya ceva vir±gena ca niro-
dhena ca. Anup±d± vimuttoti cat³hi up±d±nehi kiñci dhamma½ anup±diyitv±
vimutto. Diµµhadhammanibb±nappattoti diµµheva dhamme nibb±nappatto. Ala½
vacan±y±ti, eva½ vattabbata½ arahati, yutto anucchavikoti attho (2.0033). Eva-
mettha ekena nayena dhammakathikassa pucch± kathit±, dv²hi ta½ visesetv±
sekkh±sekkhabh³miyo niddiµµh±ti. Chaµµha½.

7. Acelakassapasuttavaººan±

17. Sattame acelo kassapoti liªgena acelo niccelo, n±mena kassapo. D³rato-
v±ti mahat± bhikkhusaªghena parivuta½ ±gacchanta½ d³rato eva addasa. Kiñci-
deva desanti kiñcideva k±raºa½. Ok±santi pañhaby±karaºassa khaºa½ k±la½.
Antaragharanti “na pallatthik±ya antaraghare nis²diss±m²”ti ettha antonivesana½
antaraghara½. “Okkhittacakkhu antaraghare gamiss±m²”ti ettha indakh²lato
paµµh±ya antog±mo. Idh±pi ayameva adhippeto. Yad±kaªkhas²ti ya½ icchasi.
Kasm± pana bhagav± kathetuk±mo y±vatatiya½ paµikkhip²ti? G±ravajana-
nattha½. Diµµhigatik± hi khippa½ kathiyam±ne g±rava½ na karonti, “samaºa½
gotama½ upasaªkamitumpi pucchitumpi sukara½, pucchitamatteyeva kathet²”ti
vacanampi na saddahanti. Dve tayo v±re paµikkhitte pana g±rava½ karonti,
“samaºa½ gotama½ upasaªkamitumpi pañha½ pucchitumpi dukkaran”ti y±vata-
tiya½ y±cite kathiyam±na½ suss³santi saddahanti. Iti bhagav± “aya½ suss³si-
ssati saddahissat²”ti y±vatatiya½ y±c±petv± kathesi. Apica yath± bhisakko tela½
v± ph±ºita½ v± pacanto mudup±kakharap±k±na½ p±kak±la½ ±gamayam±no
p±kak±la½ anatikkamitv±va ot±reti. Eva½ bhagav± satt±na½ ñ±ºaparip±ka½ ±ga-
mayam±no “ettakena k±lena imassa ñ±ºa½ parip±ka½ gamissat²”ti ñatv±va y±va-
tatiya½ y±c±pesi.
M± heva½, kassap±ti, kassapa, m± eva½ bhaºi. Saya½kata½ dukkhanti hi
vattu½ na vaµµati, att± n±ma koci dukkhassa k±rako natth²ti d²peti. Paratopi eseva
nayo. Adhiccasamuppannanti ak±raºena yadicch±ya uppanna½. Iti puµµho sam±-
noti kasm± evam±ha? Eva½ kirassa ahosi– “aya½ ‘saya½kata½ dukkhan’ti-±din±
puµµho ‘m± hevan’ti vadati, ‘natth²’ti puµµho ‘atth²’ti vadati. ‘Bhava½ gotamo
dukkha½ na j±n±ti na passat²’ti puµµho ‘j±n±mi khv±han’ti vadati. Kiñci nu kho
may± virajjhitv± pucchito”ti m³lato (2.0034) paµµh±ya attano pucchameva
sodhento evam±ha. ¾cikkhatu ca me, bhante, bhagav±ti idha satthari sañj±tag±-
ravo “bhavan”ti avatv± “bhagav±”ti vadati.
So karot²ti-±di, “saya½kata½ dukkhan”ti laddhiy± paµisedhanattha½ vutta½.
Ettha ca satoti ida½ bhummatthe s±mivacana½, tasm± evamattho daµµhabbo– so
karoti so paµisa½vedayat²ti kho, kassapa, ±dimhiyeva eva½ sati pacch± saya½-
kata½ dukkhanti aya½ laddhi hoti. Ettha ca dukkhanti vaµµadukkha½ adhippeta½.
Iti vadanti etassa purimena ±disaddena anantarena ca sassatasaddena
sambandho hoti. “D²peti gaºh±t²”ti aya½ panettha p±µhaseso. Idañhi vutta½ hoti–
iti eva½ vadanto ±ditova sassata½ d²peti, sassata½ gaºh±ti. Kasm±? Tassa hi ta½
dassana½ eta½ pareti, k±rakañca vedakañca ekameva gaºhanta½ eta½
sassata½ upagacchat²ti attho.
Añño karot²ti-±di pana “para½kata½ dukkhan”ti laddhiy± paµisedhanattha½
vutta½. “¾dito sato”ti ida½ pana idh±pi ±haritabba½. Ayañhettha attho– añño
karoti añño paµisa½vediyat²ti kho pana, kassapa, ±dimhiyeva eva½ sati, pacch±
“k±rako idheva ucchijjati, tena kata½ añño paµisa½vediyat²”ti eva½ uppann±ya
ucchedadiµµhiy± saddhi½ sampayutt±ya vedan±ya abhitunnassa viddhassa sato
“para½kata½ dukkhan”ti aya½ laddhi hot²ti. Iti vadanti-±di vuttanayeneva yoje-
tabba½. Tatr±ya½ yojan±– evañca vadanto ±ditova uccheda½ d²peti, uccheda½
gaºh±ti. Kasm±? Tassa hi ta½ dassana½ eta½ pareti, eta½ uccheda½ upaga-
cchat²ti attho.
Ete teti ye sassatucchedasaªkh±te ubho ante (anupagamma tath±gato
dhamma½ deseti, ete te, kassapa, ubho ante) anupagamma pah±ya anall²yitv±
majjhena tath±gato dhamma½ deseti, majjhim±ya paµipad±ya µhito deset²ti attho.
Katara½ dhammanti ce? Yadida½ avijj±paccay± saªkh±r±ti. Ettha hi k±raºato
phala½, k±raºanirodhena cassa nirodho d²pito, na koci k±rako v± vedako v± (2.0035
niddiµµho. Ett±vat± sesapañh± paµisedhit± honti. Ubho ante anupagamm±ti imin±
hi tatiyapañho paµikkhitto. Avijj±paccay± saªkh±r±ti imin± adhiccasamuppannat±
ceva aj±nanañca paµikkhittanti veditabba½.
Labheyyanti ida½ so bhagavato santike bhikkhubh±va½ patthayam±no ±ha.
Atha bhagav± yonena khandhake titthiyapariv±so (mah±va. 86) paññatto, ya½
aññatitthiyapubbo s±maºerabh³miya½ µhito “aha½, bhante, itthann±mo aññati-
tthiyapubbo
imasmi½ dhammavinaye ±kaªkh±mi upasampada½. Sv±ha½, bhante, saªgha½
catt±ro m±se pariv±sa½ y±c±m²”ti-±din± nayena sam±diyitv± parivasati, ta½
sandh±ya yo kho, kassapa, aññatitthiyapubboti-±dim±ha. Tattha pabbajjanti vaca-
nasiliµµhat±vasena vutta½. Aparivasitv±yeva hi pabbajja½ labhati. Upasampada-
tthikena pana n±tik±lena g±mappavesan±d²ni aµµha vatt±ni p³rentena parivasi-
tabba½. ¾raddhacitt±ti aµµhavattap³raºena tuµµhacitt±. Ayamettha saªkhepo,
vitth±rato panesa titthiyapariv±so samantap±s±dik±ya vinayaµµhakath±ya pabbajja-
kkhandhakavaººan±ya½ (mah±va. aµµha. 86) vuttanayeneva veditabbo.
Apica may±ti ayamettha p±µho, aññattha pana “apica metth±”ti. Puggalavema-
ttat± vidit±ti puggalan±natta½ vidita½. “Aya½ puggalo pariv±s±raho, aya½ na
pariv±s±raho”ti ida½ mayha½ p±kaµanti dasseti. Tato kassapo cintesi– “aho
acchariya½ buddhas±sana½, yattha eva½ gha½sitv± koµµetv± yuttameva
gaºhanti, ayutta½ cha¹¹ent²”ti. Tato suµµhutara½ pabbajj±ya sañj±tuss±ho sace,
bhanteti-±dim±ha. Atha bhagav± tassa tibbacchandata½ viditv± “na kassapo pari-
v±sa½ arahat²”ti aññatara½ bhikkhu½ ±mantesi– “gaccha, bhikkhu, kassapa½
nah±petv± pabb±jetv± ±neh²”ti. So tath± katv± ta½ pabb±jetv± bhagavato
santika½ agam±si. Bhagav± gaºe nis²ditv± upasamp±desi. Tena vutta½ alattha
kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajja½, alattha upasampadanti. Acir³pa-
sampannoti-±di sesa½ br±hmaºasa½yutte (sa½. ni. 1.187) vuttamev±ti. Sattama½.

8. Timbarukasuttavaººan±

18. Aµµhame (2.0036) s± vedan±ti-±di “saya½kata½ sukhadukkhan”ti laddhiy±


nisedhanattha½ vutta½. Etth±pi satoti bhummattheyeva s±mivacana½. Tatr±ya½
atthad²pan±– “s± vedan±, so vediyat²”ti kho, timbaruka, ±dimhiyeva eva½ sati
“saya½kata½ sukhadukkhan”ti aya½ laddhi hoti. Evañhi sati vedan±ya eva
vedan± kat± hoti. Evañca vadanto imiss± vedan±ya pubbepi atthita½ anuj±n±ti,
sassata½ d²peti sassata½ gaºh±ti. Kasm±? Tassa hi ta½ dassana½ eta½ pareti,
eta½ sassata½ upagacchat²ti attho. Purimañhi attha½ sandh±yeveta½ bhagavat±
vutta½ bhavissati, tasm± aµµhakath±ya½ ta½ yojetv±vassa attho d²pito. Evamp±ha½
na vad±m²ti aha½ “s± vedan±, so vediyat²”ti evampi na vad±mi. “Saya½kata½
sukhadukkhan”ti evampi na vad±m²ti attho.
Aññ± vedan±ti-±di “para½kata½ sukhadukkhan”ti laddhiy± paµisedhanattha½
vutta½. Idh±pi aya½ atthayojan±–“aññ± vedan± añño vediyat²”ti kho, timbaruka,
±dimhiyeva eva½ sati pacch± y± purimapakkhe k±rakavedan±, s± ucchinn±. T±ya
pana kata½ añño vediyat²ti eva½ uppann±ya ucchedadiµµhiy± saddhi½ sampayu-
tt±ya vedan±ya abhitunnassa sato “para½kata½ sukhadukkhan”ti aya½ laddhi
hoti. Evañca vadanto k±rako ucchinno, aññena paµisandhi gahit±ti uccheda½
d²peti, uccheda½ gaºh±ti. Kasm±? Tassa hi ta½ dassana½ eta½ pareti, eta½
uccheda½ upagacchat²ti attho. Idh±pi hi im±ni pad±ni aµµhakath±ya½ ±haritv± yoji-
t±neva. Imasmi½ sutte vedan±sukhadukkha½ kathita½. Tañca kho vip±kasukha-
dukkhameva vaµµat²ti vutta½. Aµµhama½.
9. B±lapaº¹itasuttavaººan±

19. Navame avijj±n²varaºass±ti avijj±ya niv±ritassa. Evamaya½ k±yo samud±ga-


toti eva½ avijj±ya niv±ritatt± taºh±ya ca sampayuttatt±yeva aya½ k±yo nibbatto.
Ayañceva k±yoti ayañcassa attano saviññ±ºako k±yo. Bahiddh± ca n±mar³panti
bahiddh± ca paresa½ saviññ±ºako k±yo. Attano ca parassa ca pañcahi (2.0037)
khandhehi chahi ±yatanehi c±pi aya½ attho d²petabbova. Ittheta½ dvayanti eva-
meta½ dvaya½. Dvaya½ paµicca phassoti aññattha cakkhur³p±d²ni dvay±ni
paµicca cakkhusamphass±dayo vutt±, idha pana ajjhattikab±hir±ni ±yatan±ni.
Mah±dvaya½ n±ma kireta½. Sa¼ev±yatan±n²ti sa¼eva phass±yatan±ni phassak±ra-
º±ni. Yehi phuµµhoti yehi k±raºabh³tehi ±yatanehi uppannena phassena phuµµho.
Aññataren±ti ettha paripuººavasena aññatarat± veditabb±. Tatr±ti tasmi½ b±lapa-
º¹it±na½ k±yanibbattan±dimhi. Ko adhippay±soti ko adhikapayogo.
Bhagava½m³lak±ti bhagav± m³la½ etesanti bhagava½m³lak±. Ida½ vutta½
hoti– ime, bhante, amh±ka½ dhamm± pubbe kassapasamm±sambuddhena upp±-
dit±, tasmi½ parinibbute eka½ buddhantara½ añño samaºo v± br±hmaºo v± ime
dhamme upp±detu½ samattho n±ma n±hosi, bhagavat± pana no ime dhamm±
upp±dit±. Bhagavantañhi niss±ya maya½ ime dhamme ±j±n±ma paµivijjh±m±ti
eva½ bhagava½m³lak± no, bhante, dhamm±ti. Bhagava½nettik±ti bhagav± hi
dhamm±na½ net± vinet± anunet±, yath±sabh±vato p±µiyekka½ p±µiyekka½
n±ma½ gahetv± dasset±ti dhamm± bhagava½nettik± n±ma honti. Bhagava½paµisa-
raº±ti catubh³makadhamm± sabbaññutaññ±ºassa ±p±tha½ ±gaccham±n±
bhagavati paµisaranti n±m±ti bhagava½paµisaraº±. Paµisarant²ti samosaranti.
Apica mah±bodhimaº¹e nisinnassa bhagavato paµivedhavasena phasso ±ga-
cchati “aha½ bhagav± kinn±mo”ti? Tva½ phusanaµµhena phasso n±ma. Vedan±,
saññ±, saªkh±r±, viññ±ºa½ ±gacchati “aha½ bhagav± kinn±man”ti, tva½ vij±nana-
µµhena viññ±ºa½ n±m±ti eva½ catubh³makadhamm±na½ yath±sabh±vato p±µi-
yekka½ p±µiyekka½ n±ma½ gaºhanto bhagav± dhamme paµisarat²ti bhagava½pa-
µisaraº±. Bhagavanta½yeva paµibh±t³ti bhagavatova etassa bh±sitassa attho upa-
µµh±tu, tumheyeva no kathetv± deth±ti attho.
S± ceva avijj±ti ettha kiñc±pi s± avijj± ca taºh± ca kamma½ jav±petv± paµi-
sandhi½ ±ka¹¹hitv± niruddh±, yath± pana ajj±pi ya½ hiyyo bhesajja½ p²ta½,
tadeva bhojana½ bhuñj±ti sarikkhakattena tadev±ti vuccati, evamidh±pi s± ceva
avijj± s± ca taºh±ti idampi sarikkhakattena vutta½. Brahmacariyanti (2.0038)
maggabrahmacariya½. Dukkhakkhay±y±ti vaµµadukkhassa khayatth±ya. K±y³pago
hot²ti añña½ paµisandhik±ya½ upagant± hoti. Yadida½ brahmacariyav±soti yo
aya½ maggabrahmacariyav±so, aya½ b±lato paº¹itassa visesoti dasseti. Iti
imasmi½ sutte sabbopi sapaµisandhiko puthujjano “b±lo”ti, appaµisandhiko kh²º±-
savo “paº¹ito”ti vutto. Sot±pannasakad±g±mi-an±g±mino pana “paº¹it±”ti v±
“b±l±”ti v± na vattabb±, bhajam±n± pana paº¹itapakkha½ bhajanti. Navama½.
10. Paccayasuttavaººan±

20. Dasame paµiccasamupp±dañca vo bhikkhave, desess±mi paµiccasamu-


ppanne ca dhammeti satth± imasmi½ sutte paccaye ca paccayanibbatte ca sabh±-
vadhamme desess±m²ti ubhaya½ ±rabhi. Upp±d± v± tath±gat±nanti tath±gat±na½
upp±depi, buddhesu uppannesu anuppannesupi j±tipaccay± jar±maraºa½, j±ti-
yeva jar±maraºassa paccayo. Ýhit±va s± dh±t³ti µhitova so paccayasabh±vo, na
kad±ci j±ti jar±maraºassa paccayo na hoti. Dhammaµµhitat± dhammaniy±mat±ti
imehipi dv²hi paccayameva katheti. Paccayena hi paccayuppann± dhamm±
tiµµhanti, tasm± paccayova “dhammaµµhitat±”ti vuccati. Paccayo dhamme niyameti,
tasm± “dhammaniy±mat±”ti vuccati. Idappaccayat±ti imesa½ jar±maraº±d²na½
paccay± idappaccay±, idappaccay±va idappaccayat±. Tanti ta½ paccaya½. Abhisa-
mbujjhat²ti ñ±ºena abhisambujjhati. Abhisamet²ti ñ±ºena abhisam±gacchati. ¾ci-
kkhat²ti katheti. Deset²ti dasseti. Paññ±pet²ti j±n±peti. Paµµhapet²ti ñ±ºamukhe
µhapeti. Vivarat²ti vivaritv± dasseti. Vibhajat²ti vibh±gato dasseti. Utt±n²karot²ti
p±kaµa½ karoti. Passath±ti c±h±ti passatha iti ca vadati. Kinti? J±tipaccay±,
bhikkhave, jar±maraºanti-±di.
Iti kho, bhikkhaveTi eva½ kho, bhikkhave. Y± tatr±ti y± tesu “j±tipaccay± jar±ma-
raºan”ti-±d²su. Tathat±ti-±d²ni paccay±k±rasseva vevacan±ni. So tehi tehi pacca-
yehi an³n±dhikeheva tassa tassa dhammassa sambhavato tathat±ti, s±maggi½
upagatesu paccayesu muhuttampi tato nibbatt±na½ dhamm±na½ asambhav±bh±-
vato avitathat±ti, aññadhammapaccayehi (2.0039) aññadhamm±nuppattito anañña-
that±ti, jar±maraº±d²na½ paccayato v± paccayasam³hato v± idappaccayat±ti
vutto. Tatr±ya½ vacanattho– imesa½ paccay± idappaccay±, idappaccay± eva ida-
ppaccayat±, idappaccay±na½ v± sam³ho idappaccayat±. Lakkhaºa½ panettha
saddasatthato veditabba½.
Aniccanti hutv± abh±vaµµhena anicca½. Ettha ca aniccanti na jar±maraºa½
anicca½, aniccasabh±v±na½ pana khandh±na½ jar±maraºatt± anicca½ n±ma
j±ta½. Saªkhat±d²supi eseva nayo. Ettha ca saªkhatanti paccayehi sam±gantv±
kata½. Paµiccasamuppannanti paccaye niss±ya uppanna½. Khayadhammanti
khayasabh±va½. Vayadhammanti vigacchanakasabh±va½. Vir±gadhammanti
virajjanakasabh±va½. Nirodhadhammanti nirujjhanakasabh±va½. J±tiy±pi vuttana-
yeneva aniccat± veditabb±. Janakapaccay±na½ v± kicc±nubh±vakkhaºe diµµhatt±
ekena pariy±yenettha anicc±ti-±d²ni yujjantiyeva. Bhav±dayo anicc±disabh±v±-
yeva.
Sammappaññ±y±ti savipassan±ya maggapaññ±ya. Pubbantanti purima½ at²-
tanti attho. Ahosi½ nu khoti-±d²su “ahosi½ nu kho nanu kho”ti sassat±k±rañca
adhiccasamuppatti-±k±rañca niss±ya at²te attano vijjam±natañca avijjam±natañca
kaªkhati. Ki½ k±raºanti na vattabba½, ummattako viya b±laputhujjano yath± v±
tath± v± pavattati. Ki½ nu kho ahosinti j±tiliªgupapattiyo niss±ya “khattiyo nu kho
ahosi½, br±hmaºavessasuddagahaµµhapabbajitadevamanuss±na½ aññataro”ti
kaªkhati. Katha½ nu khoTi saºµh±n±k±ra½ niss±ya “d²gho nu kho ahosi½ rassa-o-
d±takaºhapam±ºika-appam±ºik±d²na½ aññataro”ti kaªkhati. Keci pana “issarani-
mm±n±d²ni niss±ya ‘kena nu kho k±raºena ahosin’ti hetuto kaªkhat²”ti vadanti. Ki½
hutv± ki½ ahosinti j±ti-±d²ni niss±ya “khattiyo hutv± nu kho br±hmaºo ahosi½
…pe… devo hutv± manusso”ti attano parampara½ kaªkhati. Sabbattheva pana
addh±nanti k±l±dhivacanameta½. Aparantanti an±gata½ anta½. Bhaviss±mi nu
kho nanu khoti sassat±k±rañca ucched±k±rañca niss±ya an±gate attano vijjam±-
natañca avijjam±natañca kaªkhati. Sesamettha vuttanayameva.
Etarahi (2.0040) v± paccuppanna½ addh±nanti id±ni v± paµisandhim±di½ katv±
cutipariyanta½ sabbampi vattam±nak±la½ gahetv±. Ajjhatta½ katha½kath² bhavi-
ssat²ti attano khandhesu vicikicch² bhavissati. Aha½ nu khosm²ti attano atthi-
bh±va½ kaªkhati. Yutta½ panetanti? Yutta½ ayuttanti k± ettha cint±. Apicettha
ida½ vatthumpi ud±haranti– c³¼am±t±ya kira putto muº¹o, mah±m±t±ya putto
amuº¹o, ta½ putta½ muº¹esu½, so uµµh±ya “aha½ nu kho c³¼am±t±ya putto”ti
cintesi. Eva½ aha½ nu khosm²ti kaªkh± hoti. No nu khosm²ti attano natthibh±va½
kaªkhati. Tatr±pi ida½ vatthu– eko kira macche gaºhanto udake ciraµµh±nena s²ti-
bh³ta½ attano ³ru½ macchoti cintetv± pahari. Aparo sus±napasse khetta½
rakkhanto bh²to saªkuµito sayi, so paµibujjhitv± attano jaººuk±ni dve yakkh±ti
cintetv± pahari. Eva½ no nu khosm²ti kaªkhati.
Ki½ nu khosm²ti khattiyova sam±no attano khattiyabh±va½ kaªkhati. Eseva
nayo sesesupi. Devo pana sam±no devabh±va½ aj±nanto n±ma natthi, sopi pana
“aha½ r³p² nu kho ar³p² nu kho”ti-±din± nayena kaªkhati. Khattiy±dayo kasm± na
j±nant²ti ce? Apaccakkh± tesa½ tattha tattha kule uppatti. Gahaµµh±pi ca potthalik±-
dayo pabbajitasaññino, pabbajit±pi “kuppa½ nu kho me kamman”ti-±din± nayena
gahaµµhasaññino. Manuss±pi ca r±j±no viya attani devasaññino honti. Katha½ nu
khosm²ti vuttanayameva. Kevalañhettha abbhantare j²vo n±ma atth²ti gahetv±
tassa saºµh±n±k±ra½ niss±ya “d²gho nu khosmi rassacaturassacha¼a½sa-aµµha½-
saso¼asa½s±d²na½ aññatarappak±ro”ti kaªkhanto
katha½ nu khosm²ti? Kaªkhat²ti veditabbo. Sar²rasaºµh±na½ pana paccuppanna½
aj±nanto n±ma natthi. Kuto ±gato so kuhi½ g±m² bhavissat²ti attabh±vassa ±gati-
gatiµµh±na½ kaªkhanto eva½ kaªkhati. Ariyas±vakass±ti idha sot±panno adhi-
ppeto, itarepi pana tayo av±rit±yev±ti. Dasama½.

¾h±ravaggo dutiyo.

3. Dasabalavaggo

1. Dasabalasuttavaººan±

21. Dasabalavaggassa (2.0041) paµhama½ dutiyasseva saªkhepo.

2. Dutiyadasabalasuttavaººan±

22. Dutiya½ bhagavat± attano ajjh±sayassa vasena vutta½. Tattha dasabalasa-


mann±gatoti dasahi balehi samann±gato. Balañca n±meta½ duvidha½ k±yaba-
lañca ñ±ºabalañca. Tesu tath±gatassa k±yabala½ hatthikul±nus±rena veditabba½.
Vuttañheta½ por±ºehi–
“K±¼±vakañca gaªgeyya½, paº¹ara½ tambapiªgala½;
gandhamaªgalahemañca, uposathachaddantime das±”ti.(ma. ni. aµµha.
1.148; vibha. aµµha. 760);–
Im±ni dasa hatthikul±ni. Tattha k±¼±vakanti pakatihatthikula½ daµµhabba½. Ya½
dasanna½ puris±na½ k±yabala½, ta½ ekassa k±¼±vakassa hatthino. Ya½
dasanna½ k±¼±vak±na½ bala½, ta½ ekassa gaªgeyyassa. Ya½ dasanna½ gaªge-
yy±na½, ta½ ekassa paº¹arassa. Ya½ dasanna½ paº¹ar±na½, ta½ ekassa
tambassa. Ya½ dasanna½ tamb±na½, ta½ ekassa piªgalassa. Ya½ dasanna½
piªgal±na½, ta½ ekassa gandhahatthino. Ya½ dasanna½ gandhahatth²na½, ta½
ekassa maªgalassa. Ya½ dasanna½ maªgal±na½, ta½ ekassa hemavatassa.
Ya½ dasanna½ hemavat±na½, ta½ ekassa uposathassa. Ya½ dasanna½ uposa-
th±na½, ta½ ekassa chaddantassa. Ya½ dasanna½ chaddant±na½, ta½ ekassa
tath±gatassa. N±r±yanasaªgh±tabalantipi idameva vuccati. Tadeta½ pakatihatthi-
gaºan±ya hatth²na½ koµisahass±na½, purisagaºan±ya dasanna½ purisakoµisaha-
ss±na½ bala½ hoti. Ida½ t±va tath±gatassa k±yabala½. “Dasabalasamann±gato”-
ti ettha pana eta½ saªgaha½ na gacchati. Etañhi b±hiraka½ l±maka½ tiracch±na-
gat±na½ s²h±d²nampi hoti. Etañhi niss±ya dukkhapariññ± v± samudayappah±na½
v± maggabh±van± v± phalasacchikiriy± v± natthi. Añña½ pana dasasu µh±nesu
akampanatthena upatthambhanatthena ca dasavidha½ ñ±ºabala½ n±ma atthi.
Ta½ sandh±ya vutta½ “dasabalasamann±gato”ti.
Katama½ (2.0042) pana tanti? Ýh±n±µµh±n±d²na½ yath±bh³ta½ j±nana½.
Seyyathida½– µh±nañca µh±nato aµµh±nañca aµµh±nato j±nana½ eka½, at²t±n±gata-
paccuppann±na½ kammasam±d±n±na½ µh±naso hetuso yath±bh³ta½ vip±kaj±-
nana½ eka½, sabbatthag±minipaµipad±j±nana½ eka½, anekadh±tun±n±dh±tulo-
kaj±nana½ eka½, parasatt±na½ parapuggal±na½ n±n±dhimuttikat±j±nana½ eka½,
tesa½yeva indriyaparopariyattaj±nana½ eka½, jh±navimokkhasam±dhisam±pa-
tt²na½ sa½kilesavod±navuµµh±naj±nana½ eka½, pubbeniv±saj±nana½ eka½,
satt±na½ cut³pap±taj±nana½ eka½, ±savakkhayaj±nana½ ekanti. Abhidhamme
pana–
“Idha tath±gato µh±nañca µh±nato aµµh±nañca aµµh±nato yath±bh³ta½ paj±-
n±ti. Yampi tath±gato µh±nañca µh±nato aµµh±nañca aµµh±nato yath±bh³ta½ paj±-
n±ti. Idampi tath±gatassa tath±gatabala½ hoti, ya½ bala½ ±gamma tath±gato
±sabha½ µh±na½ paµij±n±ti, paris±su s²han±da½ nadati, brahmacakka½ pava-
ttet²”ti.
¾din± (vibha. 760) nayena vitth±rato ±gat±neva. Atthavaººan±pi nesa½ vibhaªga-
µµhakath±yañceva (vibha. aµµha. 760) papañcas³daniy± ca majjhimaµµhakath±ya
(ma. ni. aµµha. 1.148) sabb±k±rato vutt±. S± tattha vuttanayeneva gahetabb±.
Cat³hi ca ves±rajjeh²ti ettha s±rajjapaµipakkha½ ves±rajja½, cat³su µh±nesu
ves±rajjabh±va½ paccavekkhantassa uppannasomanassamayañ±ºasseta½
n±ma½. Katamesu cat³su? “Samm±sambuddhassa te paµij±nato ime dhamm±
anabhisambuddh±”ti-±d²su codan±vatth³su. Tatr±ya½ p±¼i–
“Catt±rim±ni, bhikkhave, tath±gatassa ves±rajj±ni …pe…. Katam±ni catt±ri?
‘Samm±sambuddhassa te paµij±nato ime dhamm± anabhisambuddh±’ti tatra
vata ma½ samaºo v± br±hmaºo v± devo v± m±ro v± brahm± v± koci v±
lokasmi½ saha dhammena paµicodessat²ti nimittameta½, bhikkhave, na sama-
nupass±mi. Etamaha½, bhikkhave, nimitta½ asamanupassanto khemappatto
abhayappatto ves±rajjappatto vihar±mi. ‘Kh²º±savassa te paµij±nato (2.0043)
ime ±sav± aparikkh²º±’ti tatra vata ma½ …pe… ‘ye kho pana te antar±yik±
dhamm± vutt±, te paµisevato n±la½ antar±y±y±’ti tatra vata ma½ …pe… ‘yassa
kho pana te atth±ya dhammo desito, so na niyy±ti takkarassa samm± dukkha-
kkhay±y±’ti tatra vata ma½ samaºo v± br±hmaºo v± …pe… ves±rajjappatto
vihar±m²”ti (a. ni. 4.8).
¾sabha½ µh±nanti seµµhaµµh±na½ uttamaµµh±na½. ¾sabh± v± pubbabuddh±,
tesa½ µh±nanti attho. Apica gavasatajeµµhako usabho, gavasahassajeµµhako
vasabho, vajasatajeµµhako v± usabho, vajasahassajeµµhako vasabho, sabbagava-
seµµho sabbaparissayasaho seto p±s±diko mah±bh±ravaho asanisatasaddehipi
asampakampiyo nisabho, so idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariy±yava-
cana½. Usabhassa idanti ±sabha½. Ýh±nanti cat³hi p±dehi pathavi½ upp²¼etv±
avaµµh±na½ (ma. ni. 1.150). Ida½ pana ±sabha½ viy±ti ±sabha½. Yatheva hi nisa-
bhasaªkh±to usabho usabhabalena samann±gato cat³hi p±dehi pathavi½ upp²-
¼etv± acalaµµh±nena tiµµhati, eva½ tath±gatopi dasahi tath±gatabalehi samann±-
gato cat³hi ves±rajjap±dehi aµµhaparisapathavi½ upp²¼etv± sadevake loke kenaci
paccatthikena pacc±mittena akampiyo acalaµµh±nena tiµµhati. Eva½ tiµµham±no ca
ta½ ±sabha½ µh±na½ paµij±n±ti upagacchati na paccakkh±ti, attani ±ropeti. Tena
vutta½ “±sabha½ µh±na½ paµij±n±t²”ti.
Paris±s³ti “aµµha kho im±, s±riputta, paris±. Katam± aµµha? Khattiyaparis±
br±hmaºaparis± gahapatiparis± samaºaparis± c±tumah±r±jikaparis± t±vati½sapa-
ris± m±raparis± brahmaparis±”ti, im±su aµµhasu paris±su. S²han±da½ nadat²ti
seµµhan±da½ abh²tan±da½ nadati, s²han±dasadisa½ v± n±da½ nadati. Ayamattho
s²han±dasuttena d²petabbo. Yath± v± s²ho sahanato ceva hananato ca s²hoti
vuccati, eva½ tath±gato lokadhamm±na½ sahanato parappav±d±nañca hananato
s²hoti vuccati. Eva½ vuttassa s²hassa n±da½ s²han±da½. Tattha yath± s²ho s²ha-
balena samann±gato sabbattha vis±rado vigatalomaha½so s²han±da½ (2.0044)
nadati, eva½ tath±gatas²hopi tath±gatabalehi samann±gato aµµhasu paris±su vis±-
rado vigatalomaha½so, “iti r³pan”ti-±din± nayena n±n±vidhadesan±vil±sasa-
mpanna½ s²han±da½ nadati. Tena vutta½ “paris±su s²han±da½ nadat²”ti.
Brahmacakka½ pavattet²Ti ettha brahmanti seµµha½ uttama½, visuddhassa
dhammacakkasseta½ adhivacana½. Ta½ pana dhammacakka½ duvidha½ hoti
paµivedhañ±ºañca desan±ñ±ºañca. Tattha paññ±pabh±vita½ attano ariyaphal±-
vaha½ paµivedhañ±ºa½, karuº±pabh±vita½ s±vak±na½ ariyaphal±vaha½ desa-
n±ñ±ºa½. Tattha paµivedhañ±ºa½ uppajjam±na½ uppannanti duvidha½. Tañhi
abhinikkhamanato paµµh±ya y±va arahattamagg± uppajjam±na½, phalakkhaºe
uppanna½ n±ma. Tusitabhavanato v± y±va mah±bodhipallaªke arahattamagg±
uppajjam±na½, phalakkhaºe uppanna½ n±ma. D²paªkarato v± paµµh±ya y±va ara-
hattamagg± uppajjam±na½, phalakkhaºe uppanna½ n±ma. Desan±ñ±ºampi
pavattam±na½ pavattanti duvidha½. Tañhi y±va aññ±sikoº¹aññassa sot±patti-
magg± pavattam±na½, phalakkhaºe pavatta½ n±ma. Tesu paµivedhañ±ºa½ loku-
ttara½, desan±ñ±ºa½ lokiya½. Ubhayampi paneta½ aññehi as±dh±raºa½
buddh±na½yeva orasañ±ºa½.
Id±ni ya½ imin± ñ±ºena samann±gato s²han±da½ nadati, ta½ dassetu½ iti r³pa-
nti-±dim±ha. Tattha iti r³panti ida½ r³pa½ ettaka½ r³pa½, ito uddha½ r³pa½
natth²ti ruppanasabh±vañceva bh³tup±d±yabhedañca ±di½ katv± lakkhaºarasapa-
ccupaµµh±napadaµµh±navasena anavasesar³papariggaho vutto. Iti r³passa samuda-
yoTi imin± eva½ pariggahitassa r³passa samudayo vutto. Tattha it²ti eva½ samu-
dayo hot²ti attho. Tassa vitth±ro “avijj±samuday± r³pasamudayo taºh±samuday±,
kammasamuday± ±h±rasamuday± r³pasamudayoti nibbattilakkhaºa½ passa-
ntopi r³pakkhandhassa udaya½ passat²”ti (paµi. ma. 1.50) eva½ veditabbo. Attha-
ªgamepi “avijj±nirodh± r³panirodho …pe… vipariº±malakkhaºa½ passantopi
r³pakkhandhassa nirodha½ passat²”ti aya½ vitth±ro.
Iti vedan±ti-±d²supi aya½ vedan± ettak± vedan±, ito uddha½ vedan± natthi,
aya½ saññ±, ime saªkh±r±, ida½ viññ±ºa½ ettaka½ viññ±ºa½ (2.0045), ito
uddha½ viññ±ºa½ natth²ti vedayitasañj±nana-abhisaªkharaºavij±nanasabh±va-
ñceva sukh±dir³pasaññ±diphass±dicakkhuviññ±º±dibhedañca ±di½ katv± lakkha-
ºarasapaccupaµµh±napadaµµh±navasena anavasesavedan±saññ±saªkh±raviññ±-
ºapariggaho vutto. Iti vedan±ya samudayoTi-±d²hi pana eva½ pariggahit±na½
vedan±saññ±saªkh±raviññ±º±na½ samudayo vutto. Tatr±pi it²ti eva½ samudayo
hot²ti attho. Tesampi vitth±ro “avijj±samuday± vedan±samudayo”ti (paµi. ma. 1.50)
r³pe vuttanayeneva veditabbo. Aya½ pana viseso– t²su khandhesu “±h±rasamuda-
y±”ti avatv± “phassasamuday±”ti vattabba½, viññ±ºakkhandhe “n±mar³pasamu-
day±”ti. Atthaªgamapadampi tesa½yeva vasena yojetabba½. Ayamettha
saªkhepo. Vitth±rato pana udayabbayavinicchayo sabb±k±raparip³ro visuddhi-
magge vutto.
Imasmi½ sati ida½ hot²ti ayampi aparo s²han±do. Tassattho– imasmi½ avijj±-
dike paccaye sati ida½ saªkh±r±dika½ phala½ hoti. Imassupp±d± ida½ uppajja-
t²ti imassa avijj±dikassa paccayassa upp±d± ida½ saªkh±r±dika½ phala½ uppa-
jjati. Imasmi½ asati ida½ na hot²ti imasmi½ avijj±dike paccaye asati ida½ saªkh±-
r±dika½ phala½ na hoti. Imassa nirodh± ida½ nirujjhat²ti imassa avijj±dikassa
paccayassa nirodh± ida½ saªkh±r±dika½ phala½ nirujjhati. Id±ni yath± ta½ hoti
ceva nirujjhati ca, ta½ vitth±rato dassetu½ yadida½ avijj±paccay± saªkh±r±ti-±di-
m±ha.
Eva½ sv±kkh±toti eva½ pañcakkhandhavibhajan±divasena suµµhu akkh±to
kathito. DhammoTi pañcakkhandhapaccay±k±radhammo. Utt±noti anikujjito. Viva-
µoti vivaritv± µhapito. Pak±sitoti d²pito jotito. Chinnapilotikoti pilotik± vuccati
chinna½ bhinna½ tattha tattha sibbitagaºµhita½ jiººavattha½, ta½ yassa natth²ti
aµµhahattha½ navahattha½ v± ahatas±µaka½ nivattho, so chinnapilotiko n±ma.
Ayampi dhammo t±diso. Na hettha kohaññ±divasena chinnabhinnasibbitagaºµhita-
bh±vo atthi. Apica khuddakas±µakopi pilotik±ti vuccati, s± yassa natthi, aµµhanava-
hattho mah±paµo atthi, sopi chinnapilotiko, apagatapilotikoti attho. T±diso aya½
dhammo. Yath± hi catuhattha½ s±µaka½ (2.0046) gahetv± pariggahaºa½ karonto
puriso ito cito ca añchanto kilamati, eva½ b±hirakasamaye pabbajit± attano pari-
ttaka½ dhamma½ “eva½ sati eva½ bhavissat²”ti kappetv± kappetv± va¹¹hent±
kilamanti. Yath± pana aµµhahatthanavahatthena pariggahaºa½ karonto yath±ruci
p±rupati na kilamati, natthi tattha añchitv± va¹¹hanakicca½; eva½ imasmimpi
dhamme kappetv± kappetv± vibhajanakicca½ natthi, tehi tehi k±raºehi may±va
aya½ dhammo suvibhatto suvitth±ritoti idampi sandh±ya “chinnapilotiko”ti ±ha.
Apica kacavaropi pilotik±ti vuccati, imasmiñca s±sane samaºakacavara½ n±ma
patiµµh±tu½ na labhati. Tenev±ha–
“K±raº¹ava½ niddhamatha, kasambu½ apakassatha;
tato pal±pe v±hetha, assamaºe samaºam±nine.
“Niddhamitv±na p±picche, p±pa-±c±ragocare;
suddh± suddhehi sa½v±sa½, kappayavho patissat±;
tato samagg± nipak±, dukkhassanta½ karissath±”ti. (a. ni. 8.10);
Iti samaºakacavarassa chinnatt±pi aya½ dhammo chinnapilotiko n±ma hoti.
Alamev±ti yuttameva. Saddh±pabbajiten±ti saddh±ya pabbajitena. Kulaputte-
n±Ti dve kulaputt± ±c±rakulaputto j±tikulaputto ca. Tattha yo yato kutoci kul±
pabbajitv± s²l±dayo pañca dhammakkhandhe p³reti, aya½ ±c±rakulaputto n±ma.
Yo pana yasakulaputt±dayo viya j±tisampannakul± pabbajito, aya½ j±tikulaputto
n±ma. Tesu idha ±c±rakulaputto adhippeto. Sace pana j±tikulaputto ±c±rav± hoti,
aya½ uttamoyeva. Evar³pena kulaputtena. V²riya½ ±rabhitunti caturaªgasama-
nn±gata½ v²riya½ k±tu½. Id±nissa caturaªga½ dassento k±ma½ taco c±Ti-±di-
m±ha. Ettha hi taco eka½ aªga½, nh±ru eka½, aµµhi eka½, ma½salohita½ ekanti.
Idañca pana caturaªgasamann±gata½ v²riya½ adhiµµhahantena navasu µh±nesu
sam±dh±tabba½ purebhatte pacch±bhatte purimay±me majjhimay±me pacchima-
y±me gamane µh±ne nisajj±ya sayaneti.
Dukkha½ (2.0047), bhikkhave, kus²to viharat²ti imasmi½ s±sane yo kus²to
puggalo, so dukkha½ viharati. B±hirasamaye pana yo kus²to, so sukha½ viharati.
Vokiººoti miss²bh³to. Sadatthanti sobhana½ v± attha½ saka½ v± attha½, ubhaye-
n±pi arahattameva adhippeta½. Parih±pet²ti h±peti na p±puº±ti. Kus²tapugga-
lassa hi cha dv±r±ni agutt±ni honti, t²ºi kamm±ni aparisuddh±ni, ±j²vaµµhamaka½
s²la½ apariyod±ta½, bhinn±j²vo kul³pako hoti. So sabrahmac±r²na½ akkhimhi
patitaraja½ viya upagh±takaro hutv± dukkha½ viharati, p²µhamaddano ceva hoti
laº¹ap³rako ca, satthu ajjh±saya½ gahetu½ na sakkoti, dullabha½ khaºa½ vir±-
dheti, tena bhutto raµµhapiº¹opi na mahapphalo hoti.
¾raddhav²riyo ca kho, bhikkhaveti ±raddhav²riyo puggalo imasmi½yeva s±sane
sukha½ viharati. B±hirasamaye pana yo ±raddhav²riyo, so dukkha½ viharati. Pavi-
vittoti vivitto viyutto hutv±. Sadattha½ parip³ret²ti arahatta½ p±puº±ti. ¾raddhav²ri-
yassa hi cha dv±r±ni sugutt±ni honti, t²ºi kamm±ni parisuddh±ni, ±j²vaµµhamaka½
s²la½ pariyod±ta½ sabrahmac±r²na½ akkhimhi sus²talañjana½ viya dh±tugataca-
ndana½ viya ca man±po hutv± sukha½ viharati, satthu ajjh±saya½ gahetu½
sakkoti. Satth± hi–
“Cira½ j²va mah±v²ra, kappa½ tiµµha mah±mun²”ti–
Eva½ gotamiy± vandito, “na kho, gotami, tath±gat± eva½ vanditabb±”ti paµikkhi-
pitv± t±ya y±cito vanditabb±k±ra½ ±cikkhanto evam±ha–
“¾raddhav²riye pahitatte, nicca½ da¼haparakkame;
samagge s±vake passa, es± buddh±na vandan±”ti. (apa. ther² 2.2.171);
Eva½ ±raddhav²riyo satthu ajjh±saya½ gahetu½ sakkoti, dullabha½ khaºa½ na
vir±dheti. Tassa hi buddhupp±do dhammadesan± saªghasuppaµipatti saphal±
hoti sa-udray±, raµµhapiº¹opi tena bhutto mahapphalo hoti.
H²nena (2.0048) aggass±ti h²n±ya saddh±ya h²nena v²riyena h²n±ya satiy±
h²nena sam±dhin± h²n±ya paññ±ya aggasaªkh±tassa arahattassa patti n±ma na
hoti. Aggena ca khoti aggehi saddh±d²hi aggassa arahattassa patti hoti. Maº¹ape-
yyanti pasannaµµhena maº¹a½, p±tabbaµµhena peyya½. Yañhi pivitv± antarav²-
thiya½ patito visaññ² attano s±µak±d²nampi ass±miko hoti, ta½ pasannampi na
p±tabba½, mayha½ pana s±sana½ eva½ pasannañca p±tabbañc±ti dassento
“maº¹apeyyan”ti ±ha.
Tattha tividho maº¹o– desan±maº¹o, paµiggahamaº¹o, brahmacariyamaº¹oti.
Katamo desan±maº¹o? Catunna½ ariyasacc±na½ ±cikkhan± desan± paññ±pan±
paµµhapan± vivaraº± vibhajan± utt±n²kamma½, catunna½ satipaµµh±n±na½ …pe…
ariyassa aµµhaªgikassa maggassa ±cikkhan± …pe… utt±n²kamma½, aya½ desan±-
maº¹o. Katamo paµiggahamaº¹o? Bhikkh³ bhikkhuniyo up±sak± up±sik±yo dev±
manuss± ye v± panaññepi keci viññ±t±ro, aya½ paµiggahamaº¹o. Katamo
brahmacariyamaº¹o? Ayameva ariyo aµµhaªgiko maggo, seyyathida½– samm±-
diµµhi …pe… samm±sam±dhi, aya½ brahmacariyamaº¹o. Apica adhimokkha-
maº¹o saddhindriya½, assaddhiya½ kasaµo, assaddhiya½ kasaµa½ cha¹¹etv±
saddhindriyassa adhimokkhamaº¹a½ pivat²ti maº¹apeyyanti-±din±pi (paµi. ma. 1.
238) nayenettha attho veditabbo. Satth± sammukh²bh³toTi idamettha k±raºava-
cana½. Yasm± satth± sammukh²bh³to, tasm± v²riyasampayoga½ katv± pivatha
eta½ maº¹a½. B±hirakañhi bhesajjamaº¹ampi vejjassa asammukh± pivant±na½
pam±ºa½ v± uggamana½ v± niggamana½ v± na j±n±m±ti ±saªk± hoti. Vejjasa-
mmukh± pana “vejjo j±nissat²”ti nir±saªk± pivanti. Evameva amh±ka½ dhamma-
ss±mi satth± sammukh²bh³toti v²riya½ katv± pivath±ti maº¹ap±ne nesa½ niyo-
jento tasm±tiha, bhikkhaveti-±dim±ha. Tattha saphal±ti s±nisa½s±. Sa-udray±ti
sava¹¹hi. Id±ni niyojan±nur³pa½ sikkhitabbata½ niddisanto attattha½ v± hi,
bhikkhaveti-±dim±ha. Tattha attatthanti attano atthabh³ta½ arahatta½. Appam±-
dena samp±detunti appam±dena sabbakicc±ni k±tu½. Paratthanti paccayad±ya-
k±na½ mahapphal±nisa½sa½. Sesa½ sabbattha utt±namev±ti. Dutiya½.

3. Upanisasuttavaººan±

23. Tatiye (2.0049) “j±nato ahan”ti-±d²su j±natoti j±nantassa. Passatoti passa-


ntassa. Dvepi pad±ni ekatth±ni, byañjanameva n±na½. Eva½ santepi “j±nato”ti
ñ±ºalakkhaºa½ up±d±ya puggala½ niddisati. J±nanalakkhaºañhi ñ±ºa½. “Passa-
to”ti ñ±ºappabh±va½ up±d±ya. Passanappabh±vañhi ñ±ºa½, ñ±ºasamaªg²pu-
ggalo cakkhum± viya cakkhun± r³p±ni, ñ±ºena vivaµe dhamme passati. ¾sav±na½
khayanti ettha ±sav±na½ pah±na½ asamupp±do kh²º±k±ro natthibh±voti ayampi
±savakkhayoti vuccati, bhaªgopi maggaphalanibb±n±nipi. “¾sav±na½ khay± an±-
sava½ cetovimuttin”ti-±d²su (ma. ni. 1.438; vibha. 831) hi kh²º±k±ro ±savakkha-
yoti vuccati. “Yo ±sav±na½ khayo vayo bhedo paribhedo aniccat± antaradh±nan”-
ti (vibha. 354) ettha bhaªgo.
“Sekkhassa sikkham±nassa, ujumagg±nus±rino;
khayasmi½ paµhama½ ñ±ºa½, tato aññ± anantar±”ti. (itivu. 62);–
Ettha maggo. So hi ±save khepento v³pasamento uppajjati, tasm± ±sav±na½
khayoti vutto. “¾sav±na½ khay± samaºo hot²”ti ettha phala½. Tañhi ±sav±na½
kh²ºante uppajjati, tasm± ±sav±na½ khayoti vutta½.
“¾sav± tassa va¹¹hanti, ±r± so ±savakkhay±”ti; (dha. pa. 253)–
Ettha nibb±na½. Tañhi ±gamma ±sav± kh²yanti, tasm± ±sav±na½ khayoti vutta½.
Idha pana maggaphal±ni adhippet±ni. No aj±nato no apassatoTi yo pana na
j±n±ti na passati, tassa no vad±m²ti attho. Etena ye aj±nato apassatopi sa½s±r±d²-
hiyeva suddhi½ vadanti, te paµikkhitt± honti. Purimena padadvayena up±yo vutto,
imin± anup±ya½ paµisedheti.
Id±ni ya½ j±nato ±sav±na½ khayo hoti, ta½ dassetuk±mo kiñca, bhikkhave, j±na-
toti puccha½ ±rabhi. Tattha j±nan± bahuvidh±. Dabbaj±tiko eva hi koci bhikkhu
chatta½ k±tu½ j±n±ti, koci c²var±d²na½ aññatara½, tassa ²dis±ni kamm±ni vatta-
s²se µhatv± karontassa s± (2.0050) j±nan± saggamaggaphal±na½ padaµµh±na½
na hot²ti na vattabba½. Yo pana s±sane pabbajitv± vejjakamm±d²ni k±tu½ j±n±ti,
tasseva½ j±nato ±sav± va¹¹hantiyeva. Tasm± ya½ j±nato passato ca ±sav±na½
khayo hoti, tadeva dassento iti r³panti-±dim±ha. Eva½ kho, bhikkhave, j±natoti
eva½ pañcanna½ khandh±na½ udayabbaya½ j±nantassa. ¾sav±na½ khayo
hot²ti ±sav±na½ khayante j±tatt± “±sav±na½ khayo”ti laddhan±ma½ arahatta½
hoti.
Eva½ arahattanik³µena desana½ niµµhapetv± id±ni kh²º±savassa ±gaman²ya½
pubbabh±gapaµipada½ dassetu½ yampissa ta½, bhikkhaveti-±dim±ha. Tattha
khayasmi½ khayeñ±ºanti ±savakkhayasaªkh±te arahattaphale paµiladdhe sati
paccavekkhaºañ±ºa½. Tañhi arahattaphalasaªkh±te khayasmi½ paµhamav±ra½
uppanne pacch± uppannatt± khayeñ±ºanti vuccati. Sa-upanisanti sak±raºa½
sappaccaya½. Vimutt²ti arahattaphalavimutti. S± hissa upanissayapaccayena
paccayo hoti. Eva½ ito paresupi labbham±navasena paccayabh±vo veditabbo.
Vir±goti maggo. So hi kilese vir±jento khepento uppanno, tasm± vir±goti
vuccati. Nibbid±ti nibbid±ñ±ºa½. Etena balavavipassana½ dasseti. Balavavipassa-
n±ti bhayat³paµµh±ne ñ±ºa½ ±d²nav±nupassane ñ±ºa½ muñcitukamyat±ñ±ºa½
saªkh±rupekkh±ñ±ºanti catunna½ ñ±º±na½ adhivacana½. Yath±bh³tañ±ºadassa-
nanti yath±sabh±vaj±nanasaªkh±ta½ dassana½. Etena taruºavipassana½
dasseti. Taruºavipassan± hi balavavipassan±ya paccayo hoti. Taruºavipassan±ti
saªkh±raparicchede ñ±ºa½ kaªkh±vitaraºe ñ±ºa½ sammasane ñ±ºa½ magg±-
magge ñ±ºanti catunna½ ñ±º±na½ adhivacana½. Sam±dh²ti p±dakajjh±nasa-
m±dhi. So hi taruºavipassan±ya paccayo hoti. Sukhanti appan±ya pubbabh±ga-
sukha½. Tañhi p±dakajjh±nassa paccayo hoti. Passaddh²ti darathapaµippa-
ssaddhi. S± hi appan±pubbabh±gassa sukhassa paccayo hoti. P²t²ti balavap²ti. S±
hi darathapaµippassaddhiy± paccayo hoti. P±mojjanti dubbalap²ti. S± hi balavap²-
tiy± paccayo hoti. Saddh±ti apar±para½ uppajjanasaddh±. S± hi dubbalap²tiy±
paccayo hoti. Dukkhanti vaµµadukkha½. Tañhi apar±parasaddh±ya paccayo hoti.
J±t²ti savik±r± khandhaj±ti (2.0051). S± hi vaµµadukkhassa paccayo hoti. Bhavoti
kammabhavo. (so hi savik±r±ya j±tiy± paccayo hoti.) Etenup±yena sesapad±nipi
veditabb±ni.
Thullaphusitaketi mah±phusitake. Pabbatakandarapadaras±kh±ti ettha
kandara½ n±ma ‘kan’tiladdhan±mena udakena d±rito udakabhinno pabbatapa-
deso, yo “nitambo”tipi “nad²kuñcho”tipi vuccati. Padara½ n±ma aµµham±se deve
avassante phalito bh³mippadeso. S±kh±ti kusumbhag±miniyo khuddakam±tik±yo.
Kusobbh±ti khuddaka-±v±µ±. Mah±sobbh±ti mah±-±v±µ±. Kunnadiyoti khuddaka-
nadiyo. Mah±nadiyoti gaªg±yamun±dik± mah±sarit±. Evameva kho, bhikkhave,
avijj³panis± saªkh±r±ti-±d²su avijj± pabbatoti daµµhabb±. Abhisaªkh±r± meghoti,
viññ±º±divaµµa½ kandar±dayoti, vimutti s±garoti.
Yath± pabbatamatthake devo vassitv± pabbatakandar±d²ni p³rento anupu-
bbena mah±samudda½ s±gara½ p³reti, eva½ avijj±pabbatamatthake t±va abhisa-
ªkh±rameghassa vassana½ veditabba½. Assutav± hi b±laputhujjano avijj±ya
aññ±º² hutv± taºh±ya abhil±sa½ katv± kusal±kusalakamma½ ±y³hati, ta½ kusal±-
kusalakamma½ paµisandhiviññ±ºassa paccayo hoti, paµisandhiviññ±º±d²ni n±ma-
r³p±d²na½. Iti pabbatamatthake vuµµhadevassa kandar±dayo p³retv±
mah±samudda½ ±hacca µhitak±lo viya avijj±pabbatamatthake vuµµhassa abhisa-
ªkh±rameghassa paramparapaccayat±ya anupubbena viññ±º±divaµµa½ p³retv±
µhitak±lo. Buddhavacana½ pana p±¼iya½ agahitampi “idha tath±gato loke uppa-
jjati, ag±rasm± anag±riya½ pabbajat²”ti im±ya p±¼iy± vasena gahitamev±ti vedi-
tabba½. Y± hi tassa kulagehe nibbatti, s± kammabhavapaccay± savik±r± j±ti
n±ma. So buddh±na½ v± buddhas±vak±na½ v± sammukh²bh±va½ ±gamma vaµµa-
dosad²paka½ lakkhaº±haµa½ dhammakatha½ sutv± vaµµavasena p²¼ito hoti, eva-
massa savik±r± khandhaj±ti vaµµadukkhassa paccayo hoti. So vaµµadukkhena
p²¼ito apar±para½ saddha½ janetv± ag±rasm± anag±riya½ pabbajati, evamassa
vaµµadukkha½ apar±parasaddh±ya paccayo hoti. So pabbajj±matteneva asa-
ntuµµho ³napañcavassak±le nissaya½ (2.0052) gahetv± vattapaµipatti½ p³rento
dvem±tik± paguºa½ katv± kamm±kamma½ uggahetv± y±va arahatt± nijjaµa½
katv± kammaµµh±na½ gahetv± araññe vasanto pathav²kasiº±d²su kamma½ ±ra-
bhati, tassa kammaµµh±na½ niss±ya dubbalap²ti uppajjati. Tadassa saddh³pa-
nisa½ p±mojja½, ta½ balavap²tiy± paccayo hoti. Balavap²ti darathapaµippassa-
ddhiy±, s± appan±pubbabh±gasukhassa, ta½ sukha½ p±dakajjh±nasam±dhissa.
So sam±dhin± cittakallata½ janetv± taruºavipassan±ya kamma½ karoti. Iccassa
p±dakajjh±nasam±dhi taruºavipassan±ya paccayo hoti, taruºavipassan± balava-
vipassan±ya, balavavipassan± maggassa, maggo phalavimuttiy±, phalavimutti
paccavekkhaºañ±ºass±ti. Eva½ devassa anupubbena s±gara½ p³retv± µhitak±lo
viya kh²º±savassa vimuttis±gara½ p³retv± µhitak±lo veditabboti. Tatiya½.

4. Aññatitthiyasuttavaººan±

24. Catutthe p±vis²ti paviµµho. So ca na t±va paviµµho, “pavisiss±m²”ti nikkha-


ntatt± pana eva½ vutto. Yath± ki½? Yath± “g±ma½ gamiss±m²”ti nikkhantapuriso
ta½ g±ma½ appattopi “kaha½ itthann±mo”ti vutte “g±ma½ gato”ti vuccati, eva½.
Atippagoti tad± kira therassa atippagoyeva nikkhantadivaso ahosi, atippagoyeva
nikkhantabhikkh³ bodhiyaªgaºe cetiyaªgaºe niv±sanap±rupanaµµh±neti imesu
µh±nesu y±va bhikkh±c±ravel± hoti, t±va papañca½ karonti. Therassa pana “y±va
bhikkh±c±ravel± hoti, t±va paribb±jakehi saddhi½ ekadvekath±v±re kariss±m²”ti
cintayato ya½n³n±hanti etadahosi. Paribb±jak±na½ ±r±moti so kira ±r±mo
dakkhiºadv±rassa ca ve¼uvanassa ca antar± ahosi. Idh±ti imesu cat³su v±desu.
Ki½v±d² kimakkh±y²ti ki½ vadati ki½ ±cikkhati, ki½ ettha samaºassa gotamassa
dassananti pucchanti. Dhammassa c±nudhamma½ by±kareyy±m±ti, bhot± gota-
mena ya½ vutta½ k±raºa½, tassa anuk±raºa½ katheyy±ma. Sahadhammiko v±d±-
nup±toti parehi vuttak±raºena sak±raºo hutv± samaºassa gotamassa v±d±nu-
p±to v±dappavatti viññ³hi garahitabba½ k±raºa½ koci appamattakopi katha½
n±gaccheyya? Ida½ vutta½ hoti– katha½ sabb±k±renapi samaºassa gotamassa
v±de g±rayha½ k±raºa½ na bhaveyy±ti?
Iti (2.0053) vadanti phassapaccay± dukkhanti eva½ vadantoti attho. Tatr±ti tesu
cat³su v±desu. Te vata aññatra phass±ti ida½ “tadapi phassapaccay±”ti paµi-
ññ±ya s±dhakavacana½. Yasm± hi na vin± phassena dukkhapaµisa½vedan±
atthi, tasm± j±nitabbameta½ yath± “tadapi phassapaccay±”ti ayamettha adhi-
pp±yo.
S±dhu, s±dhu, ±nand±ti aya½ s±dhuk±ro s±riputtattherassa dinno, ±nandatthe-
rena pana saddhi½ bhagav± ±mantesi. Ekamid±hanti ettha idh±ti nip±tamatta½,
eka½ samayanti attho. Ida½ vacana½ “na kevala½ s±riputtova r±jagaha½
paviµµho, ahampi p±visi½. Na kevalañca tassev±ya½ vitakko uppanno, mayhampi
uppajji. Na kevalañca tasseva s± titthiyehi saddhi½ kath± j±t±, mayhampi j±tapu-
bb±”ti dassanattha½ vutta½.
Acchariya½ abbhutanti ubhayampeta½ vimhayad²panameva. Vacanattho
panettha acchara½ paharitu½ yuttanti acchariya½. Abh³tapubba½ bh³tanti
abbhuta½. Ekena paden±ti “phassapaccay± dukkhan”ti imin± ekena padena.
Etena hi sabbav±d±na½ paµikkhepattho vutto. Esevatthoti esoyeva phassapa-
ccay± dukkhanti paµiccasamupp±dattho. Taññevettha paµibh±t³ti taññevettha upa-
µµh±tu. Id±ni thero jar±maraº±dik±ya paµiccasamupp±dakath±ya ta½ atthagambh²-
rañceva gambh²r±vabh±sañca karonto sace ma½, bhanteti-±di½ vatv± ya½m³-
lak± kath± uppann±, tadeva pada½ gahetv± vivaµµa½ dassento channa½tvev±ti-±-
dim±ha. Sesa½ utt±namev±ti. Catuttha½.

5. Bh³mijasuttavaººan±

25-26. Pañcame bh³mijoti tassa therassa n±ma½. Sesamidh±pi purimasutte


vuttanayeneva veditabba½. Aya½ pana viseso– yasm± ida½ sukhadukkha½ na
kevala½ phassapaccay± uppajjati, k±yenapi kariyam±na½ kar²yati, v±c±yapi
manas±pi, attan±pi kariyam±na½ kar²yati, parenapi kariyam±na½ kar²yati, sampa-
j±nenapi kariyam±na½ kar²yati, asampaj±nenapi, tasm± tassa aparampi paccaya-
visesa½ dassetu½ k±ye v± h±nanda, sat²Ti-±dim±ha. K±yasañcetan±het³ti k±ya-
dv±re uppannacetan±hetu. Vac²sañcetan±manosañcetan±supi eseva nayo. Ettha
ca k±yadv±re k±m±vacarakusal±kusalavasena (2.0054) v²sati cetan± labbhanti,
tath± vac²dv±re. Manodv±re navahi r³p±r³pacetan±hi saddhi½ ek³nati½s±ti t²su
dv±resu ek³nasattati cetan± honti, tappaccaya½ vip±kasukhadukkha½ dassita½.
Avijj±paccay± c±ti ida½ t±pi cetan± avijj±paccay± hont²ti dassanattha½ vutta½.
Yasm± pana ta½ yath±vuttacetan±bheda½ k±yasaªkh±rañceva vac²saªkh±rañca
manosaªkh±rañca parehi anuss±hito s±ma½ asaªkh±rikacittena karoti, parehi
k±riyam±no sasaªkh±rikacitten±pi karoti, “ida½ n±ma kamma½ karoti, tassa eva-
r³po n±ma vip±ko bhavissat²”ti, eva½ kammañca vip±kañca j±nantopi karoti, m±t±-
pit³su cetiyavandan±d²ni karontesu anukaront± d±rak± viya kevala½ kamma-
meva j±nanto “imassa pana kammassa aya½ vip±ko”ti vip±ka½ aj±nantopi karoti,
tasm± ta½ dassetu½ s±ma½ v± ta½, ±nanda, k±yasaªkh±ra½ abhisaªkharot²-
ti-±di vutta½.
Imesu, ±nanda, dhammes³Ti ye ime “s±ma½ v± ta½, ±nanda, k±yasaªkh±ran”-
ti-±d²su cat³su µh±nesu vutt± chasattati dvesat± cetan±dhamm±, imesu
dhammesu avijj± upanissayakoµiy± anupatit±. Sabbepi hi te “avijj±paccay±
saªkh±r±”ti ettheva saªgaha½ gacchanti. Id±ni vivaµµa½ dassento avijj±ya tvev±-
ti-±dim±ha. So k±yo na hot²ti yasmi½ k±ye sati k±yasañcetan±paccaya½ ajjhatta½
sukhadukkha½ uppajjati, so k±yo na hoti. V±c±manesupi eseva nayo. Apica
k±yoti cetan±k±yo, v±c±pi cetan±v±c±, manopi kammamanoyeva. Dv±rak±yo v±
k±yo. V±c±manesupi eseva nayo. Kh²º±savo cetiya½ vandati, dhamma½ bhaºati,
kammaµµh±na½ manasi karoti, kathamassa k±y±dayo na hont²ti? Avip±katt±.
Kh²º±savena hi kata½ kamma½ neva kusala½ hoti n±kusala½. Avip±ka½ hutv±
kiriy±matte tiµµhati, tenassa te k±y±dayo na hont²ti vutta½.
Khetta½ ta½ na hot²ti-±d²supi viruhanaµµhena ta½ khetta½ na hoti, patiµµh±na-
µµhena vatthu na hoti, paccayaµµhena ±yatana½ na hoti, k±raºaµµhena adhikaraºa½
na hoti. Sañcetan±m³lakañhi ajjhatta½ sukhadukkha½ (2.0055) uppajjeyya, s±
sañcetan± etesa½ viruhan±d²na½ atth±na½ abh±vena tassa sukhadukkhassa
neva khetta½, na vatthu na ±yatana½, na adhikaraºa½ hot²ti. Imasmi½ sutte veda-
n±d²su sukhadukkhameva kathita½, tañca kho vip±kamev±ti. Pañcama½.
Chaµµha½ upav±ºasutta½ utt±nameva. Ettha pana vaµµadukkhameva kathitanti.
Chaµµha½.

7. Paccayasuttavaººan±

27-28. Sattame paµip±µiy± vuttesu pariyos±napada½ gahetv± katamañca,


bhikkhave, jar±maraºanti-±di vutta½. Eva½ paccaya½ paj±n±t²ti eva½ dukkhasa-
ccavasena paccaya½ j±n±ti. Paccayasamuday±dayopi samudayasacc±d²na½-
yeva vasena veditabb±. Diµµhisampannoti maggadiµµhiy± sampanno. Dassanasa-
mpannoti tasseva vevacana½. ¾gato ima½ saddhammanti maggasaddhamma½
±gato. Passat²ti maggasaddhammameva passati. Sekkhena ñ±ºen±ti maggañ±ºe-
neva. Sekkh±ya vijj±y±ti maggavijj±ya eva. Dhammasota½ sam±pannoti magga-
saªkh±tameva dhammasota½ sam±panno. Ariyoti puthujjanabh³mi½ atikkanto.
Nibbedhikapaññoti nibbedhikapaññ±ya samann±gato. Amatadv±ra½ ±hacca tiµµha-
t²ti amata½ n±ma nibb±na½, tassa dv±ra½ ariyamagga½ ±hacca tiµµhat²ti.
Aµµhama½ utt±nameva. Sattama-aµµham±ni.

9. Samaºabr±hmaºasuttavaººan±

29-30. Navama½ akkharabh±ºak±na½ bhikkh³na½ ajjh±sayena vutta½. Te hi


par²ti upasagga½ pakkhipitv± vuccam±ne paµivijjhitu½ sakkonti. Navama½.
Dasame sabba½ utt±nameva. Imesu dv²su suttesu catusaccapaµivedhova
kathito. Dasama½.

Dasabalavaggo tatiyo.
4. Ka¼±rakhattiyavaggo

1. Bh³tasuttavaººan±

31. Ka¼±rakhattiyavaggassa (2.0056) paµhame ajitapañheti ajitam±ºavena


pucchitapañhe. Saªkh±tadhamm±seti saªkh±tadhamm± vuccanti ñ±tadhamm±
tulitadhamm± t²ritadhamm±. Sekkh±ti satta sekkh±. Puth³ti teyeva satta jane
sandh±ya puth³ti vutta½. Idh±ti imasmi½ s±sane. Nipakoti nepakka½ vuccati
paññ±, t±ya samann±gatatt± nipako, tva½ paº¹ito pabr³h²ti y±cati. Iriyanti vutti½
±c±ra½ gocara½ vih±ra½ paµipatti½. M±ris±ti bhagavanta½ ±lapati. Sekkh±nañca
saªkh±tadhamm±nañca kh²º±sav±nañca paµipatti½ may± pucchito paº¹ita,
m±risa, mayha½ katheh²ti ayamettha saªkhepattho.
Tuºh² ahos²ti kasm± y±va tatiya½ puµµho tuºh² ahosi? Ki½ pañhe kaªkhati,
ud±hu ajjh±sayeti? Ajjh±saye kaªkhati, no pañhe. Eva½ kirassa ahosi– “satth±
ma½ sekkh±sekkh±na½ ±gaman²yapaµipada½ kath±petuk±mo; s± ca khandhava-
sena dh±tuvasena ±yatanavasena paccay±k±ravasen±ti bah³hi k±raºehi sakk±
kathetu½. Katha½ kathento nu kho satthu ajjh±saya½ gahetv± kathetu½ sakkhi-
ss±m²”ti? Atha satth± cintesi– “µhapetv± ma½ añño patta½ ±d±ya caranto s±vako
n±ma paññ±ya s±riputtasamo natthi. Ayampi may± pañha½ puµµho y±va tatiya½
tuºh² eva. Pañhe nu kho kaªkhati, ud±hu ajjh±saye”ti. Atha “ajjh±saye”ti ñatv±
pañhakathanatth±ya naya½ dadam±no bh³tamidanti, s±riputta, passas²ti ±ha.
Tattha bh³tanti j±ta½ nibbatta½, khandhapañcakasseta½ n±ma½. Iti satth±
“pañcakkhandhavasena, s±riputta, ima½ pañha½ katheh²”ti therassa naya½ deti.
Sahanayad±nena pana therassa t²re µhitapurisassa vivaµo ekaªgaºo mah±sa-
muddo viya nayasatena nayasahassena pañhaby±karaºa½ upaµµh±si. Atha na½
by±karonto bh³tamidanti, bhanteti-±dim±ha. Tattha bh³tamidanti ida½ nibbatta½
khandhapañcaka½. Sammappaññ±ya passat²ti saha vipassan±ya maggapaññ±ya
samm± passati. Paµipanno hot²ti s²lato paµµh±ya y±va arahattamagg± nibbid±d²na½
(2.0057) atth±ya paµipanno hoti. Tad±h±rasambhavanti ida½ kasm± ±rabhi? Eta½
khandhapañcaka½ ±h±ra½ paµicca µhita½, tasm± ta½ ±h±rasambhava½ n±ma
katv± dassetu½ ida½ ±rabhi. Iti imin±pi pariy±yena sekkhapaµipad± kathit± hoti.
Tad±h±ranirodh±ti tesa½ ±h±r±na½ nirodhena. Ida½ kasm± ±rabhi? Tañhi
khandhapañcaka½ ±h±ranirodh± nirujjhati, tasm± ta½ ±h±ranirodhasambhava½
n±ma katv± dassetu½ ida½ ±rabhi. Iti
imin±pi pariy±yena sekkhasseva paµipad± kathit±. Nibbid±ti ±d²ni sabb±ni k±raºa-
vacan±n²ti veditabb±ni. Anup±d± vimuttoti cat³hi up±d±nehi kañci dhamma½ aga-
hetv± vimutto. S±dhu s±dh³ti imin± therassa by±karaºa½ sampaha½setv±
sayampi tatheva by±karonto puna “bh³tamidan”ti-±dim±h±ti. Paµhama½.

2. Ka¼±rasuttavaººan±

32. Dutiye ka¼±rakhattiyoti tassa therassa n±ma½. Dant± panassa ka¼±r± visa-
masaºµh±n±, tasm± “ka¼±ro”ti vuccati. H²n±y±vattoTi h²nassa gihibh±vassa
atth±ya nivatto. Ass±samalatth±ti ass±sa½ avassaya½ patiµµha½ na hi n³na
alattha, tayo magge t²ºi ca phal±ni n³na n±latth±ti d²peti. Yadi hi t±ni labheyya, na
sikkha½ paccakkh±ya h²n±y±vatteyy±ti aya½ therassa adhipp±yo. Na khv±ha½,
±vusoti aha½ kho, ±vuso, “ass±sa½ patto, na patto”ti na kaªkh±mi. Therassa hi
s±vakap±ram²ñ±ºa½ avassayo, tasm± so na kaªkhati. ¾yati½ pan±vusoti imin±
“±yati½ paµisandhi tumh±ka½ uggh±µit±, na uggh±µit±”ti arahattappatti½ pucchati.
Na khv±ha½, ±vuso, vicikicch±m²ti imin± thero tattha vicikicch±bh±va½ d²peti.
Yena bhagav± tenupasaªkam²ti “ima½ sutak±raºa½ bhagavato ±rocess±m²”ti
upasaªkami. Aññ± by±kat±ti arahatta½ by±kata½. Kh²º± j±t²ti na therena eva½
by±kat±, aya½ pana thero tuµµho pasanno eva½ padabyañjan±ni ±ropetv± ±ha.
Aññatara½ bhikkhu½ ±mantes²ti ta½ sutv± satth± cintesi– “s±riputto dh²ro
gambh²ro. Na so kenaci k±raºena eva½ by±karissati. Sa½khittena pana pañho
by±kato (2.0058) bhavissati. Pakkos±petv± na½ pañha½ by±kar±pess±m²”ti añña-
tara½ bhikkhu½ ±mantesi.
Sace ta½ s±riputt±ti ida½ bhagav± “na esa attano dhammat±ya añña½ by±kari-
ssati, pañhameta½ pucchiss±mi, ta½ kathentova añña½ by±karissat²”ti añña½
by±kar±petu½ eva½ pucchi. Ya½nid±n±vuso, j±t²ti, ±vuso, aya½ j±ti n±ma ya½pa-
ccay±, tassa paccayassa khay± kh²ºasmi½ j±tiy± paccaye j±tisaªkh±ta½ phala½
kh²ºanti vidita½. Idh±pi ca thero pañhe akaªkhitv± ajjh±saye kaªkhati. Eva½
kirassa ahosi– “aññ± n±ma taºh± kh²º±, up±d±na½ kh²ºa½, bhavo kh²ºo, paccayo
kh²ºo, kiles± kh²º±ti-±d²hi bah³hi k±raºehi sakk± by±k±tu½, katha½ kathento
pana satthu ajjh±saya½ gahetu½ sakkhiss±m²”ti.
Kiñc±pi eva½ ajjh±saye kaªkhati, pañha½ pana aµµhapetv±va paccay±k±rava-
sena by±k±si. Satth±pi paccay±k±ravaseneva by±kar±petuk±mo, tasm± esa
by±karontova ajjh±saya½ gaºhi. T±vadeva “gahito me satthu ajjh±sayo”ti aññ±si.
Athassa nayasatena nayasahassena pañhaby±karaºa½ upaµµh±si. Yasm± pana
bhagav± uttari pañha½ pucchati, tasm± tena ta½ by±karaºa½ anumoditanti vedi-
tabba½.
Katha½ j±nato pana teti ida½ kasm± ±rabhi? Savisaye s²han±da½ nad±petu½.
Thero kira s³karanikh±taleºadv±re d²ghanakhaparibb±jakassa vedan±pariggaha-
sutte kathiyam±ne t±lavaºµa½ gahetv± satth±ra½ b²jayam±no µhito tisso vedan±
pariggahetv± s±vakap±ram²ñ±ºa½ adhigato, ayamassa savisayo. Imasmi½ savi-
saye µhito s²han±da½ nadissat²ti na½ sandh±ya satth± ida½ pañha½ pucchi. Ani-
cc±ti hutv± abh±vaµµhena anicc±. Yadanicca½ ta½ dukkhanti ettha kiñc±pi sukh±
vedan± µhitisukh± vipariº±madukkh±, dukkh± vedan± µhitidukkh± vipariº±ma-
sukh±, adukkhamasukh± ñ±ºasukh± aññ±ºadukkh±, vipariº±makoµiy± pana
sabb±va dukkh± n±ma j±t±. Viditanti yasm± eva½ vedan±ttaya½ dukkhanti vidita½,
tasm± y± tattha taºh±, s± na upaµµh±s²ti dasseti.
S±dhu (2.0059) s±dh³ti therassa vedan±paricchedaj±nane sampaha½sana½.
Thero hi vedan± ek±ti v± dve tisso catassoti v± avuttepi vuttanayena t±sa½ tissoti
pariccheda½ aññ±si, tena ta½ bhagav± sampaha½santo evam±ha. Dukkha-
sminti ida½ bhagav± imin± adhipp±yena ±ha– “s±riputta, ya½ tay± ‘imin± k±ra-
ºena vedan±su taºh± na upaµµh±s²’ti by±kata½, ta½ suby±kata½. ‘Tisso vedan±’ti
vibhajantena pana te atippapañco kato, ta½ ‘dukkhasmin’ti by±karontenapi hi te
suby±katameva bhaveyya. Ya½kiñci vedayita½, ta½ dukkhanti ñ±tamattepi hi
vedan±su taºh± na tiµµhati”.
Katha½ vimokkh±ti katar± vimokkh±, katarena vimokkhena tay± aññ± by±ka-
t±ti attho? Ajjhatta½ vimokkh±ti ajjhattavimokkhena, ajjhattasaªkh±re parigga-
hetv± patta-arahatten±ti attho. Tattha catukka½ veditabba½– ajjhatta½ abhiniveso
ajjhatta½ vuµµh±na½, ajjhatta½ abhiniveso bahiddh± vuµµh±na½, bahiddh± abhini-
veso bahiddh± vuµµh±na½, bahiddh± abhiniveso ajjhatta½ vuµµh±nanti. Ajjhattañhi
abhinivesitv± bahiddh±dhamm±pi daµµhabb±yeva, bahiddh± abhinivesitv± ajjhatta-
dhamm±pi. Tasm± koci bhikkhu ajjhatta½ saªkh±resu ñ±ºa½ ot±retv± te vavattha-
petv± bahiddh± ot±reti, bahiddh±pi pariggahetv± puna ajjhatta½ ot±reti, tassa
ajjhatta saªkh±re sammasanak±le maggavuµµh±na½ hoti. Iti ajjhatta½ abhiniveso
ajjhatta½ vuµµh±na½ n±ma. Koci ajjhatta½ saªkh±resu ñ±ºa½ ot±retv± te vava-
tthapetv± bahiddh± ot±reti, tassa bahiddh± saªkh±re sammasanak±le maggavu-
µµh±na½ hoti. Iti ajjhatta½ abhiniveso bahiddh± vuµµh±na½ n±ma. Koci bahiddh±
saªkh±resu ñ±ºa½ ot±retv±, te vavatthapetv± ajjhatta½ ot±reti, ajjhattampi pari-
ggahetv± puna bahiddh± ot±reti, tassa bahiddh± saªkh±re sammasanak±le
maggavuµµh±na½ hoti. Iti bahiddh± abhiniveso bahiddh± vuµµh±na½ n±ma. Koci
bahiddh± saªkh±resu ñ±ºa½ ot±retv± te vavatthapetv± ajjhatta½ ot±reti, tassa
ajjhattasaªkh±re sammasanak±le maggavuµµh±na½ hoti. Iti bahiddh± abhiniveso
ajjhatta½ vuµµh±na½ n±ma. Tatra thero “ajjhattasaªkh±re pariggahetv± tesa½
vavatth±nak±le maggavuµµh±nena arahatta½ pattosm²”ti dassento ajjhatta½
vimokkh± khv±ha½, ±vusoti ±ha.
Sabbup±d±nakkhay±ti (2.0060) sabbesa½ catunnampi up±d±n±na½ khayena.
Tath± sato vihar±m²ti ten±k±rena satiy± samann±gato vihar±mi. Yath± sata½ viha-
rantanti yen±k±rena ma½ satiy± samann±gata½ viharanta½. ¾sav± n±nussava-
nt²Ti cakkhuto r³pe savanti ±savanti sandanti pavattant²ti eva½ chahi dv±rehi
chasu ±rammaºesu savanadhamm± k±m±sav±dayo ±sav± n±nussavanti n±nu-
ppava¹¹hanti, yath± me na uppajjant²ti attho. Att±nañca n±vaj±n±m²ti att±nañca
na avaj±n±mi. Imin± om±napah±na½ kathita½. Evañhi sati paj±nan± pasann±
hoti.
Samaºen±ti buddhasamaºena. Tesv±ha½ na kaªkh±m²ti tesu aha½ “kataro
k±m±savo, kataro bhav±savo, kataro diµµh±savo, kataro avijj±savo”ti eva½ sar³pa-
bhedatopi, “catt±ro ±sav±”ti eva½ gaºanaparicchedatopi na kaªkh±mi. Te me
pah²n±ti na vicikicch±m²ti te mayha½ pah²n±ti vicikiccha½ na upp±demi. Ida½
bhagav± “eva½ by±karontenapi tay± suby±kata½ bhaveyya ‘ajjhatta½ vimokkh±
khv±ha½, ±vuso’ti-±d²ni pana te vadantena atippapañco kato”ti dassento ±ha.
Uµµh±y±san± vih±ra½ p±vis²ti paññattavarabuddh±sanato uµµhahitv± vih±ra½
antomah±gandhakuµi½ p±visi asambhinn±ya eva paris±ya. Kasm±? Buddh± hi
aniµµhit±ya desan±ya asambhinn±ya paris±ya uµµh±y±san± gandhakuµi½ pavi-
sant± puggalathomanattha½ v± pavisanti dhammathomanattha½ v±. Tattha
puggalathomanattha½ pavisanto satth± eva½ cintesi– “ima½ may± sa½khittena
uddesa½ uddiµµha½ vitth±rena ca avibhatta½ dhammapaµigg±hak± bhikkh³ ugga-
hetv± ±nanda½ v± kacc±yana½ v± upasaªkamitv± pucchissanti, te mayha½
ñ±ºena sa½sandetv± kathessanti, tatopi dhammapaµigg±hak± puna ma½ pucchi-
ssanti. Tesamaha½ ‘sukathita½, bhikkhave, ±nandena, sukathita½ kacc±yanena,
ma½ cepi tumhe etamattha½ puccheyy±tha, ahampi na½ evameva by±kareyyan’-
ti eva½ te puggale thomess±mi. Tato tesu g±rava½ janetv± bhikkh³ upasaªkami-
ssanti, tepi bhikkh³ atthe ca dhamme ca niyojessanti, te tehi niyojit± tisso sikkh±
parip³retv± dukkhassanta½ karissant²”ti.
Atha (2.0061) v± panassa eva½ hoti– “esa mayi pakkante attano ±nubh±va½
karissati, atha na½ ahampi tatheva thomess±mi, ta½ mama thomana½ sutv± g±ra-
vaj±t± bhikkh³ ima½ upasaªkamitabba½, vacanañcassa sotabba½ saddh±-
tabba½ maññissanti, ta½ tesa½ bhavissati d²gharatta½ hit±ya sukh±y±”ti
dhammathomanattha½ pavisanto eva½ cintesi yath± dhammad±y±dasutte
cintesi. Tatra hissa eva½ ahosi– “mayi vih±ra½ paviµµhe ±misad±y±da½ gara-
hanto dhammad±y±dañca thomento imissa½yeva parisati nisinno s±riputto
dhamma½ desessati, eva½ dvinnampi amh±ka½ ekajjh±say±ya matiy± desit±
aya½ desan± agg± ca garuk± ca bhavissati p±s±ºacchattasadis±”ti.
Idha pana ±yasmanta½ s±riputta½ ukka½setv± pak±setv± µhapetuk±mo pugga-
lathomanattha½ uµµh±y±san± vih±ra½ p±visi. ¿disesu µh±nesu bhagav± nisinn±sa-
neyeva antarahito cittagatiy± vih±ra½ pavisat²ti veditabbo. Yadi hi k±yagatiy±
gaccheyya, sabb± paris± bhagavanta½ pariv±retv± gaccheyya, s± ekav±ra½
bhinn± puna dussannip±t± bhaveyy±ti bhagav± adissam±nena k±yena cittagatiy±
eva p±visi.
Eva½ paviµµhe pana bhagavati bhagavato adhipp±y±nur³pameva s²han±da½
nadituk±mo tatra kho ±yasm± s±riputto acirapakkantassa bhagavato bhikkh³ ±ma-
ntesi. Pubbe appaµisa½viditanti ida½ n±ma pucchissat²ti pubbe may± avidita½
aññ±ta½. Paµhama½ pañhanti, “sace ta½, s±riputta, eva½ puccheyyu½ katha½
j±nat± pana tay±, ±vuso s±riputta, katha½ passat± aññ± by±kat± kh²º± j±t²”ti ima½
paµhama½ pañha½. Dandh±yitattanti satthu ±sayaj±nanattha½ dandhabh±vo as²-
ghat±. Paµhama½ pañha½ anumod²ti, “j±ti pan±vuso s±riputta, ki½nid±n±”ti ima½
dutiya½ pañha½ pucchanto, “ya½nid±n±vuso, j±t²”ti eva½ vissajjita½ paµhama½
pañha½ anumodi.
Etadahos²ti bhagavat± anumodite nayasatena nayasahassena pañhassa eka-
ªgaºikabh±vena p±kaµ²bh³tatt± eta½ ahosi. Divasamp±ha½ bhagavato eta-
mattha½ by±kareyyanti sakaladivasampi aha½ bhagavato eta½ paµiccasamupp±-
dattha½ (2.0062) puµµho sakaladivasampi aññamaññehi padabyañjanehi by±ka-
reyya½. Yena bhagav± tenupasaªkam²ti eva½ kirassa ahosi– “thero u¼±ras²ha-
n±da½ nadati, suk±raºa½ eta½, dasabalassa na½ ±rocess±m²”ti. Tasm± yena
bhagav± tenupasaªkami.
S± hi bhikkhu s±riputtassa dhammadh±t³ti ettha dhammadh±t³ti paccay±k±-
rassa vivaµabh±vadassanasamattha½ s±vakap±ram²ñ±ºa½. S±vak±nañhi s±vaka-
p±ram²ñ±ºa½ sabbaññutaññ±ºagatikameva hoti. Yath± buddh±na½ at²t±n±gata-
paccuppann± dhamm± sabbaññutaññ±ºassa p±kaµ± honti, eva½ therassa s±vaka-
p±ram²ñ±ºa½ sabbepi s±vakañ±ºassa gocaradhamme j±n±t²ti. Dutiya½.

3. ѱºavatthusuttavaººan±

33. Tatiye ta½ suº±th±ti ta½ ñ±ºavatthudesana½ suº±tha. ѱºavatth³n²ti


cettha ñ±ºameva ñ±ºavatth³ti veditabba½. Jar±maraºe ñ±ºanti-±d²su cat³su
paµhama½ savanamayañ±ºa½ sammasanañ±ºa½ paµivedhañ±ºa½ paccave-
kkhaºañ±ºanti catubbidha½ vaµµati, tath± dutiya½. Tatiya½ pana µhapetv± samma-
sanañ±ºa½ tividhameva hoti, tath± catuttha½. Lokuttaradhammesu hi samma-
sana½ n±ma natthi. J±tiy± ñ±ºanti-±d²supi eseva nayo. Imin± dhammen±ti imin±
catusaccadhammena v± maggañ±ºadhammena v±.
Diµµhen±ti-±d²su diµµhen±ti ñ±ºacakkhun± diµµhena. Viditen±ti paññ±ya viditena.
Ak±liken±ti kiñci k±la½ anatikkamitv± paµivedh±nantara½yeva phalad±yakena.
Patten±ti adhigatena. Pariyog±¼hen±Ti pariyog±hitena paññ±ya anupaviµµhena. At²-
t±n±gate naya½ net²ti “ye kho kec²”ti-±din± nayena at²te ca an±gate ca naya½
neti. Ettha ca na catusaccadhammena v± maggañ±ºadhammena v± sakk± at²t±n±-
gate naya½ netu½, catusacce pana maggañ±ºena paµividdhe parato paccave-
kkhaºañ±ºa½ n±ma hoti. Tena naya½ net²ti veditabb±. Abbhañña½s³ti
abhi-añña½su j±ni½su. Seyyath±p±ha½, etarah²ti yath± aha½ etarahi catusacca-
vasena j±n±mi. Anvaye ñ±ºanti anu-aye ñ±ºa½, dhammañ±ºassa anugamane
ñ±ºa½, paccavekkhaºañ±ºasseta½ n±ma½. Dhamme ñ±ºanti maggañ±ºa½.
Imasmi½ sutte kh²º±savassa sekkhabh³mi kathit± hoti. Tatiya½.

4. Dutiyañ±ºavatthusuttavaººan±

34. Catutthe (2.0063) sattasattar²ti satta ca sattari ca. Byañjanabh±ºak± kira te


bhikkh³, bahubyañjana½ katv± vuccam±ne paµivijjhitu½ sakkonti, tasm± tesa½
ajjh±sayena ida½ sutta½ vutta½. Dhammaµµhitiñ±ºanti paccay±k±re ñ±ºa½.
Paccay±k±ro hi dhamm±na½ pavattiµµhitik±raºatt± dhammaµµhit²ti vuccati, ettha
ñ±ºa½ dhammaµµhitiñ±ºa½, etasseva chabbidhassa ñ±ºasseta½ adhivacana½.
Khayadhammanti khayagamanasabh±va½. Vayadhammanti vayagamanasa-
bh±va½. Vir±gadhammanti virajjanasabh±va½. Nirodhadhammanti nirujjhanasa-
bh±va½. Sattasattar²ti ekekasmi½ satta satta katv± ek±dasasu padesu sattasa-
ttari. Imasmi½ sutte vipassan±paµivipassan± kathit±. Catuttha½.

5. Avijj±paccayasuttavaººan±

35. Pañcame samudayo hot²ti satth± idheva desana½ os±pesi. Ki½k±raº±ti?


Diµµhigatikassa ok±sad±nattha½. Tassañhi parisati up±rambhacitto diµµhigatiko
atthi, so pañha½ pucchissati, athass±ha½ vissajjess±m²ti tassa ok±sad±nattha½
desana½ os±pesi. No kallo pañhoti ayutto pañho. Duppañho esoti attho. Nanu ca
“katama½ nu kho, bhante, jar±maraºan”ti? Ida½ supucchitanti. Kiñc±pi supu-
cchita½, yath± pana satasahassagghanike suvaººath±le va¹¹hitassa subhoja-
nassa matthake ±malakamattepi g³thapiº¹e µhapite sabba½ bhojana½ dubbho-
jana½ hoti cha¹¹etabba½, evameva “kassa ca panida½ jar±maraºan”ti? Imin±
satt³paladdhiv±dapadena g³thapiº¹ena ta½ bhojana½ dubbhojana½ viya
ayampi sabbo duppañhova j±toti.
Brahmacariyav±soti ariyamaggav±so. Ta½ j²va½ ta½ sar²ranti yassa hi aya½
diµµhi, so “j²ve ucchijjam±ne sar²ra½ ucchijjati, sar²re ucchijjante j²vita½ ucchijjat²”ti
gaºh±ti. Eva½ gaºhato s± diµµhi “satto ucchijjat²”ti gahitatt± ucchedadiµµhi n±ma
hoti. Sace pana saªkh±r±va uppajjanti ceva nirujjhanti c±ti gaºheyya, s±san±va-
car± samm±diµµhi n±ma bhaveyya. Ariyamaggo ca n±meso vaµµa½ nirodhento
vaµµa½ samucchindanto uppajjati (2.0064), tadeva ta½ vaµµa½ ucchedadiµµhiy±
gahit±k±rassa sambhave sati vin±va maggabh±van±ya nirujjhat²ti maggabh±van±
niratthak± hoti. Tena vutta½ “brahmacariyav±so na hot²”ti.
Dutiyanaye añña½ j²va½ añña½ sar²ranti yassa aya½ diµµhi, so “sar²ra½ idheva
ucchijjati, na j²vita½, j²vita½ pana pañjarato sakuºo viya yath±sukha½ gacchat²”ti
gaºh±ti. Eva½ gaºhato s± diµµhi “imasm± lok± j²vita½ paraloka½ gatan”ti gahitatt±
sassatadiµµhi n±ma hoti. Ayañca ariyamaggo tebh³makavaµµa½ vivaµµento uppa-
jjati, so ekasaªkh±repi nicce dhuve sassate sati uppannopi vaµµa½ vivaµµetu½ na
sakkot²ti maggabh±van± niratthak± hoti. Tena vutta½ “añña½ j²va½ añña½ sar²-
ranti v± bhikkhu diµµhiy± sati brahmacariyav±so na hot²”ti.
Vis³k±yik±n²ti-±di sabba½ micch±diµµhivevacanameva. S± hi samm±diµµhiy±
vinivijjhanaµµhena vis³kamiva att±na½ ±varaºato vis³k±yika½, samm±diµµhi½ ana-
nuvattitv± tass± virodhena pavattanato visevita½, kad±ci ucchedassa kad±ci
sassatassa gahaºato vir³pa½ phandita½ vipphanditanti vuccati. T±l±vatthukat±-
n²ti t±lavatthu viya kat±ni, puna aviruhaºaµµhena matthakacchinnat±lo viya
sam³la½ t±la½ uddharitv± tassa patiµµhitaµµh±na½ viya ca kat±n²ti attho. Anabh±-
va½kat±n²ti anu-abh±va½ kat±n²ti. Pañcama½.

6. Dutiya-avijj±paccayasuttavaººan±

36. Chaµµhe iti v±, bhikkhave, yo vadeyy±ti tassa½ parisati diµµhigatiko pañha½
pucchituk±mo atthi, so pana avis±radadh±tuko uµµh±ya dasabala½ pucchitu½ na
sakkoti, tasm± tassa ajjh±sayena sayameva pucchitv± vissajjento satth± evam±ha.
Chaµµha½.

7. Natumhasuttavaººan±

37. Sattame (2.0065) na tumh±kanti attani hi sati attaniya½ n±ma hoti. Att±yeva
ca natthi, tasm± “na tumh±kan”ti ±ha. Napi aññesanti añño n±ma paresa½ att±,
tasmi½ sati aññesa½ n±ma siy±, sopi natthi, tasm± “napi aññesan”ti ±ha. Pur±ºa-
mida½, bhikkhave, kammanti nayida½ pur±ºakammameva, pur±ºakammani-
bbatto panesa k±yo, tasm± paccayavoh±rena eva½ vutto. Abhisaªkhatanti-±di
kammavoh±rasseva vasena purimaliªgasabh±gat±ya vutta½, aya½ panettha
attho– abhisaªkhatanti paccayehi katoti daµµhabbo. Abhisañcetayitanti cetan±va-
tthuko cetan±m³lakoti daµµhabbo. Vedaniyanti vedaniyavatth³ti daµµhabbo.
Sattama½.

8. Cetan±suttavaººan±

38. Aµµhame yañca, bhikkhave, cetet²ti ya½ cetana½ ceteti, pavattet²ti attho.
Yañca pakappet²ti ya½ pakappana½ pakappeti, pavatteticceva attho. Yañca anuse-
t²ti yañca anusaya½ anuseti, pavatteticceva attho. Ettha ca cetet²ti tebh³makaku-
sal±kusalacetan± gahit±, pakappet²ti aµµhasu lobhasahagatacittesu taºh±diµµhi-
kapp± gahit±, anuset²ti dv±dasanna½ cetan±na½ sahaj±takoµiy± ceva upanissaya-
koµiy± ca anusayo gahito. ¾rammaºameta½ hot²ti (cetan±didhammaj±te sati
kammaviññ±ºassa uppattiy± av±ritatt±) eta½ cetan±didhammaj±ta½ paccayo
hoti. Paccayo hi idha ±rammaºanti adhippet±. Viññ±ºassa µhitiy±ti kammaviññ±-
ºassa µhitattha½. ¾rammaºe sat²ti tasmi½ paccaye sati. Patiµµh± viññ±ºassa
hot²ti tassa kammaviññ±ºassa patiµµh± hoti. Tasmi½ patiµµhite viññ±ºeti tasmi½
kammaviññ±ºe patiµµhite. Vir³¼heti kamma½ jav±petv± paµisandhi-±ka¹¹hanasa-
matthat±ya nibbattam³le j±te. Punabbhav±bhinibbatt²ti punabbhavasaªkh±t±
abhinibbatti.
No (2.0066) ce, bhikkhave, cetet²ti imin± tebh³makacetan±ya appavattana-
kkhaºo vutto. No ce pakappet²ti imin± taºh±diµµhikapp±na½ appavattanakkhaºo.
Atha ce anuset²ti imin± tebh³makavip±kesu parittakiriy±su r³peti ettha appah²na-
koµiy± anusayo gahito. ¾rammaºameta½ hot²ti anusaye sati kammaviññ±ºassa
uppattiy± av±ritatt± eta½ anusayaj±ta½ paccayova hoti.
No ceva cetet²ti-±d²su paµhamapade tebh³makakusal±kusalacetan± nivatt±,
dutiyapade aµµhasu cittesu taºh±diµµhiyo, tatiyapade vuttappak±resu dhammesu
yo appah²nakoµiy± anusayito anusayo, so nivatto.
Apicettha asammohattha½ ceteti pakappeti anuseti, ceteti na pakappeti anu-
seti, na ceteti na pakappeti anuseti, na ceteti na pakappeti na anuset²ti idampi
catukka½ veditabba½. Tattha paµhamanaye dhammaparicchedo dassito. Dutiya-
naye cetet²ti tebh³makakusalacetan± ceva catasso ca akusalacetan± gahit±. Na
pakappet²ti aµµhasu cittesu taºh±diµµhiyo nivatt±. Anuset²ti tebh³makakusale upani-
ssayakoµiy±, cat³su akusalacetan±su sahaj±takoµiy± ceva upanissayakoµiy± ca
anusayo gahito. Tatiyanaye na cetet²ti tebh³makakusal±kusala½ nivatta½, na
pakappet²ti aµµhasu cittesu taºh±diµµhiyo nivatt±, anuset²ti sutte ±gata½ v±retv±
tebh³makakusal±kusalavip±kakiriy±r³pesu appah²nakoµiy± upanissayo gahito.
Catutthanayo purimasadisova.
Tadappatiµµhiteti tasmi½ appatiµµhite. Avir³¼heti kamma½ jav±petv± paµisandhi-±-
ka¹¹hanasamatthat±ya anibbattam³le. Ettha pana ki½ kathitanti? Arahattama-
ggassa kicca½, kh²º±savassa kiccakaraºantipi navalokuttaradhamm±tipi vattu½
vaµµati. Ettha ca viññ±ºassa ceva ±yati½ punabbhavassa ca antare eko sandhi,
vedan±taºh±namantare eko, bhavaj±t²namantare ekoti. Aµµhama½.

9. Dutiyacetan±suttavaººan±

39. Navame (2.0067) viññ±ºan±mar³p±na½ antare eko sandhi, vedan±taºh±na-


mantare eko, bhavaj±t²namantare ekoti. Navama½.

10. Tatiyacetan±suttavaººan±

40. Dasame nat²ti taºh±. S± hi piyar³pesu r³p±d²su namanaµµhena “nat²”ti


vuccati. ¾gati gati hot²ti ±gatimhi gati hoti, ±gate paccupaµµhite kamme v± kamma-
nimitte v± gahinimitte v± paµisandhivasena viññ±ºassa gati hoti. Cut³pap±toti
eva½ viññ±ºassa ±gate paµisandhivisaye gatiy± sati ito cavanasaªkh±t± cuti,
tatth³papattisaªkh±to upap±toti aya½ cut³pap±to n±ma hoti. Eva½ imasmi½
sutte natiy± ca ±gatigatiy± ca antare ekova sandhi kathitoti. Dasama½.

Ka¼±rakhattiyavaggo catuttho.
5. Gahapativaggo

1. Pañcaverabhayasuttavaººan±

41. Gahapativaggassa paµhame yatoti yad±. Bhay±ni ver±n²ti bhayaveraceta-


n±yo. Sot±pattiyaªgeh²ti duvidha½ sot±pattiy± aªga½, (sot±pattiy± ca aªga½,)
ya½ pubbabh±ge sot±pattipaµil±bh±ya sa½vattati, “sappurisasa½sevo saddha-
mmassavana½ yonisomanasik±ro dhamm±nudhammappaµipatt²”ti (d². ni. 3.311)
eva½ ±gata½, paµiladdhaguºassa ca sot±patti½ patv± µhitassa aªga½, ya½ sot±-
pannassa aªgantipi vuccati, buddhe aveccappas±d±d²na½ eta½ adhivacana½.
Idamidha adhippeta½. Ariyoti niddoso nirup±rambho. ѱyoti paµiccasamu-
ppanna½ ñatv± µhitañ±ºampi paµiccasamupp±dopi. Yath±ha– “ñ±yo vuccati paµi-
ccasamupp±do, ariyopi aµµhaªgiko maggo ñ±yo”ti. Paññ±y±ti apar±para½ uppa-
nn±ya vipassan±paññ±ya. Sudiµµho hot²ti apar±para½ uppajjitv± dassanavasena
suµµhu diµµho.
Kh²ºanirayoti-±d²su (2.0068) ±yati½ tattha anuppajjanat±ya kh²ºo nirayo
mayhanti so aha½ kh²ºanirayo. Esa nayo sabbattha. Sot±pannoTi maggasota½
±panno. Avinip±tadhammoti na vinip±tasabh±vo. Niyatoti paµhamamaggasaªkh±-
tena sammattaniy±mena niyato. Sambodhipar±yanoti uttarimaggattayasaªkh±to
sambodhi para½ ayana½ mayhanti soha½ sambodhipar±yano, ta½ sambodhi½
avassa½ abhisambujjhanakoti attho.
P±º±tip±tapaccay±ti p±º±tip±takammak±raº±. Bhaya½ veranti atthato eka½.
Verañca n±meta½ duvidha½ hoti b±hira½ ajjhattikanti. Ekena hi ekassa pit±
m±rito hoti, so cintesi “etena kira me pit± m±rito, ahampi ta½yeva m±ress±m²”ti
nisita½ sattha½ ±d±ya carati. Y± tassa abbhantare uppannaveracetan±, ida½
b±hira½ vera½ n±ma. Y± pana itarassa “aya½ kira ma½ m±ress±m²ti carati, aha-
meva na½ paµhamatara½ m±ress±m²”ti cetan± uppajjati, ida½ ajjhattika½ vera½
n±ma. Ida½ t±va ubhayampi diµµhadhammikameva. Y± pana ta½ niraye uppanna½
disv± “eta½ pahariss±m²”ti jalita½ ayamuggara½ gaºhato nirayap±lassa cetan±
uppajjati, idamassa sampar±yika½ b±hiravera½. Y± cassa “aya½ niddosa½ ma½
pahariss±m²ti ±gacchati, ahameva na½ paµhamatara½ pahariss±m²”ti cetan±
uppajjati, idamassa sampar±yika½ ajjhattavera½.
Ya½ paneta½ b±hiravera½, ta½ aµµhakath±ya½ “puggalaveran”ti vutta½. Dukkha½
domanassanti atthato ekameva. Yath± cettha, eva½ sesapadesupi “imin± mama
bhaº¹a½ haµa½, mayha½ d±resu c±ritta½ ±panna½, mus± vatv± attho bhaggo,
sur±madamattena ida½ n±ma katan”ti-±din± nayena veruppatti veditabb±. Avecca-
ppas±den±ti adhigatena acalappas±dena. Ariyakanteh²ti pañcahi s²lehi. T±ni hi
ariy±na½ kant±ni piy±ni. Bhavantaragat±pi ariy± t±ni na vijahanti, tasm± “ariyaka-
nt±n²”ti vuccanti. Sesamettha ya½ vattabba½ siy±, ta½ sabba½ visuddhimagge
anussatiniddese vuttameva. Paµhama½.

2. Dutiyapañcaverabhayasuttavaººan±

42. Dutiye bhikkh³na½ kathitabh±vamattameva viseso. Dutiya½.

3. Dukkhasuttavaººan±

43. Tatiye (2.0069) dukkhass±ti vaµµadukkhassa. Samudayanti dve samuday±


khaºikasamudayo ca paccayasamudayo ca. Paccayasamudaya½ passantopi
bhikkhu khaºikasamudaya½ passati, khaºikasamudaya½ passantopi paccayasa-
mudaya½ passati. Atthaªgamopi accantatthaªgamo bhedatthaªgamoti duvidho.
Accantatthaªgama½ passantopi bhedatthaªgama½ passati, bhedatthaªgama½
passantopi accantatthaªgama½ passati. Desess±m²ti ida½ vaµµadukkhassa samu-
daya-atthaªgama½ nibbattibheda½ n±ma desess±mi, ta½ suº±th±ti attho. Paµi-
cc±ti nissayavasena ceva ±rammaºavasena ca paccaya½ katv±. Tiººa½ saªgati
phassoti tiººa½ saªgatiy± phasso. Aya½ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayoti
aya½ vaµµadukkhassa nibbatti n±ma. Atthaªgamoti bhedo. Evañhi vaµµadukkha½
bhinna½ hoti appaµisandhiya½. Tatiya½.

4. Lokasuttavaººan±

44. Catutthe lokass±Ti saªkh±ralokassa. Ayamettha viseso. Catuttha½.

5. ѱtikasuttavaººan±

45. Pañcame ñ±tiketi dvinna½ ñ±tak±na½ g±me. Giñjak±vasatheti iµµhak±hi


kate mah±p±s±de. Dhammapariy±yanti dhammak±raºa½. Upassut²ti upassuti-
µµh±na½, ya½ µh±na½ upagatena sakk± hoti bhagavato sadda½ sotu½, tattha
µhitoti attho. So kira gandhakuµipariveºasammajjanattha½ ±gato attano kamma½
pah±ya bhagavato dhammaghosa½ suºanto aµµh±si. Addas±ti tad± kira bhaga-
vato ±ditova paccay±k±ra½ manasikarontassa “ida½ imin± paccayena hoti, ida½
imin±”ti ±vajjato y±va bhavagg± ekaªgaºa½ ahosi, satth± manasik±ra½ pah±ya
vacas± sajjh±ya½ karonto yath±nusandhin± desana½ niµµhapetv±, “api nu kho
ima½ dhammapariy±ya½ koci assos²”ti ±vajjento ta½ bhikkhumaddasa. Tena
vutta½ “addas± kho bhagav±”ti.
Assosi (2.0070) noti assosi nu. Atha v± assosi noti amh±ka½ bh±sant±na½
assos²ti. Uggaºh±h²ti-±d²su sutv± tuºh²bh³tova paguºa½ karonto uggaºh±ti n±ma.
Pad±nupada½ ghaµetv± v±c±ya paricita½ karonto pariy±puº±ti n±ma. Ubhaya-
th±pi paguºa½ ±dh±rappatta½ karonto dh±reti n±ma. Atthasa½hitoti k±raºani-
ssito. ¾dibrahmacariyakoti maggabrahmacariyassa ±di patiµµh±nabh³to. Iti t²supi
imesu suttesu vaµµavivaµµameva kathita½. Pañcama½.

6. Aññatarabr±hmaºasuttavaººan±

46. Chaµµhe aññataroti n±mavasena ap±kaµo aññataro br±hmaºo. Chaµµha½.

7. J±ºussoºisuttavaººan±

47. Sattame j±ºussoº²ti µh±nantaravasena eva½laddhan±mo as²tikoµivibhavo


mah±purohito. Sattama½.

8. Lok±yatikasuttavaººan±

48. Aµµhame lok±yatikoti vitaº¹asatthe lok±yate kataparicayo. Jeµµhameta½ lok±-


yatanti paµhama½ lok±yata½. Lok±yatanti ca lokasseva ±yata½, b±laputhujjanalo-
kassa ±yata½, mahanta½ gambh²ranti upadh±ritabba½ paritta½ bh±va½ diµµhi-
gata½. Ekattanti ekasabh±va½, niccasabh±vamev±ti pucchati. Puthuttanti purima-
sabh±vena n±n±sabh±va½, devamanuss±dibh±vena paµhama½ hutv± pacch± na
hot²ti uccheda½ sandh±ya pucchati. Evamettha “sabbamatthi, sabbamekattan”ti
im± dvepi sassatadiµµhiyo, “sabba½ natthi, sabba½ puthuttan”ti im± dve uccheda-
diµµhiyoti veditabb±. Aµµhama½.

9. Ariyas±vakasuttavaººan±

49. Navame ki½ nu khoti sa½sayuppatti-±k±radassana½. Samudayat²ti uppa-


jjati. Navama½.

10. Dutiya-ariyas±vakasuttavaººan±

50. Dasame (2.0071) dvepi nay± ekato vutt±. Idameva purimena n±natta½,
sesa½ t±disamev±ti. Dasama½.

Gahapativaggo pañcamo.

6. Dukkhavaggo
1. Pariv²ma½sanasuttavaººan±

51. Dukkhavaggassa paµhame pariv²ma½sam±noti upaparikkham±no. Jar±mara-


ºanti kasm± jar±maraºa½ ekameva “anekavidha½ n±nappak±rakan”ti vatv±
gahitanti ce? Tasmi½ gahite sabbadukkhassa gahitatt±. Yath± hi c³¼±ya gahite
purise so puriso gahitova hoti, eva½ jar±maraºe gahite sabbadukkha½ gahita-
meva hoti. Tasm± “ya½ kho ida½ anekavidha½ n±nappak±raka½ dukkha½ loke
uppajjat²”ti nhatv± µhita½ purisa½ viya sabbadukkha½ dassetv± ta½ c³¼±ya
gaºhanto viya jar±maraºa½ gaºhi.
Jar±maraºanirodhas±ruppag±min²ti jar±maraºanirodhassa s±ruppabh±vena
nikkilesat±ya parisuddhat±ya sadis±va hutv± g±min²ti attho. Tath± paµipanno ca
hot²ti yath± ta½ paµipannoti vuccati, eva½ paµipanno hoti. Anudhammac±r²ti nibb±-
nadhamma½ anugata½ paµipattidhamma½ carati, p³ret²ti attho. Dukkhakkhay±ya
paµipannoti s²la½ ±di½ katv± jar±maraºadukkhassa nirodhatth±ya paµipanno.
Saªkh±ranirodh±y±ti saªkh±radukkhassa nirodhatth±ya. Ett±vat± y±va arahatt±
desan± kathit±.
Id±ni arahattaphalapaccavekkhaºa½ satatavih±rañca dassetv± desan± nivatte-
tabb± siy±, tath± akatv± avijj±gatoti ida½ kasm± gaºh±t²ti? Kh²º±savassa samati-
kkantavaµµadukkhadassanattha½. Apica puna vaµµa½ ±rabhitv± vivaµµe kathiya-
m±ne bujjhanakasatto cettha atthi, tassa ajjh±sayavasen±pi ida½ gaºh±t²ti vedi-
tabbo. Tattha avijj±gatoti avijj±ya (2.0072) gato upagato samann±gato. Purisapu-
ggaloti purisoyeva puggalo. Ubhayen±pi sammutikatha½ katheti. Buddh±nañhi
sammutikath± paramatthakath±ti dve kath± honti. Tattha “satto naro puriso
puggalo tisso n±go”ti eva½ pavatt± sammutikath± n±ma. “Khandh± dh±tuyo ±yata-
n±n²”ti eva½ pavatt± paramatthakath± n±ma. Paramattha½ kathent±pi sammuti½
amuñcitv± kathenti. Te sammuti½ kathent±pi paramattha½ kathent±pi saccameva
kathenti. Teneva vutta½–
“Duve sacc±ni akkh±si, sambuddho vadata½ varo;
sammuti½ paramatthañca, tatiya½ n³palabbhati;
saªketavacana½ sacca½, lokasammutik±raºa½;
paramatthavacana½ sacca½, dhamm±na½ bh³talakkhaºan”ti.
Puñña½ ce saªkh±ranti terasacetan±bheda½ puññ±bhisaªkh±ra½. Abhisaªkha-
rot²ti karoti. Puññ³paga½ hoti viññ±ºanti kammaviññ±ºa½ kammapuññena upa-
gata½ sampayutta½ hoti, vip±kaviññ±ºa½ vip±kapuññena. Apuñña½ ce saªkh±-
ranti dv±dasacetan±bheda½ apuññ±bhisaªkh±ra½ abhisaªkharoti. ¾neñja½ ce
saªkh±ranti catucetan±bheda½ ±neñj±bhisaªkh±ra½. ¾neñj³paga½ hoti viññ±-
ºanti kamm±neñjena kammaviññ±ºa½, vip±k±neñjena vip±kaviññ±ºa½ upagata½
hoti. Ettha ca tividhassa kamm±bhisaªkh±rassa gahitatt± dv±dasapadiko paccay±-
k±ro gahitova hoti. Ett±vat± vaµµa½ dassita½.
Id±ni vivaµµa½ dassento yato kho, bhikkhaveti-±dim±ha. Tattha avijj±ti cat³su
saccesu aññ±ºa½. Vijj±ti arahattamaggañ±ºa½. Ettha ca paµhamameva avijj±ya
pah²n±ya vijj± uppajjati. Yath± pana caturaªgepi tame ratti½ pad²pujjalena andha-
k±ro pah²yati, eva½ vijjupp±d± avijj±ya pah±na½ veditabba½. Na kiñci loke up±di-
yat²ti loke kiñci dhamma½ na gaºh±ti na par±masati. Anup±diya½ na paritassat²ti
anup±diyanto agaºhanto neva taºh±paritassan±ya, na bhayaparitassan±ya parita-
ssati, na taºh±yati na bh±yat²ti attho. Paccattaññev±ti sayameva attan±va parini-
bb±yati, na aññassa ±nubh±vena.
So (2.0073) sukha½ ce vedananti ida½ kasm± ±rabhi? Kh²º±savassa paccave-
kkhaºañ±ºa½ dassetv± satatavih±ra½ dassetu½ ±rabhi. Anajjhosit±ti taºh±ya
gilitv± pariniµµhapetv± agahit±. Atha dukkhavedan± kasm± vutt±, ki½ tampi abhina-
ndanto atth²ti? ¾ma atthi. Sukha½ abhinandantoyeva hi dukkha½ abhinandati
n±ma dukkha½ patv± sukha½ patthanato sukhassa ca vipariº±madukkhatoti. K±ya-
pariyantikanti k±yaparicchinna½, y±va pañcadv±rak±yo pavattati, t±va pavatta½
pañcadv±rikavedananti attho. J²vitapariyantikanti j²vitaparicchinna½. Y±va j²vita½
pavattati, t±va pavatta½ manodv±rikavedananti attho.
Tattha pañcadv±rikavedan± pacch± uppajjitv± paµhama½ nirujjhati, manodv±ri-
kavedan± paµhama½ uppajjitv± pacch± nirujjhati. S± hi paµisandhikkhaºe vatthur³-
pasmi½yeva patiµµh±ti. Pañcadv±rik± pavatte pañcadv±ravasena pavattam±n±
paµhamavaye v²sativassak±le rajjanadussanamuyhanavasena adhimatt± balavat²
hoti, paºº±savassak±le µhit± hoti, saµµhivassak±lato paµµh±ya parih±yam±n± as²ti-
navutivassak±le mand± hoti. Tad± hi satt± “ciraratta½ ekato nis²dimh± nipajjimh±”-
ti vadantepi “na sañj±n±m±”ti vadanti. Adhimatt±nipi r³p±di-±rammaº±ni “na
pass±ma na suº±ma”, “sugandha½ duggandha½ v± s±du½ as±du½ v± thaddha½
mudukanti v± na j±n±m±”ti vadanti. Iti nesa½ pañcadv±rikavedan± bhagg± hoti,
manodv±rik±va pavattati. S±pi anupubbena parih±yam±n± maraºasamaye hada-
yakoµi½yeva niss±ya pavattati. Y±va panes± pavattati, t±va satto j²vat²ti vuccati.
Yad± nappavattati, tad± mato niruddhoti vuccati.
Sv±yamattho v±piy± d²petabbo–
Yath± hi puriso pañca-udakamaggasampanna½ v±pi½ kareyya, paµhama½
deve vuµµhe pañcahi udakamaggehi udaka½ pavisitv± antov±piya½ ±v±µe p³reyya,
punappuna½ deve vassante udakamagge p³retv± g±vuta¹¹hayojanamatta½
ottharitv± udaka½ tiµµheyya tato tato vissandam±na½, atha niddhamanatumbe
vivaritv± khettesu kamme kariyam±ne udaka½ nikkhamanta½, sassap±kak±le
(udaka½ nikkhamanta½,) udaka½ parih²na½ “macche gaºh±m±”ti vattabbata½
±pajjeyya, tato (2.0074) katip±hena ±v±µesuyeva udaka½ saºµhaheyya. Y±va
pana ta½ ±v±µesu hoti, t±va “mah±v±piya½ udaka½ atth²”ti saªkha½ gacchati.
Yad± pana tattha
chijjati, tad± “v±piya½ udaka½ natth²”ti vuccati, eva½sampadamida½ veditabba½.
Paµhama½ deve vassante pañcahi maggehi udake pavisante ±v±µ±na½ p³raºa-
k±lo viya hi paµhamameva paµisandhikkhaºe manodv±rikavedan±ya vatthur³pe
patiµµhitak±lo, punappuna½ deve vassante pañcanna½ magg±na½ p³ritak±lo viya
pavatte pañcadv±rikavedan±ya pavattik±lo, g±vuta¹¹hayojanamatta½ ajjhottha-
raºa½ viya paµhamavaye v²sativassak±le rajjan±divasena tass± adhimattabalava-
bh±vo, y±va v±pito udaka½ na niggacchati, t±va p³r±ya v±piy± µhitak±lo viya
paññ±savassak±le tass± µhitak±lo, niddhamanatumbesu vivaµesu kammante kari-
yam±ne udakassa nikkhamanak±lo viya saµµhivassak±lato paµµh±ya tass± pari-
h±ni, udake bhaµµhe udakamaggesu parittodakassa µhitak±lo viya as²tinavutivassa-
k±le pañcadv±rikavedan±ya mandak±lo, ±v±µesuyeva udakassa patiµµh±nak±lo
viya hadayavatthukoµi½ niss±ya manodv±rikavedan±ya pavattik±lo, ±v±µesu pari-
ttepi udake sati “v±piya½ udaka½ atth²”ti vattabbak±lo viya y±va s± pavattati, t±va
“satto j²vat²”ti vuccati. Yath± pana ±v±µesu udake chinne “natthi v±piya½ udakan”-
ti vuccati, eva½ manodv±rikavedan±ya appavattam±n±ya “satto mato”ti vuccati.
Ima½ vedana½ sandh±ya vutta½ “j²vitapariyantika½ vedana½ vediyam±no”ti.
K±yassa bhed±ti k±yassa bhedena. J²vitapariy±d±n± uddhanti j²vitakkhayato
uddha½. Idhev±ti paµisandhivasena parato agantv± idheva. S²t²bhavissant²ti pava-
ttivipphandadaratharahit±ni s²t±ni appavattanadhamm±ni bhavissanti. Sar²r±n²ti
dh±tusar²r±ni. Avasissant²ti avasiµµh±ni bhavissanti.
Kumbhak±rap±k±ti kumbhak±rassa bh±janapacanaµµh±nato. Paµisisseyy±ti
µhapeyya. Kapall±n²ti saha mukhavaµµiy± ek±baddh±ni kumbhakapall±ni. Avasisse-
yyunti (2.0075) tiµµheyyu½. Evameva khoti ettha ida½ opammasa½sandana½–
±dittakumbhak±rap±ko viya hi tayo bhav± daµµhabb±, kumbhak±ro viya yog±va-
caro, p±kato kumbhak±rabh±jan±na½ n²haraºadaº¹ako viya arahattamagga-
ñ±ºa½, samo bh³mibh±go viya asaªkhata½ nibb±natala½, daº¹akena uºha-
kumbha½ ±ka¹¹hitv± same bh³mibh±ge kumbhassa µhapitak±lo viya ±raddhavi-
passakassa r³pasattaka½ ar³pasattaka½ vipassantassa kammaµµh±ne ca
paguºe vibh³te upaµµhaham±ne tath±r³pa½ utusapp±y±di½ labhitv± ek±sane
nisinnassa vipassana½ va¹¹hetv± aggaphala½ arahatta½ patv± cat³hi ap±yehi
attabh±va½ uddharitv± phalasam±pattivasena asaªkhate nibb±natale µhitak±lo
daµµhabbo. Kh²º±savo pana uºhakumbho viya arahattappattadivaseyeva na pari-
nibb±ti, s±sanappaveºi½ pana ghaµayam±no paºº±sasaµµhivass±ni µhatv± carima-
kacittappattiy± up±diººakakkhandhabhed± anup±dises±ya nibb±nadh±tuy± pari-
nibb±ti. Athassa kumbhassa viya kapall±ni anup±diººakasar²r±neva avasissant²ti.
Sar²r±ni avasissant²ti paj±n±t²ti ida½ pana kh²º±savassa anuyog±ropanattha½
vutta½.
Viññ±ºa½ paññ±yeth±ti paµisandhiviññ±ºa½ paññ±yetha. S±dhu s±dh³ti
ther±na½ by±karaºa½ sampaha½sati. Evametanti yadeta½ tividhe abhisaªkh±re
asati paµisandhiviññ±ºassa appaññ±ºanti-±di, evameva eta½. Adhimuccath±ti
sanniµµh±nasaªkh±ta½ adhimokkha½ paµilabhatha. Esevanto dukkhass±ti aya-
meva vaµµadukkhassa anto aya½ paricchedo, yadida½ nibb±nanti. Paµhama½.
2. Up±d±nasuttavaººan±

52. Dutiye up±d±niyes³ti catunna½ up±d±n±na½ paccayesu tebh³makadha-


mmesu. Ass±d±nupassinoti ass±da½ anupassantassa. Tatr±ti tasmi½ aggi-
kkhandhe. Tad±h±roti ta½paccayo. Tadup±d±noti tasseva vevacana½. Evameva
khoti ettha aggikkhandho viya hi tayo bhav±, tebh³makavaµµantipi etadeva, aggija-
ggakapuriso viya vaµµanissito b±laputhujjano, sukkhatiºagomay±dipakkhipana½
viya ass±d±nupassino puthujjanassa (2.0076) taºh±divasena chahi dv±rehi kusa-
l±kusalakammakaraºa½. Tiºagomay±d²su kh²ºesu punappuna½ tesa½ pakkhipa-
nena aggikkhandhassa va¹¹hana½ viya b±laputhujjanassa uµµh±ya samuµµh±ya
yath±vuttakamm±y³hanena apar±para½ vaµµadukkhanibbattana½.
Na k±lena k±la½ sukkh±ni ceva tiº±ni pakkhipeyy±ti tañhi koci atthak±mo eva½
vadeyya– “bho kasm± uµµh±ya samuµµh±ya kal±pe bandhitv± sukkhatiºakaµµh±na½
pacchiyañca p³retv± sukkhagomay±ni pakkhipanto eta½ aggi½ j±lesi? Api nu te
atthi itonid±na½ k±ci va¹¹h²ti? Va½s±gatameta½ bho amh±ka½, itonid±na½ pana
me ava¹¹hiyeva, kuto va¹¹hi? Ahañhi ima½ aggi½ jagganto neva nh±yitu½ na
bhuñjitu½ na nipajjitu½ labh±m²ti. Tena hi bho ki½ te imin± niratthakena aggij±la-
nena? Ehi tva½ et±ni ±bhat±ni tiº±d²ni ettha nikkhipa, t±ni sayameva jh±yissanti,
tva½ pana asukasmi½ µh±ne s²todak± pokkharaº² atthi, tattha nhatv±, m±l±ga-
ndhavilepanehi att±na½ maº¹etv± sunivattho sup±rutova p±duk±hi nagara½
pavisitv± p±s±davaram±ruyha v±tap±na½ vivaritv± mah±v²thiya½ virocam±no
nis²da ekaggo sukhasamappito hutv±, tattha te nisinnassa tiº±d²na½ khayena
sayameva aya½ aggi appaººattibh±va½ gamissat²”ti. So tath± kareyya. Tatheva
ca tattha nisinnassa so aggi up±d±nakkhayena appaººattibh±va½ gaccheyya.
Ida½ sandh±yeta½ “na k±lena k±lan”ti-±di vutta½.
Evameva khoti ettha pana ida½ opammasa½sandana½– catt±l²s±ya kaµµhav±-
h±na½ jalam±no mah±-aggikkhandho viya hi tebh³makavaµµa½ daµµhabba½,
aggijagganakapuriso viya vaµµasannissitako yog±vacaro, atthak±mo puriso viya
samm±sambuddho, tena purisena tassa dinna-ov±do viya tath±gatena “ehi tva½,
bhikkhu, tebh³makadhammesu nibbinda, eva½ vaµµadukkh± muccissas²”ti tassa
tebh³makadhammesu kammaµµh±nassa kathitak±lo, tassa purisassa yath±nu-
siµµha½ paµipajjitv± p±s±de nisinnak±lo viya yogino (2.0077) sugatov±da½ sampa-
µicchitv± suññ±g±ra½ paviµµhassa tebh³makadhammesu vipassana½ paµµhapetv±
anukkamena yath±nur³pa½ ±h±rasapp±y±di½ labhitv±, ek±sane nisinnassa agga-
phale patiµµhitak±lo, tassa nh±navilepan±d²hi sudhotamaº¹itak±yatt± tasmi½ nisi-
nnassa ekaggasukhasamappitak±lo viya yogino ariyamaggapokkharaºiya½
maggañ±ºodakena sunh±tasudhotakilesamalassa hirottappas±µake niv±setv± s²la-
vilepan±nulittassa arahattamaº¹anena attabh±va½ maº¹etv± vimuttipuppha-
d±ma½ pi¼andhitv± iddhip±dap±duk± ±ruyha nibb±nanagara½ pavisitv± dhamma-
p±s±da½ ±ruyha satipaµµh±namah±v²thiya½ virocam±nassa nibb±n±rammaºa½
phalasam±patti½ appetv± nisinnak±lo. Tassa pana purisassa tasmi½ nisinnassa
tiº±d²na½ khayena aggikkhandhassa appaººattigamanak±lo viya kh²º±savassa
y±vat±yuka½ µhatv± up±diººakakkhandhabhedena anup±dises±ya nibb±nadh±-
tuy± parinibbutassa mah±vaµµav³pasamo daµµhabbo. Dutiya½.

3. Sa½yojanasuttavaººan±

53. Tatiye sa½yojaniyes³ti dasanna½ sa½yojan±na½ paccayesu. Jh±yeyy±ti


jaleyya. Tela½ ±siñceyya vaµµi½ upasa½hareyy±ti d²papaµijagganattha½ telabh±ja-
nañca mahantañca vaµµikap±la½ gahetv± sam²pe nicca½ µhitova tele kh²ºe tela½
±siñceyya, vaµµiy± kh²º±ya vaµµi½ upasa½hareyya. Sesamettha saddhi½ opamma-
sa½sandanena purimanayeneva veditabba½. Tatiya½.

4. Dutiyasa½yojanasuttavaººan±

54. Catutthe upama½ paµhama½ katv± pacch± attho vutto. Sesa½ t±disameva.
Catuttha½.

5. Mah±rukkhasuttavaººan±

55. Pañcame uddha½ oja½ abhiharant²ti pathav²rasañca ±porasañca upari ±ro-


penti. Oj±ya ±ropitatt± hatthasatubbedhassa rukkhassa aªkuraggesu bindubi-
nd³ni viya hutv± sineho tiµµhati. Ida½ panettha opammasa½sandana½ (2.0078)–
mah±rukkho viya hi tebh³makavaµµa½, m³l±ni viya ±yatan±ni, m³lehi oj±ya ±ro-
hana½ viya chahi dv±rehi kamm±rohana½, oj±ya abhiru¼hatt± mah±rukkhassa
y±vakappaµµh±na½ viya vaµµanissitab±laputhujjanassa chahi dv±rehi kamma½
±y³hantassa apar±para½ vaµµassa va¹¹hanavasena d²gharatta½ µh±na½.
Kudd±lapiµakanti kudd±lañceva pacchibh±janañca. Khaº¹±khaº¹ika½ chinde-
yy±Ti khuddakamahant±ni khaº¹±khaº¹±ni karonto chindeyya. Ida½ panettha
opammasa½sandana½– idh±pi hi mah±rukkho viya tebh³makavaµµa½, rukkha½
n±setuk±mo puriso viya yog±vacaro, kudd±lo viya ñ±ºa½, pacchi viya sam±dhi,
rukkhacchedanapharasu viya ñ±ºa½, rukkhassa m³le chinnak±lo viya yogino ±ca-
riyasantike kammaµµh±na½ gahetv± manasikarontassa paññ±, khaº¹±khaº¹ika½
chindanak±lo viya saªkhepato catunna½ mah±bh³t±na½ manasik±ro, ph±lana½
viya dvecatt±l²s±ya koµµh±sesu vitth±ramanasik±ro, sakalika½ sakalika½ karaºa-
k±lo viya up±d±r³passa ceva r³pakkhandh±rammaºassa viññ±ºassa c±ti imesa½
vasena n±mar³papariggaho, m³l±na½ upacchedana½ viya tasseva n±mar³-
passa paccayapariyesana½, v±t±tape visosetv± aggin± ¹ahanak±lo viya anupu-
bbena vipassana½ va¹¹hetv± aññatara½ sapp±ya½ labhitv± kammaµµh±ne
vibh³te upaµµhaham±ne ekapallaªke nisinnassa samaºadhamma½ karontassa
aggaphalappatti, masikaraºa½ viya arahattappattadivaseyeva aparinibb±ya-
ntassa y±vat±yuka½ µhita k±lo, mah±v±te opunana½ nadiy± pav±hana½ viya ca
up±diººakakkhandhabhedena anup±dises±ya nibb±nadh±tuy± parinibbutassa
vaµµav³pasamo veditabbo. Pañcama½.

6. Dutiyamah±rukkhasuttavaººan±

56. Chaµµhepi upama½ paµhama½ vatv± pacch± attho vutto, idameva n±natta½.
Chaµµha½.

7. Taruºarukkhasuttavaººan±

57-59. Sattame (2.0079) taruºoti aj±taphalo. Palimajjeyy±ti sodheyya. Pa½su½


dadeyy±ti thaddhapharusapa½su½ haritv± mudugomayacuººamissa½ madhura-
pa½su½ pakkhipeyya. Vuddhinti vuddhi½ ±pajjitv± pupph³pago puppha½, phal³-
pago phala½ gaºheyya. Ida½ panettha opammasa½sandana½– taruºarukkho
viya hi tebh³makavaµµa½, rukkhajaggako puriso viya vaµµanissito puthujjano, m³la-
phalasant±n±d²ni viya t²hi dv±rehi kusal±kusalakamm±y³hana½, rukkhassa
vu¹¹hi-±pajjana½ viya puthujjanassa t²hi dv±rehi kamma½ ±y³hato apar±para½
vaµµappavatti. Vivaµµa½ vuttanayeneva veditabba½. Aµµhamanavam±ni utt±natth±-
neva. Sattam±d²ni.

10. Nid±nasuttavaººan±

60. Dasame kur³su viharat²ti kur³ti eva½ bahuvacanavasena laddhavoh±re


janapade viharati. Kamm±sadhamma½ n±ma kur³na½ nigamoti eva½n±mako
kur³na½ nigamo, ta½ gocarag±ma½ katv±ti attho. ¾yasm±Ti piyavacanameta½
garuvacanameta½. ¾nandoti tassa therassa n±ma½. Ekamanta½ nis²d²ti cha nisa-
jjadose vivajjento dakkhiºaj±ºumaº¹alassa abhimukhaµµh±ne chabbaºº±na½
buddharasm²na½ anto pavisitv± pasannal±kh±rasa½ vig±hanto viya suvaººa-
paµa½ p±rupanto viya rattakambalavit±namajjha½ pavisanto viya dhammabhaº¹±-
g±riko ±yasm± ±nando nis²di. Tena vutta½ “ekamanta½ nis²d²”ti.
K±ya pana vel±ya kena k±raºena ayam±yasm± bhagavanta½ upasaªkama-
ntoti? S±yanhavel±ya paccay±k±rapañha½ pucchanak±raºena. Ta½ divasa½
kira ayam±yasm± kulasaªgahatth±ya gharadv±re gharadv±re sahassabhaº¹ika½
nikkhipanto viya kamm±sadhamma½ piº¹±ya caritv± piº¹ap±tapaµikkanto satthu
vatta½ dassetv± satthari gandhakuµi½ paviµµhe satth±ra½ vanditv± attano div±-
µµh±na½ gantv± antev±sikesu vatta½ dassetv± paµikkantesu div±µµh±na½ paµisa-
mmajjitv± cammakkhaº¹a½ paññapetv± udakatumbato udakena hatthap±de (2.0080
s²tala½ katv± pallaªka½ ±bhujitv± nisinno sot±pattiphalasam±patti½ sam±pajjitv±.
Atha
paricchinnak±lavasena sam±pattito vuµµh±ya paccay±k±re ñ±ºa½ ot±resi. So
“avijj±paccay± saªkh±r±”ti-±dito paµµh±ya anta½, antato paµµh±ya ±di½, ubhaya-
ntato paµµh±ya majjha½, majjhato paµµh±ya ubho ante p±pento tikkhattu½ dv±dasa-
pada½ paccay±k±ra½ sammasi. Tasseva½ sammasantassa paccay±k±ro vibh³to
hutv± utt±nakutt±nako viya upaµµh±si. Tato cintesi– “aya½ paccay±k±ro sabbabu-
ddhehi gambh²ro ceva gambh²r±vabh±so c±ti kathito, mayha½ kho pana padesa-
ñ±ºe µhitassa s±vakassa sato utt±no viya vibh³to p±kaµo hutv± upaµµh±ti, mayha½-
yeva nu kho esa utt±nako viya upaµµh±ti, ud±hu aññesamp²ti attano upaµµh±nak±-
raºa½ satthu ±rocess±m²”ti nisinnaµµh±nato uµµh±ya cammakkhaº¹a½ pappho-
µetv± ±d±ya s±yanhasamaye bhagavanta½ upasaªkami. Tena vutta½– “s±yanha-
vel±ya½ paccay±k±rapañha½ pucchanak±raºena upasaªkamanto”ti.
Y±va gambh²roti ettha y±vasaddo pam±º±tikkame. Atikkamma pam±ºa½
gambh²ro, atigambh²roti attho. Gambh²r±vabh±soti gambh²rova hutv± avabh±sati,
dissat²ti attho. Ekañhi utt±nameva gambh²r±vabh±sa½ hoti p³tipaººarasavasena
k±¼avaººa½ pur±ºa-udaka½ viya. Tañhi j±ºuppam±ºampi sataporisa½ viya
dissati. Eka½ gambh²ra½ utt±n±vabh±sa½ hoti maºibh±sa½ vippasanna-udaka½
viya. Tañhi sataporisampi j±ºuppam±ºa½ viya kh±yati. Eka½ utt±na½ utt±n±va-
bh±sa½ hoti p±ti-±d²su udaka½ viya. Eka½ gambh²ra½ gambh²r±vabh±sa½ hoti
sinerup±dakamah±samudde udaka½ viya. Eva½ udakameva catt±ri n±m±ni
labhati. Paµiccasamupp±de paneta½ natthi. Ayañhi gambh²ro ca gambh²r±va-
bh±so c±ti ekameva n±ma½ labhati. Evar³po sam±nopi atha ca pana me utt±na-
kutt±nako viya kh±yati, tadida½ acchariya½, bhante, abbhuta½, bhanteti eva½
attano vimhaya½ pak±sento pañha½ pucchitv± tuºh²bh³to nis²di.
Bhagav± (2.0081) tassa vacana½ sutv± “±nando bhavaggagahaº±ya hattha½
pas±rento viya sineru½ bhinditv± miñja½ n²haritu½ v±yamam±no viya vin±
n±v±ya mah±samudda½ tarituk±mo viya pathavi½ parivattetv± pathavoja½
gahetu½ v±yamam±no viya buddhavisaya½ pañha½ attano utt±nutt±nanti vadati,
handassa gambh²rabh±va½ ±cikkh±m²”ti cintetv± m± hevanti-±dim±ha.
Tattha m± hevanti ha-k±ro nip±tamatta½, eva½ m± bhaº²ti attho. “M± hevan”ti
ca ida½ vacana½ bhagav± ±yasmanta½ ±nanda½ uss±dentopi bhaºati apas±de-
ntopi. Tattha uss±dentop²ti, ±nanda, tva½ mah±pañño visadañ±ºo, tena te
gambh²ropi paµiccasamupp±do utt±nako viya kh±yati, aññesa½ panesa utt±na-
koti na sallakkhetabbo, gambh²royeva ca so gambh²r±vabh±so ca.
Tattha catasso upam± vadanti– cha m±se subhojanarasapuµµhassa kira katayo-
gassa mah±mallassa samajjasamaye katamallap±s±ºaparicayassa yuddha-
bh³mi½ gacchantassa antar± mallap±s±ºa½ dassesu½. So “ki½ etan”ti ±ha.
Mallap±s±ºoti. ¾haratha nanti. “Ukkhipitu½ na sakkom±”ti vutte saya½ gantv±
“kuhi½ imassa bh±riyaµµh±nan”ti vatv± dv²hi hatthehi dve p±s±ºe ukkhipitv± k²¼±-
gu¼e viya khipitv± agam±si. Tattha mallassa mallap±s±ºo lahukoti na aññesampi
lahukoti vattabbo. Cha m±se subhojanarasapuµµho mallo viya hi kappasatasa-
hassa½ abhin²h±rasampanno ±yasm± ±nando. Yath± mallassa mah±balat±ya
mallap±s±ºo lahuko, eva½ therassa mah±paññat±ya paµiccasamupp±do utt±noti
vattabbo, so aññesa½ utt±noti na vattabbo.
Mah±samudde ca timi n±ma mah±maccho dviyojanasatiko, timiªgalo tiyojanasa-
tiko, timirapiªgalo pañcayojanasatiko, ±nando timinando ajjh±roho mah±tim²ti ime
catt±ro yojanasahassik±. Tattha timirapiªgaleneva d²penti. Tassa kira dakkhiºa-
kaººa½ c±lentassa pañcayojanasate padese udaka½ calati, tath± v±makaººa½,
tath± naªguµµha½, tath± s²sa½. Dve pana kaººe c±letv± naªguµµhena (2.0082)
paharitv± s²sa½ apar±para½ katv± k²¼itu½ ±raddhassa sattaµµhayojanasate µh±ne
bh±jane pakkhipitv± uddhane ±ropita½ viya udaka½ pakkuthati. Yojanasatamatte
padese udaka½ piµµhi½ ch±detu½ na sakkoti. So eva½ vadeyya– “aya½ mah±sa-
muddo gambh²roti vadanti, kutassa gambh²rat±, maya½ piµµhimattacch±danampi
udaka½ na labh±m±”ti. Tattha k±y³papannassa timirapiªgalassa mah±samuddo
utt±noti aññesañca khuddakamacch±na½ utt±noti na vattabbo, evameva ñ±º³pa-
pannassa therassa paµiccasamupp±do utt±noti aññesampi utt±noti na vattabbo.
Supaººar±j± ca diya¹¹hayojanasatiko hoti. Tassa dakkhiºapakkho paññ±sayoja-
niko hoti, tath± v±mapakkho, piñchavaµµi ca saµµhiyojanik±, g²v± ti½sayojanik±,
mukha½ navayojana½, p±d± dv±dasayojanik±, tasmi½ supaººav±ta½ dassetu½
±raddhe sattaµµhayojanasata½ µh±na½ nappahoti. So eva½ vadeyya– “aya½
±k±so anantoti vadanti, kutassa anantat±, maya½ pakkhav±tappattharaºok±-
sampi na labh±m±”ti. Tattha k±y³papannassa supaººarañño ±k±so parittoti aññe-
sañca khuddakapakkh²na½ parittoti na vattabbo, evameva ñ±º³papannassa
therassa paµiccasamupp±do utt±noti aññesampi utt±noti na vattabbo.
R±hu asurindo pana p±dantato y±va kesant± yojan±na½ catt±ri sahass±ni aµµha
ca sat±ni honti. Tassa dvinna½ b±h±na½ antare dv±dasayojanasatika½, bahala-
ttena chayojanasatika½, hatthap±datal±ni tiyojanasatik±ni, tath± mukha½, ekaªgu-
lipabba½ paññ±sayojana½, tath± bhamukantara½, nal±µa½ tiyojanasatika½, s²sa½
navayojanasatika½. Tassa mah±samudda½ otiººassa gambh²ra½ udaka½ j±ºu-
ppam±ºa½ hoti. So eva½ vadeyya– “aya½ mah±samuddo gambh²roti vadanti.
Kutassa gambh²rat±? Maya½ j±ºuppaµicch±danamattampi udaka½ na labh±-
m±”ti. Tattha k±y³papannassa r±huno mah±samuddo utt±noti aññesañca utt±-
noti na vattabbo. Evameva ñ±º³papannassa therassa paµiccasamupp±do utt±-
noti (2.0083) aññesampi utt±noti na vattabbo. Etamattha½ sandh±ya bhagav± m±
heva½, ±nanda, m± heva½, ±nand±ti ±ha.
Therassa hi cat³hi k±raºehi gambh²ro paµiccasamupp±do utt±noti upaµµh±si.
Katamehi cat³hi? Pubb³panissayasampattiy± titthav±sena sot±pannat±ya bahu-
ssutabh±ven±ti.
Ito kira satasahassime kappe padumuttaro n±ma satth± loke uppajji. Tassa
ha½savat² n±ma nagara½ ahosi, ±nando n±ma r±j± pit±, sumedh± n±ma dev²
m±t±, bodhisatto uttarakum±ro n±ma ahosi. So puttassa j±tadivase mah±bhini-
kkhamana½ nikkhamma pabbajitv± padh±namanuyutto anukkamena sabba-
ññuta½ patv±, “anekaj±tisa½s±ran”ti ud±na½ ud±netv± satt±ha½ bodhipallaªke
v²tin±metv± “pathaviya½ p±da½ µhapess±m²”ti p±da½ abhin²hari. Atha pathavi½
bhinditv± mahanta½ paduma½ uµµh±si. Tassa dhurapatt±ni navutihatth±ni,
kesara½ ti½sahattha½, kaººik± dv±dasahatth±, navaghaµappam±º± reºu ahosi.
Satth± pana ubbedhato aµµhapaññ±sahattho ahosi, tassa ubhinna½ b±h±nama-
ntara½ aµµh±rasahattha½, nal±µa½ pañcahattha½, hatthap±d± ek±dasahatth±.
Tassa ek±dasahatthena p±dena dv±dasahatth±ya kaººik±ya akkantamatt±ya
navaghaµappam±º± reºu uµµh±ya aµµhapaññ±sahattha½ padesa½ uggantv± oki-
ººamanosil±cuººa½ viya paccokiººa½. Tadup±d±ya bhagav± “padumuttaro-
tveva paññ±yittha. Tassa devilo ca suj±to ca dve aggas±vak± ahesu½, amit± ca
asam± ca dve aggas±vik±, sumano n±ma upaµµh±ko. Padumuttaro bhagav± pitu-
saªgaha½ kurum±no bhikkhusatasahassapariv±ro ha½savatiy± r±jadh±niy±
vasati.
Kaniµµhabh±t± panassa sumanakum±ro n±ma. Tassa r±j± ha½savatito v²sayoja-
nasate bhoga½ ad±si. So kad±ci ±gantv± pitarañca satth±rañca passati. Atheka-
divasa½ paccanto kupito. Sumano rañño s±sana½ pesesi. R±j± “tva½ may±, t±ta,
kasm± µhapito”ti paµipesesi. So core v³pasametv± “upasanto, deva, janapado”ti
rañño pesesi. R±j± tuµµho “s²gha½ mama putto ±gacchat³”ti ±ha. Tassa (2.0084)
sahassamatt± amacc± honti. So tehi saddhi½ antar±magge mantesi– “mayha½
pit± tuµµho sace me vara½ deti, ki½ gaºh±m²”ti? Atha na½ ekacce “hatthi½
gaºhatha, assa½ gaºhatha, janapada½ gaºhatha, sattaratan±ni gaºhath±”ti
±ha½su. Apare “tumhe pathavissarassa putt±, na tumh±ka½ dhana½ dullabha½,
laddhampi ceta½ sabba½ pah±ya gaman²ya½, puññameva eka½ ±d±ya gama-
n²ya½, tasm± deve vara½ dadam±ne tem±sa½ padumuttara½ bhagavanta½ upa-
µµh±tu½ vara½ gaºhath±”ti. So “tumhe mayha½ kaly±ºamitt± n±ma, mameta½
citta½ natthi, tumhehi pana upp±dita½, eva½ kariss±m²”ti, gantv± pitara½
vanditv± pitar± ±liªgetv±, matthake cumbitv± “vara½ te, putta, dem²”ti vutte “icch±-
maha½, mah±r±ja, bhagavanta½ tem±sa½ cat³hi paccayehi upaµµhahanto j²vita½
avañjha½ k±tu½, ida½ me vara½ deh²”ti ±ha. Na sakk±, t±ta, añña½ vareh²ti.
Deva, khattiy±na½ n±ma dvekath± natthi, etameva me dehi, na mamaññena
atthoti. T±ta, buddh±na½ n±ma citta½ dujj±na½, sace bhagav± na icchissati,
may± dinnampi ki½ bhavissat²ti? “S±dhu, deva, aha½ bhagavato citta½ j±niss±m²”-
ti vih±ra½ gato.
Tena ca samayena bhattakicca½ niµµh±petv± bhagav± gandhakuµi½ paviµµho
hoti. So maº¹alam±¼e sannisinn±na½ bhikkh³na½ santika½ agam±si. Te na½
±ha½su– “r±japutta kasm± ±gatos²”ti? Bhagavanta½ dassan±ya, dassetha me
bhagavantanti. “Na maya½, r±japutta, icchiticchitakkhaºe satth±ra½ daµµhu½
labh±m±”ti. Ko pana, bhante, labhat²ti? Sumanatthero n±ma r±japutt±ti. So “kuhi½
bhante thero”ti? Therassa nisinnaµµh±na½ pucchitv± gantv± vanditv±– “icch±-
maha½, bhante, bhagavanta½ passitu½, dassetha me bhagavantan”ti ±ha. Thero
“ehi, r±japutt±”ti ta½ gahetv± gandhakuµipariveºe µhapetv± gandhakuµi½ ±ruhi.
Atha na½ bhagav± “sumana, kasm± ±gatos²”ti ±ha. R±japutto, bhante, bhaga-
vanta½ dassan±ya ±gatoti. Tena hi bhikkhu ±sana½ paññapeh²ti. Thero ±sana½
paññapesi. Nis²di bhagav± paññatte ±sane. R±japutto bhagavanta½ vanditv± paµi-
santh±ra½ ak±si, “kad± ±gatosi r±japutt±”ti? Bhante, tumhesu gandhakuµi½ pavi-
µµhesu, bhikkh³ pana “na maya½ icchiticchitakkhaºe bhagavanta½ daµµhu½ labh±-
m±”ti ma½ therassa santika½ p±hesu½, thero pana ekavacaneneva dassesi,
thero, bhante, tumh±ka½ (2.0085) s±sane vallabho maññeti. ¾ma, r±jakum±ra,
vallabho esa bhikkhu mayha½ s±saneti. Bhante, buddh±na½ s±sane ki½ katv±
vallabho hot²ti? D±na½ datv± s²la½ sam±diyitv± uposathakamma½ katv±, kum±-
r±ti. Bhagav± ahampi thero viya buddhas±sane vallabho hotuk±mo, tem±sa½ me
vass±v±sa½ adhiv±seth±ti. Bhagav±, “atthi nu kho gatena attho”ti oloketv± “atth²”-
ti disv± “suññ±g±re kho, r±jakum±ra, tath±gat± abhiramant²”ti ±ha. Kum±ro
“aññ±ta½ bhagav±, aññ±ta½ sugat±”ti vatv±– “aha½, bhante, purimatara½ gantv±
vih±ra½ k±remi, may± pesite bhikkhusatasahassena saddhi½ ±gacchath±”ti
paµiñña½ gahetv± pitu santika½ gantv±, “dinn± me, deva, bhagavat± paµiññ±,
may± pahite tumhe bhagavanta½ peseyy±th±”ti pitara½ vanditv± nikkhamitv±
yojane yojane vih±ra½ k±retv± v²sayojanasata½ addh±na½ gato. Gantv± attano
nagare vih±raµµh±na½ vicinanto sobhanassa n±ma kuµumbikassa uyy±na½ disv±
satasahassena kiºitv± satasahassa½ vissajjetv± vih±ra½ k±resi. Tattha bhaga-
vato gandhakuµi½, sesabhikkh³nañca rattiµµh±nadiv±µµh±natth±ya kuµileºama-
º¹ape k±r±petv± p±k±raparikkhepa½ dv±rakoµµhakañca niµµh±petv± pitu santika½
pesesi “niµµhita½ mayha½ kicca½, satth±ra½ pahiºath±”ti.
R±j± bhagavanta½ bhojetv± “bhagav± sumanassa kicca½ niµµhita½, tumh±ka½
±gamana½ pacc±s²sat²”ti. Bhagav± satasahassabhikkhupariv±ro yojane yojane
vih±resu vasam±no agam±si. Kum±ro “satth± ±gacchat²”ti sutv± yojana½ paccu-
ggantv± gandham±l±d²hi p³jayam±no vih±ra½ pavesetv±–
“Satasahassena me k²ta½, satasahassena m±pita½;
sobhana½ n±ma uyy±na½ paµiggaºha, mah±mun²”ti.–
Vih±ra½ niyy±tesi. So vass³pan±yikadivase d±na½ datv± attano puttad±re ca
amacce ca pakkos±petv± ±ha–“satth± amh±ka½ santika½ d³rato ±gato, buddh±
ca n±ma dhammagarunova, n±misagaruk±. Tasm± aha½ ima½ tem±sa½ dve
s±µake niv±setv± dasa s²l±ni sam±diyitv± idheva (2.0086) vasiss±mi, tumhe kh²º±-
savasatasahassassa imin±va n²h±rena tem±sa½ d±na½ dadeyy±th±”ti.
So sumanattherassa vasanaµµh±nasabh±geyeva µh±ne vasanto ya½ thero
bhagavato vatta½ karoti, ta½ sabba½ disv±, “imasmi½ µh±ne
ekantavallabho esa thero, etasseva µh±nantara½ patthetu½ vaµµat²”ti cintetv±, upa-
kaµµh±ya pav±raº±ya g±ma½ pavisitv± satt±ha½ mah±d±na½ datv± sattame
divase bhikkh³satasahassassa p±dam³le tic²vara½ µhapetv± bhagavanta½
vanditv±, “bhante, yadeta½ may± magge yojanantarikavih±rak±r±panato paµµh±ya
puñña½ kata½, ta½ neva sakkasampatti½, na m±rabrahmasampatti½ patthaya-
ntena, buddhassa pana upaµµh±kabh±va½ patthentena kata½. Tasm± ahampi
bhagav± an±gate sumanatthero viya ekassa buddhassa upaµµh±ko hom²”ti pañca-
patiµµhitena patitv± vanditv± nipanno. Bhagav± “mahanta½ kulaputtassa citta½,
ijjhissati nu kho, no”ti olokento, “an±gate ito satasahassime kappe gotamo n±ma
buddho uppajjissati, tasseva upaµµh±ko bhavissat²”ti ñatv±–
“Icchita½ patthita½ tuyha½, sabbameva samijjhatu;
sabbe p³rentu saªkapp±, cando pannaraso yath±”ti.–
¾ha. Kum±ro sutv± “buddh± n±ma advejjhakath± hont²”ti dutiyadivaseyeva tassa
bhagavato pattac²vara½ gahetv± piµµhito piµµhito gacchanto viya ahosi. So tasmi½
buddhupp±de vassasatasahassa½ d±na½ datv± sagge nibbattitv± kassapabu-
ddhak±lepi piº¹±ya carato therassa pattaggahaºattha½ uttaris±µaka½ datv±
p³ja½ ak±si. Puna sagge nibbattitv± tato cuto b±r±ºasir±j± hutv± aµµhanna½
paccekabuddh±na½ paººas±l±yo k±retv± maºi-±dh±rake upaµµhapetv± cat³hi
paccayehi dasavassasahass±ni upaµµh±na½ ak±si. Et±ni p±kaµaµµh±n±ni.
Kappasatasahassa½ pana d±na½ dadam±nova amh±ka½ bodhisattena
saddhi½ tusitapure nibbattitv± tato cuto amitodanasakkassa gehe paµisandhi½
gahetv± anupubbena kat±bhinikkhamano samm±sambodhi½ patv± paµhamaga-
manena kapilavatthu½ ±gantv± tato nikkhamante bhagavati bhagavato pariv±-
rattha½ (2.0087) r±jakum±resu pabbajantesu bhaddiy±d²hi saddhi½ nikkhamitv±
bhagavato santike pabbajitv± nacirasseva ±yasmato puººassa mant±ºiputtassa
santike dhammakatha½ sutv± sot±pattiphale patiµµhahi. Evamesa ±yasm± pubb³-
panissayasampanno, tassim±ya pubb³panissayasampattiy± gambh²ropi paµicca-
samupp±do utt±nako viya upaµµh±si.
Titthav±soti pana gar³na½ santike uggahaºasavanaparipucchanadh±raº±ni
vuccanti. So therassa ativiya parisuddho. Ten±piss±ya½ gambh²ropi utt±nako
viya upaµµh±si. Sot±pann±nañca n±ma paccay±k±ro utt±nako hutv± upaµµh±ti,
ayañca ±yasm± sot±panno. Bahussut±na½ catuhatthe ovarake pad²pe jalam±ne
mañcap²µha½ viya n±mar³paparicchedo p±kaµo hoti, ayañca ±yasm± bahussu-
t±na½ aggo. Iti b±husaccabh±venapissa gambh²ropi paccay±k±ro utt±nako viya
upaµµh±si. Paµiccasamupp±do cat³hi gambh²rat±hi gambh²ro. S± panassa gambh²-
rat± visuddhimagge vitth±rit±va. S± sabb±pi therassa utt±nak± viya upaµµh±si.
Tena bhagav± ±yasmanta½ ±nanda½ uss±dento m± hevanti-±dim±ha. Aya-
ñhettha adhipp±yo– ±nanda, tva½ mah±pañño visadañ±ºo, tena te gambh²ropi
paµiccasamupp±do utt±nako viya kh±yati. Tasm± “mayhameva nu kho esa utt±-
nako viya hutv± upaµµh±ti, ud±hu aññesamp²”ti m± eva½ avaca.
Ya½ pana vutta½ “apas±dento”ti, tatth±yamadhipp±yo– ±nanda, “atha ca pana
me utt±nakutt±nako viya kh±yat²”ti m± heva½ avaca. Yadi hi te esa utt±nakutt±-
nako viya kh±yati, kasm± tva½ attano dhammat±ya sot±panno n±hosi, may±
dinnanaye µhatv± sot±pattimagga½ paµivijjhi? ¾nanda, ida½ nibb±nameva
gambh²ra½, paccay±k±ro pana utt±nako j±to, atha kasm± o¼±rika½ k±mar±gasa½-
yojana½ paµighasa½yojana½ o¼±rika½ k±mar±g±nusaya½ paµigh±nusayanti ime
catt±ro kilese samuggh±tetv± sakad±g±miphala½ na sacchikarosi, teyeva aºusa-
hagate catt±ro kilese samuggh±tetv± an±g±miphala½ na sacchikarosi, r³par±g±-
d²ni (2.0088) pañca sa½yojan±ni, m±n±nusaya½ bhavar±g±nusaya½ avijj±nusa-
yanti ime aµµha kilese samuggh±tetv± arahatta½ na sacchikarosi? Kasm± v± sata-
sahassakapp±dhika½ eka½ asaªkhyeyya½ p³ritap±ramino s±riputtamoggall±n±
viya s±vakap±ram²ñ±ºa½ na paµivijjhasi, satasahassakapp±dhik±ni dve asaªkhye-
yy±ni p³ritap±ramino paccekabuddh± viya ca paccekabodhiñ±ºa½ na paµivijjhasi?
Yadi v± te sabbath±va esa utt±nako hutv± upaµµh±si. Atha kasm± satasahassaka-
pp±dhik±ni catt±ri aµµha so¼asa v± asaªkhyeyy±ni p³ritap±ramino buddh± viya
sabbaññutaññ±ºa½ na sacchikarosi? Ki½ anatthikosi etehi vises±dhigamehi?
Passa y±va ca te aparaddha½, tva½ n±ma s±vakapadesañ±ºe µhito atigambh²ra½
paccay±k±ra½ “utt±nako viya me upaµµh±t²”ti vadasi. Tassa te ida½ vacana½
buddh±na½ kath±ya paccan²ka½ hoti. T±disena n±ma bhikkhun± buddh±na½
kath±ya paccan²ka½ kathetabbanti na yuttameta½. Nanu mayha½, ±nanda, ima½
paccay±k±ra½ paµivijjhitu½ v±yamantasseva kappasatasahass±dhik±ni catt±ri
asaªkhyeyy±ni atikkant±ni. Paccay±k±rapaµivijjhanatth±ya ca pana me adinna-
d±na½ n±ma natthi, ap³ritap±ram² n±ma natthi. “Ajja paccay±k±ra½ paµivijjhiss±-
m²”ti pana me niruss±ha½ viya m±rabala½ vidhamantassa aya½ mah±pathav²
dvaªgulamattampi n±kampi, tath± paµhamay±me pubbeniv±sa½, majjhimay±me
dibbacakkhu½ samp±dentassa. Pacchimay±me pana me balavapacc³sasamaye,
“avijj± saªkh±r±na½ navahi ±k±rehi paccayo hot²”ti diµµhamatteyeva dasasahassi-
lokadh±tu ayadaº¹ena ±koµitaka½sath±lo viya viravasata½ viravasahassa½
muñcam±n± v±t±hate paduminipaººe udakabindu viya pakampittha. Eva½
gambh²ro c±ya½, ±nanda, paµiccasamupp±do gambh²r±vabh±so ca, etassa,
±nanda, dhammassa ananubodh± …pe… n±tivattat²ti.
Etassa dhammass±ti etassa paccayadhammassa. Ananubodh±ti ñ±tapariññ±-
vasena ananubujjhan±. Appaµivedh±ti t²raºappah±napariññ±vasena appaµivi-
jjhan±. Tant±kulakaj±t±ti tanta½ viya ±kulaj±t±. Yath± n±ma dunnikkhitta½ m³sika-
cchinna½ pesak±r±na½ tanta½ tahi½ tahi½ ±kula½ hoti, “ida½ agga½, ida½ m³la-
n”ti aggena v± agga½, m³lena v± m³la½ sam±netu½ dukkara½ hoti. Evameva
satt± imasmi½ paccay±k±re khalit± ±kul± by±kul± honti (2.0089), na sakkonti
paccay±k±ra½ uju½ k±tu½. Tattha tanta½ paccattapurisak±re µhatv± sakk±pi
bhaveyya uju½ k±tu½, µhapetv± pana dve bodhisatte añño satto attano dhamma-
t±ya paccay±k±ra½ uju½ k±tu½ samattho n±ma natthi. Yath± pana ±kula½ tanta½
kañjiya½ datv± kocchena pahaµa½ tattha tattha gu¼akaj±ta½ hoti gaºµhibaddha½,
evamime satt± paccayesu pakkhalitv± paccaye uju½ k±tu½ asakkont± dv±saµµhi-
diµµhigatavasena gu¼akaj±t± honti gaºµhibaddh±. Ye hi keci diµµhiyo sannissit±,
sabbe te paccaya½ uju½ k±tu½ asakkont±yeva.
Kul±gaºµhikaj±t±ti kul±gaºµhika½ vuccati pesak±rakañjiyasutta½. Kul± n±ma
sakuºik±, tass± kul±vakotipi eke. Yath± hi tadubhayampi ±kula½ aggena v±
agga½, m³lena v± m³la½ sam±netu½ dukkaranti purimanayeneva yojetabba½.
Muñjapabbajabh³t±ti muñjatiºa½ viya pabbajatiºa½ viya ca bh³t± t±dis± j±t±.
Yath± hi t±ni tiº±ni koµµetv± katarajju jiººak±le katthaci patita½ gahetv± tesa½
tiº±na½ “ida½ agga½, ida½ m³lan”ti aggena v± agga½, m³lena v± m³la½ sam±-
netu½ dukkara½, tampi paccattapurisak±re µhatv± sakk± bhaveyya uju½ k±tu½,
µhapetv± pana dve bodhisatte añño satto attano dhammat±ya paccay±k±ra½ uju½
k±tu½ samattho n±ma natthi, evamaya½ paj± paccaya½ uju½ k±tu½ asakkont²
diµµhigatavasena gaºµhikaj±t± hutv± ap±ya½ duggati½ vinip±ta½ sa½s±ra½ n±ti-
vattati.
Tattha ap±yoti nirayatiracch±nayonipettivisaya-asurak±y±. Sabbepi hi te
va¹¹hisaªkh±tassa ayassa abh±vato “ap±yo”ti vuccati, tath± dukkhassa gatibh±-
vato duggati, sukhasamussayato vinipatitatt± vinip±to. Itaro pana–
“Khandh±nañca paµip±µi, dh±tu-±yatan±na ca;
abbhocchinna½ vattam±n±, sa½s±roti pavuccati”.
Ta½ sabbampi n±tivattati n±tikkamati, atha kho cutito paµisandhi½, paµisandhito
cutinti eva½ punappuna½ cutipaµisandhiyo gaºham±n± t²su bhavesu cat³su (2.0090
yon²su pañcasu gat²su sattasu viññ±ºaµµhit²su navasu satt±v±sesu mah±samudde
v±takkhitt± n±v± viya yante yuttagoºo viya ca paribbhamatiyeva. Iti sabbameta½
bhagav± ±yasmanta½ ±nanda½ apas±dento ±ha. Sesamettha vuttanayamev±ti.
Dasama½.

Dukkhavaggo chaµµho.

7. Mah±vaggo

1. Assutav±suttavaººan±

61. Mah±vaggassa paµhame assutav±ti khandhadh±tu-±yatanapaccay±k±rasa-


tipaµµh±n±d²su uggahaparipucch±vinicchayarahito. Puthujjanoti puth³na½ n±na-
ppak±r±na½ kiles±d²na½ janan±dik±raºehi puthujjano. Vuttañheta½– “puthu
kilese janent²ti puthujjan±”ti sabba½ vitth±retabba½. Apica puth³na½ gaºanapa-
thamat²t±na½ ariyadhammaparammukh±na½ n²cadhammasam±c±r±na½
jan±na½ antogadhatt±pi puthujjano, puthu v± aya½ visu½yeva saªkha½ gato,
visa½saµµho s²lasut±diguºayuttehi ariyehi janoti puthujjano. Evametehi “assutav±
puthujjano”ti dv²hipi padehi ye te–
“Duve puthujjan± vutt±, buddhen±diccabandhun±;
andho puthujjano eko, kaly±ºeko puthujjano”ti. (mah±ni. 94);–
Dve puthujjan± vutt±, tesu andhaputhujjano gahito. Imasminti paccuppannapacca-
kkhak±ya½ dasseti. C±tumah±bh³tikasminti catumah±bh³tak±ye catumah±bh³-
tehi nibbatte catumah±bh³tamayeti attho. Nibbindeyy±ti ukkaºµheyya. Virajje-
yy±ti na rajjeyya. Vimucceyy±ti muccituk±mo bhaveyya. ¾cayoti vu¹¹hi. Apaca-
yoti parih±ni. ¾d±nanti nibbatti. Nikkhepananti bhedo.
Tasm±ti yasm± ime catt±ro vu¹¹hih±ninibbattibhed± paññ±yanti, tasm± ta½k±-
raº±ti attho. Iti bhagav± c±tumah±bh³tike k±ye r³pa½ (2.0091) pariggahetu½ ayu-
ttar³pa½ katv± ar³pa½ pariggahetu½ yuttar³pa½ karoti. Kasm±? Tesañhi
bhikkh³na½ r³pasmi½ g±ho balav± adhimatto, tena tesa½ r³pe g±hassa parigga-
hetabbar³pata½ dassetv± nikka¹¹hanto ar³pe patiµµh±panattha½ evam±ha.
Cittanti-±di sabba½ man±yatanasseva n±ma½. Tañhi cittavatthut±ya cittagoca-
rat±ya sampayuttadhammacittat±ya ca citta½, mananaµµhena mano, vij±nana-
µµhena viññ±ºanti vuccati. N±lanti na samattho. Ajjhositanti taºh±ya gilitv± parini-
µµhapetv± gahita½. Mam±yitanti taºh±mamattena mama idanti gahita½. Par±ma-
µµhanti diµµhiy± par±masitv± gahita½. Eta½ mam±ti taºh±g±ho, tena aµµhasatata-
ºh±vicarita½ gahita½ hoti. Esohamasm²ti m±nag±ho, tena nava m±n± gahit±
honti. Eso me att±ti diµµhig±ho, tena dv±saµµhi diµµhiyo gahit± honti. Tasm±ti yasm±
eva½ d²gharatta½ gahita½, tasm± nibbinditu½ na samattho.
Vara½, bhikkhaveti ida½ kasm± ±ha? Paµhamañhi tena r³pa½ pariggahetu½
ayuttar³pa½ kata½, ar³pa½ yuttar³pa½, atha “tesa½ bhikkh³na½ r³pato g±ho
nikkhamitv± ar³pa½ gato”ti ñatv± ta½ nikka¹¹hitu½ ima½ desana½ ±rabhi.
Tattha attato upagaccheyy±ti att±ti gaºheyya. Bhiyyop²Ti vassasatato uddhampi.
Kasm± pana bhagav± evam±ha? Ki½ atirekavassasata½ tiµµham±na½ r³pa½
n±ma atthi? Nanu paµhamavaye pavatta½ r³pa½ majjhimavaya½ na p±puº±ti,
majjhimavaye pavatta½ pacchimavaya½, purebhatte pavatta½ pacch±bhatta½,
pacch±bhatte pavatta½ paµhamay±ma½, paµhamay±me pavatta½ majjhima-
y±ma½, majjhimay±me pavatta½ pacchimay±ma½ na p±puº±ti? Tath± gamane
pavatta½ µh±na½, µh±ne pavatta½ nisajja½, nisajj±ya pavatta½ sayana½ na p±pu-
º±ti. Eka-iriy±pathepi p±dassa uddharaºe pavatta½ atiharaºa½, atiharaºe
pavatta½ v²tiharaºa½, v²tiharaºe pavatta½ vossajjana½, vossajjane pavatta½
sannikkhepana½, sannikkhepane pavatta½ sannirujjhana½ na p±puº±ti, tattha
tattheva odhi odhi pabba½ pabba½ hutv± tattakap±le pakkhittatil± viya paµapaµ±-
yant± saªkh±r± bhijjant²ti? Saccameta½. Yath± pana pad²passa jalato j±t± ta½ ta½
vaµµippadesa½ anatikkamitv± tattha tattheva bhijjati, atha ca pana paveºisamba-
ndhavasena sabbaratti½ jalito pad²poti (2.0092) vuccati, evamidh±pi paveºiva-
sena ayampi k±yo eva½ ciraµµhitiko viya katv± dassito.
Rattiy± ca divasassa c±ti rattimhi ca divase ca. Bhummatthe heta½ s±miva-
cana½. Aññadeva uppajjati, añña½ nirujjhat²ti ya½ ratti½ uppajjati ca nirujjhati ca,
tato aññadeva div± uppajjati ca nirujjhati c±ti attho. Añña½ uppajjati, anuppanna-
meva añña½ nirujjhat²ti eva½ pana attho na gahetabbo. “Rattiy± ca divasassa c±”-
ti ida½ purimapaveºito parittaka½ paveºi½ gahetv± paveºivaseneva vutta½, eka-
ratti½ pana ekadivasa½ v± ekameva citta½ µh±tu½ samattha½ n±ma natthi. Eka-
smiñhi acchar±kkhaºe anek±ni cittakoµisatasahass±ni uppajjanti. Vuttampi ceta½
milindapañhe–
“V±hasata½ kho, mah±r±ja, v²h²na½, a¹¹hac³¼añca v±h±, v²hisattambaº±ni,
dve ca tumb±, ekacchar±kkhaºe pavattassa cittassa ettak± v²h² lakkha½ µhap²-
yam±n± parikkhaya½ pariy±d±na½ gaccheyyun”ti.
Pavaneti mah±vane. Ta½ muñcitv± añña½ gaºh±ti, ta½ muñcitv± añña½
gaºh±t²ti imin± na so gaºhitabbas±kha½ alabhitv± bh³mi½ otarati. Atha kho
tasmi½ mah±vane vicaranto ta½ ta½ s±kha½ gaºhantoyeva carat²ti ayamattho
dassito.
Evameva khoti ettha ida½ opammasa½sandana½– araññamah±vana½ viya hi
±rammaºavana½ veditabba½. Tasmi½ vane vicaraºamakkaµo viya ±rammaºa-
vane uppajjanakacitta½. S±kh±gahaºa½ viya ±rammaºe lubbhana½. Yath± so
araññe vicaranto makkaµo ta½ ta½ s±kha½ pah±ya ta½ ta½ s±kha½ gaºh±ti, eva-
mida½ ±rammaºavane vicaranta½ cittampi kad±ci r³p±rammaºa½ gahetv± uppa-
jjati, kad±ci sadd±d²su aññatara½, kad±ci at²ta½, kad±ci an±gata½ v± paccu-
ppanna½ v±, tath± kad±ci ajjhatta½, kad±ci b±hira½. Yath± ca so araññe vica-
ranto makkaµo s±kha½ alabhitv± oruyha bh³miya½ nisinnoti na vattabbo, eka½
pana paººas±kha½ (2.0093) gahetv±va nis²dati, evameva ±rammaºavane vica-
ranta½ cittampi eka½ olubbh±rammaºa½ alabhitv± uppannanti na vattabba½,
ekaj±tiya½ pana ±rammaºa½ gahetv±va uppajjat²ti veditabba½. Ett±vat± ca pana
bhagavat± r³pato n²haritv± ar³pe g±ho patiµµh±pito, ar³pato n²haritv± r³pe.
Id±ni ta½ ubhayato nikka¹¹hituk±mo tatra, bhikkhave, sutav± ariyas±vakoti
desana½ ±rabhi. Aya½ panattho ±s²visadaµµh³pam±ya d²petabbo– eko kira puriso
±s²visena daµµho, athassa visa½ hariss±m²ti cheko bhisakko ±gantv± vamana½
k±retv± heµµh± garu¼o, upari n±goti manta½ parivattetv± visa½ upari ±ropesi. So
y±va akkhippades± ±ru¼habh±va½ ñatv± “ito para½ abhiruhitu½ na dass±mi,
daµµhaµµh±neyeva µhapess±m²”ti upari garu¼o, heµµh± n±goti manta½ parivattetv±
kaººe dhumetv± daº¹akena paharitv± visa½ ot±retv± daµµhaµµh±neyeva µhapesi.
Tatrassa µhitabh±va½ ñatv± agadalepena visa½ nimmathetv± nh±petv± “sukh²
hoh²”ti vatv± yenak±ma½ pakk±mi.
Tattha ±s²visena daµµhassa k±ye visapatiµµh±na½ viya imesa½ bhikkh³na½
r³pe adhimattag±hak±lo, cheko bhisakko viya tath±gato, manta½ parivattetv±
upari visassa ±ropitak±lo viya tath±gatena tesa½ bhikkh³na½ r³pato g±ha½ n²ha-
ritv± ar³pe patiµµh±pitak±lo, y±va akkhippades± ±ru¼havisassa upari abhiruhitu½
adatv± puna mantabalena ot±retv± daµµhaµµh±neyeva µhapana½ viya satth±r±
tesa½ bhikkh³na½ ar³pato g±ha½ n²haritv± r³pe patiµµh±pitak±lo. Daµµhaµµh±ne
µhitassa visassa agadalepena nimmathana½ viya ubhayato g±ha½ n²haraºa-
tth±ya imiss± desan±ya ±raddhak±lo veditabbo. Tattha nibbinda½ virajjat²ti imin±
maggo kathito, vir±g± vimuccat²ti phala½, vimuttasminti-±din± paccavekkhaº±.
Paµhama½.

2. Dutiya-assutav±suttavaººan±

62. Dutiye sukhavedaniyanti sukhavedan±ya paccaya½. Phassanti cakkhusa-


mphass±di½. Nanu ca cakkhusamphasso sukhavedan±ya paccayo na hot²ti?
Sahaj±tapaccayena na hoti, upanissayapaccayena pana javanavedan±ya hoti (2.009
ta½ sandh±yeta½ vutta½. Sotasamphass±d²supi eseva nayo. Tajjanti tajj±tika½
tass±ruppa½, tassa phassassa anur³panti attho. Dukkhavedaniyanti-±di vuttana-
yeneva veditabba½. Saªghaµµanasamodh±n±ti saªghaµµanena ceva samodh±-
nena ca, saªghaµµanasampiº¹anen±ti attho. Usm±ti uºh±k±ro. Tejo abhinibbatta-
t²ti aggicuººo nikkhamat²ti na gahetabba½, usm±k±rasseva pana eta½ vevacana½.
Tattha dvinna½ kaµµh±nanti dvinna½ araº²na½. Tattha adho-araº² viya vatthu, utta-
r±raº² viya ±rammaºa½, saªghaµµana½ viya phasso, usm±dh±tu viya vedan±.
Dutiya½.

3. Puttama½s³pamasuttavaººan±

63. Tatiye catt±rome, bhikkhave, ±h±r±ti-±di vuttanayameva. Yasm± panassa


aµµhuppattiko nikkhepo, tasm± ta½ dassetv±vettha anupubbapadavaººana½ kari-
ss±mi. Katar±ya pana ida½ aµµhuppattiy± nikkhittanti? L±bhasakk±rena. Bhaga-
vato kira mah±l±bhasakk±ro uppajji, yath± ta½ catt±ro asaªkhyeyye p³ritad±nap±-
ram²sañcayassa. Sabbadis±su hissa yamakamah±megho vuµµhahitv± mahogha½
viya sabbap±ramiyo “ekasmi½ attabh±ve vip±ka½ dass±m±”ti sampiº¹it± viya
l±bhasakk±ramahogha½ nibbattayi½su. Tato tato annap±nay±navattham±l±ga-
ndhavilepan±dihatth± khattiyabr±hmaº±dayo ±gantv±, “kaha½ buddho, kaha½
bhagav±, kaha½ devadevo nar±sabho purisas²ho”ti? Bhagavanta½ pariyesanti.
Sakaµasatehipi paccaye ±haritv± ok±sa½ alabham±n± samant± g±vutappam±-
ºampi sakaµadhurena sakaµadhura½ ±hacca tiµµhanti ceva anuppavattanti ca
andhakavindabr±hmaº±dayo viya. Sabba½ khandhake tesu tesu suttesu ca ±gata-
nayena veditabba½.
Yath± bhagavato, eva½ bhikkhusaªghass±pi. Vuttañceta½–
“Tena kho pana samayena bhagav± sakkato hoti garukato m±nito p³jito apa-
cito l±bh² c²vara-piº¹ap±ta-sen±sana-gil±na-paccaya-bhesajja-parikkh±r±na½.
Bhikkhusaªghopi kho sakkato hoti …pe… parikkh±r±nan”ti (ud±. 14; sa½. ni. 2.
70).
Tath± (2.0095) “y±vat± kho, cunda, etarahi saªgho v± gaºo v± loke uppanno,
n±ha½, cunda, añña½ ekasaªghampi samanupass±mi eva½ l±bhaggayasagga-
patta½ yathariv±ya½, cunda, bhikkhusaªgho”ti (d². ni. 3.176).
Sv±ya½ bhagavato ca saªghassa ca uppanno l±bhasakk±ro ekato hutv±
dvinna½ mah±nad²na½ udaka½ viya appameyyo ahosi. Atha satth± rahogato
cintesi– “mah±l±bhasakk±ro at²tabuddh±nampi evar³po ahosi, an±gat±nampi eva-
r³po bhavissati. Ki½ nu kho bhikkh³ ±h±raparigg±hakena satisampajaññena
samann±gat± majjhatt± nicchandar±g± hutv± ±h±ra½ paribhuñjitu½ sakkonti, na
sakkont²”ti?
So addasa ekacce adhun± pabbajite kulaputte apaccavekkhitv± ±h±ra½ pari-
bhuñjam±ne. Disv±nassa etadahosi– “may± kappasatasahass±dhik±ni catt±ri asa-
ªkhyeyy±ni p±ramiyo p³rentena na c²var±dihetu p³rit±, uttamaphalassa pana ara-
hattassatth±ya p³rit±. Imepi bhikkh³ mama santike pabbajant± na c²var±dihetu
pabbajit±, arahattasseva pana atth±ya pabbajit±. Te id±ni as±rameva s±ra½ ana-
tthameva ca attha½ karont²”ti evamassa dhammasa½vego udap±di. Tato cintesi–
“sace pañcama½ p±r±jika½ paññapetu½ sakk± abhavissa, apaccavekkhit±h±ra-
paribhogo pañcama½ p±r±jika½ katv± paññapetabbo bhaveyya. Na pana sakk±
eva½ k±tu½, dhuvapaµisevanaµµh±nañheta½ satt±na½. Yath± pana kathite
pañcama½ p±r±jika½ viya na½ passissanti. Eva½ dhamm±d±sa½ sa½vara½
mariy±da½ µhapess±mi, ya½ ±vajjitv± ±vajjitv± an±gate bhikkh³ catt±ro paccaye
paccavekkhitv± paribhuñjissant²”ti. Im±ya aµµhuppattiy± ima½ puttama½s³pama-
suttanta½ nikkhipi. Tattha catt±rome, bhikkhave, ±h±r±ti-±di heµµh± vuttatthameva.
Catt±ro pana ±h±re vitth±retv± id±ni tesu ±d²nava½ dassetu½ kathañca,
bhikkhave, kaba¼²k±ro ±h±ro daµµhabboti-±dim±ha? Tattha j±yampatik±ti j±y± ceva
pati ca. Paritta½ sambalanti puµabhattasattumodak±d²na½ aññatara½ appama-
ttaka½ p±theyya½. Kant±ramagganti kant±rabh³ta½ magga½, kant±re v±
magga½. Kant±ranti corakant±ra½ v±¼akant±ra½ amanussakant±ra½ nirudakaka-
nt±ra½ appabhakkhakant±ranti pañcavidha½. Tesu yattha corabhaya½ atthi (2.0096
ta½ corakant±ra½. Yattha s²habyaggh±dayo v±¼± atthi, ta½ v±¼akant±ra½. Yattha
balav±mukhayakkhini-±d²na½ amanuss±na½ vasena bhaya½ atthi, ta½ amanu-
ssakant±ra½. Yattha p±tu½ v± nh±yitu½ v± udaka½ natthi, ta½ nirudakakant±ra½.
Yattha kh±ditabba½ v± bhuñjitabba½ v± antamaso kandam³l±dimattampi natthi,
ta½ appabhakkhakant±ra½ n±ma. Yattha paneta½ pañcavidhampi bhaya½ atthi,
ta½ kant±rameva. Ta½ paneta½ ek±hadv²hat²h±divasena nittharitabbampi atthi,
na ta½ idha adhippeta½. Idha pana nirudaka½ appabhakkha½ yojanasatikaka-
nt±ra½ adhippeta½. Evar³pe kant±re magga½. Paµipajjeyyunti ch±takabhayena
ceva rogabhayena ca r±jabhayena ca upaddut± paµipajjeyyu½ “eta½ kant±ra½
nittharitv± dhammikassa rañño nirupaddave raµµhe sukha½ vasiss±m±”ti mañña-
m±n±.
Ekaputtakoti ukkhipitv± gahito anukampitabbayutto athirasar²ro ekaputtako.
Vall³rañca soº¹ikañc±ti ghanaghanaµµh±nato gahetv± vall³ra½, aµµhinissitasir±ni-
ssitaµµh±n±ni gahetv± s³lama½sañc±ti attho. Paµipiseyyunti pahareyyu½. Kaha½
ekaputtak±ti aya½ tesa½ paridevan±k±ro.
Aya½ panettha bh³tamattha½ katv± ±dito paµµh±ya saªkhepato atthavaººan±–
dve kira j±yampatik± putta½ gahetv± parittena p±theyyena yojanasatika½ kant±ra-
magga½ paµipajji½su. Tesa½ paññ±sayojan±ni gantv± p±theyya½ niµµh±si, te
khuppip±s±tur± vira¼acch±y±ya½ nis²di½su. Tato puriso bhariya½ ±ha– “bhadde
ito samant± paññ±sayojan±ni g±mo v± nigamo v± natthi. Tasm± ya½ ta½ puri-
sena k±tabba½ bahumpi kasigorakkh±dikamma½, na d±ni sakk± ta½ may± k±tu½,
ehi ma½ m±retv± upa¹¹hama½sa½ kh±ditv± upa¹¹ha½ p±theyya½ katv±
puttena saddhi½ kant±ra½ nitthar±h²”ti. Puna s±pi ta½ ±ha– “s±mi may± d±ni ya½
ta½ itthiy± k±tabba½ bahumpi suttakantan±dikamma½, ta½ k±tu½ na sakk±, ehi
ma½ m±retv± upa¹¹hama½sa½ kh±ditv± upa¹¹ha½ p±theyya½ katv± puttena
saddhi½ kant±ra½ nitthar±h²”ti. Puna sopi ta½ ±ha– “bhadde m±tug±mamaraºena
dvinna½ maraºa½ paññ±yati. Na hi mando kum±ro m±tar± vin± (2.0097) j²vitu½
sakkoti. Yadi pana maya½ j²v±ma. Puna d±raka½ labheyy±ma. Handa d±ni
puttaka½ m±retv±, ma½sa½ gahetv± kant±ra½ nitthar±m±”ti. Tato m±t± putta-
m±ha– “t±ta, pitusantika½ gacch±”ti, so agam±si. Athassa pit±, “may± ‘puttaka½
posess±m²’ti kasigorakkh±d²hi anappaka½ dukkhamanubh³ta½, na sakkomi aha½
putta½ m±retu½, tva½yeva tava putta½ m±reh²”ti vatv±, “t±ta m±tusantika½
gacch±”ti ±ha. So agam±si. Athassa m±t±pi, “may± putta½ patthentiy± govataku-
kkuravatadevat±y±can±d²hipi t±va anappaka½ dukkhamanubh³ta½, ko pana
v±do kucchin± pariharantiy±? Na sakkomi aha½ putta½ m±retun”ti vatv± “t±ta,
pitusantikameva gacch±”ti ±ha. Eva½ so dvinnamantar± gacchantoyeva mato. Te
ta½ disv± paridevitv± vuttanayena ma½s±ni gahetv± kh±dant± pakkami½su.
Tesa½ so puttama½s±h±ro navahi k±raºehi paµik³latt± neva dav±ya hoti, na
mad±ya, na maº¹an±ya, na vibh³san±ya, kevala½ kant±ranittharaºatth±yeva
hoti. Katamehi navahi k±raºehi paµik³loti ce? Saj±tima½sat±ya ñ±tima½sat±ya
puttama½sat±ya piyaputtama½sat±ya taruºama½sat±ya ±makama½sat±ya abho-
gama½sat±ya aloºat±ya adh³pitat±y±ti. Evañhi te navahi k±raºehi paµik³la½ ta½
puttama½sa½ kh±dant± na s±ratt± giddham±nas± hutv± kh±di½su, majjhattabh±-
veyeva pana nicchandar±gaparibhoge µhit± kh±di½su. Na
aµµhinh±rucammanissitaµµh±n±ni apanetv± th³lath³la½ varama½sameva
kh±di½su, hatthasampatta½ ma½sameva pana kh±di½su. Na y±vadattha½
kaºµhappam±ºa½ katv± kh±di½su, thoka½ thoka½ pana ekadivasa½ y±panama-
ttameva kh±di½su. Na aññamañña½ macchar±yant± kh±di½su, vigatamacchera-
malena pana parisuddheneva cetas± kh±di½su. Na añña½ kiñci migama½sa½ v±
morama½s±d²na½ v± aññatara½ kh±d±m±ti samm³¼h± kh±di½su, piyaputtama½-
sabh±va½ pana j±nant±va kh±di½su. Na “aho vata maya½ punapi evar³pa½
puttama½sa½ kh±deyy±m±”ti patthana½ katv± kh±di½su, patthana½ pana v²tiva-
tt±va hutv± kh±di½su. Na “ettaka½ kant±re kh±ditv± avasiµµha½ kant±ra½ ati-
kkamma loºambil±d²hi yojetv± kh±diss±m±”ti sannidhi½ aka½su, kant±rapariyo-
s±ne pana “pure mah±jano passat²”ti bh³miya½ v± nikhaºi½su, aggin± (2.0098)
v± jh±payi½su. Na “koci añño amhe viya evar³pa½ puttama½sa½ kh±ditu½ na
labhat²”ti m±na½ v± dappa½ v± aka½su, nihatam±n± pana nihatadapp± hutv±
kh±di½su. “Ki½ imin± aloºena anambilena adh³pitena duggandhen±”ti na h²¼etv±
kh±di½su, h²¼ana½ pana v²tivatt± hutv± kh±di½su. Na “tuyha½ bh±go mayha½
bh±go tava putto mama putto”ti aññamañña½ atimaññi½su. Samagg± pana
sammodam±n± hutv± kh±di½su. Ima½ nesa½ evar³pa½ nicchandar±g±dipari-
bhoga½ sampassam±no satth± bhikkhusaªghampi ta½ k±raºa½ anuj±n±pento ta½
ki½ maññatha, bhikkhave, api nu te dav±ya v± ±h±ra½ ±h±reyyunti-±dim±ha.
Tattha dav±ya v±ti-±d²ni visuddhimagge (visuddhi. 1.18) vitth±rit±neva. Kant±ra-
ss±ti nittiºº±vasesassa kant±rassa.
Evameva khoti navanna½ p±µikuly±na½ vasena piyaputtama½sasadiso katv±
daµµhabboti attho. Katamesa½ navanna½? Gamanap±µikulyat±d²na½. Gamanap±-
µikulyata½ paccavekkhantopi kaba¼²k±r±h±ra½ pariggaºh±ti, pariyesanap±µiku-
lyata½ paccavekkhantopi, paribhoganidh±na-±sayaparipakk±paripakkasamma-
kkhaºanissandap±µikulyata½ paccavekkhantopi, t±ni panet±ni gamanap±µikulyat±-
d²ni visuddhimagge (visuddhi. 1.294) ±h±rap±µikulyat±niddese vitth±rit±neva. Iti
imesa½ navanna½ p±µikuly±na½ vasena puttama½s³pama½ katv± ±h±ro pari-
bhuñjitabbo.
Yath± te j±yampatik± p±µikulya½ piyaputtama½sa½ kh±dant± na s±ratt± giddha-
m±nas± hutv± kh±di½su, majjhattabh±veyeva nicchandar±gaparibhoge µhit±
kh±di½su, eva½ nicchandar±gaparibhoga½ katv± paribhuñjitabbo. Yath± ca te na
aµµhinh±rucammanissita½ apanetv± th³lath³la½ varama½sameva kh±di½su,
hatthasampattameva pana kh±di½su, eva½ sukkhabhattamandabyañjan±d²ni
piµµhihatthena apaµikkhipitv± vaµµakena viya kukkuµena viya ca odhi½ adassetv±
tato tato sappima½s±disa½saµµhavarabhojana½yeva vicinitv± abhuñjantena
s²hena viya sapad±na½ paribhuñjitabbo.
Yath± ca te na y±vadattha½ kaºµhappam±ºa½ kh±di½su, thoka½ thoka½ pana
ekekadivasa½ y±panamattameva kh±di½su, evameva ±harahatthak±dibr±hma-
º±na½ aññatarena viya y±vadattha½ udar±vadehaka½ abhuñjantena catunna½
pañcanna½ v± (2.0099) ±lop±na½ ok±sa½ µhapetv±va dhammasen±patin± viya
paribhuñjitabbo. So kira pañcacatt±l²sa vass±ni tiµµham±no “pacch±bhatte ambilu-
gg±rasamuµµh±paka½ katv± ekadivasampi ±h±ra½ na ±h±resin”ti vatv± s²ha-
n±da½ nadanto ima½ g±tham±ha–
“Catt±ro pañca ±lope, abhutv± udaka½ pive;
ala½ ph±suvih±r±ya, pahitattassa bhikkhuno”ti. (therag±. 983);
Yath± ca te na aññamañña½ macchar±yant± kh±di½su, vigatamalamacche-
rena pana parisuddheneva cetas± kh±di½su, evameva piº¹ap±ta½ labhitv± ama-
cchar±yitv± “ima½ sabba½ gaºhantassa sabba½ dass±mi, upa¹¹ha½ gaºha-
ntassa upa¹¹ha½, sace gahit±vaseso bhavissati, attan± paribhuñjiss±m²”ti s±raº²-
yadhamme µhiteneva paribhuñjitabbo. Yath± ca te na “añña½ kiñci maya½ miga-
ma½sa½ v± morama½s±d²na½ v± aññatara½ kh±d±m±”ti samm³¼h± kh±di½su,
piyaputtama½sabh±va½ pana j±nant±va kh±di½su, evameva piº¹ap±ta½
labhitv± “aha½ kh±d±mi bhuñj±m²”ti att³paladdhisammoha½ anupp±detv± “kaba-
¼²k±r±h±ro na j±n±ti ‘c±tumah±bh³tikak±ya½ va¹¹hem²’ti, k±yopi na j±n±ti ‘kaba¼²-
k±r±h±ro ma½ va¹¹het²’”ti, eva½ sammoha½ pah±ya paribhuñjitabbo. Satisampa-
jaññavasen±pi cesa asamm³¼heneva hutv± paribhuñjitabbo.
Yath± ca te na “aho vata maya½ punapi evar³pa½ puttama½sa½ kh±deyy±m±”-
ti patthana½ katv± kh±di½su, patthana½ pana v²tivatt±va hutv± kh±di½su, eva-
meva paº²tabhojana½ laddh± ‘aho vat±ha½ svepi punadivasepi evar³pa½
labheyya½’, l³kha½ v± pana laddh± “hiyyo viya me ajja paº²tabhojana½ na
laddhan”ti patthana½ v± anusocana½ v± akatv± nittaºhena–
“At²ta½ n±nusoc±mi, nappajapp±min±gata½;
paccuppannena y±pemi, tena vaººo pas²dat²”ti. (j±. 2.22.90)–
Ima½ ov±da½ anussarantena “paccuppanneneva y±pess±m²”ti paribhuñjitabbo.
Yath± ca te na “ettaka½ kant±re kh±ditv± avasiµµha½ kant±ra½ atikkamma loºa-
mbil±d²hi yojetv± kh±diss±m±”ti sannidhi½ aka½su, kant±rapariyos±ne (2.0100)
pana “pure mah±jano passat²”ti bh³miya½ v± nikhaºi½su, aggin± v± jh±payi½su,
evameva–
“Ann±namatho p±n±na½,
kh±dan²y±na½ athopi vatth±na½;
laddh± na sannidhi½ kayir±,
na ca parittase t±ni alabham±no”ti. (su. ni. 930);–
Ima½ ov±da½ anussarantena cat³su paccayesu ya½ ya½ labhati, tato tato attano
y±panamatta½ gahetv±, sesa½ sabrahmac±r²na½ vissajjetv± sannidhi½ parivajja-
ntena paribhuñjitabbo. Yath± ca te na “koci añño amhe viya evar³pa½ putta-
ma½sa½ kh±ditu½ na labhat²”ti m±na½ v± dappa½ v± aka½su, nihatam±n± pana
nihatadapp± hutv± kh±di½su, evameva paº²tabhojana½ labhitv± “ahamasmi
l±bh² c²varapiº¹ap±t±d²nan”ti na m±no v± dappo v± k±tabbo. “N±ya½ pabbajj±
c²var±dihetu, arahattahetu pan±ya½ pabbajj±”ti paccavekkhitv± nihatam±nada-
ppeneva paribhuñjitabbo.
Yath± ca te “ki½ imin± aloºena anambilena adh³pitena duggandhen±”ti h²¼etv±
na kh±di½su, h²¼ana½ pana v²tivatt± hutv± kh±di½su, evameva piº¹ap±ta½
labhitv± “ki½ imin± assagoºabhattasadisena l³khena nirasena, suv±nadoºiya½
ta½ pakkhipath±”ti eva½ piº¹ap±ta½ v± “ko ima½ bhuñjissati, k±kasunakh±d²na½
deh²”ti eva½ d±yaka½ v± ah²¼entena–
“Sa pattap±ºi vicaranto, am³go m³gasammato;
appa½ d±na½ na h²¼eyya, d±t±ra½ n±vaj±niy±”ti. (su. ni. 718);–
Ima½ ov±da½ anussarantena paribhuñjitabbo. Yath± ca te na “tuyha½ bh±go,
mayha½ bh±go, tava putto mama putto”ti aññamañña½ atimaññi½su, samagg±
pana, sammodam±n± hutv± kh±di½su, evameva½ piº¹ap±ta½ labhitv± yath±
ekacco “ko tumh±dis±na½ dassati nikk±raº± umm±resu pakkhalant±na½ ±hiº¹a-
nt±na½ vij±tam±t±pi vo d±tabba½ na maññati, maya½ pana (2.0101) gatagata-
µµh±ne paº²t±ni c²var±d²ni labh±m±”ti s²lavante sabrahmac±r² atimaññati, ya½
sandh±ya vutta½–
“So tena l±bhasakk±rasilokena abhibh³to pariy±diººacitto aññe pesale
bhikkh³ atimaññati. Tañhi tassa, bhikkhave, moghapurisassa hoti d²gharatta½
ahit±ya dukkh±y±”ti (sa½. ni. 2.161).
Eva½ kañci anatimaññitv± sabbehi sabrahmac±r²hi saddhi½ samaggena
sammodam±nena hutv± paribhuñjitabba½.
Pariññ±teti ñ±tapariññ± t²raºapariññ± pah±napariññ±ti im±hi t²hi pariññ±hi pari-
ññ±te. Katha½? Idha bhikkhu “kaba¼²k±r±h±ro n±ma aya½ savatthukavasena oja-
µµhamakar³pa½ hoti, ojaµµhamakar³pa½ kattha paµihaññati? Jivh±pas±de, jivh±pa-
s±do kinnissito? Catumah±bh³tanissito. Iti ojaµµhamaka½ jivh±pas±do tassa
paccay±ni mah±bh³t±n²ti ime dhamm± r³pakkhandho n±ma, ta½ pariggaºhato
uppann± phassapañcamak± dhamm± catt±ro ar³pakkhandh±. Iti sabbepime
pañcakkhandh± saªkhepato n±mar³pamatta½ hot²”ti paj±n±ti. So te dhamme
sarasalakkhaºato vavatthapetv± tesa½ paccaya½ pariyesanto anulomapaµiloma½
paµiccasamupp±da½ passati. Ett±vat±nena kaba¼²k±r±h±ramukhena sappacca-
yassa n±mar³passa y±th±vato diµµhatt± kaba¼²k±r±h±ro ñ±tapariññ±ya pariññ±to
hoti. So tadeva sappaccaya½ n±mar³pa½ anicca½ dukkha½ anatt±ti t²ºi lakkha-
º±ni ±ropetv± sattanna½ anupassan±na½ vasena sammasati. Ett±vat±nena so
tilakkhaºapaµivedhasammasanañ±ºasaªkh±t±ya t²raºapariññ±ya pariññ±to hoti.
Tasmi½yeva n±mar³pe chandar±g±vaka¹¹hanena an±g±mimaggena parij±nat±
pah±napariññ±ya pariññ±to hot²ti.
Pañcak±maguºikoti pañcak±maguºasambhavo r±go pariññ±to hoti. Ettha pana
tisso pariññ± ekapariññ± sabbapariññ± m³lapariññ±ti. Katam± ekapariññ±? Yo
bhikkhu jivh±dv±re ekarasataºha½ parij±n±ti, tena pañcak±maguºiko r±go pari-
ññ±tova hot²ti. Kasm±? Tass±yeva tattha uppajjanato. S±yeva hi taºh± cakkhu-
dv±re uppann± r³par±go (2.0102) n±ma hoti, sotadv±r±d²su uppann± saddar±g±-
dayo. Iti yath± ekasseva corassa pañcamagge hanato ekasmi½ magge gahetv±
s²se chinne pañcapi magg± khem± honti, eva½ jivh±dv±re rasataºh±ya pariññ±-
t±ya pañcak±maguºiko r±go pariññ±to hot²ti aya½ ekapariññ± n±ma.
Katam± sabbapariññ±? Patte pakkhittapiº¹ap±tasmiñhi ekasmi½yeva pañcak±-
maguºikar±go labbhati. Katha½? Parisuddha½ t±vassa vaººa½ olokayato r³pa-
r±go hoti, uºhe sappimhi tattha ±siñcante paµapaµ±ti saddo uµµhahati, tath±r³pa½
kh±dan²ya½ v± kh±dantassa murumur³ti saddo uppajjati, ta½ ass±dayato sadda-
r±go. J²rak±divasagandha½ ass±dentassa gandhar±go, s±durasavasena rasa-
r±go. Mudubhojana½ phassavantanti ass±dayato phoµµhabbar±go. Iti imasmi½
±h±re satisampajaññena pariggahetv± nicchandar±gaparibhogena paribhutte
sabbopi so pariññ±to hot²ti aya½ sabbapariññ± n±ma.
Katam± m³lapariññ±? Pañcak±maguºikar±gassa hi kaba¼²k±r±h±ro m³la½.
Kasm±? Tasmi½ sati tassuppattito. Br±hmaºatissabhaye kira dv±dasa vass±ni
j±yampatik±na½ upanijjh±nacitta½ n±ma n±hosi. Kasm±? ¾h±ramandat±ya.
Bhaye pana v³pasante yojanasatiko tambapaººid²po d±rak±na½ j±tamaªgalehi
ekamaªgalo ahosi. Iti m³labh³te ±h±re pariññ±te pañcak±maguºiko r±go pariññ±-
tova hot²ti aya½ m³lapariññ± n±ma.
Natthi ta½ sa½yojananti tena r±gena saddhi½ pah±nekaµµhat±ya pah²natt±
natthi. Evamaya½ desan± y±va an±g±mimagg± kathit±. “Ettakena pana m±
vos±na½ ±pajji½s³”ti etesa½yeva r³p±d²na½ vasena pañcasu khandhesu vipa-
ssana½ va¹¹hetv± y±va arahatt± kathetu½ vaµµat²ti. Paµham±h±ro (niµµhito).
Dutiye (2.0103) niccamm±ti khurato paµµh±ya y±va siªgam³l± sakalasar²rato
udd±litacamm± ki½sukar±sivaºº±. Kasm± pana añña½ hatthi-assagoº±di-u-
pama½ agahetv± niccammag±v³pam± gahit±ti? Titikkhitu½ asamatthabh±vad²pa-
nattha½. M±tug±mo hi uppanna½ dukkhavedana½ titikkhitu½ adhiv±setu½ na
sakkoti, evameva phass±h±ro
abalo dubbaloti dassanattha½ sadisameva upama½ ±hari. Kuµµanti sil±kuµµ±d²na½
aññatara½. Kuµµanissit± p±º± n±ma uººan±bhisarab³m³sik±dayo. Rukkhanissi-
t±ti ucc±liªgap±ºak±dayo. Udakanissit±ti macchasu½sum±r±dayo. ¾k±sanissi-
t±ti ¹a½samakasak±kakulal±dayo. Kh±deyyunti luñcitv± kh±deyyu½. S± tasmi½
tasmi½ µh±ne ta½ ta½µh±nasannissayam³lika½ p±ºakh±danabhaya½ sampassa-
m±n± neva attano sakk±rasamm±na½, na piµµhiparikammasar²rasamb±hana-u-
ºhodak±ni icchati, evameva bhikkhu phass±h±ram³laka½ kilesap±ºakakh±dana-
bhaya½ sampassam±no tebh³makaphassena anatthiko hoti.
Phasse, bhikkhave, ±h±re pariññ±teti t²hi pariññ±hi pariññ±te. Idh±pi tisso
pariññ±. Tattha “phasso saªkh±rakkhandho, ta½sampayutt± vedan± vedan±-
kkhandho, saññ± saññ±kkhandho, citta½ viññ±ºakkhandho, tesa½ vatth±ramma-
º±ni r³pakkhandho”ti eva½ sappaccayassa n±mar³passa y±th±vato dassana½
ñ±tapariññ±. Tattheva tilakkhaºa½ ±ropetv± sattanna½ anupassan±na½ vasena
anicc±dito tulana½ t²raºapariññ±. Tasmi½yeva pana n±mar³pe chandar±ganikka-
¹¹hano arahattamaggo pah±napariññ±. Tisso vedan±ti eva½ phass±h±re t²hi
pariññ±hi pariññ±te tisso vedan± pariññ±t±va honti tamm³lakatt± ta½sampayu-
ttatt± ca. Iti phass±h±ravasena desan± y±va arahatt± kathit±. Dutiy±h±ro.
Tatiye aªg±rak±s³ti aªg±r±na½ k±su. K±s³ti r±sipi vuccati ±v±µopi.
“Aªg±rak±su½ (2.0104) apare phuºanti,
nar± rudant± parida¹¹hagatt±;
bhayañhi ma½ vindati s³ta disv±,
pucch±mi ta½ m±tali devas±rath²”ti. (j±. 2.22.462);–
Ettha r±si “k±s³”ti vutto.
“Kinnu santaram±nova, k±su½ khanasi s±rath²”ti? (j±. 2.22.3).–
Ettha ±v±µo. Idh±pi ayameva adhippeto. S±dhikaporis±ti atirekaporis± pañcarata-
nappam±º±. V²taccik±na½ v²tadh³m±nanti etenassa mah±pari¼±hata½ dasseti.
J±l±ya v± hi dh³me v± sati v±to samuµµh±ti, pari¼±ho mah± na hoti, tadabh±ve v±t±-
bh±vato pari¼±ho mah± hoti. ¾rak±vass±ti d³reyeva bhaveyya.
Evameva khoti ettha ida½ opammasa½sandana½– aªg±rak±su viya hi tebh³-
makavaµµa½ daµµhabba½. J²vituk±mo puriso viya vaµµanissito b±laputhujjano. Dve
balavanto puris± viya kusal±kusalakamma½. Tesa½ ta½ purisa½ n±n±b±h±su
gahetv± aªg±rak±su½ upaka¹¹hanak±lo viya puthujjanassa kamm±y³hanak±lo.
Kammañhi ±y³hiyam±nameva paµisandhi½ ±ka¹¹hati n±ma. Aªg±rak±sunid±na½
dukkha½ viya kammanid±na½ vaµµadukkha½ veditabba½.
Pariññ±teti t²hi pariññ±hi pariññ±te. Pariññ±yojan± panettha phasse vuttanaye-
neva veditabb±. Tisso taºh±ti k±mataºh± bhavataºh± vibhavataºh±ti im± pari-
ññ±t± honti. Kasm±? Taºh±m³lakatt± manosañcetan±ya. Na hi hetumhi appah²ne
phala½ pah²yati. Iti manosañcetan±h±ravasenapi y±va arahatt± desan± kathit±.
Tatiy±h±ro.
Catutthe ±guc±rinti p±pac±ri½ dosak±raka½. Katha½ so purisoti so puriso
katha½bh³to, ki½ y±peti, na y±pet²ti pucchati? Tatheva deva j²vat²ti yath± pubbe,
id±nipi tatheva j²vati.
Evameva (2.0105) khoti idh±pi ida½ opammasa½sandana½– r±j± viya hi
kamma½ daµµhabba½, ±guc±r² puriso viya vaµµasannissito b±laputhujjano, t²ºi
sattisat±ni viya paµisandhiviññ±ºa½, ±guc±ri½ purisa½ “t²hi sattisatehi hanath±”ti
raññ± ±ºattak±lo viya kammaraññ± vaµµasannissitaputhujjana½ gahetv± paµisa-
ndhiya½ pakkhipanak±lo. Tattha kiñc±pi t²ºi sattisat±ni viya paµisandhiviññ±ºa½,
satt²su pana dukkha½ natthi, satt²hi pahaµavaºam³laka½ dukkha½, evameva paµi-
sandhiyampi dukkha½ natthi, dinn±ya pana paµisandhiy± pavatte vip±kadukkha½
sattipahaµavaºam³laka½ dukkha½ viya hoti.
Pariññ±teti t²heva pariññ±hi pariññ±te. Idh±pi pariññ±yojan± phass±h±re vutta-
nayeneva veditabb±. N±mar³panti viññ±ºapaccay± n±mar³pa½. Viññ±ºasmiñhi
pariññ±te ta½ pariññ±tameva hoti tamm³lakatt± sahuppannatt± ca. Iti viññ±º±h±-
ravasenapi y±va arahatt± desan± kathit±ti. Catutth±h±ro. Tatiya½.

4. Atthir±gasuttavaººan±

64. Catutthe r±goti-±d²ni lobhasseva n±m±ni. So hi rañjanavasena r±go, nanda-


navasena nand², taºh±yanavasena taºh±ti vuccati. Patiµµhita½ tattha viññ±ºa½ vir³-
¼hanti kamma½ jav±petv± paµisandhi-±ka¹¹hanasamatthat±ya patiµµhitañceva vir³-
¼hañca. Yatth±ti tebh³makavaµµe bhumma½, sabbattha v± purimapurimapade
eta½ bhumma½. Atthi tattha saªkh±r±na½ vuddh²ti ida½ imasmi½ vip±kavaµµe
µhitassa ±yativaµµahetuke saªkh±re sandh±ya vutta½. Yattha atthi ±yati½ puna-
bbhav±bhinibbatt²ti yasmi½ µh±ne ±yati½ punabbhav±bhinibbatti atthi.
Evameva khoti ettha ida½ opammasa½sandana½– rajakacittak±r± viya hi saha-
kammasambh±ra½ kamma½, phalakabhittidussapaµ± viya tebh³makavaµµa½.
Yath± rajakacittak±r± parisuddhesu phalak±d²su r³pa½ samuµµh±penti, evameva
sasambh±rakakamma½ bhavesu r³pa½ samuµµh±peti. Tattha yath± akusalena
cittak±rena samuµµh±pita½ r³pa½ vir³pa½ hoti dussaºµhita½ aman±pa½, eva-
meva ekacco (2.0106) kamma½ karonto ñ±ºavippayuttena cittena karoti, ta½
kamma½ r³pa½ samuµµh±penta½ cakkh±d²na½ sampatti½ adatv± dubbaººa½
dussaºµhita½ m±t±pit³nampi aman±pa½ r³pa½ samuµµh±peti. Yath± pana kusa-
lena cittak±rena samuµµh±pita½ r³pa½ sur³pa½ hoti susaºµhita½ man±pa½, eva-
meva ekacco kamma½ karonto ñ±ºasampayuttena cittena karoti, ta½ kamma½
r³pa½ samuµµh±penta½ cakkh±d²na½ sampatti½ datv± suvaººa½ susaºµhita½
alaªkatapaµiyatta½ viya r³pa½ samuµµh±peti.
Ettha ca ±h±ra½ viññ±ºena saddhi½ saªkhipitv± ±h±ran±mar³p±na½ antare
eko sandhi, vip±kavidhi½ n±mar³pena saªkhipitv± n±mar³pasaªkh±r±na½
antare eko sandhi, saªkh±r±nañca ±yatibhavassa ca antare eko sandh²ti vedi-
tabbo.
K³µ±g±ranti ekakaººika½ g±h±petv± kata½ ag±ra½. K³µ±g±ras±l±ti dve
kaººike gahetv± katas±l±. Evameva khoti ettha kh²º±savassa kamma½ s³riyara-
smisama½ veditabba½. S³riyarasmi pana atthi, s± kevala½ patiµµh±ya abh±vena
appatiµµh± n±ma j±t±, kh²º±savassa kamma½ natthit±ya eva appatiµµha½. Tassa
hi k±y±dayo atthi, tehi pana katakamma½ kusal±kusala½ n±ma na hoti, kiriya-
matte µhatv± avip±ka½ hoti. Evamassa kamma½ natthit±ya eva appatiµµha½ n±ma
j±tanti. Catuttha½.

5. Nagarasuttavaººan±

65. Pañcame n±mar³pe kho sati viññ±ºanti ettha “saªkh±resu sati viññ±ºan”ti
ca “avijj±ya sati saªkh±r±”ti ca vattabba½ bhaveyya, tadubhayampi na vutta½.
Kasm±? Avijj±saªkh±r± hi tatiyo bhavo, tehi saddhi½ aya½ vipassan± na ghaµ²-
yati. Mah±puriso hi paccuppannapañcavok±ravasena abhiniviµµhoti.
Nanu ca avijj±saªkh±resu adiµµhesu na sakk± buddhena bhavitunti. Sacca½ na
sakk±, imin± pana te bhava-up±d±nataºh±vasena diµµh±va. Tasm± yath± n±ma
godha½ anubandhanto puriso ta½ k³pa½ paviµµha½ disv± otaritv± paviµµha-
µµh±na½ khaºitv± godha½ gahetv± pakkameyya, na parabh±ga½ khaneyya (2.0107)
kasm±? Kassaci natthit±ya. Eva½ mah±purisopi godha½ anubandhanto puriso
viya bodhipallaªke nisinno jar±maraºato paµµh±ya “imassa aya½ paccayo, imassa
aya½ paccayo”ti pariyesanto y±va n±mar³padhamm±na½ paccaya½ disv±
tassapi paccaya½ pariyesanto viññ±ºameva addasa. Tato “ettako pañcavok±ra-
bhavavasena sammasanac±ro”ti vipassana½ paµinivattesi, parato tucchak³passa
abhinnaµµh±na½ viya avijj±saªkh±radvaya½ atthi, tadeta½ heµµh± vipassan±ya
gahitatt± p±µiyekka½ sammasan³paga½ na hot²ti na aggahesi.
Paccud±vattat²ti paµinivattati. Katama½ panettha viññ±ºa½ paccud±vattat²ti?
Paµisandhiviññ±ºampi vipassan±viññ±ºampi. Tattha paµisandhiviññ±ºa½ pacca-
yato paµinivattati, vipassan±viññ±ºa½ ±rammaºato. Ubhayampi n±mar³pa½ n±ti-
kkamati, n±mar³pato para½ na gacchati. Ett±vat± j±yetha v±ti-±d²su viññ±ºe
n±mar³passa paccaye honte, n±mar³pe viññ±ºassa paccaye honte, dv²supi añña-
maññapaccayesu hontesu ettakena j±yetha v± upapajjetha v±. Ito hi para½
kimañña½ j±yetha v± upapajjetha v±, nanu etadeva j±yati ca upapajjati c±ti?
Eva½ saddhi½ apar±paracutipaµisandh²hi pañca pad±ni dassetv± puna ta½ ett±-
vat±ti vuttamattha½ niyy±tento yadida½ n±mar³papaccay± viññ±ºa½, viññ±ºapa-
ccay± n±mar³panti vatv± tato para½ anulomapaccay±k±ravasena viññ±ºapa-
ccay± n±mar³pam³laka½ ±yatijar±maraºa½ dassetu½ n±mar³papaccay± sa¼±ya-
tananti-±dim±ha.
Añjasanti maggasseva vevacana½. Uddh±pavantanti ±pato uggatatt± uddh±-
panti laddhavoh±rena p±k±ravatthun± samann±gata½. Ramaº²yanti samant±
catunna½ dv±r±na½ abbhantare ca n±n±bhaº¹±na½ sampattiy± ramaº²ya½.
M±peh²ti mah±jana½ pesetv± v±sa½ k±rehi. M±peyy±ti v±sa½ k±reyya. K±rento
ca paµhama½ aµµh±rasa manussakoµiyo pesetv± “sampuººan”ti pucchitv± “na
t±va sampuººan”ti vutte apar±ni pañcakul±ni peseyya. Puna pucchitv± “na t±va
sampuººan”ti vutte apar±ni pañcapaññ±sakul±ni peseyya. Puna pucchitv± “na
t±va sampuººan”ti vutte apar±ni ti½sa (2.0108) kul±ni peseyya. Puna pucchitv±
“na t±va sampuººan”ti vutte apara½ kulasahassa½ peseyya. Puna pucchitv± “na
t±va sampuººan”ti vutte apar±ni ek±dasanahut±ni kul±ni peseyya. Puna
pucchitv± “na t±va sampuººan”ti vutte apar±ni catur±s²tikulasahass±ni peseyya.
Puna “sampuººan”ti pucchite, “mah±r±ja, ki½ vadesi? Mahanta½ nagara½ asa-
mb±dha½, imin± nayena kul±ni pesetv± na sakk± p³retu½, bheri½ pana car±-
petv± ‘amh±ka½ nagara½ im±ya ca im±ya ca sampattiy± sampanna½, ye tattha
vasituk±m±, yath±sukha½ gacchantu, imañcimañca parih±ra½ labhissant²’ti naga-
rassa ceva vaººa½ lokassa ca parih±ral±bha½ ghos±peth±”ti vadeyya. So eva½
kareyya. Tato manuss± nagaraguºañceva parih±ral±bhañca sutv± sabbadis±hi
samosaritv± nagara½ p³reyyu½. Ta½ aparena samayena iddhañceva assa
ph²tañca. Ta½ sandh±ya tadassa nagara½ aparena samayena iddhañceva ph²ta-
ñc±ti-±di vutta½.
Tattha iddhanti samiddha½ subhikkha½. Ph²tanti sabbasampatt²hi pupphita½.
B±hujaññanti bah³hi ñ±tabba½, bahujan±na½ hita½ v±. “Bahujanan”tipi p±µho.
¾kiººamanussanti manussehi ±kiººa½ nirantara½ phuµµha½. Vu¹¹hivepullappa-
ttanti vu¹¹hippattañceva vepullappattañca, seµµhabh±vañceva vipulabh±vañca
patta½, dasasahassacakkav±¼e agganagara½ j±tanti attho.
Evameva khoti ettha ida½ opammasa½sandana½– araññapavane caram±napu-
riso viya hi d²paªkarap±dam³lato paµµh±ya p±ramiyo p³rayam±no mah±puriso
daµµhabbo, tassa purisassa pubbakehi manussehi anuy±tamaggadassana½ viya
mah±sattassa anupubbena
bodhipallaªke nisinnassa pubbabh±ge aµµhaªgikassa vipassan±maggassa
dassana½, purisassa ta½ ekapadikamagga½ anugacchato aparabh±ge mah±ma-
ggadassana½ viya mah±sattassa uparivipassan±ya ciººante lokuttaramaggada-
ssana½, purisassa teneva maggena gacchato purato nagaradassana½ viya tath±-
gatassa nibb±nanagaradassana½, bahinagara½ panettha aññena diµµha½,
aññena manussav±sa½ kata½, nibb±nanagara½ satth± sayameva passi, saya½
v±samak±si. Tassa purisassa catunna½ dv±r±na½ diµµhak±lo viya tath±gatassa
catunna½ magg±na½ diµµhak±lo, tassa cat³hi dv±rehi nagara½ paviµµhak±lo viya
tath±gatassa cat³hi maggehi (2.0109) nibb±na½ paviµµhak±lo, tassa nagarabbha-
ntare bhaº¹avavatth±nak±lo viya tath±gatassa paccavekkhaºañ±ºena paropa-
ºº±sakusaladhammavavatth±nak±lo. Nagarassa ag±rakaraºattha½ kulapariyesa-
nak±lo viya satthu phalasam±pattito vuµµh±ya veneyyasatte volokanak±lo, tena
purisena y±citassa rañño eka½ mah±kuµumbika½ diµµhak±lo viya mah±brahmun±
y±citassa bhagavato aññ±sikoº¹aññatthera½ diµµhak±lo, rañño mah±kuµumbika½
pakkos±petv± “nagarav±sa½ karoh²”ti pahitak±lo viya bhagavato ekasmi½
pacch±bhatte aµµh±rasayojanamagga½ gantv± ±s±¼hipuººamadivase b±r±ºa-
siya½ isipatana½ pavisitv± thera½ k±yasakkhi½ katv± dhamma½ desitak±lo,
mah±kuµumbikena aµµh±rasa purisakoµiyo gahetv± nagara½ ajjh±vuµµhak±lo viya
tath±gatena dhammacakke pavattite therassa aµµh±rasahi brahmakoµ²hi saddhi½
sot±pattiphale patiµµhitak±lo, eva½ nibb±nanagara½ paµhama½ ±v±sita½, tato
sampuººa½ nagaranti pucchitv± na t±v±ti vutte pañca kul±ni ±di½ katv± y±va
catur±s²tikulasahassapesana½ viya tath±gatassa pañcamadivasato paµµh±ya ana-
ttalakkhaºasutt±d²ni desetv± pañcavaggiye ±di½ katv± yasapamukh± pañcapa-
ºº±sa kulaputt±, ti½sa bhaddavaggiy±, sahassapur±ºajaµil±, bimbis±rapamu-
kh±ni ek±dasapurisanahut±ni, tirokuµµ±numodane catur±s²tisahass±n²ti ettakassa
janassa ariyamagga½ ot±retv± nibb±nanagara½ pesitak±lo, atha tena nayena
nagare ap³riyam±ne bheri½ car±petv± nagarassa vaººaghosana½ kul±na½ pari-
h±ral±bhaghosana½ viya ca m±sassa aµµha divase tattha tattha nis²ditv± dhamma-
kathik±na½ nibb±navaººassa ceva nibb±nappatt±na½ j±tikant±r±dinittharaº±ni-
sa½sassa ca ghosana½, tato sabbadis±hi ±gantv± manuss±na½ nagarasamosa-
raºa½ viya tattha tattha dhammakatha½ sutv± tato tato nikkhamitv± pabbajja½
±di½ katv± anulomapaµipada½ paµipann±na½ aparim±º±na½ kulaputt±na½ nibb±-
nasamosaraºa½ daµµhabba½.
Pur±ºa½ magganti ariya½ aµµhaªgika½ magga½. Ayañhi ariyamaggo pav±raºa-
sutte (sa½. ni. 1.215) avattam±nakaµµhena “anuppannamaggo”ti vutto, imasmi½
sutte ava¼añjanaµµhena “pur±ºamaggo”ti. Brahmacariyanti sikkhattayasaªgaha½
sakalas±sana½. Iddhanti jh±nass±dena (2.0110) samiddha½ subhikkha½.
Ph²tanti abhiññ±bharaºehi pupphita½. Vitth±rikanti vitthiººa½. B±hujaññanti bahu-
janaviññeyya½. Y±va devamanussehi suppak±sitanti y±va dasasahassacakka-
v±¼e devamanussehi paricchedo atthi, etasmi½ antare suppak±sita½ sudesita½
tath±gaten±ti. Pañcama½.
6. Sammasasuttavaººan±

66. Chaµµhe ±mantes²ti kasm± ±mantesi? Yasm±ssa sukhum± tilakkhaº±hat±


dhammadesan± upaµµh±si. Tasmi½ kira janapade manuss± sahetuk± paññavanto.
Siniddh±ni kirettha bhojan±ni, t±nisevato janassa paññ± va¹¹hati, te gambh²ra½
tilakkhaº±hata½ dhammakatha½ paµivijjhitu½ samatth± honti. Teneva bhagav±
d²ghamajjhimesu mah±satipaµµh±n±ni (d². ni. 2.372 ±dayo) mah±nid±na½ (d². ni. 2.
95 ±dayo), ±neñjasapp±ya½ (ma. ni. 3.66 ±dayo), sa½yuttake c³¼anid±n±disu-
ttanti evam±d²ni aññ±ni gambh²r±ni sutt±ni tattheva kathesi. Sammasatha noti
sammasatha nu. Antara½ sammasanti abbhantara½ paccayasammasana½. Na so
bhikkhu bhagavato citta½ ±r±dhes²ti paccay±k±ravasena by±k±r±petuk±massa
bhagavato tath± aby±karitv± dvatti½s±k±ravasena by±karonto ajjh±saya½
gahetu½ n±sakkhi.
Etadavoc±ti desan± yath±nusandhi½ na gat±, desan±ya yath±nusandhigama-
nattha½ etadavoca. Tenah±nanda, suº±th±ti ida½ tepiµake buddhavacane asa-
mbhinnapada½. Aññattha hi eva½ vutta½ n±ma natthi. Upadhinid±nanti khandhu-
padhinid±na½. Khandhapañcakañhettha upadh²ti adhippeta½. Uppajjat²ti j±yati.
Nivisat²ti punappuna½ pavattivasena patiµµhahati.
Ya½ kho loke piyar³pa½ s±tar³panti ya½ lokasmi½ piyasabh±vañceva madhu-
rasabh±vañca. Cakkhu½ loketi-±d²su lokasmiñhi cakkh±d²su mamattena abhini-
viµµh± satt± sampattiya½ patiµµhit± attano cakkhu½ ±d±s±d²su nimittaggahaº±nus±-
rena vippasannapañcapas±da½ suvaººavim±ne uggh±µitamaºis²hapañjara½ viya
maññanti, sota½ rajatapan±¼ika½ viya p±maªgasutta½ viya (2.0111) ca maññanti,
tuªgan±s±ti laddhavoh±ra½ gh±na½ vaµµetv± µhapitaharit±lavaµµi½ viya maññanti,
jivha½ rattakambalapaµala½ viya mudusiniddhamadhurarasada½ maññanti,
k±ya½ s±lalaµµhi½ viya suvaººatoraºa½ viya ca maññanti, mana½ aññesa½
manena asadisa½ u¼±ra½ maññanti.
Niccato addakkhunti niccanti addasa½su. Sesapadesupi eseva nayo. Na parimu-
cci½su dukkhasm±ti sakalasm±pi vaµµadukkh± na parimucci½su. Dakkhissant²ti
passissanti. ¾p±n²yaka½soti sarakassa n±ma½. Yasm± panettha ±pa½ pivanti,
tasm± “±p±n²yo”ti vuccati. ¾p±n²yo ca so ka½so c±ti ±p±n²yaka½so. Sur±maº¹a-
sarakasseta½ n±ma½. “Vaººasampanno”ti-±divacanato pana ka½se µhitap±na-
meva eva½ vutta½. Ghamm±bhitattoti ghammena abhitatto. Ghammaparetoti
ghammena phuµµho, anugatoti attho. Pivato hi kho ta½ ch±dessat²ti pivantassa ta½
p±n²ya½ vaºº±disampattiy± ruccissati, sakalasar²ra½ v± pharitv± tuµµhi½ upp±da-
yam±na½ µhassati. Appaµisaªkh±ti apaccavekkhitv±.
Evameva khoti ettha ida½ opammasa½sandana½– ±p±n²yaka½so viya hi loke
piyar³pa½ s±tar³pa½ ±rammaºa½ daµµhabba½, ghamm±bhitattapuriso viya vaµµa-
nissito puthujjano, ±p±n²yaka½sena nimantanapuriso viya loke piyar³pena s±tar³-
pena ±rammaºena nimantakajano, ±p±n²yaka½se sampattiñca ±d²navañca ±ro-
cento ±p±nakamanusso viya ±cariyupajjh±y±diko kaly±ºamitto. Yatheva hi tassa
purisassa apalokitamanusso ±p±n²yaka½se guºañca ±d²navañca ±roceti, eva-
meva ±cariyo v± upajjh±yo v± bhikkhuno pañcasu k±maguºesu ass±dañca nissa-
raºañca katheti.
Tattha yath± ±p±n²yaka½samhi guºe ca ±d²nave ca ±rocite so puriso piyavaºº±-
disampad±yameva sañj±tavego “sace maraºa½ bhavissati, pacch± j±niss±m²”ti
sahas± appaµisaªkh±ya ta½ pivitv± maraºa½ v± maraºamatta½ v± dukkha½ niga-
cchati, evameva, bhikkhu, “pañcasu k±maguºesu dassan±divasena uppannaso-
manassamattameva ass±do, ±d²navo pana diµµhadhammikasampar±yiko bahu
n±nappak±ro, appass±d± k±m± bahudukkh± bahup±y±s±”ti (2.0112) eva½ ±cari-
yupajjh±yehi ±nisa½sañca ±d²navañca kathetv±– “samaºapaµipada½ paµipajja,
indriyesu guttadv±ro bhava bhojane mattaññ³ j±gariya½ anuyutto”ti eva½ ovadi-
topi ass±dabaddhacittat±ya “sace vuttappak±ro ±d²navo bhavissati, pacch± j±ni-
ss±m²”ti ±cariyupajjh±ye apas±detv± uddesaparipucch±d²ni ceva vattapaµipattiñca
pah±ya lok±misakatha½ kathento k±me paribhuñjituk±mat±ya sikkha½ pacca-
kkh±ya h²n±y±vattati. Tato duccarit±ni p³rento sandhicchedan±dik±le “coro ayan”-
ti gahetv± rañño dassito idheva hatthap±d±dichedana½ patv± sampar±ye cat³su
ap±yesu mah±dukkha½ anubhoti.
P±n²yena v± vinetunti s²tena v±rin± haritu½. Dadhimaº¹aken±ti dadhimaº¹ana-
mattena. Bhaµµhaloºik±y±ti saloºena sattup±n²yena. Loºasov²raken±ti sabbadha-
ññaphalaka¼²r±d²ni pakkhipitv± loºasov²raka½ n±ma karonti, tena.
Opammasa½sandana½ panettha– ghamm±bhitattapuriso viya vaµµasannissita-
k±le yog±vacaro daµµhabbo, tassa purisassa paµisaªkh± ±p±n²yaka½sa½ pah±ya
p±n²y±d²hi pip±sassa vinodana½ viya bhikkhuno ±cariyupajjh±y±na½ ov±de
µhatv± chadv±r±d²ni pariggahetv± anukkamena vipassana½ va¹¹hentassa araha-
ttaphal±dhigamo, p±n²y±d²ni catt±ri p±n±ni viya hi catt±ro magg±, tesu aññatara½
pivitv± sur±pip±sita½ vinodetv± sukhino yena k±ma½ gamana½ viya kh²º±sa-
vassa catumaggap±na½ pivitv± taºha½ vinodetv± agatapubba½ nibb±nadisa½
gamanak±lo veditabbo. Chaµµha½.

7. Na¼akal±p²suttavaººan±

67. Sattame kinnu kho, ±vusoti kasm± pucchati? “Eva½ puµµho katha½ nu kho
by±kareyy±”ti. Therassa ajjh±sayaj±nanattha½. Apica at²te dve aggas±vak± ima½
pañha½ vinicchayi½s³ti an±gate bhikkh³ j±nissant²tipi pucchati. Id±neva kho
mayanti ida½ thero yassa n±mar³passa viññ±ºa½ paccayoti vutta½, tadeva
n±mar³pa½ viññ±ºassa paccayoti (2.0113) vuttatt± ±ha. Na¼akal±piyoti idha pana
ayakal±p±divasena upama½ an±haritv± viññ±ºan±mar³p±na½ abaladubbalabh±-
vadassanattha½ aya½ upam± ±bhat±.
Nirodho hot²ti ettake µh±ne paccayuppannapañcavok±rabhavavasena desan±
kathit±. Chatti½s±ya vatth³h²ti heµµh± vissajjitesu dv±dasasu padesu ekekasmi½
tiººa½ tiººa½ vasena chatti½s±ya k±raºehi. Ettha ca paµhamo dhammakathika-
guºo, dutiy± paµipatti, tatiya½ paµipattiphala½. Tattha paµhamanayena desan±sa-
mpatti kathit±, dutiyena sekkhabh³mi, tatiyena asekkhabh³m²ti. Sattama½.
8. Kosambisuttavaººan±

68. Aµµhame aññatrev±ti ekacco hi parassa saddahitv± ya½ esa bhaºati, ta½
bh³tanti gaºh±ti. Aparassa nis²ditv± cintentassa ya½ k±raºa½ ruccati, so “atthi
etan”ti ruciy± gaºh±ti. Eko “cirak±lato paµµh±ya eva½ anussavo atthi, bh³tametan”-
ti anussavena gaºh±ti. Aññassa vitakkayato eka½ k±raºa½ upaµµh±ti, so “atthetan”-
ti ±k±raparivitakkena gaºh±ti. Aparassa cintayato ek± diµµhi uppajjati, y±yassa ta½
k±raºa½ nijjh±yantassa khamati, so “atthetan”ti diµµhinijjh±nakkhantiy± gaºh±ti.
Thero pana pañcapi et±ni k±raº±ni paµikkhipitv± paccakkhañ±ºena paµividdha-
bh±va½ pucchanto aññatreva, ±vuso musila, saddh±y±ti-±dim±ha. Tattha aññatre-
v±ti saddh±d²ni k±raº±ni µhapetv±, vin± etehi k±raºeh²ti attho. Bhavanirodho nibb±-
nanti pañcakkhandhanirodho nibb±na½.
Tuºh² ahos²ti thero kh²º±savo, aha½ pana kh²º±savoti v± na v±ti v± avatv±
tuºh²yeva ahosi. ¾yasm± n±rado ±yasmanta½ paviµµha½ etadavoc±ti kasm±
avoca? So kira cintesi– “bhavanirodho nibb±na½ n±m±ti sekhehipi j±nitabbo
pañho esa, aya½ pana thero ima½ thera½ asekhabh³miy± k±reti, ima½ µh±na½
j±n±pess±m²”ti eta½ avoca.
Sammappaññ±ya (2.0114) sudiµµhanti saha vipassan±ya maggapaññ±ya suµµhu
diµµha½. Na camhi arahanti an±g±mimagge µhitatt± araha½ na hom²ti d²peti. Ya½
panassa id±ni “bhavanirodho nibb±nan”ti ñ±ºa½, ta½ ek³nav²satiy± paccavekkha-
ºañ±ºehi vimutta½ paccavekkhaºañ±ºa½. Udap±noti v²sati½sahatthagambh²ro
p±n²yak³po. Udakav±rakoti udaka-ussiñcanav±rako. Udakanti hi kho ñ±ºa½
ass±ti t²re µhitassa olokayato eva½ ñ±ºa½ bhaveyya. Na ca k±yena phusitv±ti
udaka½ pana n²haritv± k±yena phusitv± viharitu½ na sakkuºeyya. Udap±ne uda-
kadassana½ viya hi an±g±mino nibb±nadassana½, ghamm±bhitattapuriso viya
an±g±m², udakav±rako viya arahattamaggo, yath± ghamm±bhitattapuriso uda-
p±ne udaka½ passati. Eva½ an±g±m² paccavekkhaºañ±ºena “upari arahattapha-
lasamayo n±ma atth²”ti j±n±ti. Yath± pana so puriso udakav±rakassa natthit±ya
udaka½ n²haritv± k±yena phusitu½ na labhati, eva½ an±g±m² arahattamaggassa
natthit±ya nibb±na½ ±rammaºa½ katv±
arahattaphalasam±patti½ appetv± nis²ditu½ na labhati. Aµµhama½.

9. Upayantisuttavaººan±

69. Navame upayantoti udakava¹¹hanasamaye upari gacchanto. Mah±nadi-


yoti gaªg±yamun±dik± mah±sarit±yo. Upay±pet²ti upari y±peti, va¹¹heti p³ret²ti
attho. Avijj± upayant²ti avijj± upari gacchant² saªkh±r±na½ paccayo bhavitu½
sakkuºant². Saªkh±re upay±pet²ti saªkh±re upari y±peti va¹¹heti. Eva½ sabbapa-
desu attho veditabbo. ApayantoTi apagacchanto osaranto. Avijj± apayant²ti avijj±
apagaccham±n± osaram±n± upari saªkh±r±na½ paccayo bhavitu½ na sakkuºa-
nt²ti attho. Saªkh±re apay±pet²ti saªkh±re apagacch±peti. Esa nayo sabbapadesu.
Navama½.

10. Susimasuttavaººan±

70. Dasame garukatoTi sabbehi devamanussehi p±s±ºacchatta½ viya cittena


garukato. M±nitoti manena piy±yito. P³jitoti catupaccayap³j±ya (2.0115) p³jito.
Apacitoti n²cavuttikaraºena apacito. Satth±rañhi disv± manuss± hatthikkhandh±-
d²hi otaranti magga½ denti, a½sak³µato s±µaka½ apanenti, ±sanato vuµµhahanti
vandanti. Eva½ so tehi apacito n±ma hoti. Susimoti eva½n±mako vedaªgesu
kusalo paº¹itaparibb±jako. Ehi tvanti tesa½ kira etadahosi– “samaºo gotamo na
j±tigott±d²ni ±gamma l±bhaggappatto j±to, kaviseµµho panesa uttamakavit±ya s±va-
k±na½ gantha½ bandhitv± deti, ta½ te uggaºhitv± upaµµh±k±na½ upanisinnaka-
thampi anumodanampi sarabhaññamp²ti evam±d²ni kathenti, te tesa½ pasann±
l±bha½ upasa½haranti. Sace maya½ ya½ samaºo gotamo j±n±ti, tato thoka½
j±neyy±ma, attano samaya½ tattha pakkhipitv± mayampi upaµµh±k±na½ kathe-
yy±ma, tato etehi l±bhitar± bhaveyy±ma. Ko nu kho samaºassa gotamassa
santike pabbajitv± khippameva uggaºhitu½ sakkhissat²”ti. Te eva½ cintetv±
“susimo paµibalo”ti disv± ta½ upasaªkamitv± evam±ha½su.
Yen±yasm± ±nando tenupasaªkam²ti kasm± upasaªkami? Eva½ kirassa ahosi,
“kassa nu kho santika½ gantv± aha½ ima½ dhamma½ khippa½ laddhu½ sakkhi-
ss±m²”ti? Tato cintesi– “samaºo gotamo garu tejussado niyamamanuyutto, na
sakk± ak±le upasaªkamitu½, aññepi bah³ khattiy±dayo samaºa½ gotama½ upa-
saªkamanti, tasmimpi samaye na sakk± upasaªkamitu½. S±vakesupissa s±ri-
putto mah±pañño vipassan±lakkhaºamhi etadagge µhapito, mah±moggall±no
sam±dhilakkhaºasmi½ etadagge µhapito, mah±kassapo dhutaªgadharesu anu-
ruddho dibbacakkhukesu, puººo mant±ºiputto dhammakathikesu, up±litthero vina-
yadharesu etadagge µhapito, aya½ pana ±nando bahussuto tipiµakadharo, satth±-
pissa tattha tattha kathita½ dhamma½ ±haritv± katheti, pañcasu µh±nesu eta-
dagge µhapito, aµµhanna½ var±na½ l±bh², cat³hi acchariyabbhutadhammehi sama-
nn±gato, tassa sam²pa½ gato khippa½ dhamma½ laddhu½ sakkhiss±m²”ti.
Tasm± yen±yasm± ±nando tenupasaªkami.
Yena (2.0116) bhagav± tenupasaªkam²ti kasm± saya½ apabb±jetv± upasa-
ªkami? Eva½ kirassa ahosi– “aya½ titthiyasamaye p±µiyekko ‘aha½ satth±’ti paµij±-
nanto carati, pabbajitv± s±sanassa al±bh±yapi parisakkeyya. Na kho panass±ha½
ajjh±saya½ ±j±n±mi, satth± j±nissat²”ti. Tasm± ta½ ±d±ya yena bhagav± tenupasa-
ªkami. Tenah±nanda, susima½ pabb±jeth±ti satth± kira cintesi– “aya½ paribb±-
jako titthiyasamaye ‘aha½ p±µiyekko satth±’ti paµij±nam±no carati, ‘idha maggabra-
hmacariya½ caritu½ icch±m²’ti kira vadati. Ki½ nu kho mayi pasanno, ud±hu
mayha½ s±vakesu, ud±hu mayha½ v± mama s±vak±na½ v± dhammakath±ya
pasanno”ti? Athassa ekaµµh±nepi pas±d±bh±va½ ñatv±, “aya½ mama s±sane
dhamma½ theness±m²ti pabbajati. Itissa ±gamana½ aparisuddha½; nipphatti nu
kho k²dis±”ti? Olokento “kiñc±pi ‘dhamma½ theness±m²’ti pabbajati, katip±heneva
pana ghaµetv± arahatta½ gaºhissat²”ti ñatv± “tenah±nanda, susima½ pabb±jeth±”-
ti ±ha.
Aññ± by±kat± hot²ti te kira bhikkh³ satthu santike kammaµµh±na½ gahetv±
tem±sa½ vassa½ vasant± tasmi½yeva antotem±se ghaµent± v±yamant± ara-
hatta½ paµilabhi½su. Te “paµiladdhaguºa½ satthu ±rocess±m±”ti pav±ritapav±-
raº± sen±sana½ sa½s±metv± satthu santika½ ±gantv± attano paµiladdhaguºa½
±rocesu½. Ta½ sandh±yeta½ vutta½. Aññ±ti arahattassa n±ma½. By±kat±ti ±ro-
cit±. Assos²ti so kira ohitasoto hutv± tesa½ tesa½ bhikkh³na½ µhitaµµh±na½
gacchati ta½ ta½ katha½ suºituk±mo. Yena te bhikkh³ tenupasaªkam²ti kasm±
upasaªkami? Ta½ kirassa pavatti½ sutv± etadahosi– “aññ± n±ma imasmi½
s±sane paramappam±ºa½ s±rabh³t± ±cariyamuµµhi maññe bhavissati, pucchitv±
na½ j±niss±m²”ti. Tasm± upasaªkami.
Anekavihitanti anekavidha½. Iddhividhanti iddhikoµµh±sa½. ¾vibh±va½ tirobh±-
vanti ±vibh±va½ gahetv± tirobh±va½, tirobh±va½ gahetv± ±vibh±va½ k±tu½
sakkoth±ti pucchati. Tirokuµµanti parakuµµa½. Itarapadadvayepi (2.0117) eseva
nayo. Ummujjanimujjanti ummujjanañca nimujjanañca. Pallaªken±ti pallaªkaba-
ndhanena. Kamath±ti nis²ditu½ v± gantu½ v± sakkoth±ti pucchati? Pakkh² saku-
ºoti pakkhayutto sakuºo. Ayamettha saªkhepo, vitth±rato pana imassa iddhivi-
dhassa, ito paresa½ dibbasot±d²nañca vaººan±nayo visuddhimagge vuttanayena
veditabboti.
Sant± vimokkh±ti aªgasantat±ya ceva ±rammaºasantat±ya ca sant± ±ruppavi-
mokkh±. K±yena phusitv±ti n±mak±yena phusitv± paµilabhitv±. Paññ±vimutt± kho
maya½, ±vusoti, ±vuso, maya½ nijjh±nak± sukkhavipassak± paññ±matteneva
vimutt±ti dasseti. ¾j±neyy±si v± tva½, ±vuso susima, na v± tva½ ±j±neyy±s²ti
kasm± evam±ha½su? Eva½ kira nesa½ ahosi– “maya½ imassa ajjh±saya½
gahetv± kathetu½ na sakkhiss±ma, dasabala½ pana pucchitv± nikkaªkho bhavi-
ssat²”ti. Dhammaµµhitiñ±ºanti vipassan±ñ±ºa½, ta½ paµhamatara½ uppajjati.
Nibb±ne ñ±ºanti vipassan±ya ciººante pavattamaggañ±ºa½, ta½ pacch± uppa-
jjati. Tasm± bhagav± evam±ha.
¾j±neyy±si v±ti-±di kasm± vutta½? Vin±pi sam±dhi½ eva½ ñ±ºuppattidassa-
nattha½. Idañhi vutta½ hoti– susima, maggo v± phala½ v± na sam±dhinissando,
na sam±dhi-±nisa½so, na sam±dhissa nipphatti, vipassan±ya paneso nissando,
vipassan±ya ±nisa½so, vipassan±ya nipphatti, tasm± j±neyy±si v± tva½, na v±
tva½ j±neyy±si, atha kho dhammaµµhitiñ±ºa½ pubbe, pacch± nibb±ne ñ±ºanti.
Id±nissa paµivedhabhabbata½ ñatv± teparivaµµa½ dhammadesana½ desento ta½
ki½ maññasi, susima? R³pa½ nicca½ v± anicca½ v±ti-±dim±ha? Te parivaµµade-
san±vas±ne pana thero arahatta½ patto. Id±nissa anuyoga½ ±ropento j±tipaccay±
jar±maraºanti, susima, passas²ti-±dim±ha. Api pana tva½, susim±ti ida½ kasm±
±rabhi? Nijjh±nak±na½ sukkhavipassakabhikkh³na½ p±kaµakaraºattha½. Aya-
ñhettha adhipp±yo– na kevala½ tvameva nijjh±nako sukkhavipassako, etepi
bhikkh³ evar³p±yev±ti. Sesa½ sabbattha p±kaµamev±ti. Dasama½.

Mah±vaggo sattamo.

8. Samaºabr±hmaºavaggo

1. Jar±maraºasutt±divaººan±

71-72. Samaºabr±hmaºavagge (2.0118) jar±maraº±d²su ekekapadavasena


ekeka½ katv± ek±dasa sutt±ni vutt±ni, t±ni utt±natth±nev±ti.

Samaºabr±hmaºavaggo aµµhamo.

9. Antarapeyy±la½

1. Satthusutt±divaººan±

73. Ito para½ “satth± pariyesitabbo”ti-±dinayappavatt± dv±dasa antarapeyy±la-


vagg± n±ma honti. Te sabbepi tath± tath± bujjhanak±na½ veneyyapuggal±na½
ajjh±sayavasena vutt±. Tattha satth±ti buddho v± hotu s±vako v±, ya½ niss±ya
maggañ±ºa½ labhati, aya½ satth± n±ma, so pariyesitabbo. Sikkh± karaº²y±ti tivi-
dh±pi sikkh± k±tabb±. Yog±d²su yogoti payogo. Chandoti kattukamyat±kusala-
cchando. Usso¼h²ti sabbasaha½ adhimattav²riya½. Appaµiv±n²ti anivattan±. ¾ta-
ppanti kilesat±panav²riyameva. S±taccanti satatakiriya½. Sat²ti jar±maraº±diva-
sena catusaccaparigg±hik± sati. Sampajaññanti t±disameva ñ±ºa½. Appam±doti
saccabh±van±ya appam±do. Sesa½ sabbattha utt±namev±ti.

Antarapeyy±lo navamo.
Nid±nasa½yuttavaººan± niµµhit±.

2. Abhisamayasa½yutta½

1. Nakhasikh±suttavaººan±

74. Abhisamayasa½yuttassa (2.0119) paµhame nakhasikh±yanti ma½saµµh±-


nena vimutte nakhagge. Nakhasikh± ca n±ma lokiy±na½ mahat²pi hoti, satthu
pana rattuppalapattakoµi viya sukhum±. Katha½ panettha pa½su patiµµhitoti? Adhi-
µµh±nabalena. Bhagavat± hi attha½ ñ±petuk±mena adhiµµh±nabalena tattha pati-
µµh±pito. Satima½ kalanti mah±pathaviy± pa½su½ satakoµµh±se katv± tato ekako-
µµh±sa½. Paratopi eseva nayo. Abhisamet±vinoti paññ±ya ariyasacc±ni abhisa-
metv± µhitassa. Purima½ dukkhakkhandha½ parikkh²ºa½ pariy±diººa½ upanidh±-
y±ti etadeva bahutara½ dukkha½, yadida½ parikkh²ºanti eva½ paµhama½ vutta½
dukkhakkhandha½ upanidh±ya, ñ±ºena ta½ tassa santike µhapetv± upaparikkhi-
yam±neti attho. Katama½ panettha purimadukkha½ n±ma? Ya½ parikkh²ºa½.
Katama½ pana parikkh²ºa½? Ya½ paµhamamaggassa abh±vitatt± uppajjeyya.
Katama½ pana upanidh±ya? Ya½ sattasu attabh±vesu ap±ye aµµhamañca paµi-
sandhi½ ±di½ katv± yattha katthaci uppajjeyya, sabba½ ta½ parikkh²ºanti vedi-
tabba½. Sattakkhattunti satta v±re, sattasu attabh±ves³ti attho. Paramat±ti ida-
massa para½ pam±ºanti dasseti. Mahatthiyoti mahato atthassa nipph±dako.
Paµhama½.

2. Pokkharaº²suttavaººan±

75. Dutiye pokkharaº²ti v±p². Ubbedhen±ti gambh²rat±ya. Samatittik±ti mukhava-


µµisam±. K±kapeyy±ti sakk± hoti t²re µhitena k±kena pakatiy±pi mukhatuº¹ika½ ot±-
retv± p±tu½. Dutiya½.

3. Sa½bhejja-udakasutt±divaººan±

76-77. Tatiye yatthim±ti yasmi½ sambhijjaµµh±ne im±. Sa½sandant²Ti sam±-


gantv± sandanti. Sament²ti sam±gacchanti. Dve v± ti v±ti dve v± t²ºi v±. Udakaphu-
sit±n²ti udakabind³ni. Sa½bhejja-udakanti aññ±hi nad²hi saddhi½ sambhinna-
µµh±ne udaka½. Catuttha½ utt±natthameva. Tatiyacatutth±ni.

5. Pathav²sutt±divaººan±

78-84. Pañcame (2.0120) mah±pathaviy±ti


cakkav±¼abbhantar±ya mah±pathaviy± uddharitv±. Kolaµµhimattiyoti padaraµµhipa-
m±º±. Gu¼ik±ti mattikagu¼ik±. Upanikkhipeyy±ti ekasmi½ µh±ne µhapeyya. Chaµµh±-
d²su vuttanayeneva attho veditabbo. Pariyos±ne pana aññatitthiyasamaºabr±hma-
ºaparibb±jak±na½ adhigamoti b±hirak±na½ sabbopi guº±dhigamo paµhamama-
ggena adhigataguº±na½ satabh±gampi sahassabh±gampi satasahassabh±-
gampi na upagacchat²ti. Pañcam±d²ni.

Abhisamayasa½yuttavaººan± niµµhit±.

3. Dh±tusa½yutta½

1. N±nattavaggo

1.Dh±tun±nattasuttavaººan±

85. Dh±tusa½yuttassa (2.0121) paµhame nissattaµµhasuññataµµhasaªkh±tena


sabh±vaµµhena dh±t³ti laddhan±m±na½ dhamm±na½ n±n±sabh±vo dh±tun±natta½.
Cakkhudh±t³ti-±d²su cakkhupas±do cakkhudh±tu, r³p±rammaºa½ r³padh±tu,
cakkhupas±davatthuka½ citta½ cakkhuviññ±ºadh±tu. Sotapas±do sotadh±tu,
sadd±rammaºa½ saddadh±tu, sotapas±davatthuka½ citta½ sotaviññ±ºadh±tu.
Gh±napas±do gh±nadh±tu, gandh±rammaºa½ gandhadh±tu, gh±napas±dava-
tthuka½ citta½ gh±naviññ±ºadh±tu. Jivh±pas±do jivh±dh±tu, ras±rammaºa½
rasadh±tu, jivh±pas±davatthuka½ citta½ jivh±viññ±ºadh±tu. K±yapas±do k±ya-
dh±tu, phoµµhabb±rammaºa½ phoµµhabbadh±tu, k±yapas±davatthuka½ citta½
k±yaviññ±ºadh±tu. Tisso manodh±tuyo manodh±tu, vedan±dayo tayo khandh±
sukhumar³p±ni nibb±nañca dhammadh±tu, sabbampi manoviññ±ºa½ manoviññ±-
ºadh±t³ti. Ettha ca so¼asa dh±tuyo k±m±vacar±, avas±ne dve catubh³mik±ti.
Paµhama½.

2. Phassan±nattasuttavaººan±

86. Dutiye uppajjati phassan±nattanti n±n±sabh±vo phasso uppajjati. Tattha


cakkhusamphass±dayo cakkhuviññ±º±disampayutt±, manosamphasso mano-
dv±re paµhamajavanasampayutto, tasm±. Manodh±tu½ paµicc±ti manodv±r±va-
jjana½ kiriy±manoviññ±ºadh±tu½ paµicca paµhamajavanasamphasso uppajjat²ti
ayamettha attho. Dutiya½.

3. Nophassan±nattasuttavaººan±
87. Tatiye no manosamphassa½ paµicca uppajjati manodh±t³ti manodv±re
paµhamajavanasampayutta½ phassa½ paµicca ±vajjanakiriy±manoviññ±ºadh±tu
no uppajjat²ti evamattho daµµhabbo. Tatiya½.

4. Vedan±n±nattasuttavaººan±

88. Catutthe (2.0122) cakkhusamphassaj± vedan±ti sampaµicchanamanodh±-


tuto paµµh±ya sabb±pi tasmi½ dv±re vedan± vatteyyu½, nibbattiph±sukattha½
pana anantara½ sampaµicchanavedanameva gahetu½ vaµµat²ti vutta½. Manosa-
mphassa½ paµicc±ti manodv±re ±vajjanasamphassa½ paµicca paµhamajavanave-
dan±, paµhamajavanasamphassa½ paµicca dutiyajavanavedan±ti ayamadhipp±yo.
Catuttha½.

5. Dutiyavedan±n±nattasuttavaººan±

89. Pañcame tatiyacatutthesu vuttanay±va ekato katv± desit±ti. Iti dutiy±d²su


cat³su suttesu manodh±tu½ manodh±t³ti agahetv± manodv±r±vajjana½ mano-
dh±t³ti gahita½. Sabb±ni cet±ni tath± tath± kathite bujjhanak±na½ ajjh±sayena
desit±ni. Ito paresupi eseva nayo. Pañcama½.

6. B±hiradh±tun±nattasuttavaººan±

90. Chaµµhe pana pañca dh±tuyo k±m±vacar±, dhammadh±tu catubh³mik±ti.


Chaµµha½.

7. Saññ±n±nattasuttavaººan±

91. Sattame r³padh±t³ti ±p±the patita½ attano v± parassa v± s±µakaveµhan±di-


vatthuka½ r³p±rammaºa½. R³pasaññ±ti cakkhuviññ±ºasampayutt± saññ±. R³pa-
saªkappoti sampaµicchan±d²hi t²hi cittehi sampayutto saªkappo. R³pacchandoti
r³pe chandikataµµhena chando. R³papari¼±hoti r³pe anu¹ahanaµµhena pari¼±ho.
R³papariyesan±ti pari¼±he uppanne sandiµµhasambhatte gahetv± tassa r³passa
paµil±bhatth±ya pariyesan±. Ettha ca saññ±saªkappachand± ekajavanav±repi
n±n±javanav±repi labbhanti, pari¼±hapariyesan± pana n±n±javanav±reyeva
labbhant²ti. Eva½ kho, bhikkhave, dh±tun±nattanti ettha ca eva½ r³p±din±n±sa-
bh±va½ dh±tu½ paµicca r³pasaññ±din±n±sabh±vasaññ± uppajjat²ti imin± nayena
attho veditabbo. Sattama½.

8. Nopariyesan±n±nattasuttavaººan±

92. Aµµhame (2.0123) no dhammapariyesana½ paµicca uppajjati dhammapari¼±-


hoti eva½ ±gata½ paµisedhamattameva n±na½. Aµµhama½.
9. B±hiraphassan±nattasutt±divaººan±

93-94. Navame uppajjati r³pasaññ±ti vuttappak±re ±rammaºe uppajjati saññ±.


R³pasaªkappoti tasmi½yeva ±rammaºe t²hi cittehi sampayuttasaªkappo. R³pasa-
mphassoti tadev±rammaºa½ phusam±no phasso. Vedan±ti tadeva ±rammaºa½
anubhavam±n± vedan±. Chand±dayo vuttanay±va. R³pal±bhoti pariyesitv±
laddha½ saha taºh±ya ±rammaºa½ “r³pal±bho”ti vutta½. Aya½ t±va sabbasaªg±-
hikanayo ekasmi½ yev±rammaºe sabbadhamm±na½ uppattivasena vutto. Aparo
±gantuk±rammaºamissako hoti– r³pasaññ± r³pasaªkappo phasso vedan±ti ime
t±va catt±ro dhamm± dhuvaparibhoge nibaddh±rammaºe honti. Nibaddh±ramma-
ºañhi iµµha½ kanta½ man±pa½ piya½ ya½kiñci viya upaµµh±ti, ±gantuk±ra-
mmaºa½ pana ya½kiñci sam±nampi khobhetv± tiµµhati.
Tatrida½ vatthu– eko kira amaccaputto g±miyehi pariv±rito g±mamajjhe µhatv±
kamma½ karoti. Tasmiñcassa samaye up±sik± nadi½ gantv± nhatv± alaªkatapa-
µiyatt± dh±tigaºaparivut± geha½ gacchati. So d³rato disv± “±gantukam±tug±mo
bhavissat²”ti sañña½ upp±detv± “gaccha, bhaºe j±n±hi, k± es±”ti purisa½ pesesi.
So gantv± ta½ disv± pacc±gato, “k± es±”ti puµµho yath±sabh±va½ ±rocesi. Eva½
±gantuk±rammaºa½ khobheti. Tasmi½ uppanno chando r³pachando n±ma,
tadeva ±rammaºa½ katv± uppanno pari¼±ho r³papari¼±ho n±ma, sah±ye gaºhitv±
tassa pariyesana½ r³papariyesan± n±ma, pariyesitv± laddha½ saha taºh±ya ±ra-
mmaºa½ r³pal±bho n±ma.
Uruvalliyav±s² c³¼atissatthero pan±ha– “kiñc±pi bhagavat± phassavedan±
p±¼iy± majjhe gahit±, p±¼i½ pana parivaµµetv± vuttappak±re ±rammaºe uppann±
saññ± r³pasaññ±, tasmi½yeva saªkappo r³pasaªkappo tasmi½ (2.0124) chando
r³pacchando, tasmi½ pari¼±ho r³papari¼±ho, tasmi½ pariyesan± r³papariyesan±,
pariyesitv± laddha½ saha taºh±ya ±rammaºa½ r³pal±bho. Eva½ laddh±ra-
mmaºe pana phusana½ phasso, anubhavana½ vedan±. R³pasamphasso r³pasa-
mphassaj± vedan±ti ida½ dvaya½ labbhat²”ti. Aparampi avibh³tav±ra½ n±ma
gaºhanti. ¾rammaºañhi s±ºip±k±rehi v± parikkhitta½ tiºapaºº±d²hi v± paµi-
cchanna½ hoti, ta½ “upa¹¹ha½ diµµha½ me ±rammaºa½, suµµhu na½ passiss±m²”-
ti olokayato tasmi½ ±rammaºe uppann± saññ± r³pasaññ± n±ma. Tasmi½yeva
uppann± saªkapp±dayo r³pasaªkapp±dayo n±m±ti veditabb±. Etth±pi ca saññ±-
saªkappaphassavedan±chand± ekajavanav±repi n±n±javanav±repi labbhanti,
pari¼±hapariyesan±l±bh± n±n±javanav±reyev±ti. Dasama½ utt±namev±ti. Nava-
madasam±ni.

N±nattavaggo paµhamo.

2. Dutiyavaggo
1. Sattadh±tusuttavaººan±

95. Dutiyavaggassa paµhame ±bh±dh±t³ti ±lokadh±tu. ¾lokassapi ±lokakasiºe


parikamma½ katv± uppannajjh±nass±p²ti sah±rammaºassa jh±nassa eta½
n±ma½. Subhadh±t³ti subhakasiºe uppannajjh±navasena sah±rammaºajjh±na-
meva. ¾k±s±nañc±yatanameva ±k±s±nañc±yatanadh±tu. Saññ±vedayitaniro-
dhova saññ±vedayitanirodhadh±tu. Iti bhagav± anusandhikusalassa bhikkhuno
tattha nis²ditv± pañha½ pucchituk±massa ok±sa½ dento desana½ niµµh±pesi.
Andhak±ra½ paµicc±ti andhak±ro hi ±lokena paricchinno, ±lokopi andhak±rena.
Andhak±rena hi so p±kaµo hoti. Tasm± “andhak±ra½ paµicca paññ±yat²”ti ±ha.
Asubha½ paµicc±ti etth±pi eseva nayo. Asubhañhi subhena, subhañca asubhena
paricchinna½, asubhe sati subha½ paññ±yati, tasm± evam±ha. R³pa½ paµicc±ti
r³p±vacarasam±patti½ paµicca. R³p±vacarasam±pattiy± hi sati ±k±s±nañc±yata-
nasam±patti n±ma (2.0125) hoti r³pasamatikkamo v±, tasm± evam±ha. Viññ±ºa-
ñc±yatanadh±tu±d²supi eseva nayo. Nirodha½ paµicc±ti catunna½ khandh±na½
paµisaªkh±-appavatti½ paµicca. Khandhanirodhañhi paµicca nirodhasam±patti
n±ma paññ±yati, na khandhapavatti½, tasm± evam±ha. Ettha ca catunna½
khandh±na½ nirodhova nirodhasam±patt²ti veditabbo.
Katha½ sam±patti pattabb±ti katha½ sam±pattiyo k²dis± sam±pattiyo n±ma
hutv± pattabb±ti? Saññ±sam±patti pattabb±ti saññ±ya atthibh±vena saññ±sam±-
pattiyo saññ±sam±pattiyo n±ma hutv± pattabb±. Saªkh±r±vasesasam±patti patta-
bb±ti sukhumasaªkh±r±na½ avasiµµhat±ya saªkh±r±vasesasam±patti n±ma hutv±
pattabb±. Nirodhasam±patti pattabb±ti nirodhova nirodhasam±patti nirodhasam±-
patti n±ma hutv± pattabb±ti attho. Paµhama½.

2. Sanid±nasuttavaººan±

96. Dutiye sanid±nanti bh±vanapu½sakameta½, sanid±no sapaccayo hutv±


uppajjat²ti attho. K±madh±tu½, bhikkhave, paµicc±ti ettha k±mavitakkopi k±ma-
dh±tu k±m±vacaradhamm±pi, visesato sabb±kusalampi. Yath±ha–
“Tattha katam± k±madh±tu? K±mapaµisa½yutto takko vitakko saªkappo
appan± byappan± cetaso abhiniropan± micch±saªkappo, aya½ vuccati k±ma-
dh±tu. Heµµhato av²ciniraya½ pariyanta½ karitv± uparito paranimmitavasavatt²
deve antokaritv± ya½ etasmi½ antare etth±vacar± ettha pariy±pann± khandha-
dh±tu-±yatan± r³p± vedan± saññ± saªkh±r± viññ±ºa½, aya½ vuccati k±ma-
dh±tu. Sabbepi akusal± dhamm± k±madh±t³”ti (vibha. 182).
Ettha sabbasaªg±hik± asambhinn±ti dve kath± honti. Katha½? K±madh±tugga-
haºena hi by±p±dadh±tuvihi½s±dh±tuyo gahit± hont²ti aya½ sabbasaªg±hik±.
T±sa½ pana dvinna½ dh±t³na½ visu½ ±gatatt± sesadhamm± k±madh±t³ti aya½
asambhinnakath±. Ayamidha gahetabb± ima½ k±madh±tu½ ±rammaºavasena v±
sampayogavasena v± paµicca k±masaññ± n±ma uppajjati. K±masañña½ (2.0126)
paµicc±ti k±masañña½ pana sampayogavasena v± upanissayavasena v± paµicca
k±masaªkappo n±ma uppajjati. Imin± nayena sabbapadesu attho veditabbo. T²hi
µh±neh²ti t²hi k±raºehi. Micch± paµipajjat²ti ay±th±vapaµipada½ aniyy±nikapaµi-
pada½ paµipajjati.
By±p±dadh±tu½, bhikkhaveti ettha by±p±davitakkopi by±p±dadh±tu by±p±dopi.
Yath±ha–
“Tattha katam± by±p±dadh±tu? By±p±dapaµisa½yutto takko vitakko …pe…
aya½ vuccati by±p±dadh±tu. Dasasu ±gh±tavatth³su cittassa ±gh±to paµivi-
rodho kopo pakopo …pe… anattamanat± cittassa, aya½ vuccati by±p±dadh±t³”-
ti (vibha. 182).
Ima½ by±p±dadh±tu½ sahaj±tapaccay±divasena paµicca by±p±dasaññ± n±ma
uppajjati. Sesa½ purimanayeneva veditabba½.
Vihi½s±dh±tu½, bhikkhaveti ettha vihi½s±vitakkopi vihi½s±dh±tu vihi½s±pi.
Yath±ha–
“Tattha katam± vihi½s±dh±tu? Vihi½s±paµisa½yutto takko vitakko …pe…
aya½ vuccati vihi½s±dh±tu. Idhekacco p±ºin± v± le¹¹un± v± daº¹ena v±
satthena v± rajjuy± v± aññataraññatarena v± satte viheµheti. Y± evar³p±
heµhan± viheµhan± hi½san± vihi½san± rosan± par³pagh±to, aya½ vuccati vihi½-
s±dh±t³”ti (vibha. 182).
Ima½ vihi½s±dh±tu½ sahaj±tapaccay±divasena paµicca vihi½s±saññ± n±ma
uppajjati. Sesamidh±pi purimanayeneva veditabba½.
Tiºad±yeti tiºagahane araññe. Anayabyasananti avu¹¹hi½ vin±sa½. Evameva
khoti ettha sukkhatiºad±yo viya ±rammaºa½ daµµhabba½, tiºukk± viya akusala-
saññ±, tiºakaµµhanissit± p±º± viya ime satt±. Yath± sukkhatiºad±ye µhapita½
tiºukka½ khippa½ v±yamitv± anibb±pentassa te p±º± anayabyasana½ p±pu-
ºanti. Evameva ye samaº± v± br±hmaº± v± (2.0127) uppanna½ akusalasañña½
vikkhambhanatadaªgasamucchedappah±nehi nappajahanti, te dukkha½ viha-
ranti.
Visamagatanti r±gavisam±d²ni anugata½ akusalasañña½. Na khippameva paja-
hat²ti vikkhambhan±divasena s²gha½ nappajahati. Na vinodet²ti na n²harati. Na
byant²karot²ti bhaªgamattampi anavasesento na vigatanta½ karoti. Na anabh±va½
gamet²ti na anu-abh±va½ gameti. Eva½ sabbapadesu na– k±ro ±haritabbo. P±µika-
ªkh±ti p±µikaªkhitabb± icchitabb±.
Nekkhammadh±tu½, bhikkhaveTi ettha nekkhammavitakkopi nekkhammadh±tu
sabbepi kusal± dhamm±. Yath±ha–
“Tattha katam± nekkhammadh±tu? Nekkhammapaµisa½yutto takko vitakko
…pe… samm±saªkappo, aya½ vuccati nekkhammadh±t³”ti (vibha. 182).
Idh±pi duvidh± kath±. Nekkhammadh±tuggahaºena hi itar±pi dve dh±tuyo
gahaºa½ gacchanti kusaladhammapariy±pannatt±, aya½ sabbasaªg±hik±. T±
pana dh±tuyo visu½ d²petabb±ti t± µhapetv± ses± sabbakusal± nekkhammadh±-
t³ti aya½ asambhinn±. Ima½ nekkhammadh±tu½ sahaj±t±dipaccayavasena
paµicca nekkhammasaññ± n±ma uppajjati. Saññ±d²ni paµicca vitakk±dayo yath±nu-
r³pa½.
Aby±p±dadh±tu½, bhikkhaveTi ettha aby±p±davitakkopi aby±p±dadh±tu aby±-
p±dopi. Yath±ha–
“Tattha katam± aby±p±dadh±tu? Aby±p±dapaµisa½yutto takko …pe… aya½
vuccati aby±p±dadh±tu. Y± sattesu metti mett±yan± mett±yitatta½ mett±cetovi-
mutti, aya½ vuccati aby±p±dadh±t³”ti (vibha. 182).
Ima½ aby±p±dadh±tu½ paµicca vuttanayeneva aby±p±dasaññ± n±ma uppajjati.
Avihi½s±dh±tu½, bhikkhaveTi etth±pi avihi½s±vitakkopi avihi½s±dh±tu karu-
º±pi. Yath±ha–
“Tattha (2.0128) katam± avihi½s±dh±tu? Avihi½s±paµisa½yutto takko …pe…
aya½ vuccati avihi½s±dh±tu. Y± sattesu karuº± karuº±yan± karuº±yitatta½
karuº±cetovimutti, aya½ vuccati avihi½s±dh±t³”ti (vibha. 182).
Ima½ avihi½s±dh±tu½ paµicca vuttanayeneva avihi½s±saññ± n±ma uppajjati.
Sesa½ sabbattha vutt±nus±reneva veditabba½. Dutiya½.

3. Giñjak±vasathasuttavaººan±

97. Tatiye dh±tu½, bhikkhaveti ito paµµh±ya ajjh±saya½ dh±t³ti d²peti. Uppajjati
saññ±ti ajjh±saya½ paµicca saññ± uppajjati, diµµhi uppajjati, vitakko uppajjat²ti.
Idh±pi “kacc±no pañha½ pucchissat²”ti tassa ok±sad±nattha½ ett±vat±va
desana½ niµµh±pesi. Asamm±sambuddhes³ti chasu satth±resu. Samm±sambu-
ddh±Ti mayamasma samm±sambuddh±ti. Ki½ paµicca paññ±yat²ti kismi½ sati
hot²ti? Satth±r±na½ uppanna½ diµµhi½ pucchati. Asamm±sambuddhesu tesu
samm±sambuddh± eteti eva½ uppanna½ titthiyas±vak±nampi diµµhi½ pucchati-
yeva.
Id±ni yasm± tesa½ avijj±dh±tu½ paµicca s± diµµhi hoti, avijj±dh±tu ca n±ma
mahat² dh±tu, tasm± mahati½ dh±tu½ paµicca tass± uppatti½ d²pento mahat² kho
es±ti-±dim±ha. H²na½, kacc±na, dh±tu½ paµicc±ti h²na½ ajjh±saya½ paµicca. Paºi-
dh²ti cittaµµhapana½. S± panes± itthibh±va½ v± makkaµ±ditiracch±nabh±va½ v±
patthentassa uppajjati. H²no puggaloti yassete h²n± dhamm± uppajjanti, sabbo so
puggalopi h²no n±ma. H²n± v±c±ti y± tassa v±c±, s±pi h²n±. H²na½ ±cikkhat²Ti so
±cikkhantopi h²nameva ±cikkhati, desentopi h²nameva deset²ti sabbapad±ni yojeta-
bb±ni. Upapatt²ti dve upapattiyo paµil±bho ca nibbatti ca. Nibbatti h²nakul±diva-
sena veditabb±, paµil±bho cittupp±dakkhaºe h²nattikavasena. Katha½? Tassa hi
pañcasu n²cakulesu uppajjanato h²n± nibbatti, vessasuddakulesu uppajjanato
majjhim±, khattiyabr±hmaºakulesu uppajjanato paº²t±. Dv±das±kusalacittupp±-
d±na½ pana paµil±bhato (2.0129) h²no paµil±bho, tebh³makadhamm±na½ paµil±-
bhato majjhimo, navalokuttaradhamm±na½ paµil±bhato paº²to. Imasmi½ pana
µh±ne nibbattiyeva adhippet±ti. Tatiya½.

4. H²n±dhimuttikasuttavaººan±

98. Catutthe sa½sandant²ti ekato honti. Sament²ti sam±gacchanti, nirantar±


honti. H²n±dhimuttik±ti h²najjh±say±. Kaly±º±dhimuttik±ti kaly±ºajjh±say±.
Catuttha½.

5. Caªkamasuttavaººan±
99. Pañcame passatha noti passatha nu. Sabbe kho eteti s±riputtatthero bhaga-
vat± “etadagga½, bhikkhave, mama s±vak±na½ bhikkh³na½ mah±paññ±na½
yadida½ s±riputto”ti (a. ni. 1.189) mah±paññesu etadagge µhapito. Iti na½
“khandhantara½ dh±tvantara½ ±yatanantara½ satipaµµh±nabodhipakkhiyadha-
mmantara½ tilakkhaº±hata½ gambh²ra½ pañha½ pucchiss±m±”ti mah±paññ±va
pariv±renti. Sopi tesa½ pathavi½ pattharento viya sinerup±dato v±lika½ uddha-
ranto viya cakkav±¼apabbata½ bhindanto viya sineru½ ukkhipanto viya ±k±sa½
vitth±rento viya candimas³riye uµµh±pento viya ca pucchitapucchita½ katheti.
Tena vutta½ “sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkh³ mah±paññ±”ti.
Mah±moggall±nopi bhagavat± “etadagga½, bhikkhave, mama s±vak±na½
bhikkh³na½ iddhimant±na½ yadida½ mah±moggall±no”ti iddhimantesu etadagge
µhapito. Iti na½ “parikamma½ ±nisa½sa½ adhiµµh±na½ vikubbana½ pucchiss±m±”-
ti iddhimantova pariv±renti. Sopi tesa½ vuttanayeneva pucchitapucchita½ katheti.
Tena vutta½ “sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkh³ mahiddhik±”ti.
Mah±kassapopi bhagavat± “etadagga½, bhikkhave, mama s±vak±na½
bhikkh³na½ dhutav±d±na½ yadida½ mah±kassapo”ti dhutav±desu etadagge
µhapito. Iti na½ “dhutaªgaparih±ra½ ±nisa½sa½ samodh±na½ adhiµµh±na½
bheda½ pucchiss±m±”ti dhutav±d±va pariv±renti. Sopi tesa½ tatheva pucchitapu-
cchita½ by±karoti. Tena vutta½ “sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkh³ dhutav±d±”ti.
Anuruddhattheropi (2.0130) bhagavat± “etadagga½, bhikkhave, mama s±va-
k±na½ bhikkh³na½ dibbacakkhuk±na½ yadida½ anuruddho”ti (a. ni. 1.192) dibba-
cakkhukesu etadagge µhapito. Iti na½ “dibbacakkhussa parikamma½ ±nisa½sa½
upakkilesa½ pucchiss±m±”ti dibbacakkhuk±va pariv±renti. Sopi tesa½ tatheva
pucchitapucchita½ katheti. Tena vutta½ “sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkh³ dibba-
cakkhuk±”ti.
Puººattheropi bhagavat± “etadagga½, bhikkhave, mama s±vak±na½
bhikkh³na½ dhammakathik±na½ yadida½ puººo mant±ºiputto”ti (a. ni. 1.196)
dhammakathikesu etadagge µhapito. Iti na½ “dhammakath±ya saªkhepavitth±ra-
gambh²rutt±navicitrakath±d²su ta½ ta½ ±k±ra½ pucchiss±m±”ti dhammakathik±va
pariv±renti. Sopi tesa½ “±vuso, dhammakathikena n±ma ±dito parisa½ vaººetu½
vaµµati, majjhe suññata½ pak±setu½, ante catusaccavasena k³µa½ gaºhitun”ti
eva½ ta½ ta½ dhammakath±naya½ ±cikkhati. Tena vutta½ “sabbe kho ete,
bhikkhave, bhikkh³ dhammakathik±”ti.
Up±littheropi bhagavat± “etadagga½, bhikkhave, mama s±vak±na½
bhikkh³na½ vinayadhar±na½ yadida½ up±l²”ti (a. ni. 1.228) vinayadharesu eta-
dagge µhapito. Iti na½ “garukalahuka½ satekiccha-atekiccha½ ±patt±n±patti½
pucchiss±m±”ti vinayadhar±va pariv±renti. Sopi tesa½ pucchitapucchita½ tatheva
katheti. Tena vutta½ “sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkh³ vinayadhar±”ti.
¾nandattheropi bhagavat± “etadagga½, bhikkhave, mama s±vak±na½
bhikkh³na½ bahussut±na½ yadida½ ±nando”ti (a. ni. 1.223) bahussutesu eta-
dagge µhapito. Iti na½ “dasavidha½ byañjanabuddhi½ aµµhuppatti½ anusandhi½
pubb±para½ pucchiss±m±”ti bahussut±va pariv±renti. Sopi tesa½ “ida½ eva½
vattabba½, ida½ eva½ gahetabban”ti sabba½ katheti. Tena vutta½ “sabbe kho
ete, bhikkhave, bhikkh³ bahussut±”ti.
Devadatto pana p±piccho icch±pakato, tena na½ “kulasaªgaºhanaparih±ra½
n±nappak±raka½ kohaññata½ pucchiss±m±”ti p±picch±va pariv±renti. Sopi tesa½
ta½ ta½ niy±ma½ ±cikkhati. Tena vutta½ “sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkh³
p±picch±”ti.
Kasm± (2.0131) panete avid³re caªkami½s³ti. “Devadatto satthari paduµµha-
citto anatthampi k±tu½ upakkameyy±”ti ±rakkhaggahaºattha½. Atha devadatto
kasm± caªkam²ti? “Ak±rako aya½, yadi k±rako bhaveyya, na idha ±gaccheyy±”ti
attano katadosapaµicch±danattha½. Ki½ pana devadatto bhagavato anattha½
k±tu½ samattho, bhagavato v± ±rakkhakicca½ atth²ti? Natthi. Tena vutta½ “aµµh±-
nameta½, ±nanda, anavak±so, ya½ tath±gato par³pakkamena parinibb±yeyy±”ti
(c³¼ava. 341). Bhikkh³ pana satthari g±ravena ±gat±. Teneva bhagav± eva½
vatv± “vissajjehi, ±nanda, bhikkhusaªghan”ti vissajj±pesi. Pañcama½.

6. Sag±th±suttavaººan±

100. Chaµµhe g³tho g³thena sa½sandati samet²ti samuddantare janapadantare


cakkav±¼antare µhitopi vaººenapi gandhenapi rasenapi n±natta½ anupaga-
cchanto sa½sandati sameti, ekasadisova hoti nirantaro. Sesesupi eseva nayo.
Aya½ pana aniµµha-upam± h²najjh±say±na½ h²na-ajjh±sayassa sarikkhabh±vada-
ssanattha½ ±haµ±, kh²r±divisiµµhopam± kaly±ºajjh±say±na½ ajjh±sayassa sari-
kkhabh±vadassanattha½.
j±toti kilesavana½ j±ta½. Asa½saggena chijjat²ti ekato µh±nanisajj±d²ni akaro-
Sa½sagg±ti dassanasavanasa½sagg±divatthukena taºh±snehena. Vanatho
j±toti kilesavana½ j±ta½. Asa½saggena chijjat²ti ekato µh±nanisajj±d²ni akaro-
ntassa asa½saggena adassanena chijjati. S±dhuj²v²ti parisuddhaj²vita½ j²vam±no.
Sah±vaseti sahav±sa½ vaseyya. Chaµµha½.

7. Assaddhasa½sandanasuttavaººan±

101. Sattame assaddh± assaddheh²ti-±d²su buddhe v± dhamme v± saªghe v±


saddh±virahit± niroj± niras± puggal± samuddassa orimat²re µhit± p±rimat²repi
µhitehi assaddhehi saddhi½ t±ya assaddhat±ya ekasadis± nirantar± honti. Tath±
ahirik± bhinnamariy±d± alajjipuggal± ahirikehi, anottappino p±pakiriy±ya abh±ya-
m±n± anottapp²hi, appassut± sutavirahit± appassutehi, kus²t± ±lasiyapuggal± (2.0132
kus²tehi, muµµhassatino bhattanikkhittak±kama½sanikkhittasiªg±lasadis± muµµha-
ssat²hi, duppaññ± khandh±diparicchedik±ya paññ±ya abh±vena nippaññ± t±dise-
heva duppaññehi, saddh±sampann± cetiyavandan±dikiccapasut± saddhehi, hiri-
man± lajjipuggal± hirimanehi, ottappino p±pabh²ruk± ottapp²hi, bahussut± suta-
dhar± ±gamadhar± tantip±lak± va½s±nurakkhak± bahussutehi, ±raddhav²riy±
paripuººaparakkam± ±raddhav²riyehi, upaµµhitassat² sabbakiccaparigg±hik±ya
satiy± samann±gat± upaµµhitassat²hi, paññavanto mah±paññehi vajir³pamañ±-
ºehi paññavantehi saddhi½ d³re µhit±pi t±ya paññ±sampattiy± sa½sandanti
samenti. Sattama½.

8-12. Assaddham³lakasutt±divaººan±

102-106. Aµµham±d²ni teyeva assaddh±didhamme tikavasena katv± desit±ni.


Tattha aµµhame assaddh±dim³lak± kaºhapakkhasukkapakkhavasena pañca tik±
vutt±, navame ahirikam³lak± catt±ro. Dasame anottappam³lak± tayo, ek±dasame
appassutam³lak± dve, dv±dasame kus²tam³lako eko tiko vuttoti sabbepi pañcasu
suttantesu pannarasa tik± honti. Pannarasa cete suttant±tipi vadanti. Aya½ tikape-
yy±lo n±ma. Aµµham±d²ni.

Dutiyo vaggo.

3. Kammapathavaggo

1-2. Asam±hitasutt±divaººan±

107-108. Ito paresu paµhama½ assaddh±dipañcakavasena vutta½, tath±


dutiya½. Paµhame pana asam±hitapada½ catuttha½, dutiye duss²lapada½. Eva½
vuccam±ne bujjhanakapuggal±na½ ajjh±sayena hi et±ni vutt±ni. Ettha asam±hi-
t±ti upac±rappan±sam±dhirahit±. Duss²l±ti niss²l±. Paµhamadutiy±ni.

3-5. Pañcasikkh±padasutt±divaººan±

109-111. Tatiya½ (2.0133) pañcakammapathavasena bujjhanak±na½ ajjh±saya-


vasena vutta½, catuttha½ sattakammapathavasena, pañcama½ dasakammapa-
thavasena. Tattha tatiye sur±merayamajjappam±daµµh±yinoti sur±merayasa-
ªkh±ta½ majja½ y±ya pam±dacetan±ya pivanti, s± “sur±merayamajjappam±do”ti
vuccati, tasmi½ tiµµhant²ti sur±merayamajjappam±daµµh±yino. Aya½ t±vettha as±-
dh±raºapadassa attho.
Pañcame p±ºa½ atip±tent²ti p±º±tip±tino, p±ºagh±tik±ti attho. Adinna½ ±diya-
nt²ti adinn±d±yino, Parassah±rinoti attho. Vatthuk±mesu kilesak±mena micch±
carant²ti k±mesumicch±c±rino. Mus± vadant²ti mus±v±dino, paresa½ atthabha-
ñjaka½ tuccha½ alika½ v±ca½ bh±sit±roti attho. Pisuº± v±c± etesanti pisuºav±c±.
Mammacchedik± pharus± v±c± etesanti pharusav±c±. Sampha½ niratthaka½
vacana½ palapant²ti samphappal±pino. Abhijjh±yant²ti abhijjh±luno, parabhaº¹e
lubbhanas²l±ti attho. By±panna½ p³tibh³ta½ cittametesanti by±pannacitt±.
Micch± p±pik± viññugarahit± etesa½ diµµh²ti micch±diµµhik±, kammapathapariy±pa-
nn±ya “natthi dinnan”ti-±divatthuk±ya micchattapariy±pann±ya aniyy±nikadiµµhiy±
samann±gat±ti attho. Samm± sobhan± viññupasatth± etesa½ diµµh²ti samm±di-
µµhik±, kammapathapariy±pann±ya “atthi dinnan”ti-±dik±ya kammassakatadiµµhiy±
sammattapariy±pann±ya maggadiµµhiy± ca samann±gat±ti attho. Ida½ t±vettha
anutt±n±na½ pad±na½ padavaººan±matta½.
Yo pana tesa½ p±º±tip±to adinn±d±na½ k±mesumicch±c±ro mus±v±do pisuºa-
v±c± pharusav±c± samphappal±po abhijjh± by±p±do micch±diµµh²ti kaºhapakkhe
dasavidho attho hoti. Tattha p±ºassa atip±to p±º±tip±to, p±ºavadho p±ºagh±toti
vutta½ hoti. P±ºoti cettha voh±rato satto, paramatthato j²vitindriya½. Tasmi½
pana p±ºe p±ºasaññino j²vitindriyupacchedaka-upakkamasamuµµh±pik± k±yavac²-
dv±r±na½ aññataradv±rappavatt± vadhakacetan± p±º±tip±to. So guºavirahitesu
tiracch±nagat±d²su p±ºesu khuddake p±ºe appas±vajjo, mah±sar²re mah±s±vajjo.
Kasm±? Payogamahantat±ya (2.0134), payogasamattepi vatthumahantat±ya.
Guºavantesu manuss±d²su appaguºe appas±vajjo, mah±guºe mah±s±vajjo. Sar²-
raguº±na½ pana samabh±ve sati kiles±na½ upakkam±nañca mudut±ya appas±-
vajjo, tibbat±ya mah±s±vajjoti veditabbo.
Tassa pañca sambh±r± honti– p±ºo, p±ºasaññit±, vadhakacitta½, upakkamo,
tena maraºanti. Cha payog± s±hatthiko, ±ºattiko, nissaggiyo, th±varo, vijj±mayo,
iddhimayoti. Imasmi½ panatthe vitth±riyam±ne atippapañco hoti, tasm± ta½ na
vitth±ray±ma, aññañca evar³pa½. Atthikehi pana samantap±s±dika½ vinayaµµha-
katha½ (p±r±. aµµha. 172) oloketv± gahetabbo.
Adinnassa ±d±na½ adinn±d±na½, parassaharaºa½ theyya½ corik±ti vutta½
hoti. Tattha adinnanti parapariggahita½, yattha paro yath±k±mak±rita½ ±pajjanto
adaº¹±raho anupavajjo hoti. Tasmi½ pana parapariggahite parapariggahitasa-
ññino tad±d±yaka-upakkamasamuµµh±pik± theyyacetan± adinn±d±na½. Ta½ h²ne
parasantake appas±vajja½, paº²te mah±s±vajja½. Kasm±? Vatthupaº²tat±ya.
Vatthusamatte sati guº±dhik±na½ santake vatthusmi½ mah±s±vajja½, ta½ ta½
guº±dhika½ up±d±ya tato tato h²naguºassa santake vatthusmi½ appas±vajja½.
Tassa pañca sambh±r± honti– parapariggahita½, parapariggahitasaññit±,
theyyacitta½, upakkamo, tena haraºanti. Cha payog± s±hatthik±dayova. Te ca
kho yath±nur³pa½ theyy±vah±ro, pasayh±vah±ro, paµicchann±vah±ro, parikapp±-
vah±ro, kus±vah±roti imesa½ avah±r±na½ vasena pavatt±ti ayamettha saªkhepo,
vitth±ro pana samantap±s±dik±ya½ (p±r±. aµµha. 92) vutto.
K±mesumicch±c±roti ettha pana k±mes³ti methunasam±c±resu. Micch±c±roti
ekantanindito l±mak±c±ro. Lakkhaºato pana asaddhamm±dhipp±yena k±yadv±ra-
ppavatt± agaman²yaµµh±nav²tikkamacetan± k±mesumicch±c±ro. Tattha agaman²ya-
µµh±na½ n±ma puris±na½ t±va m±turakkhit± piturakkhit± m±t±piturakkhit± bh±tura-
kkhit± bhaginirakkhit± ñ±tirakkhit± (2.0135) gottarakkhit± dhammarakkhit±
s±rakkh± saparidaº¹±ti m±turakkhit±dayo dasa, dhanakk²t± chandav±sin² bhoga-
v±sin² paµav±sin² odapattakin² obhatacumbaµ± d±s² ca bhariy± ca kammak±r² ca
bhariy± ca dhaj±haµ± muhuttik±ti et± dhanakk²t±dayo das±ti v²sati itthiyo. Itth²su
pana dvinna½ s±rakkhasaparidaº¹±na½, dasannañca dhanakk²t±d²nanti dv±da-
sanna½ itth²na½ aññe puris±. Ida½ agaman²yaµµh±na½ n±ma. So panesa micch±-
c±ro s²l±diguºarahite agaman²yaµµh±ne appas±vajjo, s²l±diguºasampanne mah±-
s±vajjo. Tassa catt±ro sambh±r±– agaman²yavatthu, tasmi½ sevanacitta½, seva-
nappayogo, maggenamaggapaµipatti-adhiv±sananti. Eko payogo s±hatthiko eva.
Mus±ti visa½v±danapurekkh±rassa atthabhañjanako vac²payogo k±yappayogo
v±, visa½v±dan±dhipp±yena panassa paravisa½v±danak±yavac²payogasamuµµh±-
pik± cetan±, mus±v±do. Aparo nayo– mus±ti abh³ta½ ataccha½ vatthu. V±doti
tassa bh³tato tacchato viññ±pana½. Lakkhaºato pana atatha½ vatthu½ tathato
para½ viññ±petuk±massa tath±viññattisamuµµh±pik± cetan± mus±v±do. So
yamattha½ bhañjati, tassa appat±ya appas±vajjo, mahantat±ya mah±s±vajjo. Api
ca gahaµµh±na½ attano santaka½ ad±tuk±mat±ya natth²ti-±dinayappavatto appa-
s±vajjo, sakkhin± hutv± atthabhañjanattha½ vutto mah±s±vajjo. Pabbajit±na½
appakampi tela½ v± sappi½ v± labhitv± has±dhipp±yena “ajja g±me tela½ nad²
maññe sandat²”ti p³raºakath±nayena pavatto appas±vajjo, adiµµha½yeva pana
“diµµhan”ti-±din± nayena vadant±na½ mah±s±vajjo. Tassa catt±ro sambh±r±
honti– atatha½ vatthu, visa½v±danacitta½, tajjo v±y±mo, parassa tadatthavij±na-
nanti. Eko payogo s±hatthikova. So k±yena v± k±yapaµibaddhena v± v±c±ya v±
paravisa½v±dakakiriy±karaºe daµµhabbo. T±ya ce kiriy±ya paro tamattha½ j±n±ti,
aya½ kiriy±samuµµh±pikacetan±kkhaºeyeva mus±v±dakammun± bajjhati.
Pisuºav±c±ti-±d²su y±ya v±c±ya, yassa ta½ v±ca½ bh±sati, tassa hadaye
attano piyabh±va½, parassa ca suññabh±va½ karoti, s± pisuºav±c± (2.0136).
Y±ya pana att±nampi parampi pharusa½ karoti, y± v±c± sayampi pharus±, neva
kaººasukh± na hadayaªgam±, aya½ pharusav±c±. Yena pana sampha½ pala-
pati niratthaka½, so samphappal±po. Tesa½ m³labh³t± cetan±pi pisuºav±c±din±-
mameva labhati. S± eva ca idha adhippet±ti.
Tattha sa½kiliµµhacittassa paresa½ v± bhed±ya, attano piyakamyat±ya v± k±ya-
vac²payogasamuµµh±pik± cetan± pisuºav±c±. S± yassa bheda½ karoti, tassa appa-
guºat±ya appas±vajj±, mah±guºat±ya mah±s±vajj±. Tass± catt±ro sambh±r±–
bhinditabbo paro, iti ime n±n± bhavissanti, vin± bhavissant²ti bhedapurekkh±rat±,
iti aha½ piyo bhaviss±mi viss±sikoti piyakamyat± v±, tajjo v±y±mo, tassa tadattha-
vij±nananti.
Parassa mammacchedakak±yavac²payogasamuµµh±pik± ekantapharusacetan±
pharusav±c±. Tass± ±vibh±vatthamida½ vatthu– eko kira d±rako m±tu vacana½
an±diyitv± arañña½ gacchati. M±t± ta½ nivattetu½ asakkont², “caº¹± ta½
mahi½s² anubandhat³”ti akkosi. Athassa tatheva araññe mahi½s² uµµh±si. D±rako,
“ya½ mama m±t± mukhena kathesi, ta½ m± hotu, ya½ cittena cintesi, ta½ hot³”ti
saccakiriya½ ak±si. Mahi½s² tattheva baddh± viya aµµh±si. Eva½ mammaccheda-
kopi payogo cittasaºhat±ya pharusav±c± na hoti. M±t±pitaro hi kad±ci puttake
eva½ vadanti– “cor± vo khaº¹±khaº¹ika½ karont³”ti, uppalapattampi ca nesa½
upari patanta½ na icchanti. ¾cariyupajjh±y± ca kad±ci nissitake eva½ vadanti–
“ki½ ime ahirik± anottappino caranti, niddhamatha ne”ti. Atha ca nesa½ ±gam±-
dhigamasampatti½ icchanti. Yath± ca cittasaºhat±ya pharusav±c± na hoti, eva½
vacanasaºhat±ya apharusav±c±pi na hoti. Na hi m±r±petuk±massa “ima½
sukha½ say±peth±”ti vacana½ apharusav±c± hoti. Cittapharusat±ya panes±
pharusav±c±va. S± ya½ sandh±ya pavattit±, tassa appaguºat±ya appas±vajj±,
mah±guºat±ya mah±s±vajj±. Tass± tayo sambh±r±– akkositabbo paro, kupita-
citta½, akkosan±ti.
Anatthaviññ±pik± (2.0137) k±yavac²payogasamuµµh±pik± akusalacetan±
samphappal±po. So ±sevanamandat±ya appas±vajjo, ±sevanamahantat±ya
mah±s±vajjo. Tassa dve sambh±r±– bh±ratayuddha-s²t±haraº±di-niratthakakath±-
purekkh±rat±, tath±r³p²kath±kathanañc±ti.
Abhijjh±yat²ti abhijjh±. Parabhaº¹±bhimukh² hutv± tanninnat±ya pavattat²ti attho.
S± “aho vatida½ mamass±”ti eva½ parabhaº¹±bhijjh±yanalakkhaº± adinn±-
d±na½ viya
appas±vajj± mah±s±vajj± ca. Tass± dve sambh±r± parabhaº¹a½ attano pariº±-
manañca. Parabhaº¹avatthuke hi lobhe uppannepi na t±va kammapathabhedo
hoti, y±va na “aho vatida½ mamass±”ti attano pariº±met²ti.
Hitasukha½ by±p±dayat²ti, by±p±do. So paravin±s±ya manopadosalakkhaºo.
Pharusav±c± viya appas±vajjo mah±s±vajjo ca. Tassa dve sambh±r± parasatto ca,
tassa ca vin±sacint±. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na t±va kammapatha-
bhedo hoti, y±va na “aho vat±ya½ ucchijjeyya vinasseyy±”ti tassa vin±sa½ cinteti.
Yath±bhuccagahaº±bh±vena micch± passat²ti micch±diµµhi. S± “natthi dinnan”-
ti-±din± nayena vipar²tadassanalakkhaº± samphappal±po viya appas±vajj± mah±-
s±vajj± ca. Api ca aniyat± appas±vajj±, niyat± mah±s±vajj±. Tass± dve sambh±r±–
vatthuno ca gahit±k±ravipar²tat± yath± ca na½ gaºh±ti, tath±bh±vena tass± upa-
µµh±nanti.
Imesa½ pana dasanna½ akusalakammapath±na½ dhammato koµµh±sato ±ra-
mmaºato vedan±to m³latoti pañcah±k±rehi vinicchayo veditabbo. Tattha dhamma-
toti etesu hi paµip±µiy± satta cetan±dhamm±va honti, abhijjh±dayo tisso cetan±sa-
mpayutt±. Koµµh±satoti paµip±µiy± satta, micch±diµµhi c±ti ime aµµha kammapath±
eva honti, no m³l±ni, abhijjh±by±p±d± kammapath± ceva m³l±ni ca. Abhijjh± hi
m³la½ patv± lobho akusalam³la½ hoti, by±p±do doso akusalam³la½.
¾rammaºatoti p±º±tip±to j²vitindriy±rammaºato saªkh±r±rammaºo hoti, adinn±-
d±na½ satt±rammaºa½ v± saªkh±r±rammaºa½ v±, micch±c±ro phoµµhabbava-
sena (2.0138) saªkh±r±rammaºova, satt±rammaºotipi eke. Mus±v±do satt±ra-
mmaºo v± saªkh±r±rammaºo v±, tath± pisuºav±c±. Pharusav±c± satt±ramma-
º±va. Samphappal±po diµµhasutamutaviññ±tavasena satt±rammaºo v± saªkh±r±-
rammaºo v±, tath± abhijjh±. By±p±do satt±rammaºova. Micch±diµµhi tebh³maka-
dhammavasena saªkh±r±rammaº±.
Vedan±toti p±º±tip±to dukkhavedano hoti. Kiñc±pi hi r±j±no cora½ disv± hasa-
m±n±pi “gacchatha na½ gh±teth±”ti vadanti, sanniµµh±pakacetan± pana nesa½
dukkhasampayutt±va hoti. Adinn±d±na½ tivedana½, micch±c±ro sukhamajjhatta-
vasena dvivedano, sanniµµh±pakacitte pana majjhattavedano na hoti. Mus±v±do
tivedano, tath± pisuºav±c± pharusav±c± dukkhavedan±, samphappal±po tive-
dano, abhijjh± sukhamajjhattavasena dvivedan±, tath± micch±diµµhi. By±p±do
dukkhavedano.
M³latoti p±º±tip±to dosamohavasena dvim³lako hoti, adinn±d±na½ dosamoha-
vasena v± lobhamohavasena v±, micch±c±ro lobhamohavasena. Mus±v±do dosa-
mohavasena v± lobhamohavasena v±, tath± pisuºav±c± samphappal±po ca.
Pharusav±c± dosamohavasena, abhijjh± mohavasena ekam³l±, tath± by±p±do.
Micch±diµµhi lobhamohavasena dvim³l±ti.
P±º±tip±t± paµivirat±Ti-±d²su p±º±tip±t±dayo vuttatth± eva. Y±ya pana viratiy±
ete paµivirat± n±ma honti, s± bhedato tividh± hoti sampattavirati sam±d±navirati
samucchedavirat²ti. Tattha asam±dinnasikkh±pad±na½ attano j±tivayab±husacc±-
d²ni paccavekkhitv± “ayutta½ amh±ka½ evar³pa½ k±tun”ti sampatta½ vatthu½
av²tikkamant±na½ uppajjam±n± virati sampattavirat²ti veditabb± s²ha¼ad²pe cakka-
na-up±sakassa viya. Tassa kira daharak±leyeva m±tu rogo uppajji. Vejjena ca
“allasasakama½sa½ laddhu½ vaµµat²”ti vutta½. Tato cakkanassa bh±t± “gaccha
t±ta khetta½ ±hiº¹±h²”ti cakkana½ pesesi. So tattha gato. Tasmiñca samaye eko
saso taruºasassa½ kh±ditu½ ±gato hoti. So ta½ disv± vegena dh±vanto valliy±
baddho “kiri kir²”ti saddamak±si (2.0139). Cakkano tena saddena gantv± ta½
gahetv± cintesi “m±tu bhesajja½ karom²”ti. Puna cintesi– “na meta½ patir³pa½,
yv±ha½ m±tu j²vitak±raº± para½ j²vit± voropeyyan”ti. Atha na½ “gaccha araññe
sasehi saddhi½ tiºodaka½ paribhuñj±”ti muñci. Bh±tar± ca “ki½ t±ta saso laddho”-
ti? Pucchito ta½ pavatti½ ±cikkhi. Tato na½ bh±t± paribh±si. So m±tu santika½
gantv±, “yatoha½ j±to, n±bhij±n±mi sañcicca p±ºa½ j²vit± voropet±”ti sacca½
vatv± aµµh±si, t±vadeva cassa m±t± arog± ahosi.
Sam±dinnasikkh±pad±na½ pana sikkh±padasam±d±ne ca tatuttari ca attano
j²vita½ pariccajitv± vatthu½ av²tikkamant±na½ uppajjam±n± virati sam±d±navira-
t²ti veditabb±, uttarava¹¹ham±napabbatav±s²-up±sakassa viya. So kira ambariya-
vih±rav±s²piªgalabuddharakkhitattherassa santike sikkh±pad±ni gahetv± khetta½
kasati. Athassa goºo naµµho, so ta½ gavesanto uttarava¹¹ham±napabbata½
±ruhi, tatra na½ mah±sappo aggahesi. So cintesi– “im±ya tikhiº±ya v±siy± s²sa½
chind±m²”ti. Puna cintesi– “na meta½ patir³pa½, yv±ha½ bh±van²yassa garuno
santike sikkh±pada½ gahetv± bhindeyyan”ti. Eva½ y±vatatiya½ cintetv±– “j²vita½
pariccaj±mi, na sikkh±padan”ti a½se µhapita½ tikhiºadaº¹av±si½ araññe
cha¹¹esi. T±vadeva mah±v±¼o na½ muñcitv± agam±s²ti.
Ariyamaggasampayutt± pana virati samucchedavirat²ti veditabb±, yass± uppa-
ttito pabhuti p±ºa½ gh±tess±m²ti ariyapuggal±na½ cittampi na uppajjat²ti.
Yath± ca akusal±na½, eva½ imesampi kusalakammapath±na½ dhammato
koµµh±sato ±rammaºato vedan±to m³latoti pañcah±k±rehi vinicchayo veditabbo.
Tattha dhammatoTi etesu hi paµip±µiy± satta cetan±pi vaµµanti viratiyopi, ante tayo
cetan±sampayutt±va.
Koµµh±satoti paµip±µiy± satta kammapath± eva, na m³l±ni, ante tayo kamma-
path± ceva m³l±ni ca. Anabhijjh± hi m³la½ patv± alobho (2.0140) kusalam³la½
hoti, aby±p±do adoso kusalam³la½, samm±diµµhi amoho kusalam³la½.
¾rammaºatoti p±º±tip±t±d²na½. ¾rammaº±neva etesa½ ±rammaº±ni. V²tikka-
mitabbavatthutoyeva hi virati n±ma hoti. Yath± pana nibb±n±rammaºo ariya-
maggo kilese pajahati, eva½ j²vitindriy±di-±rammaº±pete kammapath± p±º±tip±t±-
d²ni duss²ly±ni pajahant²ti veditabb±.
Vedan±toti sabbe sukhavedan± v± honti majjhattavedan± v±. Kusala½ patv± hi
dukkhavedan± n±ma natthi.
M³latoti paµip±µiy± satta ñ±ºasampayuttacittena viramantassa alobha-adosa-a-
mohavasena tim³l± honti, ñ±ºavippayuttacittena viramantassa dvim³l±. Ana-
bhijjh± ñ±ºasampayuttacittena viramantassa dvim³l± hoti, ñ±ºavippayuttacittena
ekam³l±. Alobho pana attan±va attano m³la½ na hoti. Aby±p±depi eseva nayo.
Samm±diµµhi alobha-adosavasena dvim³l±v±ti. Tatiy±d²ni.
6. Aµµhaªgikasuttavaººan±

112. Chaµµha½ aµµhamaggaªgavasena bujjhanak±na½ ajjh±sayavasena vutta½.


Chaµµha½.

7. Dasaªgasuttavaººan±

113. Sattama½ dasamicchattasammattavasena. Tattha micch±ñ±ºinoti micch±-


paccavekkhaºena samann±gat±ti attho. Micch±vimuttinoti aniyy±nikavimuttino
kusalavimutt²ti gahetv± µhit±. Samm±ñ±ºinoti samm±paccavekkhaº±. Samm±vimu-
ttinoti niyy±nik±ya phalavimuttiy± samann±gat±ti. Sattama½.

Kammapathavaggo tatiyo.

4. Catutthavaggo

1. Catudh±tusuttavaººan±

114. Catutthavaggassa (2.0141) paµhame pathav²dh±t³ti patiµµh±dh±tu. ¾podh±-


t³ti ±bandhanadh±tu. Tejodh±t³ti parip±canadh±tu. V±yodh±t³ti vitthambhana-
dh±tu. Ayamettha saªkhepo, vitth±rato pana v²satikoµµh±s±divasena et± kathe-
tabb±. Paµhama½.

2. Pubbesambodhasuttavaººan±

115. Dutiye aya½ pathav²dh±tuy± ass±doti aya½ pathav²dh±tunissayo ass±do.


Sv±ya½ k±ya½ abbhunn±metv± udara½ pas±retv±, “idha me aªgula½ pavesitu½
v±yamath±”ti v± hattha½ pas±retv±, “ima½ n±metu½ v±yamath±”ti v± vadati,
eva½ pavatt±na½ vasena veditabbo. Anicc±ti-±d²su hutv± abh±v±k±rena anicc±,
paµip²¼an±k±rena dukkh±, sabh±vavigam±k±rena vipariº±madhamm±. Aya½ patha-
v²dh±tuy± ±d²navoti yena ±k±rena s± anicc± dukkh± vipariº±madhamm±, ayam±-
k±ro pathav²dh±tuy± ±d²navoti attho. Chandar±gavinayo chandar±gappah±nanti
nibb±na½ ±gamma pathav²dh±tuy± chandar±go vin²yati ceva pah²yati ca, tasm±
nibb±namass± nissaraºa½.
Aya½ ±podh±tuy± ass±doti aya½ ±podh±tunissayo ass±do. Sv±ya½ añña½
±podh±tuy± upadduta½ disv±, “ki½ aya½ nipannak±lato paµµh±ya pass±vaµµh±n±-
bhimukho nikkhamati ceva pavisati ca, appamattakampissa kamma½ karontassa
sedatinta½ vattha½ p²¼etabbat±k±ra½ p±puº±ti, anumodanamattampi kathe-
ntassa t±lavaºµa½ gaºhitabba½ hoti, maya½ pana s±ya½ nipann± p±tova uµµha-
h±ma, m±sapuººaghaµo viya no sar²ra½, mah±kamma½ karont±na½ sedama-
ttampi no na uppajjati, asanisaddena viya dhamma½ kathent±na½ sar²re usum±-
k±ramattampi no natth²”ti eva½ pavatt±na½ vasena veditabbo.
Aya½ (2.0142) tejodh±tuy± ass±doti aya½ tejodh±tunissayo ass±do. Sv±ya½
s²tagahaºike disv±, “ki½ ime kiñcideva y±gubhattakhajjamatta½ ajjhoharitv±
thaddhakucchino nis²ditv± sabbaratti½ aªg±rakaµ±ha½ pariyesanti, phusitamatte-
supi sar²re patitesu aªg±rakaµ±ha½ ottharitv± p±rupitv±va nipajjanti? Maya½ pana
atithaddhampi ma½sa½ v± p³va½ v± kh±d±ma, kucchip³ra½ bhatta½ bhuñj±ma,
t±vadeva no sabba½ pheºapiº¹o viya vil²yati, satt±havaddalik±ya vattam±n±ya
sar²re s²t±nudahanamattampi no natth²”ti eva½ pavatt±na½ vasena veditabbo.
Aya½ v±yodh±tuy± ass±doti aya½ v±yodh±tunissayo ass±do. Sv±ya½ aññe
v±tabh²ruke disv±, “imesa½ appamattakampi kamma½ karont±na½ anumodana-
mattampi kathent±na½ sar²ra½ v±to vijjhati, g±vutamattampi addh±na½ gat±na½
hatthap±d± s²danti, piµµhi rujjati, kucchiv±tas²sav±takaººav±t±d²hi niccupaddut±
telaph±ºit±d²ni v±tabhesajj±neva karont± atin±menti, amh±ka½ pana mah±-
kamma½ karont±nampi tiy±maratti½ dhamma½ kathent±nampi ekadivaseneva
dasa yojan±ni gacchant±nampi hatthap±dasa½s²danamatta½ v± piµµhirujjana-
matta½ v± na hot²”ti, eva½ pavatt±na½ vasena veditabbo. Eva½ pavatt± hi et±
dh±tuyo ass±denti n±ma.
Abbhaññ±sinti abhivisiµµhena ñ±ºena aññ±si½. Anuttara½ samm±sambodhinti
uttaravirahita½ sabbaseµµha½ samm± s±mañca bodhi½, atha v± pasattha½ sunda-
rañca bodhi½. Bodh²ti rukkhopi maggopi sabbaññutaññ±ºampi nibb±nampi.
“Bodhirukkham³le paµham±bhisambuddho”ti (mah±va. 1; ud±. 1) ca “antar± ca
bodhi½ antar± ca gayan”ti (mah±va. 11; ma.ni. 1.285) ca ±gataµµh±nesu hi rukkho
bodh²ti vuccati. “Bodhi vuccati cat³su maggesu ñ±ºan”ti (c³¼ani. khaggavis±ºasu-
ttaniddesa
121) ±gataµµh±ne maggo. “Pappoti bodhi½ varabh³rimedhaso”ti (d². ni. 3.217) ±ga-
taµµh±ne sabbaññutaññ±ºa½. “Patv±na bodhi½ amata½ asaªkhatan”ti ±gata-
µµh±ne nibb±na½. Idha pana bhagavato arahattamaggo adhippeto.
S±vak±na½ (2.0143) arahattamaggo anuttar± bodhi hoti, na hot²ti? Na hoti.
Kasm±? Asabbaguºad±yakatt±. Tesañhi kassaci arahattamaggo arahattaphala-
meva deti, kassaci tisso vijj±, kassaci cha abhiññ±, kassaci catasso paµisambhid±,
kassaci s±vakap±ram²ñ±ºa½. Paccekabuddh±nampi paccekabodhiñ±ºameva
deti. Buddh±na½ pana sabbaguºasampatti½ deti abhiseko viya rañño sabbaloki-
ssariyabh±va½. Tasm± aññassa kassacipi anuttar± bodhi na hoti.
Abhisambuddhoti paccaññ±sinti “abhisambuddho aha½ patto paµivijjhitv± µhito”-
ti eva½ paµij±ni½. ѱºañca pana me dassana½ udap±d²ti adhigataguºadassana-
samattha½ paccavekkhaºañ±ºañca me udap±di. Akupp± me vimutt²ti “aya½
mayha½ arahattaphalavimutti akupp±”ti eva½ ñ±ºa½ udap±di. Tattha dv²h±k±-
rehi akuppat± veditabb± k±raºato ca ±rammaºato ca. S± hi cat³hi maggehi samu-
cchinnakiles±na½ puna anivattanat±ya k±raºatopi akupp±, akuppadhamma½
nibb±na½ ±rammaºa½ katv± pavattat±ya ±rammaºatopi akupp±. Antim±ti
pacchim±. Natthi d±ni punabbhavoti id±ni puna añño bhavo n±ma natth²ti.
Imasmi½ sutte catt±ri sacc±ni kathit±ni. Katha½? Cat³su hi dh±t³su ass±do
samudayasacca½, ±d²navo dukkhasacca½, nissaraºa½ nirodhasacca½, nirodha-
ppaj±nano maggo maggasacca½. Vitth±ravasenapi kathetu½ vaµµatiyeva. Ettha
hi ya½ pathav²dh±tu½ paµicca uppajjati sukha½ somanassa½, aya½ pathav²dh±-
tuy± ass±doti pah±napaµivedho samudayasacca½. Y± pathav²dh±tu anicc±
dukkh± vipariº±madhamm±, aya½ pathav²dh±tuy±, ±d²navoti pariññ±paµivedho
dukkhasacca½. Yo pathav²dh±tuy± chandar±gavinayo chandar±gappah±na½,
ida½ pathav²dh±tuy± nissaraºanti sacchikiriy±paµivedho nirodhasacca½. Y±
imesu t²su µh±nesu diµµhi saªkappo v±c± kammanto ±j²vo v±y±mo sati sam±dhi,
aya½ bh±van±paµivedho maggasaccanti. Dutiya½.

3. Acari½suttavaººan±

116. Tatiye acarinti ñ±ºac±rena acari½, anubhavanac±ren±ti attho. Y±vat±ti


yattako. Tatiya½.

4. Noceda½suttavaººan±

117. Catutthe (2.0144) nissaµ±ti-±d²ni ±dito vuttapaµisedhena yojetv± “na


nissaµ±, na visa½yutt±, na vippamutt±, na vimariy±dikatena cetas± vihari½s³”ti
eva½ veditabb±ni. Dutiyanaye vimariy±dikaten±ti nimmariy±dikatena. Tattha
duvidh± mariy±d± kilesamariy±d± vaµµamariy±d±ti. Tattha ca yassa upa¹¹h±
kiles± pah²n±, upa¹¹h± appah²n±, vaµµa½ v± pana upa¹¹ha½ pah²na½, upa¹¹ha½
appah²na½, tassa citta½ pah²nakilese v± vaµµa½ v± sandh±ya vimariy±dikata½,
appah²nakilese v± vaµµa½ v± sandh±ya na vimariy±dikata½. Idha pana ubhaya-
ss±pi pah²natt± “vimariy±dikatena cetas±”ti vutta½, mariy±da½ akatv± µhitena ati-
kkantamariy±dena cetas±ti attho. Iti t²supi imesu suttesu catusaccameva kathita½.
Catuttha½.

5. Ekantadukkhasuttavaººan±

118. Pañcame ekantadukkh±ti atikkamitv± µhitassa tattak±ro viya ekanteneva


dukkh±. Dukkh±nupatit±ti dukkhena anupatit±. Dukkh±vakkant±ti dukkhena
okkant± otiºº±. Sukh±ti sukhavedan±ya paccayabh³t±. Eva½ sabbattha attho
veditabbo. Imasmi½ sutte dukkhalakkhaºa½ kathita½. Pañcama½.

6-10. Abhinandasutt±divaººan±

119-123. Chaµµhasattamesu vivaµµa½, avas±ne t²su catusaccamev±ti. Chaµµh±-


d²ni.

Catuttho vaggo.

Dh±tusa½yuttavaººan± niµµhit±.

4. Anamataggasa½yutta½

1. Paµhamavaggo

1. Tiºakaµµhasuttavaººan±

124. Anamataggasa½yuttassa (2.0145) paµhame anamataggoti anu amataggo,


vassasata½ vassasahassa½ ñ±ºena anugantv±pi amataggo aviditaggo, n±ssa
sakk± ito v± etto v± agga½ j±nitu½, aparicchinnapubb±parakoµikoti attho. Sa½s±-
roti khandh±d²na½ avicchinnappavatt± paµip±µi. Pubb± koµi na paññ±yat²ti purima-
mariy±d± na dissati. Yadaggena cassa purim± koµi na paññ±yati, pacchim±pi tada-
ggeneva na paññ±yati, vemajjheyeva pana satt± sa½saranti. Pariy±d±na½ gacche-
yy±ti ida½ upam±ya khuddakatt± vutta½. B±hirasamayasmiñhi attho paritto hoti,
upam± mahat². “Hatth² viya aya½ goºo, goºo viya s³karo, samuddo viya ta¼±-
n”ti hi vutte na tesa½ t±disa½ pam±ºa½ hoti. Buddhasamaye pana upam± paritt±,
attho mah±. P±¼iyañhi eko jambud²po gahito, evar³p±na½ pana jambud²p±na½
satepi sahassepi satasahassepi tiº±d²ni tena upakkamena pariy±d±na½
gaccheyyu½, na tveva purisassa m±tu m±taroti. Dukkha½ paccanubh³tanti
tumhehi dukkha½ anubh³ta½. Tibbanti tasseva vevacana½. Byasananti ñ±tibya-
san±di-anekavidha½. Kaµas²ti sus±na½, pathav²yeva v±. S± hi punappuna½ mara-
ntehi sar²ranikkhepena va¹¹hit±. Alamev±ti yuttameva. Paµhama½.

2. Pathav²suttavaººan±

125. Dutiye mah±pathavinti cakkav±¼apariyanta½ mah±pathavi½. Nikkhipe-


yy±ti ta½ pathavi½ bhinditv± vuttappam±ºa½ gu¼ika½ karitv± ekamanta½
µhapeyya. Dutiya½.

3. Assusuttavaººan±

126. Tatiye (2.0146) kandant±nanti sasadda½ rudam±n±na½. Passannanti


sandita½ pavatta½. Cat³su mah±samuddes³ti sinerurasm²hi paricchinnesu
cat³su mah±samuddesu. Sinerussa hi p±c²napassa½ rajatamaya½, dakkhiºa-
passa½ maºimaya½, pacchimapassa½ phalikamaya½, uttarapassa½ suvaººa-
maya½. Pubbadakkhiºapassehi nikkhant± rajatamaºirasmiyo ekato hutv± mah±-
samuddapiµµhena gantv± cakkav±¼apabbata½ ±hacca tiµµhanti, dakkhiºapacchima-
passehi nikkhant± maºiphalikarasmiyo, pacchimuttarapassehi nikkhant± phalika-
suvaººarasmiyo, uttarap±c²napassehi nikkhant± suvaººarajatarasmiyo ekato
hutv± mah±samuddapiµµhena gantv± cakkav±¼apabbata½ ±hacca tiµµhanti. T±sa½
rasm²na½ antaresu catt±ro mah±samudd± honti. Te sandh±ya vutta½ “cat³su
mah±samuddes³”ti. ѱtibyasananti-±d²su byasananti vi-asana½, vin±soti attho.
ѱt²na½ byasana½ ñ±tibyasana½, bhog±na½ byasana½ bhogabyasana½. Rogo
pana sayameva ±rogya½ viyasati vin±set²ti byasana½, rogova byasana½ rogabya-
sana½. Tatiya½.

4. Kh²rasuttavaººan±

127. Catutthe m±tuthaññanti ekan±mik±ya manussam±tu kh²ra½. Imesañhi


satt±na½ gaº¹upp±dakipillik±d²su v± macchakacchap±d²su v± pakkhij±tesu v±
nibbattak±le m±tukh²rameva natthi, ajapasumahi½s±d²su nibbattak±le kh²ra½
atthi, tath± manussesu. Tattha aj±dik±le ca manussesu c±pi “dev² suman± tiss±”ti
eva½ n±n±n±mik±na½ kucchiya½ nibbattak±le aggahetv± tiss±ti ekan±mik±ya
eva m±tu kucchiya½ nibbattak±le p²ta½ thañña½ cat³su mah±samuddesu uda-
kato bahutaranti veditabba½. Catuttha½.

5. Pabbatasuttavaººan±

128. Pañcame sakk± pana, bhanteti so kira bhikkhu cintesi– “satth± anamata-
ggassa sa½s±rassa d²ghatamatt± ‘na sukara½ na sukaran’ti kathetiyeva (2.0147),
katha½ nacchindati, sakk± nu kho upama½ k±r±petun”ti. Tasm± evam±ha. K±sike-
n±ti tayo kapp±sa½s³ ekato gahetv± kantitasuttamayena atisukhumavatthena.
Tena pana parimaµµhe kittaka½ kh²yeyy±ti. S±sapamatta½. Pañcama½.

6. S±sapasuttavaººan±

129. Chaµµhe ±yasa½ nagaranti ±yasena p±k±rena parikkhitta½ nagara½, na


pana anto ±yasehi ekabh³mik±dip±s±dehi ±kiººanti daµµhabba½. Chaµµha½.

7. S±vakasuttavaººan±

130. Sattame anussareyyunti ekena kappasatasahasse anussarite aparo tassa


µhitaµµh±nato añña½ satasahassa½, aññopi aññanti eva½ catt±ropi catt±risatasa-
hass±ni anussareyyu½. Sattama½.

8-9. Gaªg±sutt±divaººan±

131-132. Aµµhame y± etasmi½ antare v±lik±ti y± etasmi½ ±y±mato pañcayojana-


satike antare v±lik±. Navame vattabba½ natthi. Aµµhamanavam±ni.

10. Puggalasuttavaººan±

133. Dasame aµµhikaªkaloti-±d²ni t²ºipi r±sivevacan±neva. Imesa½ pana


satt±na½ sa-aµµhik±lato anaµµhik±lova bahutaro. Gaº¹upp±dak±dip±ºabh³t±-
nañhi etesa½ aµµhimeva natthi, macchakacchap±dibh³t±na½ pana aµµhimeva
bahutara½, tasm± anaµµhik±lañca bahu-aµµhik±lañca aggahetv± samaµµhik±lova
gahetabbo. Uttaro gijjhak³µass±ti gijjhak³µassa uttarapasse µhito. Magadh±na½
giribbajeti magadharaµµhassa giribbaje, giriparikkhepe µhitoti attho. Sesa½
sabbattha utt±namev±ti. Dasama½.

Paµhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1. Duggatasuttavaººan±

134. Dutiyavaggassa (2.0148) paµhame duggatanti dalidda½ kapaºa½. Dur³pe-


tanti dussaºµh±nehi hatthap±dehi upeta½. Paµhama½.

2. Sukhitasuttavaººan±
135. Dutiye sukhitanti sukhasamappita½ mahaddhana½ mah±bhoga½. Susajji-
tanti alaªkatapaµiyatta½ hatthikkhandhagata½ mah±pariv±ra½. Dutiya½.

3. Ti½samattasuttavaººan±

136. Tatiye p±veyyak±ti p±veyyadesav±sino. Sabbe ±raññik±ti-±d²su dhutaªga-


sam±d±navasena tesa½
±raññik±dibh±vo veditabbo. Sabbe sasa½yojan±ti sabbe sabandhan±, keci sot±-
pann±, keci sakad±g±mino, keci an±g±mino. Tesu hi puthujjano v± kh²º±savo v±
natthi. Gunnanti-±d²su setak±¼±divaººesu ekekavaººak±lova gahetabbo. P±ripa-
nthak±ti paripanthe tiµµhanak± panthagh±tacor±. P±rad±rik±ti parad±rac±ritta½
±pajjanak±. Tatiya½.

4-9. M±tusutt±divaººan±

137-142. Catutth±d²su liªganiyamena ceva cakkav±¼aniyamena ca attho vedi-


tabbo. Puris±nañhi m±tug±mak±lo, m±tug±m±nañca purisak±loti evamettha liªga-
niyamo. Imamh± cakkav±¼± satt± paracakkav±¼a½, paracakkav±¼± ca ima½ cakka-
v±¼a½ sa½saranti. Tesu imasmi½ cakkav±¼e m±tug±mak±le m±tubh³taññeva
dassento yo nam±t±bh³tapubboti ±ha. Yo napit±bh³tapubboti-±d²supi eseva nayo.
Catutth±d²ni.

10. Vepullapabbatasuttavaººan±

143. Dasame (2.0149) bh³tapubbanti at²tak±le eka½ apad±na½ ±haritv±


dasseti. Samaññ± udap±d²ti paññatti ahosi. Cat³hena ±rohant²ti ida½ th±mama-
jjhime sandh±ya vutta½. Agganti uttama½. Bhaddayuganti sundarayugala½.
T²hena ±rohant²ti ett±vat± kira dvinna½ buddh±na½ antare yojana½ pathav²
ussann±, so pabbato tiyojanubbedho j±to.
Appa½ v± bhiyyoti vassasatato uttari½ appa½ dasa v± v²sa½ v± vass±ni. Puna
vassasatameva j²vanako n±ma natthi, uttamakoµiy± pana saµµhi v± as²ti v±
vass±ni j²vanti. Vassasata½ pana appatv± pañcavassadasavass±dik±le m²yam±-
n±va bahuk±. Ettha ca kakusandho bhagav± catt±l²savassasahass±yukak±le,
koº±gamano ti½savassasahass±yukak±le nibbattoti ida½ anupubbena parih²na-
sadisa½ kata½, na pana eva½ parih²na½, va¹¹hitv± va¹¹hitv± parih²nanti vedi-
tabba½. Katha½? Kakusandho t±va bhagav± imasmi½yeva kappe catt±l²savassa-
sahass±yukak±le nibbatto ±yuppam±ºa½ pañca koµµh±se katv± catt±ro µhatv±
pañcame vijjam±neyeva parinibbuto. Ta½ ±yu parih±yam±na½ dasavassak±la½
patv± puna va¹¹ham±na½ asaªkheyya½ hutv± tato parih±yam±na½ ti½savassa-
sahass±yukak±le µhita½, tad± koº±gamano nibbatto. Tasmimpi tatheva parini-
bbute ta½ ±yu dasavassak±la½ patv± puna va¹¹ham±na½ asaªkheyya½ hutv±
parih±yitv± v²savassasahassak±le µhita½, tad± kassapo bhagav± nibbatto.
Tasmimpi tatheva parinibbute ta½ ±yu dasavassak±la½ patv± puna va¹¹ha-
m±na½ asaªkheyya½ hutv± parih±yitv± vassasatak±la½ patta½, atha amh±ka½
samm±sambuddho nibbatto. Eva½ anupubbena parih±yitv± va¹¹hitv± va¹¹hitv±
parih²nanti veditabba½. Tattha ca ya½ ±yuparim±ºesu mandesu buddh± nibba-
ttanti, tesampi tadeva ±yuparim±ºa½ hot²ti. Dasama½.

Dutiyo vaggo.
Anamataggasa½yuttavaººan± niµµhit±.

5. Kassapasa½yutta½

1. Santuµµhasuttavaººan±

144. Kassapasa½yuttassa (2.0150) paµhame santuµµh±yanti santuµµho aya½. Ita-


r²taren±ti na th³lasukhumal³khapaº²tathirajiºº±na½ yena kenaci, atha kho yath±-
laddh±d²na½ itar²tarena yena kenaci santuµµhoti attho. C²varasmiñhi tayo santos±
yath±l±bhasantoso yath±balasantoso yath±s±ruppasantosoti. Piº¹ap±t±d²supi
eseva nayo.
Tesa½ aya½ pabhedasa½vaººan±– idha bhikkhu c²vara½ labhati sundara½ v±
asundara½ v±, so teneva y±peti, añña½ na pattheti, labhantopi na gaºh±ti. Aya-
massa c²vare yath±l±bhasantoso. Atha pana pakatidubbalo v± hoti ±b±dhajar±bhi-
bh³to v±, garuc²vara½ p±rupanto kilamati, so sabh±gena bhikkhun± saddhi½ ta½
parivattetv± lahukena y±pentopi santuµµhova hoti. Ayamassa c²vare yath±balasa-
ntoso. Aparo paº²tapaccayal±bh² hoti, so paµµac²var±d²na½ aññatara½ mahaggha-
c²vara½ bah³ni v± c²var±ni labhitv±– “ida½ ther±na½ cirapabbajit±na½, ida½
bahussut±na½ anur³pa½, ida½ gil±n±na½, ida½ appal±bh²na½ hot³”ti datv±
tesa½ pur±ºac²vara½ v± saªk±rak³µ±dito v± pana nantak±ni uccinitv± tehi
saªgh±µi½ katv± dh±rentopi santuµµhova hoti. Ayamassa c²vare yath±s±ruppasa-
ntoso.
Idha pana bhikkhu piº¹ap±ta½ labhati l³kha½ v± paº²ta½ v±, so teneva y±peti,
añña½ na pattheti, labhantopi na gaºh±ti. Ayamassa piº¹ap±te yath±l±bha
santoso. Yo pana attano pakativiruddha½ v± by±dhiviruddha½ v± piº¹ap±ta½
labhati, yenassa paribhuttena aph±su hoti, so sabh±gassa bhikkhuno ta½ datv±
tassa hatthato sapp±yabhojana½ bhutv± samaºadhamma½ karontopi santu-
µµhova hoti. Ayamassa piº¹ap±te yath±balasantoso. Aparo bahu½ paº²ta½ piº¹a-
p±ta½ labhati, so ta½ c²vara½ viya cirapabbajita-bahussuta-appal±bhagil±n±na½
datv± (2.0151), tesa½ v± sesaka½ piº¹±ya v± caritv± missak±h±ra½ bhuñjantopi
santuµµhova hoti. Ayamassa piº¹ap±te yath±s±ruppasantoso.
Idha pana bhikkhu sen±sana½ labhati man±pa½ v± aman±pa½ v±, so tena
neva somanassa½ na paµigha½ upp±deti, antamaso tiºasanth±raken±pi yath±la-
ddheneva tussati. Ayamassa sen±sane yath±l±bhasantoso. Yo pana attano paka-
tiviruddha½ v± by±dhiviruddha½ v± sen±sana½ labhati, yatthassa vasato aph±su
hoti, so ta½ sabh±gassa bhikkhuno datv± tassa santake sapp±yasen±sane vasa-
ntopi santuµµhova hoti. Ayamassa sen±sane yath±balasantoso. Aparo mah±puñño
leºamaº¹apak³µ±g±r±d²ni bah³ni paº²tasen±san±ni labhati, so t±ni c²var±d²ni viya
cirapabbajitabahussuta-appal±bhagil±n±na½ datv± yattha katthaci vasantopi
santuµµhova hoti. Ayamassa sen±sane yath±s±ruppasantoso. Yopi “uttamasen±-
sana½ n±ma pam±daµµh±na½, tattha nisinnassa thinamiddha½ okkamati, nidd±-
bhibh³tassa paµibujjhato p±pavitakk± p±tubhavant²”ti paµisañcikkhitv± t±disa½
sen±sana½ pattampi na sampaµicchati, so ta½ paµikkhipitv± abbhok±sarukkham³-
l±d²su vasanto santuµµhova hoti. Ayampi sen±sane yath±s±ruppasantoso.
Idha pana bhikkhu bhesajja½ labhati l³kha½ v± paº²ta½ v±, so ya½ labhati
teneva tussati, añña½ na pattheti, labhantopi na gaºh±ti. Ayamassa gil±napa-
ccaye yath±l±bhasantoso. Yo pana telenatthiko ph±ºita½ labhati, so ta½ sabh±-
gassa bhikkhuno datv± tassa hatthato tela½ gahetv± v± aññadeva v± pariyesitv±
bhesajja½ karontopi santuµµhova hoti. Ayamassa gil±napaccaye yath±balasantoso.
Aparo mah±puñño bahu½ telamadhuph±ºit±dipaº²tabhesajja½ labhati, so ta½
c²vara½ viya cirapabbajita-bahussuta-appal±bhagil±n±na½ datv± tesa½ ±bhatena
yena kenaci y±pentopi santuµµhova hoti. Yo pana ekasmi½ bh±jane muttahar²-
taka½ µhapetv± ekasmi½ catumadhura½ “gaºha, bhante, yadicchas²”ti vucca-
m±no sacassa tesu aññatarenapi rogo v³pasammati, atha “muttahar²taka½ n±ma
buddh±d²hi vaººitan”ti catumadhura½ paµikkhipitv± muttahar²takena bhesajja½
karonto paramasantuµµhova (2.0152) hoti. Ayamassa gil±napaccaye yath±s±ruppa-
santoso. Iti ime tayo santose sandh±ya “santuµµh±ya½, bhikkhave, kassapo itar²ta-
rena c²varen±”ti vutta½.
Vaººav±d²ti eko santuµµho hoti, santosassa vaººa½ na katheti. Eko na
santuµµho hoti, santosassa vaººa½ katheti. Eko neva santuµµho hoti, na santo-
sassa vaººa½ katheti. Eko santuµµho ca hoti, santosassa ca vaººa½ katheti. Aya½
t±disoti dassetu½ itar²tarac²varasantuµµhiy± ca vaººav±d²ti vutta½. Anesananti
d³teyyapahiºagaman±nuyogappabheda½ n±nappak±ra½ anesana½. Aladdh±ti
alabhitv±. Yath± ca ekacco “katha½ nu kho c²vara½ labhiss±m²”ti puññavantehi
bhikkh³hi saddhi½ ekato hutv± kohañña½ karonto uttasati paritassati, aya½ eva½
aladdh± ca c²vara½ na paritassati. Laddh± c±Ti dhammena samena labhitv±. Aga-
dhitoti vigatalobhagedho. Amucchitoti adhimattataºh±ya muccha½ an±panno. Ana-
jjh±pannoti taºh±ya anotthaµo apariyonaddho. ¾d²navadass±v²ti anesan±patti-
yañca gadhitaparibhoge ca ±d²nava½ passam±no. Nissaraºapaññoti, “y±vadeva
s²tassa paµigh±t±y±”ti vuttanissaraºameva j±nanto paribhuñjat²ti attho. Itar²tarena
piº¹ap±ten±ti-±d²supi yath±laddh±d²na½ yena kenaci piº¹ap±tena, yena kenaci
sen±sanena, yena kenaci gil±napaccayabhesajjaparikkh±ren±ti evamattho
daµµhabbo.
Kassapena v± hi vo, bhikkhave, ovadiss±m²ti ettha yath± mah±kassapatthero
cat³su paccayesu t²hi santosehi santuµµho, tumhepi tath±r³p± bhavath±ti ova-
danto kassapena ovadati n±ma. Yo v± panassa kassapasadisoti etth±pi yo v±
panaññopi kassapasadiso mah±kassapatthero viya cat³su paccayesu t²hi santo-
sehi santuµµho bhaveyya, tumhepi tath±r³p± bhavath±ti ovadanto kassapasadi-
sena ovadati n±ma. Tathatt±ya paµipajjitabbanti “samm±sambuddhassa im±ya
imasmi½ santuµµhisutte vuttasallekh±c±rapaµipattiy± kathana½ n±ma bh±ro, amh±-
kampi (2.0153) ima½ paµipatti½ parip³ra½ katv± p³raºa½ bh±royeva, ±gato kho
pana bh±ro gahetabbo”ti cintetv± yath± may± kathita½, tathatt±ya tath±bh±v±ya
tumhehipi paµipajjitabbanti. Paµhama½.

2. Anottapp²suttavaººan±

145. Dutiye an±t±p²Ti ya½ v²riya½ kilese ±tapati, tena rahito. Anottapp²ti
nibbhayo kilesuppattito kusal±nuppattito ca bhayarahito. Sambodh±y±ti sambu-
jjhanatth±ya. Nibb±n±y±ti nibb±nasacchikiriy±ya. Anuttarassa yogakkhemass±ti
arahattassa tañhi anuttarañceva cat³hi ca yogehi khema½.
Anuppann±ti-±d²su ye pubbe appaµiladdhapubba½ c²var±di½ v± paccaya½ upa-
µµh±kasaddhivih±rika-antev±s²na½ v± aññatarato manuññavatthu½ paµilabhitv±
ta½ subha½ sukhanti ayoniso gaºhantassa aññatara½ v± pana ananubh³ta-
pubba½ ±rammaºa½ yath± tath± v± ayoniso ±vajjentassa lobh±dayo p±pak± aku-
sal± dhamm± uppajjanti, te anuppann±ti veditabb±. Aññath± hi anamatagge
sa½s±re anuppann± n±ma p±pak± dhamm± natthi. Anubh³tapubbepi ca
vatthumhi ±rammaºe v± yassa pakatibuddhiy± v± uddesaparipucch±ya v± pariya-
ttinavakammayonisomanasik±r±na½ v± aññataravasena pubbe anuppajjitv±
pacch± t±disena paccayena sahas± uppajjanti, imepi “anuppann± uppajjam±n±
anatth±ya sa½vatteyyun”ti veditabb±. Tesuyeva pana vatth±rammaºesu puna-
ppuna½ uppajjam±n± nappah²yanti n±ma, te “uppann± appah²yam±n± anatth±ya
sa½vatteyyun”ti veditabb±. Ayamettha saªkhepo, vitth±rato pana uppann±nuppa-
nnabhedo ca pah±nappah±navidh±nañca sabba½ visuddhimagge ñ±ºadassana-
visuddhiniddese kathita½.
Anuppann± me kusal± dhamm±ti appaµiladdh±pi s²lasam±dhimaggaphalasa-
ªkh±t± anavajjadhamm±. Uppann±ti teyeva paµiladdh±. Nirujjham±n± anatth±ya
sa½vatteyyunti te s²l±didhamm± parih±nivasena puna anuppattiy± nirujjham±n±
anatth±ya sa½vatteyyunti veditabb±. Ettha ca lokiy± parih±yanti, lokuttar±na½
parih±ni natth²ti. “Uppann±na½ kusal±na½ dhamm±na½ µhitiy±”ti imassa (2.0154)
pana sammappadh±nassa vasen±ya½ desan± kat±. Dutiyamaggo v± s²gha½ anu-
ppajjam±no, paµhamamaggo nirujjham±no anatth±ya sa½vatteyy±ti evampettha
attho daµµhabbo. Iti imasmi½ sutte ime catt±ro sammappadh±n± pubbabh±gavipa-
ssan±vasena kathit±ti. Dutiya½.

3. Cand³pamasuttavaººan±

146. Tatiye cand³pam±ti candasadis± hutv±. Ki½ parimaº¹alat±ya? No, apica


kho yath± cando gaganatala½ pakkhandam±no na kenaci saddhi½ santhava½ v±
sineha½ v± ±laya½ v± nikanti½ v± patthana½ v± pariyuµµh±na½ v± karoti, na ca
na
hoti mah±janassa piyo man±po, tumhepi eva½ kenaci saddhi½ santhav±d²na½
akaraºena bahujanassa piy± man±p± cand³pam± hutv± khattiyakul±d²ni catt±ri
kul±ni upasaªkamath±ti attho. Apica yath± cando andhak±ra½ vidhamati, ±loka½
pharati, eva½ kilesandhak±ravidhamanena ñ±º±lokapharaºena c±pi cand³pam±
hutv±ti evam±d²hipi nayehi ettha attho daµµhabbo.
Apakasseva k±ya½ apakassa cittanti teneva santhav±d²na½ akaraºena
k±yañca cittañca apakassitv±, apanetv±ti attho. Yo hi bhikkhu araññepi na vasati,
k±mavitakk±dayopi vitakketi, aya½ neva k±ya½ apakassati, na citta½. Yo hi ara-
ññepi kho viharati, k±mavitakk±dayo pana vitakketi, aya½ k±yameva apakassati,
na citta½. Yo g±mante vasati, k±mavitakk±dayopi kho na ca vitakketi, aya½ citta-
meva apakassati, na k±ya½. Yo pana araññe ceva vasati, k±mavitakk±dayo ca na
vitakketi, aya½ ubhayampi apakassati. Evar³p± hutv± kul±ni upasaªkamath±ti
d²pento “apakasseva k±ya½ apakassa cittan”ti ±ha.
Niccanavak±ti nicca½ navak±va, ±gantukasadis± eva hutv±ti attho. ¾gantuko
hi paµip±µiy± sampattageha½ pavisitv± sace na½ gharas±mik± disv±, “amh±ka½
puttabh±taro vippav±sa½ gat± eva½ vicari½s³”ti anukampam±n± nis²d±petv±
bhojenti, bhuttamattoyeva “tumh±ka½ bh±jana½ (2.0155) gaºhath±”ti uµµh±ya
pakkamati, na tehi saddhi½ santhava½ v± karoti, na kiccakaraº²y±ni v± sa½vida-
hati, eva½ tumhepi paµip±µiy± sampattaghara½ pavisitv± ya½ iriy±pathesu
pasann± manuss± denti, ta½ gahetv± chinnasanthav±, tesa½ kiccakaraº²ye aby±-
vaµ± hutv± nikkhamath±ti d²peti.
Imassa pana niccanavakabh±vassa ±vibh±vattha½ dvebh±tikavatthu kathe-
tabba½– vas±¼anagarag±mato kira dve bh±tik± nikkhamitv± pabbajit±, te c³¼an±ga-
tthero ca mah±n±gatthero c±ti paññ±yi½su. Te cittalapabbate ti½sa vass±ni
vasitv± arahatta½ patt± “m±tara½ passiss±m±”ti ±gantv± vas±¼anagaravih±re
vasitv± punadivase m±tug±ma½ piº¹±ya pavisi½su. M±t±pi tesa½ u¼uªkena
y±gu½ n²haritv± ekassa patte ±kiri. Tass± ta½ olokayam±n±ya puttasineho
uppajji. Atha na½ ±ha– “tva½, t±ta, mayha½ putto mah±n±go”ti. Thero
“pacchima½ thera½ puccha up±sike”ti vatv± pakk±mi. Pacchimatherassapi y±gu½
datv±, “t±ta, tva½ mayha½ putto c³¼an±go”ti pucchi? Thero “ki½, up±sike,
purima½ thera½ na pucchas²”ti? Vatv± pakk±mi. Eva½ m±tar±pi saddhi½ chinna-
santhavo bhikkhu niccanavako n±ma hoti.
Appagabbh±ti na pagabbh±, aµµhaµµh±nena k±yap±gabbhiyena, catuµµh±nena
vac²p±gabbhiyena, anekaµµh±nena manop±gabbhiyena ca virahit±ti attho. Aµµha-
µµh±na½ k±yap±gabbhiya½ n±ma saªghagaºapuggala-bhojanas±l±-jant±gharana-
h±natittha-bhikkh±c±ramagga-antaragharappavesanesu k±yena appatir³paka-
raºa½. Seyyathida½– idhekacco saªghamajjhe pallatthik±ya v± nis²dati p±de
p±da½ ±dh±yitv± v±ti evam±di (mah±ni. 165). Tath± gaºamajjhe. Gaºamajjheti
catuparisasannip±te v± suttantikagaº±disannip±te v±. Tath± vu¹¹hatare puggale.
Bhojanas±l±ya pana vu¹¹h±na½ ±sana½ na deti, nav±na½ ±sana½ paµib±hati.
Tath± jant±ghare. Vu¹¹he cettha an±pucch± aggijalan±d²ni karoti. Nh±natitthe ca
yadida½ “daharo vu¹¹hoti pam±ºa½ akatv± ±gatapaµip±µiy± nh±yitabban”ti vutta½,
tampi an±diyanto pacch± ±gantv± udaka½ otaritv± vu¹¹he ca nave ca b±dhati.
Bhikkh±c±ramagge pana agg±sana-aggodaka-aggapiº¹±na½ (2.0156) atth±ya
purato gacchati b±h±ya b±ha½ paharanto. Antaragharappavesane vu¹¹hehi
paµhamatara½ pavisati, daharehi saddhi½ k±yak²¼anaka½ karot²ti evam±di.
Catuµµh±na½ vac²p±gabbhiya½ n±ma saªghagaºapuggala-antaragharesu appa-
tir³pav±c±nicch±raºa½. Seyyathida½– idhekacco saªghamajjhe an±pucch±
dhamma½ bh±sati. Tath± pubbe vuttappak±rassa gaºassa majjhe puggalassa ca
santike, tattheva manussehi pañha½ puµµho vu¹¹hatara½ an±pucch± vissajjeti.
Antaraghare pana “itthann±me ki½ atthi? Ki½ y±gu, ud±hu kh±dan²ya½ bhoja-
n²ya½? Ki½ me dassasi? Ki½ ajja kh±diss±ma? Ki½ bhuñjiss±ma? Ki½ piviss±m±”-
ti-±d²ni bh±sati.
Anekaµµh±na½ manop±gabbhiya½ n±ma tesu tesu µh±nesu k±yav±c±hi ajjh±-
c±ra½ an±pajjitv±pi manas±va k±mavitakk±d²na½ vitakkana½. Apica duss²la-
sseva sato “s²lav±ti ma½ jano j±n±t³”ti eva½ pavatt± p±picchat±pi manop±ga-
bbhiya½. Iti sabbesampi imesa½ p±gabbhiy±na½ abh±vena appagabbh± hutv±
upasaªkamath±ti vadati.
Jarudap±nanti jiººak³pa½. Pabbatavisamanti pabbate visama½ pap±taµµh±na½.
Nad²vidugganti nadiy± vidugga½ chinnataµaµµh±na½. Apakasseva k±yanti t±di-
s±ni µh±n±ni yo khi¹¹±dipasuto k±ya½ anapakassa ekatobh±riya½ akatv±va v±yu-
patthambhaka½ agg±h±petv± cittampi anapakassa “ettha patito hatthap±dabha-
ñjan±d²ni p±puº±t²”ti an±d²navadass±vit±ya anubbejetv± sampiy±yam±no oloketi,
so patitv± hatthap±dabhañjan±di-anattha½ p±puº±ti. Yo pana udakatthiko v±
aññena v± kenaci kiccena oloketuk±mo k±ya½ apakassa ekato bh±riya½ katv±
v±yupatthambhaka½ g±h±petv±, cittampi apakassa ±d²navadassanena sa½ve-
jetv± oloketi, so na patati, yath±ruci½ oloketv± sukh² yenak±ma½ pakkamati.
Evameva (2.0157) khoti ettha ida½ opammasa½sandana½– jarudap±n±dayo
viya hi catt±ri kul±ni, olokanapuriso viya bhikkhu. Yath± anapakaµµhak±yacitto
t±ni olokento puriso tattha patati, eva½ arakkhitehi k±y±d²hi kul±ni upasaªka-
manto bhikkhu kulesu bajjhati, tato n±nappak±ra½ s²lap±dabhañjan±di-anattha½
p±puº±ti. Yath± pana apakaµµhak±yacitto puriso tattha na patati, eva½ rakkhite-
neva k±yena rakkhitehi cittehi rakkhit±ya v±c±ya suppaµµhit±ya satiy± apakaµµhak±-
yacitto hutv± kul±ni upasaªkamanto bhikkhu kulesu na bajjhati. Athassa yath±
tattha apatitassa purisassa, na p±d± bhañjanti, eva½ s²lap±do na bhijjati. Yath±
hatth± na bhañjanti, eva½ saddh±hattho na bhijjati. Yath± kucchi na bhijjati, eva½
sam±dhikucchi na bhijjati. Yath± s²sa½ na bhijjati, eva½ ñ±ºas²sa½ na bhijjati,
yath± ca ta½ kh±ºukaºµak±dayo na vijjhanti, evamima½ r±gakaºµak±dayo na
vijjhanti. Yath± so nirupaddavo yath±ruci oloketv± sukh² yenak±ma½ pakkamati,
eva½ bhikkhu kul±ni niss±ya c²var±dayo paccaye paµisevanto kammaµµh±na½
va¹¹hetv± saªkh±re sammasanto arahatta½ patv± lokuttarasukhena sukhito yena-
k±ma½ agatapubba½ nibb±nadisa½ gacchati.
Id±ni yo h²n±dhimuttiko micch±paµipanno eva½ vadeyya “samm±sambuddho
‘tividha½ p±gabbhiya½ pah±ya niccanavakattena cand³pam± kul±ni upasaªkama-
th±’ti vadanto aµµh±ne µhapeti, asayha½ bh±ra½ ±ropeti, ya½ na sakk± k±tu½ ta½
k±ret²”ti, tassa v±dapatha½ pacchinditv±, “sakk± eva½ k±tu½, atthi evar³po
bhikkh³”ti dassento kassapo, bhikkhaveTi-±dim±ha.
¾k±se p±ºi½ c±les²ti n²le gaganantare yamakavijjuta½ c±rayam±no viya heµµh±-
bh±ga½ uparibh±ga½ ubhatopassesu p±ºi½ sañc±resi. Idañca pana tepiµake
buddhavacane asambhinnapada½ n±ma. Attamanoti tuµµhacitto sakamano, na
domanassena pacchinditv± gahitamano. Kassapassa, bhikkhaveti idampi purima-
nayeneva parav±da½ pacchinditv± atthi evar³po bhikkh³ti dassanattha½ vutta½.
Pasann±k±ra½ (2.0158) kareyyunti c²var±dayo paccaye dadeyyu½. Tathatt±ya
paµipajjeyyunti s²lassa ±gataµµh±ne s²la½ p³rayam±n±, sam±dhivipassan± magga-
phal±na½ ±gataµµh±ne t±ni t±ni samp±dayam±n± tath±bh±v±ya paµipajjeyyu½. Anu-
dayanti rakkhaºabh±va½. Anukampanti muducittata½. Ubhayañceta½ k±ruñña-
sseva vevacana½. Kassapo, bhikkhaveti idampi purimanayeneva parav±da½
pacchinditv± atthi evar³po bhikkh³ti dassanattha½ vutta½. Kassapena v±ti ettha
candopam±divasena yojana½ katv± purimanayeneva attho veditabbo. Tatiya½.

4. Kul³pakasuttavaººan±

147. Catutthe kul³pakoti kulaghar±na½ upagant±. Dentuyeva meti dadantu-


yeva mayha½. Sand²yat²ti aµµ²yati p²¼iyati. Sesamettha vuttanay±nus±reneva vedi-
tabba½. Catuttha½.

5. Jiººasuttavaººan±

148. Pañcame jiººoti thero mahallako. Garuk±n²ti ta½ satthu santik± laddhak±-
lato paµµh±ya chinnabhinnaµµh±ne suttasa½sibbanena ceva agga¼ad±nena ca ane-
k±ni paµal±ni hutv± garuk±ni j±t±ni. Nibbasan±n²ti pubbe bhagavat± niv±setv± apa-
n²tat±ya eva½laddhan±m±ni. Tasm±ti yasm± tva½ jiººo ceva garupa½suk³lo ca.
Gahapat±n²ti pa½suk³likaªga½ vissajjetv± gahapat²hi dinnac²var±ni dh±reh²ti
vadati. Nimantan±n²ti piº¹ap±tikaªga½ vissajjetv± sal±kabhatt±d²ni nimantan±ni
bhuñj±h²ti vadati. Mama ca santiketi ±raññikaªga½ vissajjetv± g±mantasen±sane-
yeva vas±h²ti vadati.
Nanu ca yath± r±j± sen±pati½ sen±patiµµh±ne µhapetv± tassa r±j³paµµh±n±din±
attano kammena ±r±dhentasseva ta½ µh±nantara½ gahetv± aññassa dadam±no
ayutta½ n±ma karoti, eva½ satth± mah±kassapattherassa paccuggamanatth±ya
tig±vuta½ magga½ gantv± r±jagahassa ca n±¼and±ya ca antare bahuputtakaru-
kkham³le nisinno t²hi ov±dehi upasamp±detv± tena saddhi½ attano c²vara½ pari-
vattetv± thera½ j±ti-±raññikaªgañceva j±tipa½suk³likaªgañca (2.0159) ak±si, so
tasmi½ kattukamyat±chandena satthu citta½ ±r±dhentasseva pa½suk³l±d²ni
vissajj±petv± gahapatic²varapaµiggahaº±d²su niyojento ayutta½ n±ma karot²ti. Na
karoti. Kasm±? Attajjh±sayatt±. Na hi satth± dhutaªg±ni vissajj±petuk±mo, yath±
pana aghaµµit± bheri-±dayo sadda½ na vissajjenti, eva½ aghaµµit± evar³p±
puggal± na s²han±da½ nadant²ti nad±petuk±mo s²han±dajjh±sayena evam±ha.
Theropi satthu ajjh±say±nur³peneva “aha½ kho, bhante, d²gharatta½ ±raññiko
cev±”ti-±din± nayena s²han±da½ nadati.
Diµµhadhammasukhavih±ranti diµµhadhammasukhavih±ro n±ma ±raññikasseva
labbhati, no g±mantav±sino. G±mantasmiñhi vasanto d±rakasadda½ suº±ti, asa-
pp±yar³p±ni passati, asapp±ye sadde suº±ti, tenassa anabhirati uppajjati. ¾ra-
ññiko pana g±vuta½ v± a¹¹hayojana½ v± atikkamitv± arañña½ ajjhog±hetv±
vasanto d²pibyagghas²h±d²na½ sadde suº±ti, yesa½ savanapaccay± am±nusik±-
savanarati uppajjati. Ya½ sandh±ya vutta½–
“Suññ±g±ra½ paviµµhassa, santacittassa bhikkhuno;
am±nus² rat² hoti, samm± dhamma½ vipassato.
“Yato yato sammasati, khandh±na½ udayabbaya½;
labhat² p²tip±mojja½, amata½ ta½ vij±nata½. (dha. pa. 373-374);
“Purato pacchato v±pi, aparo ce na vijjati;
tattheva ph±su bhavati, ekassa ramato vane”ti.
Tath± piº¹ap±tikasseva labbhati, no apiº¹ap±tikassa. Apiº¹ap±tiko hi ak±la-
c±r² hoti, turitac±ra½ gacchati, parivatteti, palibuddhova gacchati, tattha ca bahu-
sa½sayo hoti. Piº¹ap±tiko pana na ak±lac±r² hoti, na turitac±ra½ gacchati, na
parivatteti, apalibuddhova gacchati, tattha ca na bahusa½sayo hoti.
Katha½? Apiº¹ap±tiko hi g±mato d³ravih±re vasam±no k±lasseva “y±gu½ v±
p±riv±sikabhatta½ v± lacch±mi, ±sanas±l±ya v± pana (2.0160) uddesabhatt±d²su
kiñcideva mayha½ p±puºissat²”ti makkaµakasutt±ni chindanto sayitagor³p±ni
uµµh±pento p±tova gacchanto ak±lac±r² hoti. Manusse khettakamm±d²na½ atth±ya
geh±
nikkhanteyeva samp±puºitu½ miga½ anubandhanto viya vegena gacchanto turita-
c±r² hoti. Antar± kiñcideva disv± “asuka-up±sako v± asuka-up±sik± v± gehe, no
gehe”ti pucchati, “no gehe”ti sutv± “id±ni kuto labhiss±m²”ti? Aggida¹¹ho viya
pavedhati, saya½ pacchimadisa½ gantuk±mo p±c²nadis±ya sal±ka½ labhitv±
añña½ pacchimadis±ya laddhasal±ka½ upasaªkamitv±, “bhante, aha½ pacchima-
disa½ gamiss±mi, mama sal±ka½ tumhe gaºhatha, tumh±ka½ sal±ka½ mayha½
deth±”ti sal±ka½ parivatteti. Eka½ v± pana sal±kabhatta½ ±haritv± paribhuñjanto
“aparass±pi sal±kabhattassa patta½ deth±”ti manussehi vutte, “bhante, tumh±ka½
patta½ detha, aha½ mayha½ patte bhatta½ pakkhipitv± tumh±ka½ patta½ dass±-
m²”ti aññassa patta½ d±petv± bhatte ±haµe attano patte pakkhipitv± patta½ paµi-
dento patta½ parivatteti n±ma. Vih±re r±jar±jamah±matt±dayo mah±d±na½ denti,
imin± ca bhiyyo d³rag±me sal±k± laddh±, tattha agacchanto puna satt±ha½
sal±ka½ na labhat²ti al±bhabhayena gacchati, eva½ gacchanto palibuddho hutv±
gacchati n±ma. Yassa cesa sal±kabhatt±dino atth±ya gacchati, “ta½ dassanti nu
kho me, ud±hu na dassanti, paº²ta½ nu kho dassanti, ud±hu l³kha½, thoka½ nu
kho, ud±hu bahuka½, s²tala½ nu kho, ud±hu uºhan”ti eva½ tattha ca bahusa½-
sayo hoti.
Piº¹ap±tiko pana k±lasseva vuµµh±ya vattapaµivatta½ katv± sar²ra½ paµijaggitv±
vasanaµµh±na½ pavisitv± kammaµµh±na½ manasikatv± k±la½ sallakkhetv± mah±-
janassa u¼uªkabhikkh±d²ni d±tu½ pahonakak±le gacchat²ti na ak±lac±r² hoti,
ekeka½ padav±ra½ cha koµµh±se katv± vipassanto gacchat²ti na turitac±r² hoti,
attano garubh±vena “asuko gehe, na gehe”ti na pucchati, sal±kabhatt±d²niyeva
na gaºh±ti. Agaºhanto ki½ parivattessati? Na aññassa vasena palibuddhova hoti
(2.0161), kammaµµh±na½ manasikaronto yath±ruci gacchati, itaro viya na bahusa½-
sayo hoti. Ekasmi½ g±me v± v²thiy± v± alabhitv± aññattha carati. Tasmimpi ala-
bhitv± aññattha caranto missakodana½ saªka¹¹hitv± amata½ viya paribhuñjitv±
gacchati.
Pa½suk³likasseva labbhati, no apa½suk³likassa. Apa½suk³liko hi vass±v±-
sika½ pariyesanto carati, na sen±sanasapp±ya½ pariyesati. Pa½suk³liko pana
na vass±v±sika½ pariyesanto carati, sen±sanasapp±yameva pariyesati. Tec²vari-
kasseva labbhati, na itarassa. Atec²variko hi bahubhaº¹o bahuparikkh±ro hoti,
tenassa ph±suvih±ro natthi. Appicch±d²nañceva labbhati, na itaresanti. Tena
vutta½– “attano ca diµµhadhammasukhavih±ra½ sampassam±no”ti. Pañcama½.

6. Ov±dasuttavaººan±

149. Chaµµhe aha½ v±ti kasm± ±ha? Thera½ attano µh±ne µhapanattha½. Ki½
s±riputtamoggall±n± natth²ti? Atthi. Eva½ panassa ahosi “ime na cira½ µhassanti,
kassapo pana v²savassasat±yuko, so mayi parinibbute sattapaººiguh±ya½ nis²-
ditv± dhammavinayasaªgaha½ katv± mama s±sana½ pañcavassasahassapari-
m±ºak±lapavattanaka½ karissati, attano ta½ µh±ne µhapemi, eva½ bhikkh³ kassa-
passa suss³sitabba½ maññissant²”ti. Tasm± evam±ha. Dubbac±ti dukkhena
vattabb±. Dovacassakaraºeh²ti dubbacabh±vakaraºehi. Appadakkhiºagg±hinoti
anus±sani½ sutv± padakkhiºa½ na gaºhanti yath±nusiµµha½ na paµipajjanti, appa-
µipajjant± v±mag±hino n±ma j±t±ti dasseti. Acc±vadanteti atikkamma vadante,
sutapariyatti½ niss±ya ativiya v±da½ karonteti attho. Ko bahutara½ bh±sissat²ti
dhamma½ kathento ko bahu½ bh±sissati, ki½ tva½, ud±hu ahanti? Ko sundarata-
ranti, eko bahu½ bh±santo asahita½ amadhura½ bh±sati, eko sahita½ madhura½,
ta½ sandh±y±ha “ko sundarataran”ti? Eko pana bahuñca sundarañca kathento
cira½ na bh±sati, lahuññeva uµµh±ti, eko addh±na½ p±peti, ta½ sandh±y±ha “ko
cirataran”ti? Chaµµha½.

7. Dutiya-ov±dasuttavaººan±

150. Sattame (2.0162) saddh±ti okappanasaddh±. V²riyanti k±yikacetasika½


v²riya½. Paññ±ti kusaladhammaj±nanapaññ±. Na santi bhikkh³ ov±dak±ti imassa
puggalassa ov±dak± anus±sak± kaly±ºamitt± natth²ti ida½, bhante, parih±nanti
dasseti. Sattama½.

8. Tatiya-ov±dasuttavaººan±

151. Aµµhame tath± hi pan±ti pubbe sovacassat±ya, etarahi ca dovacassat±ya


k±raºapaµµhapane nip±to. Tatr±ti tesu theresu. Ko n±m±ya½ bhikkh³ti ko n±mo
aya½ bhikkhu? Ki½ tissatthero ki½ n±gattheroti? Tatr±ti tasmi½ eva½ sakk±re
kayiram±ne. Tathatt±y±ti tath±bh±v±ya, ±raññik±dibh±v±y±ti attho. Sabrahmac±ri-
k±moti “ime ma½ pariv±retv± carant³”ti eva½ k±meti icchati patthet²ti sabrahma-
c±rik±mo. Tathatt±y±ti l±bhasakk±ranibbattanatth±ya. Brahmac±rupaddaven±ti
yo sabrahmac±r²na½ cat³su paccayesu adhimattacchandar±go upaddavoti
vuccati, tena upaddut±. Abhipatthan±ti adhimattapatthan±. Brahmac±ri-abhipattha-
nen±ti brahmac±r²na½ adhimattapatthan±saªkh±tena catupaccayabh±vena.
Aµµhama½.

9. Jh±n±bhiññasuttavaººan±

152. Navame y±vadeva ±kaªkh±m²ti y±vadeva icch±mi. Y±ni pana ito para½
vivicceva k±meh²ti-±din± nayena catt±ri r³p±vacarajjh±n±ni, sabbaso r³pasa-
ññ±na½ samatikkam±ti-±din± nayena catasso ar³pasam±pattiyo, sabbaso neva-
saññ±n±saññ±yatana½ samatikkamma saññ±vedayitanirodhanti eva½ nirodhasa-
m±patti, anekavihita½ iddhividhanti-±din± nayena pañca lokik±bhiññ± ca vutt±.
Tattha ya½ vattabba½ siy±, ta½ sabba½ anupadavaººan±ya ceva bh±van±vidh±-
nena ca saddhi½ visuddhimagge (visuddhi. 1.69) vitth±ritameva. Cha¼abhiññ±ya
pana ±sav±na½ khay±ti ±sav±na½ khayena. An±savanti ±sav±na½ apaccaya-
bh³ta½. Cetovimuttinti arahattaphalasam±dhi½. Paññ±vimuttinti arahattaphala-
pañña½. Navama½.
10. Upassayasuttavaººan±

153. Dasame (2.0163) ±y±ma, bhanteti kasm± bhikkhun²-upassayagamana½


y±cati? Na l±bhasakk±rahetu, kammaµµh±natthik± panettha bhikkhuniyo atthi, t±
ussukk±petv± kammaµµh±na½ kath±pess±m²ti y±cati. Nanu ca so sayampi tepi-
µako bahussuto, ki½ saya½ kathetu½ na sakkot²ti? No na sakkoti. Buddhapaµibh±-
gassa pana s±vakassa katha½ saddh±tabba½ maññissant²ti y±cati. Bahukicco
tva½ bahukaraº²yoti ki½ thero navakamm±dipasuto, yena na½ evam±h±ti? No,
satthari pana parinibbute catasso paris± ±nandatthera½ upasaªkamitv±, “bhante,
id±ni kassa pattac²vara½ gahetv± caratha, kassa pariveºa½ sammajjatha, kassa
mukhodaka½ deth±”ti rodanti paridevanti. Thero “anicc± saªkh±r±, vuddhasar²-
repi nillajjova maccur±j± pahari. Es± saªkh±r±na½ dhammat±, m± socittha, m±
paridevitth±”ti parisa½ saññ±peti. Idamassa bahukicca½. Ta½ sandh±ya thero
evam±ha. Sandasses²ti paµipattiguºa½ dassesi. Sam±dapes²ti gaºh±pesi. Samutte-
jes²ti samuss±hesi. Sampaha½ses²ti paµiladdhaguºena mod±pesi.
Thullatiss±ti sar²rena th³l±, n±mena tiss±. Vedehamuninoti paº¹itamunino.
Paº¹ito hi ñ±ºasaªkh±tena vedena ²hati sabbakicc±ni karoti, tasm± “vedeho”ti
vuccati. Vedeho ca so muni c±ti, vedehamuni. Dhamma½ bh±sitabba½ maññat²ti
tipiµakadharassa dhammabhaº¹±g±rikassa sammukhe saya½ araññav±s² pa½su-
k³liko sam±no “dhammakathiko ahan”ti dhamma½ bh±sitabba½ maññati. Ida½
ki½ pana, katha½ pan±ti? Avaj±nam±n± bhaºati. Assos²ti aññena ±gantv± ±rocita-
vasena assosi. ¾gamehi tva½, ±vusoti tiµµha tva½, ±vuso. M± te saªgho uttari upa-
parikkh²ti m± bhikkhusaªgho atireka-ok±se ta½ upaparikkh²ti. Ida½ vutta½ hoti–
“±nandena buddhapaµibh±go s±vako v±rito, ek± bhikkhun² na v±rit±, t±ya saddhi½
santhavo v± sineho v± bhavissat²”ti m± ta½ saªgho eva½ amaññ²ti.
Id±ni (2.0164) attano buddhapaµibh±gabh±va½ d²pento ta½ ki½ maññasi, ±vuso-
ti-±dim±ha? Sattaratananti sattahatthappam±ºa½. N±ganti hatthi½. A¹¹haµµhara-
tana½ v±ti a¹¹haratanena ³na-aµµharatana½, purimap±dato paµµh±ya y±va
kumbh± vidatth±dhikasattahatthubbedhanti attho. T±lapattik±y±ti taruºat±lapa-
ººena. Cavitth±ti cut±, na mat± v± naµµh± v±, buddhapaµibh±gassa pana s±va-
kassa upav±da½ vatv± mah±kassapatthere chahi abhiññ±hi s²han±da½ nadante
tass± k±s±v±ni kaºµakas±kh± viya kacchus±kh± viya ca sar²ra½ kh±ditu½ ±ra-
ddh±ni, t±ni h±retv± setak±ni nivatthakkhaºeyevass± cittass±do udap±d²ti.
Dasama½.

11. C²varasuttavaººan±

154. Ek±dasame dakkhiº±girisminti r±jagaha½ pariv±retv± µhitassa girino


dakkhiºabh±ge janapado dakkhiº±giri n±ma, tasmi½ c±rika½ carat²ti attho. C±rik±
ca n±ma duvidh± hoti turitac±rik± ca aturitac±rik± ca. Tattha ya½ ekacco eka½
k±s±va½ niv±setv± eka½ p±rupitv± pattac²vara½ a½se laggetv± chatta½ ±d±ya
sar²rato sedehi paggharantehi divasena sattaµµhayojan±ni gacchati, ya½ v± pana
buddh± kiñcideva bodhaneyyasatta½ disv± yojanasatampi yojanasahassampi
khaºena gacchanti, es± turitac±rik± n±ma. Devasika½ pana g±vuta½ a¹¹hayo-
jana½ tig±vuta½ yojananti ettaka½ addh±na½ ajjatan±ya nimantana½ adhiv±sa-
yato janasaªgaha½ karoto gamana½, es± aturitac±rik± n±ma. Aya½ idha adhi-
ppet±.
Nanu ca thero pañcav²sati vass±ni ch±y± viya dasabalassa pacchato pacchato
gacchantova ahosi, “kaha½ ±nando”ti vacanassa ok±sameva na ad±si, so kismi½
k±le bhikkhusaªghena saddhi½ c±rika½ caritu½ ok±sa½ labhat²ti? Satthu parini-
bb±nasa½vacchare. Parinibbute kira satthari mah±kassapatthero satthu parini-
bb±ne sannipatitassa bhikkhusaªghassa majjhe nis²ditv± dhammavinayasaªg±ya-
nattha½ pañcasate bhikkh³ uccinitv±, “±vuso, maya½ r±jagahe vassa½ vasant±
dhammavinaya½ saªg±yiss±ma, tumhe pure (2.0165) vass³pan±yik±ya attano
palibodha½ ucchinditv± r±jagahe sannipatath±”ti vatv± attan± r±jagaha½ gato.
¾nandattheropi bhagavato pattac²vara½ ±d±ya mah±jana½ saññ±pento s±vatthi½
gantv± tato nikkhamma r±jagaha½ gacchanto dakkhiº±girismi½ c±rika½ cari. Ta½
sandh±yeta½ vutta½.
Yebhuyyena kum±rabh³t±ti ye te h²n±y±vatt± n±ma, te yebhuyyena kum±rak±
dahar± taruº± ekavassikadvevassik± bhikkh³ ceva anupasampannakum±rak± ca.
Kasm± panete pabbajit±, kasm± h²n±y±vatt±ti? Tesa½ kira m±t±pitaro cintesu½–
“±nandatthero satthu viss±siko aµµha vare y±citv± upaµµhahati, icchiticchitaµµh±na½
satth±ra½ gahetv± gantu½ sakkoti, amh±ka½ d±rake etassa santike pabb±jema,
so satth±ra½ gahetv± ±gamissati, tasmi½ ±gate maya½ mah±sakk±ra½ k±tu½
labhiss±m±”ti. Imin± t±va k±raºena nesa½ ñ±tak± te pabb±jesu½. Satthari pana
parinibbute tesa½ s± patthan± upacchinn±, atha te ekadivaseneva uppabb±jesu½.
Yath±bhirantanti yath±ruciy± yath±-ajjh±sayena. Tikabhojana½ paññattanti,
ida½ “gaºabhojane aññatra samay± p±cittiyan”ti (p±ci. 211). Ida½ sandh±ya
vutta½. Tattha hi tiººa½ jan±na½ akappiyanimantana½ s±diyitv± ekato paµigga-
ºhant±nampi an±patti, tasm± “tikabhojanan”ti vutta½.
Dummaªk³na½ puggal±na½ niggah±y±ti duss²lapuggal±na½ niggaºhanattha½.
Pesal±na½ bhikkh³na½ ph±suvih±r±y±ti dummaªk³na½ niggaheneva pesal±na½
uposathapav±raº± vattanti, samaggav±so hoti, aya½ tesa½ ph±suvih±ro hoti,
imassa ph±suvih±rassa atth±ya. M± p±picch± pakkha½ niss±ya saªgha½ bhinde-
yyunti yath± devadatto
sapariso kulesu viññ±petv± bhuñjanto p±picche niss±ya saªgha½ bhindi, eva½
aññepi p±picch± gaºabandhena kulesu viññ±petv± bhuñjam±n± gaºa½
va¹¹hetv± ta½ pakkha½ niss±ya m± saªgha½ bhindeyyunti, iti imin± k±raºena
paññattanti attho. Kul±nuddayat±ya c±ti bhikkhusaªghe uposathapav±raºa½
katv± samaggav±sa½ vasante (2.0166) manuss± sal±kabhatt±d²ni datv± saggapa-
r±yaº± bhavanti, iti im±ya kul±nuddayat±ya ca paññattanti attho.
Sassagh±ta½ maññe caras²ti sassa½ gh±tento viya ±hiº¹asi. Kul³pagh±ta½
maññe caras²ti kul±ni upagh±tento viya hananto viya ±hiº¹asi. Olujjat²ti visesena
palujjati bhijjati. Palujjanti kho te, ±vuso, navapp±y±ti, ±vuso, ete tuyha½ p±yena
yebhuyyena navak± ekavassikaduvassik± dahar± ceva s±maºer± ca palujjanti
bhijjanti. Na v±ya½ kum±rako mattamaññ±s²ti aya½ kum±rako attano pam±ºa½
na j±n±t²ti thera½ tajjento ±ha.
Kum±rakav±d± na mucc±m±ti kum±rakav±dato na mucc±ma. Tath± hi pana
tvanti idamassa eva½ vattabbat±ya k±raºadassanattha½ vutta½. Ayañhettha
adhipp±yo– yasm± tva½ imehi navehi bhikkh³hi indriyasa½vararahitehi saddhi½
vicarasi, tasm± kum±rakehi saddhi½ vicaranto kum±rakoti vattabbata½ arahas²ti.
Aññatitthiyapubbo sam±noti ida½ yasm± therassa imasmi½ s±sane neva ±ca-
riyo na upajjh±yo paññ±yati, saya½ k±s±y±ni gahetv± nikkhanto, tasm± anattama-
nat±ya aññatitthiyapubbata½ ±ropayam±n± ±ha.
Sahas±ti ettha r±gamohac±ropi sahas±c±ro, ida½ pana dosac±ravasena vutta½.
Appaµisaªkh±ti appaccavekkhitv±, id±ni attano pabbajja½ sodhento yatv±ha½, ±vu-
soti-±dim±ha. Tattha añña½ satth±ra½ uddisitunti µhapetv± bhagavanta½ añña½
mayha½ satth±ti eva½ uddisitu½ na j±n±mi. Samb±dho ghar±v±soti-±d²su sacepi
saµµhihatthe ghare yojanasatantarepi v± dve j±yampatik± vasanti, tath±pi tesa½
sakiñcanasapalibodhaµµhena ghar±v±so samb±dhoyeva. Raj±pathoti r±garaj±-
d²na½ uµµh±naµµh±nanti mah±-aµµhakath±ya½ vutta½. “¾gamanapatho”tipi vattu½
vaµµati. Alagganaµµhena abbhok±so viy±ti abbhok±so. Pabbajito hi k³µ±g±raratana-
mayap±s±dadevavim±n±d²su pihitadv±rav±tap±nesu paµicchannesu vasantopi
neva laggati na sajjati na bajjhati, tena vutta½ (2.0167) “abbhok±so pabbajj±”ti.
Apica samb±dho ghar±v±so kusalakiriy±ya ok±s±bh±vato raj±patho asa½vutasa-
ªk±raµµh±na½ viya raj±na½, kilesaraj±na½ sannip±taµµh±nato, abbhok±so pabbajj±
kusalakiriy±ya yath± sukha½ ok±sasabbh±vato.
Nayida½ sukara½ …pe… pabbajeyyanti ettha aya½ saªkhepakath±– yadeta½
sikkhattayabrahmacariya½ ekampi divasa½ akhaº¹a½ katv± carimakacitta½
p±petabbat±ya ekantaparipuººa½ caritabba½, ekadivasampi ca kilesamalena
amal²na½ katv± carimakacitta½ p±petabbat±ya ekantaparisuddha½, saªkhali-
khita½ likhitasaªkhasadisa½ dhotasaªkhasappaµibh±ga½ caritabba½, ida½ na
sukara½ ag±ra½ ajjh±vasat± ag±ramajjhe vasantena ekantaparipuººa½ …pe…
caritu½, ya½n³n±ha½ kesamassu½ oh±retv± kas±yarasap²tat±ya k±s±y±ni
brahmacariya½ carant±na½ anucchavik±ni vatth±ni acch±detv± paridahitv± ag±-
rasm± nikkhamitv± anag±riya½ pabbajjeyyanti. Ettha ca yasm± ag±rassa hita½
kasivaºijj±dikamma½ ag±riyanti vuccati, ta½ pabbajj±ya natthi, tasm± pabbajj±
anag±riy±ti ñ±tabb±, ta½ anag±riya½. Pabbajeyyanti paµipajjeyya½.
Paµapilotik±nanti jiººapilotik±na½ terasahatthopi hi navas±µako das±na½
chinnak±lato paµµh±ya pilotik±ti vuccati. Iti mah±rah±ni vatth±ni chinditv± kata½
saªgh±µi½ sandh±ya “paµapilotik±na½ saªgh±µin”ti vutta½. Addh±namaggappaµipa-
nnoti a¹¹hayojanato paµµh±ya maggo addh±nanti vuccati, ta½ addh±namagga½
paµipanno, d²ghamagga½ paµipannoti attho.
Id±ni yath± esa pabbajito, yath± ca addh±namagga½ paµipanno, imassatthassa
±vibh±vattha½ abhin²h±rato paµµh±ya anupubbikath± kathetabb±– at²te kira kappa-
satasahassamatthake padumuttaro n±ma satth± udap±di, tasmi½ ha½savat²na-
gara½ upaniss±ya kheme migad±ye viharante vedeho n±ma kuµumbiko as²tikoµi-
dhanavibhavo p±tova subhojana½ bhuñjitv± uposathaªg±ni adhiµµh±ya gandhapu-
pph±d²ni gahetv± vih±ra½ gantv± satth±ra½ p³jetv± vanditv± ekamanta½ nis²di.
Tasmi½ khaºe satth± mah±nisabhatthera½ n±ma tatiyas±vaka½ “etadagga½,
bhikkhave, mama s±vak±na½ (2.0168) bhikkh³na½ dhutav±d±na½ yadida½ nisa-
bho”ti etadagge µhapesi. Up±sako ta½ sutv± pasanno dhammakath±vas±ne mah±-
jane uµµh±ya gate satth±ra½ vanditv±, “bhante, sve mayha½ bhikkha½ adhiv±se-
th±”ti ±ha. Mah± kho, up±saka, bhikkhusaªghoti. Kittako bhagav±ti. Aµµhasaµµhi-
bhikkhusatasahassanti. Bhante, eka½ s±maºerampi vih±re asesetv± bhikkha½
adhiv±seth±ti. Satth± adhiv±sesi. Up±sako satthu adhiv±sana½ viditv± geha½
gantv± mah±d±na½ sajjetv± punadivase satthu k±la½ ±roc±pesi. Satth± pattac²va-
ram±d±ya bhikkhusaªghaparivuto up±sakassa ghara½ gantv± paññatt±sane
nisinno dakkhiºodak±vas±ne y±gubhatt±d²ni sampaµicchanto bhattavissagga½
ak±si. Up±sakopi satthu santike nis²di.
Tasmi½ antare mah±nisabhatthero piº¹±ya caranto tameva v²thi½ paµipajji.
Up±sako disv± uµµh±ya gantv± thera½ vanditv± “patta½, bhante, no deth±”ti ±ha.
Thero patta½ ad±si. Bhante, idheva pavisatha, satth±pi gehe nisinnoti. Na vaµµi-
ssati up±sak±ti. Up±sako therassa patta½ gahetv± piº¹ap±tassa p³retv± n²haritv±
ad±si. Tato thera½ anugantv± nivatto satthu santike nis²ditv± evam±ha– “bhante,
mah±nisabhatthero ‘satth± gehe nisinno’ti vuttepi pavisitu½ na icchi, atthi nu kho
etassa tumh±ka½ guºehi atireko guºo”ti. Buddh±nañca vaººamacchera½ n±ma
natthi. Atha satth± evam±ha– “up±saka, maya½ bhikkha½ ±gamayam±n± gehe
nis²d±ma, so bhikkhu na eva½ nis²ditv± bhikkha½ udikkhati. Maya½ g±mantasen±-
sane vas±ma, so araññasmi½yeva vasati. Maya½ channe vas±ma, so abbhok±sa-
mhiyeva vasati. Iti tassa ayañca ayañca guºo”ti mah±samudda½ p³rayam±nova
kathesi. Up±sako pakatiy±pi jalam±nad²po telena ±sitto viya suµµhutara½ pasanno
hutv± cintesi– “ki½ mayha½ aññ±ya sampattiy±, an±gate ekassa buddhassa
santike dhutav±d±na½ aggabh±vatth±ya patthana½ kariss±m²”ti?
So punapi satth±ra½ nimantetv± teneva niy±mena satta divas±ni d±na½ datv±
sattame divase aµµhasaµµhibhikkhusatasahassassa tic²var±ni datv± satthu p±da-
m³le nipajjitv± evam±ha– “ya½ me, bhante, satta divas±ni d±na½ dentassa (2.0169)
metta½ k±yakamma½ metta½ vac²kamma½ metta½ manokamma½, imin±ha½ na
añña½ devasampatti½ v± sakkam±rabrahmasampatti½ v± patthemi, ida½ pana
me kamma½ an±gate ekassa buddhassa santike mah±nisabhattherena pattaµµh±-
nantara½ p±puºanatth±ya terasadhutaªgadhar±na½ aggabh±vassa paccayo
hot³”ti. Satth± “mahanta½ µh±na½ imin± patthita½, samijjhissati nu kho”ti olo-
kento samijjhanabh±va½ disv± ±ha– “man±pa½ te µh±na½ patthita½, an±gate
satasahassakappamatthake gotamo n±ma buddho uppajjissati, tassa tva½ tatiya-
s±vako mah±kassapatthero n±ma bhavissas²”ti. Ta½ sutv± up±sako “buddh±na½
dve kath± n±ma natth²”ti punadivase pattabba½ viya ta½ sampatti½ amaññittha.
So y±vat±yuka½ s²la½ rakkhitv± tattha k±laªkato sagge nibbatti.
Tato paµµh±ya devamanussesu sampatti½ anubhavanto ito ekanavutikappe
vipassimhi samm±sambuddhe bandhumat²nagara½ niss±ya kheme migad±ye
viharante devalok± cavitv± aññatarasmi½ parijiººe br±hmaºakule nibbatti.
Tasmiñca k±le “vipass² bhagav± sattame sattame sa½vacchare dhamma½ kathe-
t²”ti mahanta½ kol±hala½ hoti. Sakalajambud²pe devat± “satth± dhamma½ kathe-
ssat²”ti ±rocenti, br±hmaºo ta½ s±sana½ assosi. Tassa ca niv±sanas±µako eko
hoti, tath± br±hmaºiy±, p±rupana½ pana dvinnampi ekameva. Sakalanagare “eka-
s±µakabr±hmaºo”ti paññ±yati. Br±hmaº±na½ kenacideva kiccena sannip±te sati
br±hmaºi½ gehe µhapetv± saya½ gacchati, br±hmaº²na½ sannip±te sati saya½
gehe tiµµhati, br±hmaº² ta½ vattha½ p±rupitv± gacchati. Tasmi½ pana divase
br±hmaºo br±hmaºi½ ±ha– “bhoti, ki½ ratti½ dhammassavana½ suºissasi div±”ti?
“Maya½ m±tug±maj±tik± n±ma ratti½ sotu½ na sakkoma, div± soss±m²”ti
br±hmaºa½ gehe µhapetv± vattha½ p±rupitv± up±sik±hi saddhi½ div± gantv±
satth±ra½ vanditv± ekamante nisinn± dhamma½ sutv± up±sik±hiyeva saddhi½
±gam±si. Atha br±hmaºo br±hmaºi½ gehe µhapetv± vattha½ p±rupitv± vih±ra½
gato.
Tasmi½ ca samaye satth± parisamajjhe alaªkatadhamm±sane sannisinno citta-
b²jani½ ±d±ya ±k±sagaªga½ ot±rento viya sineru½ mattha½ katv± (2.0170)
s±gara½ nimmathento viya dhammakatha½ katheti. Br±hmaºassa parisante nisi-
nnassa dhamma½ suºantassa paµhamay±masmi½yeva sakalasar²ra½ p³raya-
m±n± pañcavaºº± p²ti uppajji. So p±rutavattha½ saªgharitv± “dasabalassa dass±-
m²”ti cintesi. Athassa ±d²navasahassa½ dassayam±na½ macchera½ uppajji, so
“br±hmaºiy± ca mayhañca ekameva vattha½, añña½ kiñci p±rupana½ natthi, ap±-
rupitv± ca n±ma bahi caritu½ na sakk±”ti sabbath±pi ad±tuk±mo ahosi. Athassa
nikkhante paµhamay±me majjhimay±mepi tatheva p²ti uppajji, so tatheva ca
cintetv± tatheva ad±tuk±mo ahosi. Athassa majjhimay±me nikkhante pacchimay±-
mepi tatheva p²ti uppajji, so “taraºa½ v± hotu maraºa½ v±, pacch±pi j±niss±m²”ti
vattha½ saªgharitv± satthu p±dam³le µhapesi. Tato v±mahattha½ ±bhujitv±
dakkhiºena hatthena tikkhattu½ apphoµetv± “jita½ me jita½ me”ti tayo v±re nadi.
Tasmiñca samaye bandhumar±j± dhamm±sanassa pacchato antos±ºiya½
nisinno dhamma½ suº±ti. Rañño ca n±ma “jita½ me”ti saddo aman±po hoti. So
purisa½ pesesi “gaccha eta½ puccha ki½ vades²”ti? So tena gantv± pucchito ±ha–
“avases± hatthiy±n±d²ni ±ruyha asicamm±d²ni gahetv± parasena½ jinanti, na ta½
acchariya½, aha½ pana pacchato ±gacchantassa k³µagoºassa muggarena s²sa½
bhinditv± ta½ pal±pento viya maccheracitta½ madditv± p±rutavattha½ dasaba-
lassa ad±si½, ta½ me macchariya½ jitan”ti ±ha. Puriso gantv± ta½ pavatti½ rañño
±rocesi. R±j± ±ha– “amhe bhaºe dasabalassa anur³pa½ na j±nimh±, br±hmaºo
pana j±n²”ti vatthayugampi pesesi. Ta½ disv± br±hmaºo cintesi– “aya½ mayha½
tuºh² nisinnassa paµhama½ kiñci adatv± satthu guºe kathentassa ad±si, satthu
guºe paµicca uppannena mayha½ ko attho”ti tampi vatthayuga½ dasabalasseva
ad±si. R±j± “ki½ br±hmaºena katan”ti? Pucchitv±, “tampi tena vatthayuga½ tath±-
gatasseva dinnan”ti sutv± aññ±ni dve vatthayug±ni pesesi. So t±nipi ad±si. R±j±
aññ±nipi catt±r²ti eva½ y±va dvatti½sa vatthayug±ni pesesi. Atha br±hmaºo (2.0171)
“ida½ va¹¹hetv± gahaºa½ viya hot²”ti attano atth±ya eka½ br±hmaºiy± atth±ya
ekanti dve vatthayug±ni gahetv± ti½sa yug±ni tath±gatasseva ad±si. Tato
paµµh±ya ca satthu viss±siko j±to.
Atha na½ r±j± ekadivasa½ s²tasamaye satthu santike dhamma½ suºanta½
disv± satasahassagghanika½ attano p±ruta½ rattakambala½ datv± ±ha– “ito
paµµh±ya ida½ p±rupitv± dhamma½ suº±h²”ti. So “ki½ me imin± kambalena
imasmi½ p³tik±ye upan²ten±”ti? Cintetv±, antogandhakuµiya½ tath±gatama-
ñcassa upari vit±na½ katv± agam±si. Atha ekadivasa½ r±j± p±tova vih±ra½
gantv± antogandhakuµiya½ satthu santike nis²di. Tasmiñca samaye chabbaºº±
buddharasmiyo kambala½ paµihaññanti, kambalo ativiya virocati. R±j± uddha½
olokento sañj±nitv± ±ha– “bhante, amh±ka½ esa kambalo, amhehi ekas±µakabr±-
hmaºassa dinno”ti. Tumhehi, mah±r±ja, br±hmaºo p³jito, br±hmaºena aha½ p³ji-
toti. R±j± “br±hmaºo yuttaka½ aññ±si, na mayan”ti pas²ditv± ya½ manuss±na½
upak±rabh³ta½, ta½ sabba½ aµµhaµµhaka½ katv± sabbaµµhaka½ n±ma d±na½
datv± purohitaµµh±ne µhapesi. Sopi “aµµhaµµhaka½ n±ma catusaµµhi hot²”ti catu-
saµµhi sal±kabhatt±ni upanibandh±petv± y±vaj²va½ d±na½ datv± s²la½ rakkhitv±
tato cuto sagge nibbatti.
Puna tato cuto imasmi½ kappe koº±gamanassa ca bhagavato kassapadasaba-
lassa c±ti dvinna½ buddh±na½ antare b±r±ºasiya½ kuµumbiyaghare
nibbatto, so vuddhimanv±ya ghar±v±sa½ vasanto ekadivasa½ araññe jaªghavi-
h±ra½ carati. Tasmiñca samaye paccekabuddho nad²t²re c²varakamma½ karonto
anuv±te appahonte saªgharitv± µhapetu½ ±raddho. So disv±, “kasm±, bhante,
saªgharitv± µhapeth±”ti? ¾ha. Anuv±to nappahot²ti. “Imin±, bhante, karoth±”ti
s±µaka½ datv±, “nibbattanibbattaµµh±ne me kenaci parih±ni m± hot³”ti patthana½
paµµhapesi. Gharepissa bhaginiy± saddhi½ bhariy±ya kalaha½ karontiy± pacceka-
buddho piº¹±ya p±visi.
Athassa (2.0172) bhagin² paccekabuddhassa piº¹ap±ta½ datv± tassa bhariya½
sandh±ya “evar³pa½ b±la½ yojanasatena parivajjeyyan”ti patthana½ paµµhapesi.
S± gehadv±re µhit± ta½ sutv±, “im±ya dinna½ bhatta½ esa m± bhuñjat³”ti patta½
gahetv± piº¹ap±ta½ cha¹¹etv± kalalassa p³retv± ad±si. Itar± disv±, “b±le ma½
t±va akkosa v± pahara v±. Evar³passa pana dve asaªkheyy±ni p³ritap±ramissa
pattato bhatta½ cha¹¹etv± kalala½ d±tu½ na yuttan”ti ±ha. Athassa bhariy±ya
paµisaªkh±na½ uppajji. S± “tiµµhatha, bhante”ti kalala½ cha¹¹etv± patta½
dhovitv± gandhacuººena ubbaµµetv± pavarassa catumadhurassa p³retv± upari
±sittena padumagabbhavaººena sappin± vijjotam±na½ paccekabuddhassa
hatthe µhapetv±, “yath± aya½ piº¹ap±to obh±saj±to, eva½ obh±saj±ta½ me
sar²ra½ hot³”ti patthana½ paµµhapesi. Paccekabuddho anumoditv± ±k±sa½
pakkhandi. Tepi j±yampatik± y±vat±yuka½ kusala½ katv± sagge nibbattitv± puna
tato cavitv± up±sako b±r±ºasiya½ as²tikoµivibhavassa seµµhino putto hutv±
nibbatti, itar± t±disasseva dh²t± hutv± nibbatti.
Tassa vuddhippattassa tameva seµµhidh²tara½ ±nayi½su. Tass± pubbe adinna-
vip±kassa tassa kammassa ±nubh±vena patikula½ paviµµhamatt±ya umm±rabbha-
ntare sakalasar²ra½ uggh±µitavaccakuµi viya duggandha½ j±ta½. Seµµhikum±ro
“kass±ya½ gandho”ti pucchitv± “seµµhikaññ±y±”ti sutv± “n²haratha n²harath±”ti
±bhataniy±meneva kulaghara½ pesesi. S± eteneva n²h±rena sattasu µh±nesu
paµinivattit± cintesi– “aha½ sattasu µh±nesu paµinivatt±. Ki½ me j²viten±”ti? Attano
±bharaºabhaº¹a½ bhañj±petv± suvaººiµµhaka½ k±resi ratan±yata½ vidatthivi-
tthata½ caturaªgulubbedha½. Tato harit±lamanosil±piº¹a½ gahetv± aµµha uppala-
hatthake ±d±ya kassapadasabalassa cetiyakaraºaµµh±na½ gat±. Tasmiñca khaºe
ek± iµµhakapanti parikkhipitv± ±gaccham±n± ghaµaniµµhak±ya ³n± hoti. Seµµhidh²t±
va¹¹haki½ ±ha– “ima½ iµµhaka½ ettha µhapeth±”ti. Amma, bhaddake k±le ±gat±si,
sayameva µhapeh²ti. S± ±ruyha telena harit±lamanosila½ yojetv± tena bandha-
nena iµµhaka½ patiµµhapetv± upari (2.0173) aµµhahi uppalahatthakehi p³ja½ katv±
vanditv±, “nibbattanibbattaµµh±ne me k±yato candanagandho v±yatu, mukhato
uppalagandho”ti patthana½ katv±, cetiya½ vanditv±, padakkhiºa½ katv± aga-
m±si.
Atha tasmi½yeva khaºe yassa seµµhiputtassa paµhama½ geha½ n²t±, tassa ta½
±rabbha sati udap±di. Nagarepi nakkhatta½ sa½ghuµµha½ hoti. So upaµµh±ke ±ha–
“tad± idha ±n²t± seµµhidh²t± atthi, kaha½ s±”ti? “Kulagehe s±m²”ti. “¾netha na½,
nakkhatta½ k²¼iss±m±”ti. Te gantv±, ta½ vanditv± µhit± “ki½, t±t±, ±gatatth±”ti?
T±ya puµµh± ta½ pavatti½ ±cikkhi½su. “T±t±, may± ±bharaºabhaº¹ena cetiya½
p³jita½, ±bharaºa½ me natth²”ti. Te gantv± seµµhiputtassa ±rocesu½. “¾netha na½,
pi¼andhana½ labhiss±m±”ti. Te ±nayi½su. Tass± saha gharappavesena sakala-
geha½ candanagandhañceva n²luppalagandhañca v±yi.
Seµµhiputto ta½ pucchi– “paµhama½ tava sar²rato duggandho v±yi, id±ni pana te
sar²rato candanagandho, mukhato uppalagandho v±yati. Ki½ etan”ti? S± ±dito
paµµh±ya attano katakamma½ ±rocesi. Seµµhiputto “niyy±nika½ vata buddh±na½
s±sanan”ti pas²ditv± yojanika½ suvaººacetiya½ kambalakañcukena parikkhipitv±
tattha tattha rathacakkappam±ºehi suvaººapadumehi alaªkari. Tesa½ dv±dasa-
hatth± olambak± honti. So tattha y±vat±yuka½ µhatv± sagge nibbattitv± tato cuto
b±r±ºasito yojanamatte µh±ne aññatarasmi½ amaccakule nibbatti. Seµµhikaññ±
devalokato cavitv± r±jakule jeµµhadh²t± hutv± nibbatti.
Tesu vayappattesu kum±rassa vasanag±me nakkhatta½ sa½ghuµµha½, so
m±tara½ ±ha– “s±µaka½ me amma dehi, nakkhatta½ k²¼iss±m²”ti. S± dhotavattha½
n²haritv± ad±si. “Amma th³la½ idan”ti. Añña½ n²haritv± ad±si, tampi paµikkhipi.
Añña½ n²haritv± ad±si, tampi paµikkhipi. Atha na½ m±t± ±ha– “t±ta, y±dise gehe
maya½ j±t±, natthi no ito sukhumatarassa paµil±bh±ya puññan”ti. “Labhana-
µµh±na½ gacch±mi amm±”ti. “Putta aha½ ajjeva tuyha½ b±r±ºasinagare rajjapaµi-
l±bhampi icch±m²”ti. So m±tara½ vanditv± ±ha– “gacch±mi amm±”ti. “Gaccha,
t±t±”ti. Eva½ kirass± citta½ ahosi (2.0174)– “kaha½ gamissati, idha v± ettha v±
gehe nis²dissat²”ti? So pana puññaniy±mena nikkhamitv± b±r±ºasi½ gantv±
uyy±ne maªgalasil±paµµe sas²sa½ p±rupitv± nipajji. So c± b±r±ºasirañño k±laªka-
tassa sattamo divaso hoti.
Amacc± rañño sar²rakicca½ katv± r±jaªgaºe nis²ditv± mantayi½su– “rañño ek±
dh²t±va atthi, putto natthi. Ar±jaka½ rajja½ na tiµµhati. Ko r±j± hot²”ti mantetv±,
“tva½ hohi, tva½ hoh²”ti. Purohito ±ha– “bahu½ oloketu½ na vaµµati, phussaratha½
vissajjem±”ti. Te kumudavaººe catt±ro sindhave yojetv±, pañcavidha½ r±jakaku-
dhabhaº¹a½ setacchattañca rathasmi½yeva µhapetv± ratha½ vissajjetv±
pacchato t³riy±ni paggaºh±pesu½. Ratho p±c²nadv±rena nikkhamitv± uyy±n±bhi-
mukho ahosi, “paricayena uyy±n±bhimukho gacchati, nivattem±”ti keci ±ha½su.
Purohito “m± nivattayitth±”ti ±ha. Ratho kum±ra½ padakkhiºa½ katv± ±rohana-
sajjo hutv± aµµh±si. Purohito p±rupanakaººa½ apanetv± p±datal±ni olokento
“tiµµhatu aya½ d²po, dvisahassad²papariv±resu cat³su d²pesu esa rajja½ k±tu½
yutto”ti vatv±, “punapi t³riy±ni paggaºh±tha punapi paggaºh±th±”ti tikkhattu½
t³riy±ni paggaºh±pesi.
Atha kum±ro mukha½ vivaritv± oloketv±, “kena kammena ±gatatth±”ti? ¾ha.
“Deva, tumh±ka½ rajja½ p±puº±t²”ti. “R±j± kahan”ti. “Devatta½ gato s±m²”ti.
“Kati divas± atikkant±”ti? “Ajja sattamo divaso”ti. “Putto v± dh²t± v± natth²”ti.
“Dh²t± atthi deva, putto natth²”ti. “Tena hi kariss±mi rajjan”ti. Te t±vadeva abhise-
kamaº¹apa½ katv± r±jadh²tara½ sabb±laªk±rehi alaªkaritv± uyy±na½ ±netv±
kum±rassa abhiseka½ aka½su.
Athassa kat±bhisekassa satasahassagghanika½ vattha½ upahari½su. So
“kimida½, t±t±”ti? ¾ha. “Niv±sanavattha½ dev±”ti. “Nanu, t±t±, th³lan”ti. “Manu-
ss±na½ paribhogavatthesu ito sukhumatara½ natthi dev±”ti. “Tumh±ka½ r±j± eva-
r³pa½ niv±ses²”ti? “¾ma, dev±”ti. “Na maññe puññav± tumh±ka½ (2.0175) r±j±,
suvaººabhiªg±ra½ ±haratha, labhiss±ma vatthan”ti. Suvaººabhiªg±ra½ ±ha-
ri½su. So uµµh±ya hatthe dhovitv±, mukha½ vikkh±letv±, hatthena udaka½ ±d±ya,
puratthimadis±ya abbhukkiri, ghanapathavi½ bhinditv± aµµha kapparukkh± uµµha-
hi½su. Puna udaka½ gahetv± dakkhiºa½ pacchima½ uttaranti eva½ catasso dis±
abbhukkiri, sabbadis±su aµµha aµµha katv± dvatti½sa kapparukkh± uµµhahi½su. So
eka½ dibbadussa½ niv±setv± eka½ p±rupitv± “nandarañño vijite suttakantik±
itthiyo m± sutta½ kanti½s³ti eva½ bheri½ c±r±peth±”ti vatv±, chatta½ uss±petv±,
alaªkatapaµiyatto hatthikkhandhavaragato nagara½ pavisitv±, p±s±da½ ±ruyha
mah±sampatti½ anubhavi.
Eva½ k±le gacchante ekadivasa½ dev² rañño sampatti½ disv±, “aho tapass²”ti
k±ruññ±k±ra½ dassesi. “Kimida½ dev²”ti? Ca puµµh±, “atimahat², deva, sampatti,
at²te buddh±na½ saddahitv± kaly±ºa½ akattha, id±ni an±gatassa paccaya½
kusala½ na karoth±”ti? ¾ha. “Kassa dass±mi? S²lavanto natth²”ti. “Asuñño, deva,
jambud²po arahantehi, tumhe d±nameva sajjetha, aha½ arahante lacch±m²”ti ±ha.
R±j± punadivase p±c²nadv±re d±na½ sajj±pesi. Dev² p±tova uposathaªg±ni adhi-
µµh±ya uparip±s±de puratth±bhimukh± urena nipajjitv±– “sace etiss± dis±ya ara-
hanto atthi, ±gacchantu amh±ka½ bhikkha½ gaºhant³”ti ±ha. Tassa½ dis±ya½
arahanto n±hesu½. Ta½ sakk±ra½ kapaºaddhikay±cak±na½ ada½su.
Punadivase dakkhiºadv±re d±na½ sajjetv± tatheva ak±si, punadivase pacchi-
madv±re. Uttaradv±re sajjitadivase pana deviy± tatheva nimantentiy± himavante
vasant±na½ padumavatiy± putt±na½ pañcasat±na½ paccekabuddh±na½ jeµµhako
mah±padumapaccekabuddho bh±tike ±mantesi “m±ris±, nandar±j± tumhe nima-
nteti, adhiv±setha tass±”ti. Te adhiv±setv± punadivase anotattadahe mukha½
dhovitv± ±k±sena ±gantv± uttaradv±re otari½su. Manuss± gantv± “pañcasat±,
deva, paccekabuddh± ±gat±”ti rañño ±rocesu½. R±j± saddhi½ deviy± gantv±
vanditv± patta½ gahetv± paccekabuddhe p±s±da½ ±ropetv± tesa½ d±na½ datv±
bhattakicc±vas±ne r±j± (2.0176) saªghatherassa, dev² saªghanavakassa p±da-
m³le nipajjitv±, “ayy± paccayehi na kilamissanti, maya½ puññena na h±yiss±ma,
amh±ka½ y±vaj²va½ idha niv±s±ya paµiñña½ deth±”ti paµiñña½ k±retv± uyy±ne
pañca paººas±l±sat±ni pañca caªkamanasat±n²ti sabb±k±rena niv±saµµh±na½
samp±detv± tattha vas±pesu½.
Eva½ k±le gacchante rañño paccanto kupito. “Aha½ paccanta½ v³pasametu½
gacch±mi, tva½ paccekabuddhesu m± pamajj²”ti devi½ ovaditv± gato. Tasmi½
an±gateyeva paccekabuddh±na½ ±yusaªkh±r± kh²º±. Mah±padumapacceka-
buddho tiy±maratti½ jh±nak²¼a½ k²¼itv± aruºuggamane ±lambanaphalaka½ ±la-
mbitv± µhitakova anup±dises±ya nibb±nadh±tuy± parinibb±yi, etenup±yena ses±-
p²ti sabbepi parinibbut±. Punadivase dev² paccekabuddh±na½ nis²danaµµh±na½
harit³palitta½ k±retv± pupph±ni vikiritv± dh³pa½ datv± tesa½ ±gamana½ oloka-
yant² nisinn± ±gamana½ apassant² purisa½ pesesi– “gaccha, t±ta, j±n±hi, ki½
ayy±na½ kiñci aph±sukan”ti? So gantv± mah±padumassa paººas±l±ya dv±ra½
vivaritv± tattha apassanto caªkamana½ gantv± ±lambanaphalaka½ niss±ya µhita½
disv± vanditv±, “k±lo, bhante”ti ±ha. Parinibbutasar²ra½ ki½ kathessati? So “nidd±-
yati maññe”ti gantv± piµµhip±de hatthena par±masi. P±d±na½ s²talat±ya ceva
thaddhat±ya ca parinibbutabh±va½ ñatv± dutiyassa santika½ agam±si, eva½ tati-
yass±ti sabbesa½ parinibbutabh±va½ ñatv± r±jakula½ gato. “Kaha½, t±ta, pacce-
kabuddh±”ti? Puµµho “parinibbut±, dev²”ti ±ha. Dev² kandant² rodant² nikkhamitv±
n±garehi saddhi½ tattha gantv± s±dhuk²¼ita½ k±retv± paccekabuddh±na½ sar²ra-
kicca½ katv± dh±tuyo gahetv± cetiya½ patiµµh±pesi.
R±j± paccanta½ v³pasametv± ±gato paccuggamana½ ±gata½ devi½ pucchi
“ki½, bhadde, paccekabuddhesu nappamajji, nirog± ayy±”ti? “Parinibbut± dev±”ti.
R±j± cintesi– “evar³p±nampi paº¹it±na½ maraºa½ uppajjati, amh±ka½ kuto
mokkho”ti? So nagara½ agantv± uyy±nameva pavisitv± jeµµhaputta½ pakkos±-
petv± tassa rajja½ paµiy±detv± saya½ samaºakapabbajja½ pabbaji, dev²pi (2.0177)
“imasmi½ pabbajite aha½ ki½ kariss±m²”ti? Tattheva uyy±ne pabbajit±. Dvepi
jh±na½ bh±vetv± tato cut± brahmaloke nibbatti½su.
Tesu tattheva vasantesu amh±ka½ satth± loke uppajjitv± pavattitavaradhamma-
cakko anupubbena r±jagaha½ p±visi. Aya½ pippalim±ºavo magadharaµµhe mah±-
titthabr±hmaºag±me kapilabr±hmaºassa aggamahesiy± kucchimhi nibbatto, aya½
bhadd± k±pil±n² maddaraµµhe s±galanagare kosiyagottabr±hmaºassa aggamahe-
siy± kucchismi½ nibbatt±. Tesa½ kho anukkamena va¹¹ham±n±na½ pippalim±-
ºavassa v²satime vasse bhadd±ya so¼asame vasse sampatte m±t±pitaro putta½
oloketv±, “t±ta, tva½ vayappatto, kulava½so n±ma patiµµhapetabbo”ti ativiya nipp²-
¼ayi½su. M±ºavo ±ha– “mayha½ sotapathe evar³pa½ katha½ m± kathetha. Aha½
y±va tumhe dharatha, t±va paµijaggiss±mi, tumh±ka½ pacchato nikkhamitv±
pabbajiss±m²”ti. Te katip±ha½ atikkamitv± puna kathayi½su, sopi tatheva paµi-
kkhipi. Puna kathayi½su, punapi paµikkhipi. Tato paµµh±ya m±t± nirantara½ kathe-
tiyeva.
M±ºavo “mama m±tara½ saññ±pess±m²”ti rattasuvaººassa nikkhasahassa½
datv± suvaººak±rehi eka½ itthir³pa½
k±r±petv± tassa majjanaghaµµan±dikammapariyos±ne ta½ rattavattha½ niv±s±-
petv± vaººasampannehi pupphehi ceva n±n±-alaªk±rehi ca alaªk±r±petv±
m±tara½ pakkos±petv± ±ha– “amma evar³pa½ ±rammaºa½ labhanto gehe
vas±mi, alabhanto na vas±m²”ti. Paº¹it± br±hmaº² cintesi– “mayha½ putto
puññav± dinnad±no kat±bhin²h±ro, puñña½ karonto na ekakova ak±si, addh±
etena saha katapuññ± suvaººar³pakapaµibh±g± bhavissat²”ti aµµha br±hmaºe
pakkos±petv± sabbak±mehi santappetv± suvaººar³paka½ ratha½ ±ropetv±,
“gacchatha, t±t±, yattha amh±ka½ j±tigottabhogehi sam±nakule evar³pa½
d±rika½ passatha, imameva suvaººar³paka½, paºº±k±ra½ katv± deth±”ti uyyo-
jesi.
Te “amh±ka½ n±ma eta½ kamman”ti nikkhamitv±, “kattha gamiss±m±”ti?
Cintetv±, “maddaraµµha½ n±ma itth±karo, maddaraµµha½ gamiss±m±”ti madda-
raµµhe s±galanagara½ (2.0178) agami½su. Tattha ta½ suvaººar³paka½ nh±na-
titthe µhapetv± ekamanta½ nis²di½su. Atha bhadd±ya dh±t² bhadda½ nh±petv± ala-
ªkaritv± sirigabbhe nis²d±petv± nh±yitu½ ±gacchant² ta½ r³paka½ disv±, “ayya-
dh²t± me idh±gat±”ti saññ±ya tajjetv± “dubbinite, ki½ tva½ idh±gat±”ti? Talasa-
ttika½ uggiritv±, “gaccha s²ghan”ti gaº¹apasse pahari. Hattho p±s±ºe paµihato
viya kampittha. S± paµikkamitv± “eva½ thaddha½ n±ma mah±g²va½ disv±, ‘ayya-
dh²t± me’ti sañña½ upp±desi½, ayyadh²t±ya hi me aya½ niv±sanapaµigg±hik±pi
ayutt±”ti ±ha. Atha na½ te manuss± pariv±retv± “evar³p± te s±midh²t±”ti
pucchi½su. “Ki½ es±, im±ya sataguºena sahassaguºena mayha½ ayy± abhir³pa-
tar±, dv±dasahatthe gabbhe nisinn±ya pad²pakicca½ natthi, sar²robh±seneva
tama½ vidhamat²”ti. “Tena hi ±gacch±”ti ta½ khujja½ gahetv± suvaººar³paka½
ratha½ ±ropetv± kosiyagottassa gharadv±re µhatv± ±gamana½ nivedayi½su.
Br±hmaºo paµisanth±ra½ katv±, “kuto ±gatatth±”ti? Pucchi. “Magadharaµµhe
mah±titthag±me kapilabr±hmaºassa gharato”ti. “Ki½ k±raº± ±gat±”ti. “Imin±
n±ma k±raºen±”ti. “Kaly±ºa½, t±t±, samaj±tigottavibhavo amh±ka½ br±hmaºo,
dass±mi d±rikan”ti paºº±k±ra½ gaºhi. Te kapilabr±hmaºassa s±sana½ pahi-
ºi½su– “laddh± d±rik±, kattabba½ karoth±”ti. Ta½ s±sana½ sutv± pippalim±ºa-
vassa ±rocayi½su– “laddh± kira d±rik±”ti. M±ºavo “aha½ na labhiss±m²ti cintesi½,
ime laddh±ti ca vadanti, anatthiko hutv± paººa½ pesiss±m²”ti rahogato paººa½
likhi, “bhadd± attano j±tigottabhog±nur³pa½ ghar±v±sa½ labhatu, aha½ nikkha-
mitv± pabbajiss±mi, m± pacch± vippaµis±rin² ahos²”ti. Bhadd±pi “asukassa kira
ma½ d±tuk±m±”ti sutv± rahogat± paººa½ likhi, “ayyaputto attano j±tigottabhog±-
nur³pa½ ghar±v±sa½ labhatu. Aha½ nikkhamitv± pabbajiss±mi, m± pacch± vippa-
µis±r² ahos²”ti. Dvepi paºº±ni antar±magge sam±gacchi½su. “Ida½ kassa paººan”-
ti? Pippalim±ºavena bhadd±ya pahitanti. “Ida½ kassa paººan”ti? Bhadd±ya
pippalim±ºavassa pahitanti ca vutte dvepi v±cetv±, “passatha d±rak±na½ kamma-
n”ti ph±letv± araññe cha¹¹etv± (2.0179) sam±napaººa½ likhitv± ito ca etto ca
pesesu½. Iti tesa½ aniccham±n±na½yeva sam±gamo ahosi.
Ta½divasa½yeva ca m±ºavopi eka½ pupphad±ma½ ganth±pesi, bhadd±pi
eka½ ganth±pesi. T±ni ±sanamajjhe µhapetv± bhuttas±yam±s± ubhopi “sayana½
±ruhiss±m±”ti sam±gantv± m±ºavo dakkhiºapassena sayana½ ±ruhi. Bhadd±
v±mapassena ±ruhitv± ±ha– “yassa passe pupph±ni mil±yanti, tassa r±gacitta½
uppannanti vij±niss±ma, ima½ pupphad±ma½ na all²yitabban”ti. Te pana aññama-
ññassa sar²rasamphassabhayena tiy±maratti½ nidda½ anokkamant±va v²tin±-
menti, div± pana hasitamattampi na hoti. Te lok±misena asa½saµµh± y±va m±t±pi-
taro dharanti, t±va kuµumba½ avic±retv± tesu k±laªkatesu vic±rayi½su. Mahat²
m±ºavassa sampatti, ekadivasa½ sar²ra½ ubbaµµetv± cha¹¹etabba½ suvaººacu-
ººameva magadhan±¼iy± dv±dasan±¼imatta½ laddhu½ vaµµati. Yantabaddh±ni
saµµhi mah±ta¼±k±ni, kammanto dv±dasayojaniko, anur±dhapurappam±º±
cuddasa d±sag±m±, cuddasa hatth±n²k±, cuddasa ass±n²k±, cuddasa rath±n²k±.
So ekadivasa½ alaªkata½ assa½ ±ruyha mah±janaparivuto kammanta½
gantv± khettakoµiya½ µhito naªgalehi bhinnaµµh±nato k±k±dayo sakuºe gaº¹upp±-
dak±dip±ºe uddharitv± kh±dante disv±, “t±t±, ime ki½ kh±dant²”ti pucchi? “Gaº¹u-
pp±dake ayy±”ti. “Etehi kata½ p±pa½ kassa hot²”ti? “Tumh±ka½, ayy±”ti. So
cintesi– “sace etehi kata½ p±pa½ mayha½ hoti, ki½ me karissati satta-as²tikoµi-
dhana½? Ki½ dv±dasayojano kammanto, ki½ yantabaddh±ni saµµhi mah±ta¼±k±ni,
ki½ cuddasa g±m±? Sabbameta½ bhadd±ya k±pil±niy± niyy±tetv± nikkhamitv±
pabbajiss±m²”ti.
Bhadd±pi k±pil±n² tasmi½ khaºe abbhantaravatthumhi tayo tilakumbhe patthar±-
petv± dh±t²hi parivut± nisinn± k±ke tilap±ºake kh±dam±ne disv±, “amm± ki½ ime
kh±dant²”ti? Pucchi. “P±ºake ayye”ti. “Akusala½ kassa hot²”ti? “Tumh±ka½ ayye”-
ti. S± cintesi– “mayha½ catuhatthavattha½ n±¼ikodanamattañca laddhu½ vaµµati,
yadi ca paneta½ ettakena janena kata½ akusala½ mayha½ hoti, bhavasahasse-
napi vaµµato s²sa½ ukkhipitu½ na sakk± (2.0180), ayyaputte ±gatamatteyeva
sabba½ tassa niyy±tetv± nikkhamma pabbajiss±m²”ti.
M±ºavo ±gantv± nhatv± p±s±da½ ±ruyha mah±rahe pallaªke nis²di, athassa
cakkavattino anucchavika½ bhojana½ sajjayi½su. Dvepi bhuñjitv± parijane
nikkhante rahogat± ph±sukaµµh±ne nis²di½su. Tato m±ºavo bhadda½ ±ha–
“bhadde, tva½ ima½ ghara½ ±gacchant² kittaka½ dhana½ ±har²”ti? “Pañcapa-
ºº±sa sakaµasahass±ni ayy±”ti. “Eta½ sabba½, y± ca imasmi½ ghare satta-as²ti-
koµiyo, yantabaddh± saµµhita¼±k±dibhed± sampatti atthi, sabba½ tuyha½yeva
niyy±tem²”ti. “Tumhe pana ayy±”ti. “Aha½ pabbajiss±m²”ti. “Ayy± ahampi tumh±-
ka½yeva ±gamana½ olokayam±n± nisinn±, ahampi pabbajiss±m²”ti. Tesa½ ±ditta-
paººakuµi viya tayo bhav± upaµµhahi½su. Te “pabbajiss±m±”ti vatv± antar±paºato
kas±yarasap²t±ni vatth±ni mattik±patte ca ±har±petv± aññamañña½ kese oh±-
retv±, “ye loke arahanto, te uddissa amh±ka½ pabbajj±”ti pabbajitv± thavik±su
patte os±petv± a½se laggetv± p±s±dato otari½su. Gehe d±sesu ca kammak±resu
ca na koci sañj±ni.
Atha ne br±hmaºag±mato nikkhamma d±sag±madv±rena gacchante ±kappaku-
ttavasena d±sag±mav±sino sañj±ni½su. Te rudant± p±desu nipatitv± “ki½ amhe
an±the karotha ayy±”ti? ¾ha½su. “Maya½, bhaºe ‘±dittapaººas±l± viya tayo
bhav±’ti pabbajimh±, sace tumhesu ekeka½ bhujissa½ karoma, vassasatampi
nappahoti, tumheva tumh±ka½ s²sa½ dhovitv± bhujiss± hutv± j²vath±”ti vatv±
tesa½ rodant±na½yeva pakkami½su. Thero purato gacchanto nivattitv± olokento
cintesi– “aya½ bhadd± k±pil±n² sakalajambud²pagghanik± itth² mayha½ pacchato
±gacchati. Ýh±na½ kho paneta½ vijjati, ya½ kocideva eva½ cinteyya ‘ime pabbaji-
tv±pi vin± bhavitu½ na sakkonti, ananucchavika½ karont²”ti. “Koci v± pana mana½
pad³setv± ap±yap³rako bhaveyya. Ima½ pah±ya may± gantu½ vaµµat²”ti citta½
upp±desi.
So (2.0181) purato gacchanto dvedh±patha½ disv± tassa matthake aµµh±si.
Bhadd±pi ±gantv± vanditv± aµµh±si. Atha na½ ±ha– “bhadde, t±disi½ itthi½ mama
pacchato ±gacchanti½ disv±, ‘ime pabbajitv±pi vin± bhavitu½ na sakkont²’ti
cintetv± amhesu paduµµhacitto mah±jano ap±yap³rako bhaveyya. Imasmi½
dvedh±pathe tva½ eka½ gaºha, aha½ ekena gamiss±m²”ti. “¾ma, ayya, pabbaji-
t±na½ m±tug±mo n±ma mala½, ‘pabbajitv±pi vin± na bhavant²’ti amh±ka½ dosa½
passanti, tumhe eka½ magga½ gaºhatha, vin± bhaviss±m±”ti tikkhattu½ pada-
kkhiºa½ katv± cat³su µh±nesu pañcapatiµµhitena vanditv± dasanakhasamodh±na-
samujjala½ añjali½ paggayha, “satasahassakappappam±ºe addh±ne kato mitta-
santhavo ajja bhijjat²”ti vatv±, “tumhe dakkhiºaj±tik± n±ma, tumh±ka½ dakkhiºa-
maggo vaµµati, maya½ m±tug±m± n±ma v±maj±tik±, amh±ka½ v±mamaggo vaµµa-
t²”ti vanditv± magga½ paµipann±. Tesa½ dvedh±bh³tak±le aya½ mah±pathav²
“aha½ cakkav±¼agirisinerupabbate dh±retu½ sakkont²pi tumh±ka½ guºe dh±retu½
na sakkom²”ti vadant² viya viravam±n± akampi, ±k±se asanisaddo viya pavatti,
cakkav±¼apabbato unnadi.
Samm±sambuddho ve¼uvanamah±vih±re gandhakuµiya½ nisinno pathav²kampa-
nasadda½ sutv±, “kassa nu kho pathav² kampat²”ti? ¾vajjento “pippalim±ºavo ca
bhadd± ca k±pil±n² ma½ uddissa appameyya½ sampatti½ pah±ya pabbajit±,
tesa½ viyogaµµh±ne ubhinnampi guºabalena aya½ pathav²kampo j±to, may±pi
etesa½ saªgaha½ k±tu½ vaµµat²”ti gandhakuµito nikkhamma sayameva pattac²-
vara½ ±d±ya, as²timah±theresu kañci an±mantetv± tig±vuta½ magga½ paccugga-
mana½ katv± r±jagahassa ca n±¼and±ya ca antare bahuputtakanigrodharukkha-
m³le pallaªka½ ±bhujitv± nis²di. Nis²danto pana aññataro pa½suk³liko viya anis²-
ditv± buddhavesa½ gahetv± as²tihatth± ghanabuddharasmiyo vissajjento nis²di.
Iti tasmi½ khaºe paººachattasakaµacakkak³µ±g±r±dippam±º± buddharasmiyo ito
cito ca vipphandantiyo vidh±vantiyo candimasahassas³riyasahassa-uggamana-
k±lo viya kurum±n± ta½ vanantara½ ekobh±sa½ aka½su. Dvatti½samah±purisa-
lakkhaº±na½ siriy± samujjalitat±r±gaºa½ viya gagana½, supupphitakamalakuva-
laya½ viya salila½, vanantara½ virocittha. Nigrodharukkhassa n±ma khandho
seto (2.0182) hoti, patt±ni n²l±ni pakk±ni ratt±ni. Tasmi½ pana divase satas±kho
nigrodharukkho suvaººavaººo ahosi.
Iti y± s± addh±namaggappaµipannoti padassa attha½ vatv±, “id±ni yath± esa
pabbajito, yath± ca addh±namagga½ paµipanno. Imassa atthassa ±vibh±vattha½
abhin²h±rato paµµh±ya aya½ anupubbikath± kathetabb±”ti vutt±, s± eva½ vedi-
tabb±.
Antar± ca r±jagaha½ antar± ca n±¼andanti r±jagahassa ca n±¼and±ya ca antare.
Satth±rañca vat±ha½ passeyya½ bhagavantameva passeyyanti sace aha½
satth±ra½ passeyya½, ima½yeva bhagavanta½ passeyya½. Na hi me ito aññena
satth±r± bhavitu½ sakk±ti. Sugatañca vat±ha½ passeyya½ bhagavantameva
passeyyanti sace aha½ samm±paµipattiy± suµµhu gatatt± sugata½ n±ma
passeyya½, ima½yeva bhagavanta½ passeyya½. Na hi me ito aññena sugatena
bhavitu½ sakk±ti. Samm±sambuddhañca vat±ha½ passeyya½ bhagavantameva
passeyyanti sace aha½ samm± s±mañca sacc±ni buddhatt± samm±sambuddha½
n±ma passeyya½, ima½yeva bhagavanta½ passeyya½. Na hi me ito aññena
samm±sambuddhena bhavitu½ sakk±ti ayamettha adhipp±yo. Eva½ dassane-
neva “bhagavati ‘aya½ satth±, aya½ sugato, aya½ samm±sambuddho’ti
nikkaªkho aha½, ±vuso, ahosin”ti d²peti. Satth± me, bhanteti ida½ kiñc±pi dve
v±re ±gata½, tikkhattu½ pana vuttanti veditabba½. Imin± hi so “eva½ tikkhattu½
s±vakatta½ s±vesi½, ±vuso”ti d²peti.
Aj±naññev±ti aj±nam±nova. Dutiyapadepi eseva nayo. Muddh±pi tassa vipate-
yy±ti yassa aññassa “aj±na½yeva j±n±m²”ti paµiññassa b±hirakassa satthuno
eva½ sabbacetas± samann±gato pasannacitto s±vako evar³pa½ paramanipacca-
k±ra½ kareyya, tassa vaºµachinnat±lapakka½ viya g²vato muddh±pi vipateyya,
sattadh± pana phaleyy±ti attho. Ki½ v± etena, sace mah±kassapatthero imin±
cittappas±dena ima½ paramanipaccak±ra½ mah±samuddassa kareyya, tattaka-
p±le pakkhitta-udakabindu viya vilaya½ gaccheyya. Sace cakkav±¼assa kareyya,
thusamuµµhi viya vikireyya. Sace sinerupabbatassa kareyya, k±katuº¹ena pahaµa-
piµµhamuµµhi viya viddha½seyya (2.0183). Sace mah±pathaviy± kareyya, v±t±hata-
bhasmapuñjo viya vikireyya. Evar³popi pana therassa nipacc±k±ro satthu suva-
ººavaººe p±dapiµµhe lomamattampi vikopetu½ n±sakkhi. Tiµµhatu ca mah±ka-
ssapo, mah±kassapasadis±na½ bhikkh³na½ sahassampi satasahassampi nipa-
cc±k±radassanena neva dasabalassa p±dapiµµhe lomamattampi vikopetu½
pa½suk³lac²vare v± a½sumattampi c±letu½ sakkoti. Eva½ mah±nubh±vo hi
satth±.
Tasm±tiha te kassap±ti yasm± aha½ j±nanto eva “j±n±m²”ti, passanto eva ca
“pass±m²”ti vad±mi, tasm±, kassapa, tay± eva½ sikkhitabba½. Tibbanti bahala½
mahanta½. Hirottappanti hir² ca ottappañca. Paccupaµµhita½ bhavissat²ti paµhama-
tarameva upaµµhita½ bhavissati. Yo hi ther±d²su
hirottappa½ upaµµhapetv± upasaªkamati ther±dayopi ta½ sahirik± sa-ottapp± ca
hutv± upasaªkamant²ti ayamettha ±nisa½so. Kusal³pasa½hitanti kusalasanni-
ssita½. Aµµhi½ katv±ti att±na½ tena dhammena aµµhika½ katv±, ta½ v± dhamma½
“esa mayha½ attho”ti aµµhi½ katv±. Manasi katv±ti citte µhapetv±. Sabbacetas±
samann±haritv±Ti cittassa thokampi bahi gantu½ adento sabbena samann±h±ra-
cittena samann±haritv±. Ohitasototi µhapitasoto, ñ±ºasotañca pas±dasotañca oda-
hitv± may± desita½ dhamma½ sakkaccameva suºiss±m²ti evañhi te sikkhitabba½.
S±tasahagat± ca me k±yagat±sat²ti asubhesu ceva ±n±p±ne ca paµhamajjh±nava-
sena sukhasampayutt± k±yagat±sati. Yo ca pan±ya½ tividho ov±do, therassa aya-
meva pabbajj± ca upasampad± ca ahosi.
Saraºoti sakileso sa-iºo hutv±. Raµµhapiº¹a½ bhuñjinti saddh±deyya½ bhuñji½.
Catt±ro hi paribhog± theyyaparibhogo iºaparibhogo d±yajjaparibhogo s±mipari-
bhogoti. Tattha duss²lassa saªghamajjhe nis²ditv± bhuñjantass±pi paribhogo
theyyaparibhogo n±ma. Kasm±? Cat³su paccayesu anissarat±ya. S²lavato apa-
ccavekkhitaparibhogo iºaparibhogo n±ma. Sattanna½ sekh±na½ paribhogo d±ya-
jjaparibhogo n±ma. Kh²º±savassa paribhogo s±miparibhogo n±ma. Iti kh²º±sa-
vova s±m² hutv± anaºo paribhuñjati. Thero attan± (2.0184) puthujjanena hutv±
paribhuttaparibhoga½ iºaparibhoga½yeva karonto evam±ha. Aµµhamiy± aññ± uda-
p±d²ti aµµhame divase arahattaphala½ uppajji.
Atha kho, ±vuso, bhagav± magg± okkamm±ti maggato okkamana½ paµhama-
tara½ ta½divaseyeva ahosi, arahatt±dhigamo pacch±. Desan±v±rassa pana eva½
±gatatt± arahatt±dhigamo paµhama½ d²pito. Kasm± pana bhagav± magg± okka-
ntoti? Eva½ kirassa ahosi “ima½ bhikkhu½ j±ti-±raññika½ j±tipa½suk³lika½ j±ti-e-
k±sanika½ kariss±m²”ti. Tasm± okkami.
Muduk± kho ty±yanti muduk± kho te aya½. Imañca pana v±ca½ bhagav± ta½
c²vara½ padumapupphavaººena p±ºin± antantena par±masanto ±ha. Kasm± eva-
m±h±ti? Therena saha c²vara½ parivattetuk±mat±ya. Kasm± parivattetuk±mo
j±toti? Thera½ attano µh±ne µhapetuk±mat±ya. Thero pana yasm± c²varassa v±
pattassa v± vaººe kathite “ima½ tumh±ka½ gaºhath±”tivacana½ c±rittameva,
tasm± “paµiggaºh±tu me, bhante, bhagav±”ti ±ha. Dh±ressasi pana me tva½,
kassapa, s±º±ni pa½suk³l±ni nibbasan±n²ti, kassapa, tva½ im±ni paribhogaji-
ºº±ni pa½suk³l±ni p±rupitu½ sakkhissas²ti vadati. Tañca kho na k±yabala½
sandh±ya, paµipattip³raºa½ pana sandh±ya evam±ha. Ayañhettha adhipp±yo–
aha½ ima½ c²vara½ puººa½ n±ma d±si½ p±rupitv± ±makasus±ne cha¹¹ita½ ta½
sus±na½ pavisitv± tumbamattehi p±ºakehi samparikiººa½ te p±ºake vidhunitv±
mah±-ariyava½se µhatv± aggahesi½, tassa me ima½ c²vara½ gahitadivase dasa-
sahassacakkav±¼e mah±pathav² mah±virava½ viravam±n± kampittha, ±k±so taµa-
taµ±yi, cakkav±¼adevat± s±dhuk±ramada½su, “ima½ c²vara½ gaºhantena
bhikkhun± j±tipa½suk³likena j±ti-±raññikena j±ti-ek±sanikena j±tisapad±nac±ri-
kena bhavitu½ vaµµati, tva½ imassa c²varassa anucchavika½ k±tu½ sakkhissa-
s²”ti. Theropi attan± pañcanna½ hatth²na½ bala½ dh±reti, so ta½ atakkayitv± “aha-
meta½ paµipatti½ p³ress±m²”ti uss±hena sugatac²varassa anucchavika½ k±tu-
k±mo “dh±ress±maha½, bhante”ti ±ha. Paµipajjinti paµipannosmi. Eva½ pana c²va-
raparivattana½ katv± ca therena p±rutac²vara½ bhagav± (2.0185) p±rupi, satthu
c²vara½ thero. Tasmi½ samaye mah±pathav² udakapariyanta½ katv± unnadant²
kampittha.
Bhagavato puttoti-±d²su thero bhagavanta½ niss±ya ariy±ya j±tiy± j±toti bhaga-
vato putto. Urena vasitv± mukhato nikkhanta-ov±davasena pabbajj±ya ceva upa-
sampad±ya ca patiµµhitatt± oraso mukhato j±to. Ov±dadhammato j±tatt± ov±dadha-
mmena ca nimmitatt± dhammajo dhammanimmito. Ov±dadhammad±y±da½ nava-
lokuttaradhammad±y±dameva v± arahat²ti dhammad±y±do. Paµiggahit±ni s±º±ni
pa½suk³l±n²ti satth±r± p±ruta½ pa½suk³lac²vara½ p±rupanatth±ya paµiggahita½.
Samm± vadam±no vadeyy±Ti ya½ puggala½ “bhagavato putto”ti-±d²hi guºehi
samm± vadam±no vadeyya, mama½ ta½ samm± vadam±no vadeyya, aha½ eva-
r³poti. Ett±vat± therena pabbajj± ca parisodhit± hoti. Ayañhettha adhipp±yo–
±vuso, yassa na upajjh±yo paññ±yati, na ±cariyo, ki½ so anupajjh±yo an±cariyo
nh±pitamuº¹ako saya½gahitak±s±vo “titthiyapakkantako”ti saªkha½ gato eva½
tig±vuta½ magga½ paccuggamana½ labhati, t²hi ov±dehi pabbajja½ v± upasa-
mpada½ v± labhati, k±yena k±ya½ c²varaparivattana½ labhati? Passa y±va
dubbh±sita½ vacana½ thullanand±ya bhikkhuniy±ti. Eva½ pabbajja½ sodhetv±
id±ni chahi abhiññ±hi s²han±da½ naditu½ aha½ kho, ±vusoti-±dim±ha. Sesa½
purimanayeneva veditabba½. Ek±dasama½.

12. Para½maraºasuttavaººan±

155. Dv±dasame tath±gatoti satto. Na heta½, ±vuso, atthasa½hitanti, ±vuso,


eta½ diµµhigata½ atthasannissita½ na hoti. N±dibrahmacariyakanti maggabrahma-
cariyassa pubbabh±gapaµipad±pi na hoti. Etañhi, ±vuso, atthasa½hitanti, ±vuso,
eta½ catusaccakammaµµh±na½ atthasannissita½. Eta½ ±dibrahmacariyakanti
eta½ maggabrahmacariyassa ±di pubbabh±gapaµipad±. Dv±dasama½.

13. Saddhammappatir³pakasuttavaººan±

156. Terasame (2.0186) aññ±ya saºµhahi½s³ti arahatte patiµµhahi½su. Saddha-


mmappatir³pakanti dve saddhammappatir³pak±ni adhigamasaddhammappatir³-
pakañca pariyattisaddhammappatir³pakañca. Tattha–
“Obh±se ceva ñ±ºe ca, p²tiy± ca vikampati;
passaddhiy± sukhe ceva, yehi citta½ pavedhati.
“Adhimokkhe ca pagg±he, upaµµh±ne ca kampati;
upekkh±vajjan±ya ceva, upekkh±ya ca nikantiy±.
“Im±ni dasa µh±n±ni, paññ± yassa paricit±;
dhammuddhaccakusalo hoti, na ca sammoha gacchat²”ti. (paµi. ma. 2.7);–
Ida½ vipassan±ñ±ºassa upakkilesaj±ta½ adhigamasaddhammappatir³paka½
N±ma. Tisso pana saªg²tiyo an±ru¼ha½ dh±tukath± ±rammaºakath± asubhakath±
ñ±ºavatthukath± vijj±karaº¹akoti imehi pañcahi kath±vatth³hi parib±hira½ gu¼ha-
vinaya½ gu¼havessantara½ gu¼hamahosadha½ vaººapiµaka½ aªgulim±lapiµaka½
raµµhap±lagajjita½ ±¼avakagajjita½ vedallapiµakanti abuddhavacana½ pariyattisa-
ddhammappatir³paka½ n±ma.
J±tar³pappatir³pakanti suvaººarasavidh±na½ ±rak³µamaya½ suvaººavaººa½
±bharaºaj±ta½. Chaºak±lesu hi manuss± “±bharaºabhaº¹aka½ gaºhiss±m±”ti
±paºa½ gacchanti. Atha ne ±paºik± eva½ vadanti, “sace tumhe ±bharaºatthik±,
im±ni gaºhatha. Im±ni hi ghan±ni ceva vaººavant±ni ca appaggh±ni c±”ti. Te
tesa½ sutv±, “k±raºa½ ime vadanti, im±ni pi¼andhitv± sakk± nakkhatta½ k²¼itu½,
sobhanti ceva appaggh±ni c±”ti t±ni gahetv± gacchanti. Suvaººabhaº¹a½ avikki-
yam±na½ nidahitv± µhapetabba½ hoti. Eva½ ta½ j±tar³pappatir³pake uppanne
antaradh±yati n±ma.
Atha saddhammassa antaradh±na½ hot²ti adhigamasaddhammassa paµipattisa-
ddhammassa pariyattisaddhammass±ti tividhass±pi saddhammassa antara-
dh±na½ hoti. Paµhamabodhiyañhi (2.0187) bhikkh³ paµisambhidappatt± ahesu½.
Atha k±le gacchante paµisambhid± p±puºitu½ na sakkhi½su, cha¼abhiññ± ahesu½.
Tato cha abhiññ± p±puºitu½ asakkont± tisso vijj± p±puºi½su. Id±ni k±le
gacchante tisso vijj± p±puºitu½ asakkont± ±savakkhayamatta½ p±puºissanti.
Tampi asakkont± an±g±miphala½, tampi asakkont± sakad±g±miphala½, tampi
asakkont± sot±pattiphala½. Gacchante k±le sot±pattiphalampi pattu½ na sakkhi-
ssanti. Atha nesa½ yad± vipassan± imehi upakkilesehi upakkiliµµh± ±raddhama-
tt±va µhassati, tad± adhigamasaddhammo antarahito n±ma bhavissati.
Paµhamabodhiyañhi bhikkh³ catunna½ paµisambhid±na½ anucchavika½ paµi-
patti½ p³rayi½su. Gacchante k±le ta½ asakkont± channa½ abhiññ±na½, tampi
asakkont± tissanna½ vijj±na½, tampi asakkont± arahattaphalamattassa.
Gacchante pana k±le arahattassa anucchavika½ paµipatti½ p³retu½ asakkont±
an±g±miphalassa anucchavika½ paµipatti½ p³ressanti, tampi asakkont± sakad±-
g±miphalassa, tampi asakkont± sot±pattiphalassa. Yad± pana sot±pattiphala-
ssapi anucchavika½ paµipada½ p³retu½ asakkont± s²lap±risuddhimatteva
µhassanti, tad± paµipattisaddhammo antarahito n±ma bhavissati.
Y±va pana tepiµaka½ buddhavacana½ vattati, na t±va s±sana½ antarahitanti
vattu½ vaµµati. Tiµµhantu t²ºi v±, abhidhammapiµake antarahite itaresu dv²su tiµµha-
ntesupi antarahitanti na vattabbameva. Dv²su antarahitesu vinayapiµakamatte
µhitepi, tatr±pi khandhakapariv±resu antarahitesu ubhatovibhaªgamatte, mah±vi-
naye antarahite dv²su p±timokkhesu vattam±nesupi s±sana½ anantarahitameva.
Yad± pana dve p±timokkh± antaradh±yissanti, atha pariyattisaddhammassa anta-
radh±na½ bhavissati. Tasmi½ antarahite s±sana½ antarahita½ n±ma hoti. Pariya-
ttiy± hi antarahit±ya paµipatti antaradh±yati, paµipattiy± antarahit±ya adhigamo
antaradh±yati. Ki½ k±raº±? Ayañhi pariyatti paµipattiy± paccayo hoti, paµipatti
adhigamassa. Iti paµipattitopi pariyattimeva pam±ºa½.
Nanu (2.0188) ca kassapasamm±sambuddhak±le kapilo n±ma an±r±dhaka-
bhikkhu “p±timokkha½ uddisiss±m²”ti b²jani½ gahetv± ±sane nisinno “atthi
imasmi½ vattant±”ti pucchi, atha tassa bhayena yesampi p±timokkho vattati, tepi
“maya½ vatt±m±”ti avatv± “na vatt±m±”ti vadi½su, so b²jani½ µhapetv± uµµh±y±-
san± gato, tad± samm±sambuddhassa s±sana½ osakkitanti? Kiñc±pi osakkita½,
pariyatti pana ekanteneva pam±ºa½. Yath± hi mahato ta¼±kassa p±¼iy± thir±ya
udaka½ na µhassat²ti na vattabba½, udake sati padum±d²ni pupph±ni na pupphi-
ssant²ti na vattabba½, evameva mah±ta¼±kassa thirap±¼isadise tepiµake buddhava-
cane sati mah±ta¼±ke udakasadis± paµipattip³rak± kulaputt± natth²ti na vattabb±,
tesu sati mah±ta¼±ke padum±d²ni pupph±ni viya sot±pann±dayo ariyapuggal±
natth²ti na vattabb±ti eva½ ekantato pariyattiyeva pam±ºa½.
Pathav²dh±t³ti dve satasahass±ni catt±ri ca nahut±ni bahal± mah±pathav². ¾po-
dh±t³ti pathavito paµµh±ya y±va subhakiºhabrahmalok± uggata½ kappavin±saka½
udaka½. Tejodh±t³ti pathavito paµµh±ya y±va ±bhassarabrahmalok± uggato
kappavin±sako aggi. V±yodh±t³ti pathavito paµµh±ya y±va vehapphalabrahmalok±
uggato kappavin±sako v±yu. Etesu hi ekadhammopi satthu s±sana½ antaradh±-
petu½ na sakkoti, tasm± evam±ha. Idheva te uppajjant²ti lohato lohakh±daka½
mala½ viya imasmi½ mayha½yeva s±sane te uppajjanti. Moghapuris±ti tucchapu-
ris±.
¾dikeneva opilavat²ti ettha ±diken±ti ±d±nena gahaºena. Opilavat²ti nimujjati.
Ida½ vutta½ hoti– yath± udakacar± n±v± bhaº¹a½ gaºhant² nimujjati, eva½ pariya-
tti-±d²na½ p³raºena saddhammassa antaradh±na½ na hoti. Pariyattiy± hi h±ya-
m±n±ya paµipatti h±yati, paµipattiy± h±yam±n±ya adhigamo h±yati. Pariyattiy±
p³rayam±n±ya pariyattidhar± puggal± paµipatti½ p³renti, paµipattip³rak± adhi-
gama½ p³renti. Iti navacando (2.0189) viya pariyattiy±d²su va¹¹ham±n±su
mayha½ s±sana½ va¹¹hati yev±ti dasseti.
Id±ni yehi dhammehi saddhammassa antaradh±nañceva µhiti ca hoti, te
dassento pañca khoti-±dim±ha. Tattha okkaman²y±ti avakkaman²y±, heµµh±gama-
n²y±ti attho. Satthari ag±rav±ti-±d²su ag±rav±ti g±ravarahit±. Appatiss±ti appati-
ssay± an²cavuttik±. Tattha yo cetiyaªgaºa½ ±rohanto chatta½ dh±reti, up±hana½
dh±reti, aññato oloketv± katha½ kathento gacchati, aya½ satthari ag±ravo n±ma.
Yo dhammassavanassa k±le saªghuµµhe daharas±maºerehi pariv±rito nis²dati,
aññ±ni v± navakamm±d²ni karoti, dhammassavanagge nisinno nidd±yati, vikkhitto
v± añña½ kathento nis²dati, aya½ dhamme ag±ravo n±ma.
Yo therupaµµh±na½ gantv±, avanditv± nis²dati, hatthapallatthika½ dussapalla-
tthika½ karoti, añña½ v± pana hatthap±dakukkucca½ karoti, vu¹¹h±na½ santike
anajjhiµµho katheti, aya½ saªghe ag±ravo n±ma.
Tisso pana sikkh± ap³rentova sikkh±ya ag±ravo n±ma hoti. Aµµha sam±pattiyo
anibbattento t±sa½ v± pana nibbattanatth±ya payoga½ akaronto sam±dhismi½
ag±ravo n±ma. Sukkapakkho vuttavipall±seneva veditabboti. Terasama½.

Kassapasa½yuttavaººan± niµµhit±.

6. L±bhasakk±rasa½yutta½

1. Paµhamavaggo

1. D±ruºasuttavaººan±

157. L±bhasakk±rasa½yuttassa (2.0190) paµhame d±ruºoti thaddho. L±bhasa-


kk±rasilokoti ettha l±bho n±ma catupaccayal±bho. Sakk±roti tesa½yeva suka-
t±na½ susaªkhat±na½ l±bho. Silokoti vaººaghoso. Kaµukoti tikhiºo. Pharusoti
kharo. Antar±yikoti antar±yakaro. Paµhama½.

2. Ba¼isasuttavaººan±

158. Dutiye b±¼isikoti ba¼isa½ gahetv± caram±no macchagh±tako. ¾misaga-


tanti ±misamakkhita½. ¾misacakkh³ti ±mise cakkhu dassana½ ass±ti ±misa-
cakkhu. Gilaba¼isoti gilitaba¼iso. Anaya½ ±pannoti dukkha½ patto. Byasana½ ±pa-
nnoti vin±sa½ patto. Yath±k±makaraº²yoti yath±k±mena yath±ruciy± yatheva na½
b±¼isiko icchati, tathevassa kattabboti attho. Yath±k±makaraº²yo p±pimatoti yath±
kilesam±rassa k±mo, eva½ kattabbo, niraya½ v± tiracch±nayoni½ v± pettivisaya½
v± p±petabbo. Dutiya½.

3-4. Kummasutt±divaººan±
159-160. Tatiye mah±kummakulanti mahanta½ aµµhikacchapakula½. Agam±-
s²ti “ettha addh± kiñci kh±ditabba½ atthi, ta½ macchar±yanto ma½ esa niv±ret²”ti
saññ±ya agam±si. Papat±y±ti papat± vuccati d²gharajjukabaddho ayakantako-
sake daº¹aka½ pavesetv± gahito kaººikasallasaºµh±no, ayakaºµako, yasmi½
vegena patitv± kaµ±he laggamatte daº¹ako nikkhamati, rajjuko ek±baddho gaccha-
teva. So kummoti so (2.0191) viddhakummo. Yena so kummoti udakasadda½
sutv± s±saªkaµµh±na½ bhavissat²ti nivattitv± yena so atthak±mo kummo. Na d±ni
tva½ amh±kanti id±ni tva½ amittahattha½ gato, na amh±ka½ santakoti attho.
Eva½ sallapant±na½yeva ca nesa½ n±v±ya µhito luddo rajjuka½ ±ka¹¹hitv±
kumma½ gahetv± yath±k±ma½ ak±si. Sesamettha ito anantarasutte ca utt±na-
meva. Tatiyacatutth±ni.

5. M²¼hakasuttavaººan±

161. Pañcame m²¼hak±ti g³thap±ºak±. G³th±d²ti g³thabhakkh±. G³thap³r±ti


anto g³thena bharit±. Puºº± g³thass±ti ida½ purimasseva atthad²pana½. Atima-
ññeyy±ti pacchimap±de bh³miya½ µhapetv± purimap±de g³thassa upari ±ropetv±
µhit± “ahamhi g³th±d²”ti bhaºant² atimaññeyya. Piº¹ap±to cassa p³roti aparopissa
pattap³ro paº²tapiº¹ap±to bhaveyya. Pañcama½.

6. Asanisuttavaººan±

162. Chaµµhe ka½, bhikkhave, asanivicakkanti, bhikkhave, ka½ puggala½


matthake patitv± maddam±na½ sukk±sanicakka½ ±gacchatu. Appattam±nasanti
anadhigat±rahatta½. Iti bhagav± na satt±na½ dukkhak±mat±ya, ±d²nava½ pana
dassetu½ evam±ha. Asanicakkañhi matthake patita½ ekameva attabh±va½
n±seti, l±bhasakk±rasilokena pariy±diººacitto niray±d²su anantadukkha½ anu-
bhoti. Chaµµha½.

7. Diddhasuttavaººan±

163. Sattame diddhagaten±ti gatadiddhena. Visallen±ti visamakkhitena. Salle-


n±ti sattiy±. Sattama½.

8. Siªg±lasuttavaººan±

164. Aµµhame (2.0192) siªg±loti jarasiªg±lo. Yath± hi suvaººavaººopi k±yo


p³tik±yo tveva, ta½khaºa½ ga¼itampi ca mutta½ p³timuttantveva vuccati, eva½
tadahuj±topi siªg±lo jarasiªg±lotveva vuccati. Ukkaºµakena n±m±Ti eva½n±ma-
kena rogena. So kira s²tak±le uppajjati. Tasmi½ uppanne sakalasar²rato lom±ni
patanti, sakalasar²ra½ nilloma½ hutv±, samantato phuµati, v±tabbh±hat± vaº±
rujjanti. Yath± ummattakasunakhena daµµho puriso anavaµµhitova bhamati, eva½
tasmi½ uppanne bhamitabbo hoti, asukaµµh±ne sotthi bhavissat²ti na paññ±yati.
Aµµhama½.

9. Verambhasuttavaººan±

165. Navame verambhav±t±ti eva½n±mak± mah±v±t±. K²dise pana µh±ne te


v±t± v±yant²ti? Yattha µhitassa catt±ro d²p± uppalinipattamatt± hutv± paññ±yanti.
Yo pakkh² gacchat²ti navavuµµhe deve viravanto v±tasakuºo tattha gacchati, ta½
sandh±yeta½ vutta½. Arakkhiteneva k±yen±ti-±d²su hatthap±de k²¼±pento
khandhaµµhi½ v± n±mento k±ya½ na rakkhati n±ma, n±n±vidha½ duµµhullakatha½
kathento v±ca½ na rakkhati n±ma, k±mavitakk±dayo vitakkento citta½ na
rakkhati n±ma. Anupaµµhit±ya satiy±ti k±yagat±sati½ anupaµµhapetv±. Navama½.

10. Sag±thakasuttavaººan±

166. Dasame asakk±rena c³bhayanti asakk±rena ca ubhayena. Sam±dh²ti ara-


hattaphalasam±dhi. So hi tena na vikampati. Appam±ºavih±rinoti appam±ºena
phalasam±dhin± viharantassa. S±tatikanti satatak±ri½. Sukhuma½diµµhivipassa-
kanti arahattamaggadiµµhiy± sukhumadiµµhiphalasam±patti-atth±ya vipassana½
paµµhapetv± ±gatatt± vipassaka½. Up±d±nakkhay±r±manti up±d±nakkhayasa-
ªkh±te nibb±ne rata½. ¾hu sappuriso it²ti sappurisoti kathent²ti. Dasama½.

Paµhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1-2. Suvaººap±tisutt±divaººan±

167-168. Dutiyavaggassa (2.0193) paµhame sampaj±namus± bh±santanti appa-


mattakenapi k±raºena sampaj±nameva mus± bh±santa½. “S²la½ p³ress±m²”ti
sa½vihitabhikkhu½ sinerumattopi paccayar±si c±letu½ na sakkoti. Yad± pana
s²la½ pah±ya sakk±ranissito hoti, tad± kuº¹akamuµµhihetupi mus± bh±sati, añña½
v± akicca½ karoti. Dutiya½ utt±namev±ti. Paµhamadutiy±ni.

3-10. Suvaººanikkhasutt±divaººan±

169. Tatiy±d²su suvaººanikkhass±ti ekassa kañcananikkhassa. Siªg²nikkha-


ss±ti siªg²suvaººanikkhassa. Pathaviy±ti cakkav±¼abbhantar±ya mah±pathaviy±.
¾misakiñcikkhahet³ti kassacideva ±misassa hetu antamaso kuº¹akamuµµhinopi.
J²vitahet³ti aµaviya½ corehi gahetv± j²vite voropiyam±ne tassapi hetu. Janapadaka-
ly±ºiy±ti janapade uttamitthiy±. Tatiy±d²ni.

Dutiyo vaggo.

3. Tatiyavaggo

1-2. M±tug±masutt±divaººan±

170-171. Tatiyavaggassa paµhame na tassa, bhikkhave, m±tug±moti na tassa


raho ekakassa nisinnassa tena dhammena atthikopi m±tug±mo citta½ pariy±-
d±tu½ sakkoti, yassa l±bhasakk±rasiloko citta½ pariy±d±tu½ sakkot²ti, attho.
Dutiya½ utt±namev±ti. Paµhamadutiy±ni.

3-6. Ekaputtakasutt±divaººan±

172-175. Tatiye saddh±ti sot±pann±. Sesamettha utt±nameva. Tath± catutthe


pañcame chaµµhe ca. Tatiy±d²ni.

7. Tatiyasamaºabr±hmaºasuttavaººan±

176. Sattame (2.0194) samudayanti-±d²su saha pubbakammena attabh±vo kola-


puttiya½ vaººapokkharat± kaly±ºav±kkaraºat± dhutaguº±v²karaºa½ c²varadh±-
raºa½ pariv±rasampatt²ti evam±di l±bhasakk±rassa samudayo n±ma, ta½ samu-
dayasaccavasena nappaj±n±ti, nirodho ca paµipad± ca nirodhasaccamaggasacca-
vaseneva veditabb±. Sattama½.

8. Chavisuttavaººan±

177. Aµµhame yasm± l±bhasakk±rasiloko narak±d²su, nibbattento sakalampi


ima½ attabh±va½ n±seti, idh±pi maraºampi maraºamattampi dukkha½ ±vahati,
tasm± chavi½ chindat²ti-±di vutta½. Aµµhama½.

9. Rajjusuttavaººan±

178. Navame v±¼arajjuy±ti sutt±dimay± rajju muduk± hoti v±¼arajju khar±


pharus±, tasm± ayameva gahit±. Navama½.

10. Bhikkhusuttavaººan±
179. Dasame diµµhadhammasukhavih±r±ti phalasam±pattisukhavih±r±. Tes±ha-
mass±ti tesa½ aha½ assa. Kh²º±savo hi l±bh² puññasampanno y±gukhajjak±d²ni
gahetv± ±gat±gat±na½ anumodana½ karonto dhamma½ desento pañha½ vissa-
jjento phalasam±patti½ appetv± nis²ditu½ ok±sa½ na labhati, ta½
sandh±ya vuttanti. Dasama½.

Tatiyo vaggo.

4. Catutthavaggo

1-4. Bhindisutt±divaººan±

180-183. Catutthavaggassa paµhama½ utt±nameva. Dutiy±d²su kusalam³lanti


alobh±ditividhakusaladhammo. Sukko dhammoti tasseva pariy±yadesan± (2.0195).
Aya½ panettha saªkhepattho– yassa kusalam³l±disaªkh±tassa anavajjadha-
mmassa asamucchinnatt± devadatto sagge v± nibbatteyya, maggaphal±ni v±
adhigaccheyya, sv±ssa samucchedamagam± sabbaso samucchinno vinaµµho.
Paµham±d²ni.

5. Acirapakkantasuttavaººan±

184. Pañcame par±bhav±y±ti ava¹¹hiy± vin±s±ya. Assatar²ti va¼av±ya


kucchismi½ gadrabhassa j±t±. Attavadh±ya gabbha½ gaºh±t²ti ta½ assena
saddhi½ sampayojenti, s± gabbha½ gaºhitv± k±le sampatte vij±yitu½ na sakkoti,
p±dehi bh³miya½ paharant² tiµµhati, athass± catt±ro p±de cat³su kh±ºukesu
bandhitv± kucchi½ ph±letv± pota½ n²haranti, s± tattheva marati. Teneta½ vutta½.
Pañcama½.

6. Pañcarathasatasuttavaººan±

185. Chaµµhe bhatt±bhih±roti abhiharitabba½ bhatta½. Tassa pana pam±ºa½


dassetu½ pañca ca th±lip±kasat±n²ti vutta½. Tattha eko th±lip±ko dasanna½ puri-
s±na½ bhatta½ gaºh±ti. N±s±ya pitta½ bhindeyyunti acchapitta½ v± maccha-
pitta½ v±ssa n±sapuµe pakkhipeyya½. Chaµµha½.

7-13. M±tusutt±divaººan±

186-187. Sattame m±tupi het³ti “sace mus± bhaºasi, m±tara½ te vissajjess±ma.


No ce bhaºasi, na vissajjess±m±”ti eva½ corehi aµaviya½ puccham±no tass± cora-
hatthagat±ya m±tuy±pi hetu sampaj±namus± na bh±seyy±ti attho. Ito paresupi
eseva nayoti. Sattam±d²ni.

L±bhasakk±rasa½yuttavaººan± niµµhit±.
7. R±hulasa½yutta½

1. Paµhamavaggo

1-8. Cakkhusutt±divaººan±

188-195. R±hulasa½yuttassa (2.0196) paµhame ekoti cat³su iriy±pathesu eka-


vih±r². V³pakaµµhoti vivekaµµho nissaddo. Appamattoti satiy± avippavasanto. ¾t±-
p²Ti v²riyasampanno. Pahitatto vihareyyanti vises±dhigamatth±ya pesitatto hutv±
vihareyya½. Aniccanti hutv± abh±v±k±rena anicca½. Atha v± upp±davayavanta-
t±ya t±vak±likat±ya vipariº±makoµiy± niccapaµikkhepatoti imehipi k±raºehi
anicca½. Dukkhanti cat³hi k±raºehi dukkha½ dukkhamanaµµhena dukkhavatthuka-
µµhena satatasamp²¼anaµµhena sukhapaµikkhepen±ti. Kallanti yutta½. Eta½
mam±ti taºh±g±ho. Esohamasm²ti m±nag±ho. Eso me att±ti diµµhig±ho. Taºh±-
g±ho cettha aµµhasatataºh±vicaritavasena, m±nag±ho navavidham±navasena,
diµµhig±ho dv±saµµhidiµµhivasena veditabbo. Nibbinda½ virajjat²Ti ettha vir±gava-
sena catt±ro magg± kathit±, vir±g± vimuccat²ti ettha vimuttivasena catt±ri s±ma-
ññaphal±ni.
Ettha ca pañcasu dv±resu pas±d±va gahit±, manoti imin± tebh³maka½ samma-
sanac±racitta½. Dutiye pañcasu dv±resu ±rammaºameva. Tatiye pañcasu
dv±resu pas±davatthukacittameva, manoviññ±ºena tebh³maka½ sammasanac±-
racitta½ gahita½. Eva½ sabbattha nayo netabbo. Chaµµhe tebh³makadhamm±.
Aµµhame pana taºh±ti tasmi½ tasmi½ dv±re javanappatt±va labbhati. Paµham±-
d²ni.

9. Dh±tusuttavaººan±

196. Navame viññ±ºadh±tuvasena n±ma½, ses±hi r³panti n±mar³pa½ kathita½.


Navama½.

10. Khandhasuttavaººan±

197. Dasame (2.0197) r³pakkhandho k±m±vacaro, ses± catt±ro sabbasaªg±hi-


kaparicchedena catubh³mak±. Idha pana tebh³mak±ti gahetabb±. Dasama½.

Paµhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo
1-10. Cakkhusutt±divaººan±

198-199. Dutiye dasa utt±natth±neva. Paµham±d²ni.

11. Anusayasuttavaººan±

200. Ek±dasame imasmiñca saviññ±ºake k±yeti attano saviññ±ºakak±ya½


dasseti, bahiddh± c±ti parassa saviññ±ºaka½ v± aviññ±ºaka½ v±. Purimena v±
attano ca parassa ca viññ±ºameva dasseti, pacchimena bahiddh± anindriyaba-
ddhar³pa½. Ahaªk±ramamaªk±ram±n±nusay±ti aha½k±radiµµhi ca mama½k±ra-
taºh± ca m±n±nusay± ca. Na hont²ti ete kiles± katha½ j±nantassa etesu vatth³su
na hont²ti pucchati. Sammappaññ±ya passat²ti saha vipassan±ya maggapaññ±ya
suµµhu passati. Ek±dasama½.

12. Apagatasuttavaººan±

201. Dv±dasame ahaªk±ramamaªk±ram±n±pagatanti aha½k±rato ca mama½-


k±rato ca m±nato ca apagata½. Vidh± samatikkantanti m±nakoµµh±se suµµhu ati-
kkanta½. Santa½ suvimuttanti kilesav³pasamena santa½, kileseheva suµµhu
vimutta½. Sesa½ utt±namev±ti. Dv±dasama½.

Dutiyo vaggo.

Dv²supi (2.0198) asekkhabh³mi kathit±. Paµhamo panettha ±y±cantassa desito,


dutiyo an±y±cantassa. Sakalepi pana r±hulasa½yutte therassa vimuttiparip±can²-
yadhamm±va kathit±ti.

R±hulasa½yuttavaººan± niµµhit±.

8. Lakkhaºasa½yutta½

1. Paµhamavaggo

1. Aµµhisuttavaººan±

202. Lakkhaºasa½yutte (2.0199) yv±ya½ ±yasm± ca lakkhaºoti lakkhaºatthero


vutto, esa jaµilasahassabbhantare ehibhikkh³pasampad±ya upasampanno ±ditta-
pariy±y±vas±ne arahatta½ patto eko mah±s±vakoti veditabbo. Yasm± panesa
lakkhaºasampannena sabb±k±raparip³rena brahmasamena attabh±vena sama-
nn±gato, tasm± “lakkhaºo”ti saªkha½ gato. Mah±moggall±no pana pabbajitadiva-
sato sattame divase arahatta½ patto dutiyo aggas±vako.
Sita½ p±tv±k±s²ti mandahasita½ p±tu-ak±si, pak±sayi dasses²ti vutta½ hoti. Ki½
pana disv± thero sita½ p±tv±k±s²ti? Upari p±¼iya½ ±gata½ aµµhikasaªkhalika½
eka½ petaloke nibbatta½ satta½ disv±. Tañca kho dibbena cakkhun±, na pas±da-
cakkhun±. Pas±dacakkhussa hi ete attabh±v± na ±p±tha½ ±gacchanti. Evar³pa½
pana attabh±va½ disv± k±ruññe kattabbe kasm± sita½ p±tv±k±s²ti? Attano ca
buddhañ±ºassa ca sampatti½ samanussaraºato. Tañhi disv± thero “adiµµhasa-
ccena n±ma puggalena paµilabhitabb± evar³p± attabh±v± mutto aha½, l±bh± vata
me, suladdha½ vata me”ti attano ca sampatti½ anussaritv±– “aho buddhassa
bhagavato ñ±ºasampatti, ‘yo kammavip±ko, bhikkhave, acinteyyo na cinteta-
bbo’ti desesi, paccakkha½ vata katv± buddh± desenti, suppaµividdh± buddh±na½
dhammadh±t³”ti eva½ buddhañ±ºasampattiñca anussaritv± sita½ p±tv±k±s²ti.
Atha lakkhaºatthero kasm± na addasa, kimassa dibbacakkhu natth²ti? No
natthi, mah±moggall±no pana ±vajjento addasa, itaro pana an±vajjanena na
addasa. Yasm± pana kh²º±sav± n±ma na ak±raº± sita½ karonti, tasm± ta½
lakkhaºatthero pucchi ko nu kho, ±vuso moggall±na, hetu, ko paccayo sitassa
p±tukamm±y±ti? Thero pana (2.0200) yasm± yehi aya½ upapatti s±ma½ adiµµh±,
te dussaddh±pay± honti, tasm± bhagavanta½ sakkhi½ katv± by±k±tuk±mat±ya
ak±lo kho, ±vusoti-±dim±ha. Tato bhagavato santike puµµho idh±ha½, ±vusoti-±-
din± nayena by±k±si.
Tattha aµµhikasaªkhalikanti seta½ nimma½salohita½ aµµhisaªgh±ta½. Gijjh±pi
k±k±pi kulal±p²ti etepi yakkhagijjh± ceva yakkhak±k± ca yakkhakulal± ca pacce-
tabb±. P±katik±na½ pana gijjh±d²na½ ±p±thampi eta½ r³pa½ n±gacchati. Anupa-
titv± anupatitv±ti anubandhitv± anubandhitv±. Vitudent²ti asidh±r³pamehi tikhi-
ºehi lohatuº¹akehi vijjhitv± vijjhitv± ito cito ca caranti gacchanti. S± suda½ aµµa-
ssara½ karot²ti ettha sudanti nip±to, s± aµµhikasaªkhalik± aµµassara½ ±turassara½
karot²ti attho. Akusalavip±k±nubhavanattha½ kira yojanappam±º±pi t±dis± atta-
bh±v± nibbattanti, pas±dussad± ca honti pakkagaº¹asadis±. Tasm± s± aµµhikasa-
ªkhalik± balavavedan±tur± t±disa½ saddamak±s²ti.
Evañca pana vatv± puna ±yasm± mah±moggall±no “vaµµag±misatt± n±ma eva-
r³p± attabh±v± na muccant²”ti sattesu k±ruñña½ paµicca uppanna½ dhammasa½-
vega½ dassento tassa mayha½, ±vuso, etadahosi acchariya½ vata bhoti-±di-
m±ha. Tato bhagav± therassa ±nubh±va½ pak±sento cakkhubh³t± vata,
bhikkhave, s±vak± viharant²ti-±dim±ha. Tattha cakkhu bh³ta½ j±ta½ uppanna½
etesanti cakkhubh³t±, bh³tacakkhuk± uppannacakkhuk± cakkhu½ upp±detv±
viharant²ti attho. Dutiyapadepi eseva nayo. Yatra hi n±m±ti ettha yatr±ti k±raºava-
cana½. Tatr±ya½ atthayojan±– yasm± n±ma s±vakopi evar³pa½ ñassati v±
dakkhati v± sakkhi½ v± karissati, tasm± avocumha– “cakkhubh³t± vata, bhikkhave,
s±vak± viharanti, ñ±ºabh³t± vata, bhikkhave, s±vak± viharant²”ti. Pubbeva me so,
bhikkhave, satto diµµhoTi bodhimaº¹e sabbaññutaññ±ºapaµivedhena appam±-
ºesu cakkav±¼esu appam±ºe sattanik±ye bhavagatiyoniµhitiniv±se ca paccakkha½
karontena may± pubbeva so satto diµµhoti vadati.
Gogh±takoti (2.0201) g±vo vadhitv± aµµhito ma½sa½ mocetv± vikkiºitv± j²vika½
kappanakasatto. Tasseva kammassa vip±k±vasesen±ti tassa n±n±cetan±hi ±y³-
hitassa apar±pariyakammassa. Tatra hi y±ya cetan±ya narake paµisandhi janit±,
tass± vip±ke parikkh²ºe avasesakamma½ v± kammanimitta½ v± ±rammaºa½
katv± puna pet±d²su paµisandhi nibbattati, tasm± s± paµisandhi kammasabh±ga-
t±ya ±rammaºasabh±gat±ya v± “tasseva kammassa vip±k±vaseso”ti vuccati.
Ayañca satto eva½ uppanno. Ten±ha–
“tasseva kammassa vip±k±vasesen±”ti. Tassa kira narak± cavanak±le nimma½-
sakat±na½ gunna½ aµµhir±siyeva nimitta½ ahosi. So paµicchannampi ta½
kamma½ viññ³na½ p±kaµa½ viya karonto aµµhisaªkhalikapeto j±to. Paµhama½.

2. Pesisuttavaººan±

203. Ma½sapesivatthusmi½ gogh±takoti goma½sapesiyo katv± sukkh±petv±


vall³ravikkayena anek±ni vass±ni j²vika½ kappesi, tenassa narak± cavanak±le
ma½sapesiyeva nimitta½ ahosi. So ma½sapesipeto j±to. Dutiya½.

3. Piº¹asuttavaººan±

204. Ma½sapiº¹avatthusmi½ s±kuºikoti sakuºe gahetv± vikkiºanak±le nippa-


kkhacamme ma½sapiº¹amatte katv± vikkiºanto j²vika½ kappesi, tenassa narak±
cavanak±le ma½sapiº¹ova nimitta½ ahosi. So ma½sapiº¹apeto j±to. Tatiya½.

4. Nicchavisuttavaººan±

205. Nicchavivatthusmi½ tassa orabbhikassa e¼ake vadhitv± vadhitv±


niccamme katv± kappitaj²vikassa purimanayeneva niccamma½ e¼akasar²ra½
nimitta½ ahosi. So nicchavipeto j±to. Catuttha½.

5. Asilomasuttavaººan±

206. Asilomavatthusmi½ (2.0202) so s³kariko d²gharatta½ niv±papuµµhe s³kare


asin± vadhitv± vadhitv± d²gharatta½ j²vika½ kappesi, tassa ukkhitt±sikabh±vova
nimitta½ ahosi. Tasm± asilomapeto j±to. Pañcama½.

6. Sattisuttavaººan±

207. Sattilomavatthusmi½ so m±gaviko eka½ migañca sattiñca gahetv± vana½


gantv± tassa migassa sam²pa½ ±gat±gate mige sattiy± vijjhitv± m±resi, tassa
sattiy± vijjhanakabh±voyeva nimitta½ ahosi. Tasm± sattilomapeto j±to. Chaµµha½.

7. Usulomasuttavaººan±

208. Usulomavatthusmi½ k±raºikoti r±j±par±dhike anek±hi k±raº±hi p²¼etv± ava-


s±ne kaº¹ena vijjhitv± m±raºakapuriso. So kira “amukasmi½ padese viddho
marat²”ti ñatv±va vijjhati. Tasseva½ j²vika½ kappetv± narake uppannassa tato
pakk±vasesena idh³papattik±le usun± vijjhanabh±voyeva nimitta½ ahosi. Tasm±
usulomapeto j±to. Sattama½.
8. S³cilomasuttavaººan±

209. S³cilomavatthusmi½ s³toti assadamako. Godamakotipi vadantiyeva.


Tassa patodas³ciy± vijjhanabh±voyeva nimitta½ ahosi. Tasm± s³cilomapeto j±to.
Aµµhama½.

9. Dutiyas³cilomasuttavaººan±

210. Dutiye s³cilomavatthusmi½ s³cakoti pesuññak±rako. So kira manusse


aññamaññañca bhindi, r±jakule ca “imassa ima½ n±ma atthi, imin± ida½ n±ma
katan”ti s³cetv± s³cetv± anayabyasana½ p±pesi. Tasm± yath± tena s³cetv±
manuss± bhinn±, tath± s³c²hi bhedanadukkha½ (2.0203) paccanubhotu½ kamma-
meva nimitta½ katv± s³cilomapeto j±to. Navama½.

10. Kumbhaº¹asuttavaººan±

211. Aº¹abh±rivatthusmi½ g±mak³µakoti vinicchay±macco. Tassa kammasa-


bh±gat±ya kumbhamatt± mah±ghaµappam±º± aº¹± ahesu½. So hi yasm± raho
paµicchanne µh±ne lañja½ gahetv± k³µavinicchayena p±kaµa½ dosa½ karonto
s±mike ass±mike ak±si, tasm±ssa rahassa½ aªga½ p±kaµa½ nibbatta½. Yasm±
daº¹a½ paµµhapento paresa½ asayha½ bh±ra½ ±ropesi, tasm±ssa rahassa½
aªga½ asayhabh±ro hutv± nibbatta½. Yasm± yasmi½ µh±ne µhitena samena
bhavitabba½, tasmi½ µhatv± visamo ahosi, tasm±ssa rahassaªge visam± nisa-
jj±va ahos²ti. Dasama½.

Paµhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1. Sas²sakasuttavaººan±

212. P±rad±rikavatthusmi½ so satto parassa rakkhitagopita½ sass±mika½


phassa½ phusanto m²¼hasukhena k±masukhena citta½ ramayitv± kammasabh±-
gat±ya g³thaphassa½ phusanto dukkhamanubhavitu½ tattha nibbatto. Paµhama½.

2. G³thakh±dasuttavaººan±

213. Duµµhabr±hmaºavatthu p±kaµameva. Dutiya½.

3. Nicchavitthisuttavaººan±
214. Nicchavitthivatthusmi½ yasm± m±tug±mo n±ma attano phasse anissaro,
s± ca ta½ s±mikassa santaka½ phassa½ thenetv± paresa½ abhirati½ upp±desi,
tasm± kammasabh±gat±ya sukhasamphass± vaµµitv± dukkhasamphassa½ anu-
bhavitu½ nicchavitth² hutv± uppann±. Tatiya½.

4. Maªgulitthisuttavaººan±

215. Maªgulitthivatthusmi½ (2.0204) maªgulinti vir³pa½ duddasika½


b²bhaccha½. S± kira yakkhad±sikamma½ karont² “imin± ca imin± ca eva½ bali-
kamme kate aya½ n±ma tumh±ka½ va¹¹hi bhavissat²”ti mah±janassa gandhapu-
pph±d²ni vañcan±ya gahetv± mah±jana½ duddiµµhi½ micch±diµµhi½ gaºh±pesi,
tasm± t±ya kammasabh±gat±ya gandhapupph±d²na½ thenitatt± duggandh±,
duddassanassa g±hitatt± duddasik± vir³p± b²bhacch± hutv± nibbatt±. Catuttha½.

5. Okilin²suttavaººan±

216. Okilin²vatthusmi½ uppakka½ okilini½ okirininti s± kira aªg±racitake


nipann± vipphandam±n± viparivattam±n± paccati, tasm± uppakk± ceva hoti
uºhena aggin± pakkasar²r±, okilin² ca kilinnasar²r±, bind³niss± sar²rato paggha-
ranti, okirin² ca aªg±rasamparikiºº±. Tass± hi heµµhatopi ki½sukapupphavaºº±
aªg±r±, ubhayapassesupi, ±k±satopiss± upari patanti. Tena vutta½– “uppakka½
okilini½ okirinin”ti. S± iss±pakat± sapatti½ aªg±rakaµ±hena okir²ti tassa kira rañño
ek± n±µakin² aªg±rakaµ±ha½ sam²pe µhapetv± gattato udaka½ puñchati, p±ºin± ca
seda½ karoti. R±j±pi t±ya saddhi½ kathañca karoti, parituµµh±k±rañca dasseti.
Aggamahes² ta½ asaham±n± iss±pakat± hutv± acirapakkantassa rañño ta½ aªg±-
rakaµ±ha½ gahetv± tass± upari aªg±re okiri. S± ta½ kamma½ katv± t±disa½yeva
vip±ka½ paccanubhavitu½ petaloke nibbatt±. Pañcama½.

6. As²sakasuttavaººan±

217. Coragh±tavatthusmi½ so rañño ±º±ya d²gharatta½ cor±na½ s²s±ni


chinditv± petaloke nibbattanto as²saka½ kabandha½ hutv± nibbatti. Chaµµha½.

7-11. P±pabhikkhusutt±divaººan±

218-222. Bhikkhuvatthusmi½ (2.0205) p±pabhikkh³ti l±makabhikkhu. So kira


lokassa saddh±deyye catt±ro paccaye paribhuñjitv± k±yavac²dv±rehi asa½yato
bhinn±j²vo cittake¼i½ k²¼anto vicari. Tato eka½ buddhantara½ niraye paccitv± peta-
loke nibbattanto bhikkhusadiseneva attabh±vena nibbatti. Bhikkhun²sikkham±n±-
s±maºeras±maºer²vatth³supi ayameva vinicchayo. Sattam±d²ni.
Lakkhaºasa½yuttavaººan± niµµhit±.

9. Opammasa½yutta½

1. K³µasuttavaººan±

223. Opammasa½yuttassa (2.0206) paµhame k³µa½ gacchant²ti k³µaªgam±.


K³µa½ samosarant²ti k³µasamosaraº±. K³µasamuggh±t±ti k³µassa samuggh±tena.
Avijj±samuggh±t±ti arahattamaggena avijj±ya samuggh±tena. Appamatt±ti satiy±
avippav±se µhit± hutv±. Paµhama½.

2. Nakhasikhasuttavaººan±

224. Dutiye manussesu pacc±j±yant²ti ye manussalokato cut± manussesu


j±yanti, te eva½ appak±ti adhipp±yo. Aññatra manusseh²ti ye pana manussalo-
kato cut± µhapetv± manussaloka½ cat³su ap±yesu pacc±j±yanti, te mah±patha-
viya½ pa½su viya bahutar±. Imasmiñca sutte dev±pi manusseheva saªgahit±.
Tasm± yath± manussesu j±yant± appak±, eva½ devesup²ti veditabb±. Dutiya½.

3. Kulasuttavaººan±

225. Tatiye suppadha½siy±n²ti suviheµhiy±ni. Kumbhatthenakeh²ti ye para-


ghara½ pavisitv± d²p±lokena oloketv± parabhaº¹a½ harituk±m± ghaµe d²pa½
katv± pavisanti, te kumbhatthenak± n±ma, tehi kumbhatthenakehi. Suppadha½siyo
hoti amanusseh²ti mett±bh±van±rahita½ pa½supis±cak± vidha½sayanti, pageva
u¼±r± amanuss±. Bh±vit±ti va¹¹hit±. Bahul²kat±ti punappuna½ kat±. Y±n²kat±ti
yuttay±na½ viya kat±. Vatthukat±ti patiµµh±naµµhena vatthu viya kat±. Anuµµhit±ti
adhiµµhit±. Paricit±ti samantato cit± suva¹¹hit±. Susam±raddh±ti cittena suµµhu
sam±raddh±. Tatiya½.

4. Okkh±suttavaººan±

226. Catutthe okkh±satanti mah±mukha-ukkhal²na½ sata½. D±na½ dadeyy±Ti


paº²tabhojanabharit±na½ mah±-ukkhal²na½ sata½ d±na½ dadeyya. “Ukk±satan”-
tipi p±µho (2.0207), tassa daº¹ad²pik±satanti attho. Ek±ya pana d²pik±ya yattake
µh±ne ±loko hoti, tato sataguºa½ µh±na½ sattahi ratanehi p³retv± d±na½ dade-
yy±ti attho. Gadduhanamattanti goduhanamatta½, g±viy± ekav±ra½ aggathan±ka-
¹¹hanamattanti attho. Gandha-³hanamatta½ v±, dv²hi aªgul²hi gandhapiº¹a½
gahetv± ekav±ra½ gh±yanamattanti attho. Ettakampi hi k±la½ yo pana gabbhapa-
riveºavih±r³pac±ra paricchedena v± cakkav±¼aparicchedena v± aparim±º±su
lokadh±t³su v± sabbasattesu hitapharaºa½ mettacitta½ bh±vetu½ sakkoti, ida½
tato ekadivasa½ tikkhattu½ dinnad±nato mahapphalatara½. Catuttha½.

5. Sattisuttavaººan±

227. Pañcame paµileºiss±m²ti-±d²su agge paharitv± kapp±savaµµi½ viya


n±mento niyy±savaµµi½ viya ca ekato katv± alliy±pento paµileºeti n±ma. Majjhe
paharitv±
n±metv± dh±r±ya v± paharitv± dvepi dh±r± ekato alliy±pento paµikoµµeti N±ma.
Kapp±savaµµanakaraº²ya½ viya pavattento cirak±la½ sa½vellitakilañja½ pas±-
retv± puna sa½vellento viya ca paµivaµµeti n±ma. Pañcama½.

6. Dhanuggahasuttavaººan±

228. Chaµµhe da¼hadhamm± dhanuggah±ti da¼hadhanuno iss±s±. Da¼hadhanu


n±ma dvisahassath±ma½ vuccati, dvisahassath±ma½ n±ma yassa ±ropitassa jiy±-
baddho lohas²s±d²na½ bh±ro daº¹e gahetv± y±va kaº¹appam±º± ukkhittassa
pathavito muccati. Susikkhit±ti dasadv±dasavass±ni ±cariyakule uggahitasipp±.
Katahatth±Ti yo sippameva uggaºh±ti, so katahattho na hoti, ime pana katahatth±
ciººavas²bh±v±. Kat³p±san±ti r±jakul±d²su dassitasipp±.
Tassa purisassa javoti evar³po añño puriso n±ma na bh³tapubbo, bodhisatta-
sseva pana javanaha½sak±lo n±ma ±si. Tad± bodhisatto catt±ri (2.0208) kaº¹±ni
±hari. Tad± kirassa kaniµµhabh±taro “maya½, bh±tika, s³riyena saddhi½ javiss±-
m±”ti ±rocesu½. Bodhisatto ±ha– “s³riyo s²ghajavo, na sakkhissatha tumhe tena
saddhi½ javitun”ti. Te dutiya½ tatiyampi tatheva vatv± ekadivasa½ “gacch±m±”ti
yugandharapabbata½ ±ruhitv± nis²di½su. Bodhisatto “kaha½ me bh±taro”ti?
Pucchitv±, “s³riyena saddhi½ javitu½ gat±”ti vutte, “vinassissanti tapassino”ti te
anukampam±no sayampi gantv± tesa½ santike nis²di. Atha s³riye uggacchante
dvepi bh±taro s³riyena saddhi½yeva ±k±sa½ pakkhant±, bodhisattopi tehi
saddhi½yeva pakkhanto. Tesu ekassa apatteyeva antarabhattasamaye pakkha-
ntaresu aggi uµµhahi, so bh±tara½ pakkositv± “na sakkom²”ti ±ha. Tamena½
bodhisatto “m± bh±y²”ti samass±setv± pakkhapañjarena paliveµhetv± daratha½
vinodetv± “gacch±”ti pesesi.
Dutiyo y±va antarabhatt± javitv± pakkhantaresu aggimhi uµµhahite tathev±ha.
Tampi so tatheva katv± “gacch±”ti pesesi. Saya½ pana y±va majjhanhik± javitv±,
“ete b±l±ti may±pi b±lena na bhavitabban”ti nivattitv±– “adiµµhasah±yaka½ b±r±ºa-
sir±ja½ passiss±m²”ti b±r±ºasi½ agam±si. Tasmi½ nagaramatthake paribbha-
mante dv±dasayojana½ nagara½ pattakaµ±hena otthaµapatto viya ahosi. Atha
paribbhamantassa paribbhamantassa tattha tattha chidd±ni paññ±yi½su.
Sayampi anekaha½sasahassasadiso paññ±yi. So vega½ paµisa½haritv± r±jage-
h±bhimukho ahosi. R±j± oloketv±– “±gato kira me piyasah±yo javanaha½so”ti
v±tap±na½ vivaritv± ratanap²µha½ paññ±petv± olokento aµµh±si. Bodhisatto ratana-
p²µhe nis²di.
Athassa r±j± sahassap±kena telena pakkhantar±ni makkhetv±, madhul±je ceva
madhurap±nakañca ad±si. Tato na½ kataparibhoga½ “samma, kaha½ agam±-
s²”ti? Pucchi. So ta½ pavatti½ ±rocetv± “ath±ha½, mah±r±ja, y±va majjhanhik±
javitv±– ‘natthi javitena attho’ti nivatto”ti ±cikkhi. Atha r±j± ±ha– “aha½, s±mi,
tumh±ka½ s³riyena saddhi½ javanavega½ (2.0209) passituk±mo”ti. Dukkara½,
mah±r±ja, na sakk± tay± passitunti. Tena hi, s±mi, sarikkhakamattampi dasseh²ti.
¾ma, mah±r±ja, dhanuggahe sannip±teh²ti. R±j± sannip±tesi. Ha½so tato catt±ro
gahetv± nagaramajjhe toraºa½ k±retv± attano g²v±ya ghaº¹a½ pi¼andh±petv±
toraºassa upari nis²ditv±– “catt±ro jan± toraºa½ niss±ya catudis±bhimukh±
ekeka½ kaº¹a½ khipant³”ti vatv±, saya½ paµhamakaº¹eneva saddhi½ uppatitv±,
ta½ kaº¹a½ aggahetv±va, dakkhiº±bhimukha½ gatakaº¹a½ dhanuto ratanama-
tt±pagata½ gaºhi. Dutiya½ dviratanamatt±pagata½, tatiya½ tiratanamatt±pagata½,
catuttha½ bh³mi½ appattameva gaºhi. Atha na½ catt±ri kaº¹±ni gahetv± toraºe
nisinnak±leyeva addasa½su. So r±j±na½ ±ha– “passa, mah±r±ja, eva½s²gho
amh±ka½ javo”ti. Eva½ bodhisatteneva javanaha½sak±le t±ni kaº¹±ni ±harit±n²ti
veditabb±ni.
Purato dh±vant²ti aggato javanti. Na panet± sabbak±la½ puratova honti, kad±ci
purato, kad±ci pacchato honti. ¾k±saµµhakavim±nesu hi uyy±n±nipi honti pokkha-
raºiyopi, t± tattha nah±yanti, udakak²¼a½ k²¼am±n± pacchatopi honti, vegena pana
gantv± puna puratova dh±vanti. ¾yusaªkh±r±ti r³paj²vitindriya½ sandh±ya vutta½.
Tañhi tato s²ghatara½ kh²yati. Ar³padhamm±na½ pana bhedo na sakk± paññ±-
petu½. Chaµµha½.

7. ¾ºisuttavaººan±

229. Sattame das±rah±nanti eva½n±mak±na½ khattiy±na½. Te kira satato


dasabh±ga½ gaºhi½su, tasm± “das±rah±”ti paññ±yi½su. ¾nakoti eva½laddha-
n±mo mudiªgo. Himavante kira mah±ku¼²radaho ahosi. Tattha mahanto ku¼²ro oti-
ººotiººa½ hatthi½ kh±dati. Atha hatth² upaddut± eka½ kareºu½ sakkari½su
“imiss± putta½ niss±ya amh±ka½ sotthi bhavissat²”ti. S±pi mahesakkha½ putta½
vij±yi. Te tampi sakkari½su. So vuddhippatto m±tara½ pucchi, “kasm± ma½ ete
sakkaront²”ti? S± ta½ pavattim±cikkhi. So “ki½ mayha½ ku¼²ro pahoti? Etha
gacch±m±”ti mah±hatthipariv±ro (2.0210) tattha gantv± paµhamameva otari.
Ku¼²ro udakasaddeneva ±gantv± ta½ aggahesi. Mahanto ku¼²rassa a¼o, so ta½ ito
v± etto v± c±letu½ asakkonto mukhe soº¹a½ pakkhipitv± viravi. Hatthino “ya½ni-
ss±ya maya½ ‘sotthi bhavissat²’ti amaññimh±, so paµhamatara½ gahito”ti tato tato
pal±yi½su.
Athassa m±t± avid³re µhatv± “maya½ thalan±g±, tumhe udakan±g± n±ma,
n±gehi n±go na viheµhetabbo”ti ku¼²ra½ piyavacanena vatv± ima½ g±tham±ha–
“Ye ku¼²r± samuddasmi½, gaªg±ya yamun±ya ca;
tesa½ tva½ v±rijo seµµho, muñca rodantiy± pajan”ti.
M±tug±masaddo n±ma purise khobhetv± tiµµhati, tasm± so gahaºa½ sithilama-
k±si. Hatthipoto vegena ubho p±de ukkhipitv± ta½ piµµhiya½ akkami. Saha akka-
man± piµµhi mattikabh±jana½ viya bhijji. Atha na½ dantehi vijjhitv± ukkhipitv± thale
cha¹¹etv± tuµµharava½ ravi. Atha na½ hatth² ito cito ca ±gantv± maddi½su. Tassa
eko a¼o paµikkamitv± pati, ta½ sakko devar±j± gahetv± gato.
Itaro pana a¼o v±t±tapena sukkhitv± pakkal±kh±rasavaººo ahosi, so deve
vuµµhe udakoghena vuyhanto dasabh±tik±na½ r±j³na½ uparisote j±la½ pas±r±-
petv± gaªg±ya k²¼ant±na½ ±gantv± j±le laggi. Te k²¼±pariyos±ne j±lamhi ukkhipiya-
m±ne ta½ disv± pucchi½su “ki½ etan”ti? “Ku¼²ra-a¼o s±m²”ti. “Na sakk± esa ±bha-
raºatth±ya upanetu½, pariyonandh±petv± bheri½ kariss±m±”ti? Pariyonandh±-
petv± pahari½su. Saddo dv±dasayojana½ nagara½ avatthari. Tato ±ha½su– “na
sakk± ida½ divase divase v±detu½, chaºadivasatth±ya maªgalabher² hot³”ti
maªgalabheri½ aka½su. Tasmi½ v±dite mah±jano anh±yitv± api¼andhitv± hatthi-
y±n±d²ni ±ruyha s²gha½ sannipatanti. Iti mah±jana½ pakkositv± viya ±net²ti ±nako
tvevassa n±ma½ ahosi.
Añña½ (2.0211) ±ºi½ odahi½s³ti añña½ suvaººarajat±dimaya½ ±ºi½ ghaµa-
yi½su. ¾ºisaªgh±µova avasiss²ti suvaºº±dimay±na½ ±º²na½ saªgh±µamatta-
meva avasesa½ ahosi. Athassa dv±dasayojanappam±ºo saddo antos±l±yampi
dukkhena suyyittha.
Gambh²r±ti p±¼ivasena gambh²r± sallasuttasadis±. Gambh²ratth±ti atthavasena
gambh²r± mah±vedallasuttasadis± (ma. ni. 1.449 ±dayo). Lokuttar±ti lokuttara-a-
tthad²pak±. Suññatappaµisa½yutt±ti sattasuññatadhammamattameva pak±sak±
sa½khittasa½yuttasadis±. Uggahetabba½ pariy±puºitabbanti uggahetabbe ca
pariy±puºitabbe ca. Kavikat±ti kav²hi kat±. Itara½ tasseva vevacana½. Cittakkha-
r±ti vicitra-akkhar±. Itara½ tasseva vevacana½. B±hirak±ti s±sanato bahibh³t±.
S±vakabh±sit±ti tesa½ tesa½ s±vakehi bh±sit±. Suss³sissant²ti akkharacittat±ya
ceva savanasampattiy± ca attaman± hutv± s±maºeradaharabhikkhum±tug±ma-
mah±gahapatik±dayo “esa dhammakathiko”ti sannipatitv± sotuk±m± bhavissanti.
Tasm±ti yasm± tath±gatabh±sit± suttant± anuggayham±n± antaradh±yanti, tasm±.
Sattama½.

8. Kaliªgarasuttavaººan±

230. Aµµhame kaliªgar³padh±n±ti kaliªgaraghaµika½ s²s³padh±nañceva p±d³-


padh±nañca katv±. Appamatt±ti sippuggahaºe appamatt±. ¾t±pinoti uµµh±nav²riy±-
t±pena yutt±. Up±sanasminti sipp±na½ abhiyoge ±cariy±nañca payirup±sane. Te
kira tad± p±tova uµµh±ya sippas±la½ gacchanti, tattha sippa½ uggahetv± sajjh±y±-
d²hi abhiyoga½ katv± mukha½ dhovitv± y±gup±n±ya gacchanti. Y±gu½ pivitv±
puna sippas±la½ gantv± sippa½ gaºhitv± sajjh±ya½ karont± p±tar±s±ya
gacchanti. Katap±tar±s± sam±n± “m± pam±dena cira½ niddokkamana½ ahos²”ti
khadiraghaµik±su s²se ca p±de ca upadahitv± thoka½ nipajjitv± puna sippas±la½
gantv± sippa½ gahetv± sajjh±yanti. S±ya½ sajjh±ya½ karont± ca geha½ gantv±
bhuttas±yam±s± paµhamay±ma½ sajjh±ya½ katv± sayanak±le tatheva kaliªgara½
(2.0212) upadh±na½ katv± sayanti. Eva½ te akkhaºavedhino v±lavedhino ca
ahesu½. Ida½ sandh±yeta½ vutta½.
Ot±ranti vivara½. ¾rammaºanti paccaya½. Padh±nasminti padh±nabh³miya½
v²riya½ kurum±n±. Paµhamabodhiya½ kira bhikkh³ bhattakicca½ katv±va kamma-
µµh±na½ manasi karonti. Tesa½ manasikaront±na½yeva s³riyo attha½ gacchati.
Te nh±yitv± puna caªkama½ otaritv± paµhamay±ma½ caªkamanti. Tato “m± cira½
nidd±yimh±”ti sar²radarathavinodanattha½ nipajjant± kaµµhakhaº¹a½ upadahitv±
nipajjanti, te puna pacchimay±me vuµµh±ya caªkama½ otaranti. Te sandh±ya ida½
vutta½. Ayampi d²po tiººa½ r±j³na½ k±le ekaghaº¹inigghoso ekapadh±nabh³mi
ahosi. N±n±mukhe pahaµaghaº¹i pilicchiko¼iya½ osarati, kaly±ºiya½ pahaµa-
ghaº¹i n±gad²pe osarati. “Aya½ bhikkhu puthujjano, aya½ puthujjano”ti aªguli½
pas±retv± dassetabbo ahosi. Ekadivasa½ sabbe arahantova ahesu½. Tasm±ti
yasm± kaliªgar³padh±n±na½ m±ro ±rammaºa½ na labhati, tasm±. Aµµhama½.

9. N±gasuttavaººan±

231. Navame ativelanti atikkantavela½ k±la½ atikkantappam±ºa½ k±la½.


Kimaªga½ pan±hanti aha½ pana ki½k±raº± na upasaªkamiss±mi? Bhisamu¼±-
lanti bhisañceva mu¼±lañca. Abbuhetv±ti uddharitv±. Bhiªkacch±p±ti hatthipotak±.
Te kira abhiºha½ bhiªk±rasadda½ karonti, tasm± bhiªkacch±p±ti vuccanti. Pasa-
nn±k±ra½ karont²ti pasannehi kattabb±k±ra½ karonti, catt±ro paccaye denti.
Dhamma½ bh±sant²ti eka½ dve j±tak±ni v± suttante v± uggaºhitv± asambhinnena
sarena dhamma½ desenti. Pasann±k±ra½ karont²ti tesa½ t±ya desan±ya
pasann± gih² paccaye denti. Neva vaºº±ya hoti na bal±y±ti neva guºavaºº±ya,
na ñ±ºabal±ya hoti, guºavaººe pana parih±yante sar²ravaººopi sar²rabalampi
parih±yati, tasm± sar²rassa neva vaºº±ya na bal±ya hoti. Navama½.

10. Bi¼±rasuttavaººan±

232. Dasame (2.0213) sandhisamalasa½kaµ²reti ettha sandh²ti bhinnaghar±na½


sandhi, samaloti g±mato g³thanikkhamanamaggo, sa½kaµ²ranti saªk±raµµh±na½.
Mudum³sinti muduka½ m³sika½. Vuµµh±na½ paññ±yat²Ti desan± paññ±yati.
Dasama½.

11. Siªg±lasuttavaººan±

233. Ek±dasame yena yena icchat²ti so


jarasiªg±lo icchiticchitaµµh±ne iriy±pathakappanena s²tav±t³pav±yanena ca antara-
ntar± cittass±dampi labhat²ti dasseti. Sakyaputtiyapaµiññoti ida½ devadatta½
sandh±ya vutta½. So hi ettakampi cittass±da½ an±gate attabh±ve na labhissat²ti.
Ek±dasama½.

12. Dutiyasiªg±lasuttavaººan±

234. Dv±dasame kataññut±ti kataj±nana½. Katavedit±ti katavisesaj±nana½.


Tatrida½ jarasiªg±lassa kataññut±ya vatthu– satta kira bh±taro khetta½ kasanti.
Tesa½ sabbakaniµµho khettapariyante µhatv± g±vo rakkhati. Atheka½ jarasiªg±la½
ajagaro gaºhi, so ta½ disv± yaµµhiy± pothetv± vissajj±pesi. Ajagaro siªg±la½ vissa-
jjetv± tameva gaºhi. Siªg±lo cintesi– “mayha½ imin± j²vita½ dinna½, ahampi
imassa dass±m²”ti y±gughaµassa upari µhapita½ v±si½ mukhena ¹a½sitv± tassa
santika½ agam±si. Itare bh±taro disv±, “siªg±lo v±si½ harat²”ti anubandhi½su. So
tehi diµµhabh±va½ ñatv± v±si½ tassa santike cha¹¹etv± pal±yi. Itare ±gantv±
kaniµµha½ ajagarena gahita½ disv± v±siy± ajagara½ chinditv± ta½ gahetv± aga-
ma½su. Eva½ jarasiªg±le siy± y± k±ci kataññut± katavedit±. Sakyaputtiyapaµi-
ññeti idampi devadattassa ±c±rameva sandh±ya vuttanti. Dv±dasama½.

Opammasa½yuttavaººan± niµµhit±.

10. Bhikkhusa½yutta½

1. Kolitasuttavaººan±

235. Bhikkhusa½yuttassa (2.0214) paµhame, ±vusoti s±vak±na½ ±l±po.


Buddh± hi bhagavanto s±vake ±lapant±, “bhikkhave”ti ±lapanti, s±vak± pana
“buddhehi sadis± m± hom±”ti, “±vuso”ti paµhama½ vatv± pacch±, “bhikkhave”ti
bhaºanti. Buddhehi ca ±lapite bhikkhusaªgho, “bhante”ti paµivacana½ deti s±va-
kehi, “±vuso”ti. Aya½ vuccat²ti yasm± dutiyajjh±ne vitakkavic±r± nirujjhanti, yesa½
nirodh± sadd±yatana½ appavatti½ gacchati, tasm± yadeta½ dutiya½ jh±na½
n±ma, aya½ vuccati “ariy±na½ tuºh²bh±vo”ti. Ayamettha yojan±. “Dhamm² v±
kath± ariyo v± tuºh²bh±vo”ti ettha pana kammaµµh±namanasik±ropi paµhamajjh±-
n±d²nipi ariyo tuºh²bh±votveva saªkha½ gat±ni.
Vitakkasahagat±ti vitakk±rammaº±. Saññ±manasik±r±ti saññ± ca manasik±ro
ca. Samud±carant²ti pavattanti. Therassa kira dutiyajjh±na½ na paguºa½.
Athassa tato vuµµhitassa vitakkavic±r± na santato upaµµhahi½su. Iccassa dutiyajjh±-
nampi saññ±manasik±r±pi h±nabh±giy±va ahesu½, ta½ dassento evam±ha.
Saºµhapeh²ti samm± µhapehi. Ekodibh±va½ karoh²ti ekagga½ karohi. Sam±da-
h±ti samm± ±daha ±ropehi. Mah±bhiññatanti cha¼abhiññata½. Satth± kira imin±
up±yena satta divase therassa h±nabh±giya½ sam±dhi½ va¹¹hetv± thera½ cha¼a-
bhiññata½ p±pesi. Paµhama½.

2. Upatissasuttavaººan±

236. Dutiye atthi nu kho ta½ kiñci lokasminti ida½ ati-u¼±rampi satta½ v±
saªkh±ra½ v± sandh±ya vutta½. Satthupi khoti ida½ yasm± ±nandattherassa
satthari adhimatto chando ca pemañca, tasm± “ki½ nu kho imassa therassa
satthu vipariº±menapi sok±dayo nuppajjeyyun”ti j±nanattha½ pucchati? D²ghara-
ttanti s³karakhataleºadv±re d²ghanakhaparibb±jakassa vedan±pariggahasu-
ttanta½ desitadivasato paµµh±ya atikkantak±la½ sandh±y±ha. Tasmiñhi (2.0215)
divase therassa ime vaµµ±nugatakiles± sam³hat±ti. Dutiya½.

3. Ghaµasuttavaººan±

237. Tatiye ekavih±reti ekasmi½ gabbhe. Tad± kira bah³ ±gantuk± bhikkh³
sannipati½su. Tasmi½ pariveºaggena v± vih±raggena v± sen±sanesu ap±puºa-
ntesu dvinna½ ther±na½ eko gabbho sampatto. Te div± p±µiyekkesu µh±nesu nis²-
danti, ratti½ pana nesa½ antare c²varas±ºi½ pas±renti. Te attano attano pattapa-
ttaµµh±neyeva nis²danti. Tena vutta½ “ekavih±re”ti. O¼±riken±ti ida½ o¼±rik±ramma-
ºata½ sandh±ya vutta½. Dibbacakkhudibbasotadh±tuvih±rena hi so vih±si,
tesañca r³p±yatanasadd±yatanasaªkh±ta½ o¼±rika½ ±rammaºa½. Iti dibbaca-
kkhun± r³passa diµµhatt± dibb±ya ca sotadh±tuy± saddassa sutatt± so vih±ro o¼±-
riko n±ma j±to. Dibbacakkhu visujjh²ti bhagavato r³padassanatth±ya visuddha½
ahosi. Dibb± ca sotadh±t³ti s±pi bhagavato saddasuºanattha½ visujjhi. Bhagava-
topi therassa r³padassanatthañceva saddasuºanatthañca tadubhaya½ visujjhi.
Tad± kira thero “katha½ nu kho etarahi satth± viharat²”ti ±loka½ va¹¹hetv±
dibbena cakkhun± satth±ra½ jetavane vih±re gandhakuµiya½ nisinna½ disv±
tassa dibb±ya sotadh±tuy± sadda½ suºi. Satth±pi tatheva ak±si. Eva½ te añña-
mañña½ passi½su ceva, saddañca assosu½.
¾raddhav²riyoti paripuººav²riyo paggahitav²riyo. Y±vadeva upanikkhepanamatt±-
y±ti tiyojanasahassavitth±rassa himavato santike µhapit± s±sapamatt± p±s±ºasa-
kkhar± “himav± nu kho mah±, aya½ nu kho p±s±ºasakkhar±”ti eva½ y±va upani-
kkhepanamattasseva atth±ya bhaveyy±ti vutta½ hoti. Paratopi eseva nayo.
Kappanti ±yukappa½. Loºaghaµ±y±ti cakkav±¼amukhavaµµiy± ±dh±raka½ katv±
mukhavaµµiy± brahmaloka½ ±hacca µhit±ya loºac±µiy±ti dasseti.
Ime (2.0216) pana ther± upama½ ±harant± sarikkhakeneva ca vijjam±nagu-
ºena ca ±hari½su. Katha½? Ayañhi iddhi n±ma accuggataµµhena ceva vipula-
µµhena ca himavantasadis±, paññ± catubh³makadhamme anupavisitv± µhitaµµhena
sabbabyañjanesu anupaviµµhaloºarasasadis±. Eva½ t±va sarikkhakaµµhena ±ha-
ri½su. Sam±dhilakkhaºa½ pana mah±moggall±nattherassa vibh³ta½ p±kaµa½.
Kiñc±pi s±riputtattherassa avijjam±na-iddhi n±ma natthi, bhagavat± pana “eta-
dagga½, bhikkhave, mama s±vak±na½ bhikkh³na½ iddhimant±na½ yadida½
mah±moggall±no”ti ayameva etadagge µhapito. Vipassan±lakkhaºa½ pana s±ripu-
ttattherassa vibh³ta½ p±kaµa½. Kiñc±pi mah±moggall±nattherass±pi paññ± atthi,
bhagavat± pana “etadagga½, bhikkhave, mama s±vak±na½ bhikkh³na½ mah±pa-
ññ±na½ yadida½ s±riputto”ti (a. ni. 1.189) ayameva etadagge µhapito. Tasm±
yath± ete aññamaññassa dhura½ na p±puºanti, eva½ vijjam±naguºena ±hari½su.
Sam±dhilakkhaºasmiñhi mah±moggall±no nipphatti½ gato, vipassan±lakkhaºe
s±riputtatthero, dv²supi etesu samm±sambuddhoti. Tatiya½.

4. Navasuttavaººan±

238. Catutthe appossukkoti nirussukko. Saªkas±yat²ti viharati. Veyy±vaccanti


c²vare kattabbakicca½. ¾bhicetasik±nanti abhicitta½ uttamacitta½ nissit±na½.
Nik±mal±bh²ti icchiticchitakkhaºe sam±pajjanasamatthat±ya nik±mal±bh². Akiccha-
l±bh²ti jh±nap±ripanthike sukhena vikkhambhetv± sam±pajjanasamatthat±ya adu-
kkhal±bh². Akasiral±bh²ti yath±paricchedena vuµµh±nasamatthat±ya vipulal±bh²,
paguºajjh±noti attho. Sithilam±rabbh±ti sithilav²riya½ pavattetv±. Catuttha½.

5. Suj±tasuttavaººan±

239. Pañcame abhir³poti aññ±ni r³p±ni atikkantar³po. Dassan²yoTi daµµhabba-


yutto. P±s±dikoti dassanena citta½ pas±detu½ samattho. Vaººapokkharat±y±ti
chavivaººasundarat±ya. Pañcama½.

6. Lakuº¹akabhaddiyasuttavaººan±

240. Chaµµhe (2.0217) dubbaººanti vir³pasar²ravaººa½. Okoµimakanti rassa½.


Paribh³tar³panti pam±ºavasena paribh³taj±tika½. Ta½ kira chabbaggiy± bhikkh³,
“±vuso bhaddiya, ±vuso, bhaddiy±”ti tattha tattha par±masitv± n±nappak±ra½
k²¼anti ±ka¹¹hanti parika¹¹hanti. Tena vutta½ “paribh³tar³pan”ti. Kasm± panesa
evar³po j±to? Aya½ kira at²te eko mah±r±j± ahosi, tassa mahallak± ca mahallaki-
tthiyo ca paµik³l± honti. So sace mahallake passati, tesa½ c³¼a½ µhap±petv±
kaccha½ bandh±petv± yath±ruci k²¼±peti. Mahallakitthiyopi disv± t±sampi icchiti-
cchita½ vippak±ra½ katv± yath±ruci k²¼±peti. Tesa½ puttadh²t±d²na½ santike
mah±s±rajja½ uppajjati. Tassa p±pakiriy± pathavito paµµh±ya chadevaloke ekako-
l±hala½ ak±si.
Atha sakko cintesi– “aya½ andhab±lo mah±jana½ viheµheti, kariss±missa nigga-
han”ti. So mahallakag±miyavaººa½ katv± y±nake eka½ takkac±µi½ ±ropetv±
y±na½ pesento nagara½ pavisati. R±j±pi hatthi½ ±ruyha nagarato nikkhanto ta½
disv±– “aya½ mahallako takkay±nakena amh±ka½ abhimukho ±gacchati, v±retha
v±reth±”ti ±ha. Manuss± ito cito ca pakkhandant±pi na passanti. Sakko hi “r±j±va
ma½ passatu, m± aññe”ti eva½ adhiµµhahi. Atha tesu manussesu “kaha½, deva,
kaha½ dev±”ti vadantesu eva r±j± saha hatthin± vaccho viya dhenuy± y±nassa
heµµh± p±visi. Sakko takkac±µi½ bhindi.
R±j± s²sato paµµh±ya takkena kilinnasar²ro ahosi. So sar²ra½ ubbaµµ±petv± uyy±-
napokkharaºiya½ nhatv± alaªkatasar²ro nagara½ pavisanto puna ta½ addasa.
Disv± “aya½ so amhehi diµµhamahallako puna dissati. V±retha v±retha nan”ti ±ha.
Manuss± “kaha½, deva, kaha½, dev±”ti ito cito ca vidh±vi½su. So paµhamavippa-
k±rameva puna p±puºi. Tasmi½ khaºe sakko goºe ca y±nañca antaradh±petv±
±k±se (2.0218) µhatv± ±ha, “andhab±la, tva½ mayi takkav±ºijako eso”ti sañña½
karosi, sakkoha½ devar±j±, “taveta½ p±pakiriya½ niv±ress±m²”ti ±gato, “m± puna
evar³pa½ ak±s²”ti santajjetv± agam±si. Imin± kammena so dubbaººo ahosi.
Vipass²samm±sambuddhak±le panesa cittapattakokilo n±ma hutv± kheme miga-
d±ye vasanto ekadivasa½ himavanta½ gantv± madhura½ ambaphala½ tuº¹ena
gahetv± ±gacchanto bhikkhusaªghapariv±ra½ satth±ra½ disv± cintesi– “aha½
aññesu divasesu rittako tath±gata½ pass±mi. Ajja pana me ima½ ambapakka½
atthi, dasabalassa ta½ dass±m²”ti otaritv± ±k±se carati. Satth± tassa citta½ ñatv±
upaµµh±ka½ olokesi. So patta½ n²haritv± dasabala½ vanditv± satthu hatthe
µhapesi. Kokilo dasabalassa patte ambapakka½ patiµµh±pesi. Satth± tattheva nis²-
ditv± ta½ paribhuñji. Kokilo pasannacitto punappuna½ dasabalassa guºe ±va-
jjetv± dasabala½ vanditv± attano kul±vaka½ gantv± satt±ha½ p²tisukheneva v²tin±-
mesi. Imin± kammena saro madhuro ahosi.
Kassapasamm±sambuddhak±le pana cetiye ±raddhe “ki½pam±ºa½ karoma?
Sattayojanappam±ºa½. Atimahanta½ eta½, chayojanappam±ºa½ karoma.
Idampi atimahanta½, pañcayojana½ karoma, catuyojana½, tiyojana½, dviyojanan”-
ti. Aya½ tad± jeµµhakava¹¹hak² hutv±, “eva½, bho, an±gate sukhapaµijaggita½
k±tu½ vaµµat²”ti vatv± rajju½ ±d±ya parikkhipanto g±vutamattake µhatv±, “ekeka½
mukha½ g±vuta½ hotu, cetiya½ yojan±vaµµa½ yojanubbedha½ bhavissat²”ti ±ha.
Te tassa vacane aµµha½su. Cetiya½ sattadivasasattam±s±dhikehi sattahi sa½va-
ccharehi niµµhita½. Iti appam±ºassa buddhassa pam±ºa½ ak±s²ti. Tena kammena
okoµimako j±to.
Hatthayo pasad± mig±ti hatthino ca pasadamig± ca. Natthi k±yasmi½ tulyat±Ti
k±yasmi½ pam±ºa½ n±ma natthi, ak±raºa½ k±yapam±ºanti attho. Chaµµha½.
7. Vis±khasuttavaººan±

241. Sattame (2.0219) poriy± v±c±y±ti purav±s²na½ nagaramanuss±na½ v±c±-


sadis±ya aparih²nakkharapad±ya madhurav±c±ya. Vissaµµh±y±Ti asandiddh±ya
apalibuddh±ya, pittasemhehi anupahat±y±ti attho. Anelagal±y±ti yath± dandhama-
nuss± mukhena khe¼a½ ga¼antena v±ca½ bh±santi, na evar³p±ya, atha kho niddo-
s±ya visadav±c±ya. Pariy±pann±y±ti catusaccapariy±pann±ya catt±ri sacc±ni
amuñcitv± pavatt±ya. Anissit±y±ti vaµµanissita½ katv± akathit±ya. Dhammo hi
isina½ dhajoti navavidhalokuttaradhammo is²na½ dhajo n±m±ti. Sattama½.

8. Nandasuttavaººan±

242. Aµµhame ±koµitapacc±koµit±n²ti ekasmi½ passe p±ºin± v± muggarena v±


±koµanena ±koµit±ni, parivattetv± ±koµanena pacc±koµit±ni. Añjetv±ti añjanena
p³retv±. Accha½ pattanti vippasannavaººa½ mattik±patta½. Kasm± pana thero
evamak±s²ti? Satthu ajjh±sayaj±nanattha½. Eva½ kirassa ahosi “sace satth±
‘sobhati vata me aya½ kaniµµhabh±tiko’ti vakkhati, y±vaj²va½ imin± v±k±rena cari-
ss±mi. Sace ettha dosa½ dassati, ima½ ±k±ra½ pah±ya saªk±raco¼a½ gahetv±
c²vara½ katv± dh±rento pariyantasen±sane vasanto cariss±m²”ti. Assas²ti bhavi-
ssasi.
Aññ±tuñchen±ti abhilakkhitesu issarajanagehesu kaµukabhaº¹asambh±ra½
sugandha½ bhojana½ pariyesantassa uñcho ñ±tuñcho n±ma. Gharapaµip±µiy±
pana dv±re µhitena laddha½ missakabhojana½ aññ±tuñcho n±ma. Ayamidha
adhippeto. K±mesu anapekkhinanti vatthuk±makilesak±mesu nirapekkha½. ¾ra-
ññiko c±ti-±di sabba½ sam±d±navaseneva vutta½. K±mesu ca anapekkhoTi ida½
sutta½ devaloke acchar±yo dassetv± ±gatena aparabh±ge kathita½. Imassa
kathitadivasato paµµh±ya thero ghaµento v±yamanto katip±heneva arahatte pati-
µµh±ya sadevake loke aggadakkhiºeyyo j±to. Aµµhama½.

9. Tissasuttavaººan±

243. Navame (2.0220) dummanoti uppannadomanasso. Kasm± pan±ya½ eva½


dukkh² dummano j±toti? Khattiyapabbajito hesa, tena na½ pabb±jetv± dupaµµas±-
µaka½ niv±s±petv± varac²vara½ p±rupetv± akkh²ni añjetv± manosil±telena s²sa½
makkhesu½. So bhikkh³su rattiµµh±nadiv±µµh±na½ gatesu “bhikkhun± n±ma vivitto-
k±se nis²ditabban”ti aj±nanto bhojanas±la½ gantv± mah±p²µha½ ±ruhitv± nis²di.
Dis±vacar± ±gantuk± pa½suk³lik± bhikkh³ ±gantv±, “imin±va n²h±rena rajoki-
ººehi gattehi na sakk± dasabala½ passitu½. Bhaº¹aka½ t±va µhapess±m±”ti
bhojanas±la½ agama½su. So tesu mah±theresu ±gacchantesu niccalo nis²diyeva.
Aññe bhikkh³ “p±davatta½ karoma, t±lavaºµena b²j±m±”ti ±pucchanti. Aya½ pana
nisinnakova “kativassatth±”ti? Pucchitv±, “maya½ avassik±. Tumhe pana kativa-
ssatth±”ti? Vutte, “maya½ ajja pabbajit±”ti ±ha. Atha na½ bhikkh³, “±vuso,
adhun± chinnac³¼osi, ajj±pi te s²sam³le ³k±gandho v±yatiyeva, tva½ n±ma etta-
kesu vu¹¹hataresu vatta½ ±pucchantesu nissaddo niccalo nisinno, apacitima-
ttampi te natthi, kassa s±sane pabbajitos²”ti? Pariv±retv± ta½ v±c±satt²hi paha-
rant± “ki½ tva½ iºaµµo v± bhayaµµo v± j²vitu½ asakkonto pabbajito”ti? ¾ha½su. So
ekampi thera½ olokesi, tena “ki½ ma½ olokesi mahallak±”ti? Vutte añña½ olo-
kesi, tenapi tatheva vutte athassa “ime ma½ pariv±retv± v±c±satt²hi vijjhant²”ti
khattiyam±no uppajji. Akkh²su maºivaºº±ni ass³ni sañcari½su. Tato ne ±ha–
“kassa santika½ ±gatatth±”ti. Te “ki½ pana tva½ ‘mayha½ santika½ ±gat±’ti?
Amhe maññasi gihibyañjanabhaµµhak±”ti vatv±, “sadevake loke aggapuggalassa
satthu santika½ ±gatamh±”ti ±ha½su. So “mayha½ bh±tu santike ±gat± tumhe,
yadi eva½ id±ni vo ±gatamaggeneva gamana½ kariss±m²”ti kujjhitv± nikkhanto
antar±magge cintesi– “mayi imin±va n²h±rena gate satth± ete na n²har±pessat²”ti
dukkh² dummano ass³ni pavattayam±no agam±si. Imin± k±raºena esa eva½
j±toti.
V±c±sannitodaken±ti (2.0221) vacanapatodena. Sañjambharimaka½s³ti sañja-
mbharita½ nirantara½ phuµa½ aka½su, upari vijjhi½s³ti vutta½ hoti. Vatt±ti pare
yadicchaka½ vadatiyeva. No ca vacanakkhamoti paresa½ vacana½ khamitu½ na
sakkoti. Id±ni t±va tva½ imin± kopena imin± vuttav±c±sannitodakena viddho. At²te
pana raµµhato ca pabb±jitoti. Eva½ vutte, “katarasmi½ k±le bhagav±”ti? Bhikkh³
bhagavanta½ y±ci½su.
Satth± ±ha– at²te b±r±ºasiya½ b±r±ºasir±j± rajja½ k±resi. Atheko j±tim±, eko
m±taªgoti dve isayo b±r±ºasi½ agama½su. Tesu j±tim± puretara½ gantv±
kumbhak±ras±l±ya½ nis²di. M±taªgo t±paso pacch± gantv± tattha ok±sa½ y±ci
kumbhak±ro “atthettha paµhamatara½ paviµµho pabbajito, ta½ pucch±”ti ±ha. So
attano parikkh±ra½ gahetv± s±l±ya dv±ram³le µhatv±, “amh±kampi ±cariya ekara-
ttiv±s±ya ok±sa½ deth±”ti ±ha. “Pavisa, bho”ti. Pavisitv± nisinna½, “bho, ki½
gottos²”ti? Pucchi. “Caº¹±lagottomh²”ti. “Na sakk± tay± saddhi½ ekaµµh±ne nis²-
ditu½, ekamanta½ gacch±”ti. So ca tattheva tiºasanth±raka½ pattharitv± nipajji,
j±tim± dv±ra½ niss±ya nipajji. Itaro pass±vatth±ya nikkhamanto ta½ urasmi½
akkami. “Ko eso”ti ca vutte? “Aha½ ±cariy±”ti ±ha. “Re caº¹±la, ki½ aññato
magga½ na passasi? Atha me ±gantv± akkamas²”ti. “¾cariya, adisv± me akka-
ntosi, khama mayhan”ti. So mah±purise bahi nikkhante cintesi– “aya½ pacc±ga-
cchantopi itova ±gamissat²”ti parivattetv± nipajji. Mah±purisopi “±cariyo ito s²sa½
katv± nipanno, p±dasam²pena gamiss±m²”ti pavisanto puna urasmi½yeva
akkami. “Ko eso”ti ca vutte? “Aha½ ±cariy±”ti ±ha. “Paµhama½ t±va te aj±nantena
kata½, id±ni ma½ ghaµentova ak±si, s³riye te uggacchante sattadh± muddh±
phalat³”ti sapi. Mah±puriso kiñci avatv± pure-aruºeyeva s³riya½ gaºhi, n±ssa
uggantu½ ad±si. Manuss± ca hatthi-ass±dayo ca pabujjhi½su.
Manuss± (2.0222) r±jakula½ gantv±, “deva, sakalanagare appabuddho n±ma
natthi, na ca aruºugga½ paññ±yati, kinnu kho etan”ti? Tena hi nagara½ pariv²ma½-
sath±ti. Te pariv²ma½sant± kumbhak±ras±l±ya½ dve t±pase disv±, “imesa½ eta½
kamma½ bhavissat²”ti gantv± rañño ±rocesu½. Raññ± ca “pucchatha ne”ti vutt±
±gantv± j±timanta½ pucchi½su– “tumhehi andhak±ra½ katan”ti. “Na may± kata½,
esa pana k³µajaµilo chavo anantam±yo, ta½ pucchath±”ti. Te ±gantv± mah±pu-
risa½ pucchi½su– “tumhehi, bhante, andhak±ra½ katan”ti. “¾ma aya½ ±cariyo
ma½ abhisapi, tasm± may± katan”ti. Te gantv± rañño ±rocesu½. R±j±pi ±gantv±
mah±purisa½ “tumhehi kata½, bhante”ti? Pucchi. “¾ma, mah±r±j±”ti. “Kasm±
bhante”ti? “Imin± abhisapitomhi, sace ma½ eso kham±pessati, s³riya½ vissajje-
ss±m²”ti. R±j± “kham±petha, bhante, etan”ti ±ha. Itaro “m±diso j±tim± ki½ eva-
r³pa½ caº¹±la½ kham±pessati? Na kham±pem²”ti.
Atha na½ manuss± “na ki½ tva½ attano ruciy± kham±pessas²”ti? Vatv±
hatthesu ca p±desu ca gahetv± p±dam³le nipajj±petv± “kham±peh²”ti ±ha½su. So
nissaddo nipajji. Punapi na½ “kham±peh²”ti ±ha½su. Tato “khama mayha½, ±ca-
riy±”ti ±ha. Mah±puriso “aha½ t±va tuyha½ khamitv± s³riya½ vissajjess±mi,
s³riye pana uggate tava s²sa½ sattadh± phalissat²”ti vatv±, “imassa s²sappa-
m±ºa½ mattik±piº¹a½ matthake µhapetv± eta½ nadiy± galappam±ºe udake
µhapeth±”ti ±ha. Manuss± tath± aka½su. Ett±vat± saraµµhaka½ r±jabala½ sanni-
pati. Mah±puriso s³riya½ muñci. S³riyarasmi ±gantv± mattik±piº¹a½ pahari. So
sattadh± bhijji. T±vadeva so nimujjitv± ekena titthena uttaritv± pal±yi. Satth± ima½
vatthu½ ±haritv±, “id±ni t±va tva½ bhikkh³na½ santike paribh±sa½ labhasi,
pubbepi ima½ kodha½ niss±ya raµµhato pabb±jito”ti anusandhi½ ghaµetv± atha
na½ ovadanto na kho te ta½ tissa patir³panti-±dim±ha. Navama½.

10. Theran±makasuttavaººan±

244. Dasame vaººav±d²ti ±nisa½sav±d². Ya½ at²ta½ ta½ pah²nanti at²te


khandhapañcake chandar±gappah±nena ta½ pah²na½ n±ma hoti. An±gatanti an±-
gatampi khandhapañcaka½ tattha chandar±gapaµinissaggena paµinissaµµha½
n±ma hoti (2.0223). Sabb±bhibhunti sabb± khandh±yatanadh±tuyo ca tayo bhave
ca abhibhavitv± µhita½. Sabbavidunti ta½ vuttappak±ra½ sabba½ vidita½ p±kaµa½
katv± µhita½. Sabbesu dhammes³ti tesveva dhammesu taºh±diµµhilepehi anupa-
litta½. Sabbañjahanti tadeva sabba½ tattha chandar±gappah±nena jahitv± µhita½.
Taºhakkhaye vimuttanti taºhakkhayasaªkh±te nibb±ne tad±rammaº±ya vimuttiy±
vimutta½. Dasama½.

11. Mah±kappinasuttavaººan±

245. Ek±dasame mah±kappinoti eva½n±mako abhiññ±balappatto as²timah±s±-


vak±na½ abbhantaro mah±thero. So kira gihik±le kukkuµavat²nagare tiyojanasa-
tika½ rajja½ ak±si. Pacchimabhavikatt± pana tath±r³pa½ s±sana½ sotu½ ohita-
soto vicarati. Athekadivasa½ amaccasahassaparivuto uyy±nak²¼ika½ agam±si.
Tad± ca majjhimadesato jaªghav±ºij± ta½ nagara½ gantv±, bhaº¹a½ paµis±-
metv±, “r±j±na½ passiss±m±”ti paºº±k±rahatth± r±jakuladv±ra½ gantv±, “r±j±
uyy±na½ gato”ti sutv±, uyy±na½ gantv±, dv±re µhit±, paµih±rassa ±rocayi½su.
Atha rañño nivedite r±j± pakkos±petv± niyy±titapaºº±k±re vanditv± µhite, “t±t±,
kuto ±gatatth±”ti? Pucchi. “S±vatthito dev±”ti. “Kacci vo raµµha½ subhikkha½,
dhammiko r±j±”ti? “¾ma, dev±”ti. “Atthi pana tumh±ka½ dese kiñci s±sanan”ti?
“Atthi, deva, na pana sakk± ucchiµµhamukhehi kathetun”ti. R±j± suvaººabhiªg±-
rena udaka½ d±pesi. Te mukha½ vikkh±letv± dasabal±bhimukh± añjali½ pagga-
ºhitv±, “deva, amh±ka½ dese buddharatana½ n±ma uppannan”ti ±ha½su. Rañño
“buddho”ti vacane sutamatte sakalasar²ra½ pharam±n± p²ti uppajji. Tato
“buddhoti, t±t±, vadath±”ti? ¾ha. “Buddhoti deva vad±m±”ti. Eva½ tikkhattu½
vad±petv±, “buddhoti pada½ aparim±ºa½, n±ssa sakk± parim±ºa½ k±tun”ti
tasmi½yeva pasanno satasahassa½ datv± puna “añña½ ki½ s±sanan”ti? Pucchi.
“Deva dhammaratana½ n±ma uppannan”ti. Tampi sutv± tatheva tikkhattu½
paµiñña½ gahetv± aparampi satasahassa½ datv± puna “añña½ ki½ s±sanan”ti?
Pucchi. “Saªgharatana½ deva uppannan”ti. Tampi sutv± tatheva tikkhattu½
paµiñña½ gahetv± aparampi satasahassa½ (2.0224) datv± dinnabh±va½ paººe
likhitv±, “t±t±, deviy± santika½ gacchath±”ti pesesi. Tesu gatesu amacce pucchi,
“t±t±, buddho loke uppanno, tumhe ki½ karissath±”ti? “Deva tumhe ki½ kattuk±-
m±”ti? “Aha½ pabbajiss±m²”ti. “Mayampi pabbajiss±m±”ti. Te sabbepi ghara½ v±
kuµumba½ v± anapaloketv± ye asse ±ruyha gat±, teheva nikkhami½su.
V±ºij± anoj±deviy± santika½ gantv± paººa½ dassesu½. S± v±cetv± “raññ±
tumh±ka½ bah³ kah±paº± dinn±, ki½ tumhehi kata½, t±t±”ti? Pucchi. “Piyas±-
sana½ devi ±n²tan”ti. “Amhepi sakk±, t±t±, suº±petun”ti. “Sakk± devi, ucchiµµhamu-
khehi pana vattu½ na sakk±”ti. S± suvaººabhiªg±rena udaka½ d±pesi. Te
mukha½ vikkh±letv± rañño ±rocitanayeneva ±rocesu½. S±pi sutv± uppannap±-
mojj± teneva nayena ekekasmi½ pade tikkhattu½ paµiñña½ gahetv± paµiññ±gaºa-
n±ya t²ºi t²ºi katv± navasatasahass±ni ad±si. V±ºij± sabb±nipi dv±dasasatasaha-
ss±ni labhi½su. Atha ne “r±j± kaha½, t±t±”ti, pucchi. “Pabbajiss±m²ti nikkhanto
dev²”ti. “Tena hi, t±t±, tumhe gacchath±”ti te uyyojetv± raññ± saddhi½ gat±na½
amacc±na½ m±tug±me pakkos±petv±, “tumhe attano s±mik±na½ gataµµh±na½
j±n±tha amm±”ti pucchi. “J±n±ma ayye, raññ± saddhi½ uyy±nak²¼ika½ gat±”ti.
¾ma gat±, tattha pana gantv±, “buddho uppanno, dhammo uppanno, saªgho uppa-
nno”ti sutv±, “dasabalassa santike pabbajiss±m±”ti gat±. “Tumhe ki½ karissath±”-
ti? “Tumhe
pana ayye ki½ kattuk±m±”ti? “Aha½ pabbajiss±mi, na tehi vantavamana½
jivhagge µhapeyyan”ti. “Yadi eva½, mayampi pabbajiss±m±”ti sabb± rathe yoj±-
petv± nikkhami½su.
R±j±pi amaccasahassena saddhi½ gaªg±ya t²ra½ p±puºi. Tasmiñca samaye
gaªg± p³r± hoti. Atha na½ disv±, “aya½ gaªg± p³r± caº¹amacch±kiºº±, amhehi
saddhi½ ±gat± d±s± v± manuss± v± natthi, ye no n±va½ v± u¼umpa½ v± katv±
dadeyyu½, etassa pana satthu guº± n±ma heµµh± av²cito upari y±va bhavagg±
patthaµ±, sace esa satth± samm±sambuddho, imesa½ ass±na½ khurapiµµh±ni m±
tement³”ti udakapiµµhena asse pakkhand±pesu½ (2.0225). Eka-assass±pi khura-
piµµhamatta½ na temi, r±jamaggena gacchant± viya parat²ra½ patv± purato añña½
mah±nadi½ p±puºi½su. Tattha aññ± saccakiriy± natthi, t±ya eva saccakiriy±ya
tampi a¹¹hayojanavitth±ra½ nadi½ atikkami½su. Atha tatiya½ candabh±ga½
n±ma mah±nadi½ patv± tampi t±ya eva saccakiriy±ya atikkami½su.
Satth±pi ta½divasa½ pacc³sasamaye mah±karuº±sam±pattito vuµµh±ya loka½
olokento “ajja mah±kappino tiyojanasatika½ rajja½ pah±ya amaccasahassapari-
v±ro mama santike pabbajitu½ ±gacchat²”ti disv±, “may± tesa½ paccuggamana½
k±tu½ yuttan”ti p±tova sar²rapaµijaggana½ katv±, bhikkhusaªghapariv±ro s±va-
tthiya½ piº¹±ya caritv±, pacch±bhatta½ piº¹ap±tapaµikkanto sayameva pattac²-
vara½ gahetv±, ±k±se uppatitv± candabh±g±ya nadiy± t²re tesa½ uttaraºati-
tthassa abhimukhe µh±ne mah±nigrodharukkho atthi, tattha pallaªkena nis²ditv±
parimukha½ sati½ upaµµhapetv± chabbaººabuddharasmiyo vissajjesi. Te tena
titthena uttarant± ca chabbaººabuddharasmiyo ito cito ca vidh±vantiyo olokent±
dasabalassa puººacandasassirika½ mukha½ disv±, “ya½ satth±ra½ uddissa
maya½ pabbajit±, addh± so eso”ti dassaneneva niµµha½ gantv± diµµhaµµh±nato
paµµh±ya onat± vandam±n± ±gamma satth±ra½ vandi½su. R±j± gopphakesu
gahetv± satth±ra½ vanditv± ekamanta½ nis²di saddhi½ amaccasahassena.
Satth± tesa½ dhamma½ kathesi. Desan±pariyos±ne sabbe arahatte patiµµh±ya
satth±ra½ pabbajja½ y±ci½su. Satth± “pubbe ime c²varad±nassa dinnatt± attano
c²var±ni gahetv±va ±gat±”ti suvaººavaººa½ hattha½ pas±retv±, “etha bhikkhavo
sv±kkh±to dhammo, caratha brahmacariya½ samm± dukkhassa antakiriy±y±”ti
±ha. S±va tesa½ ±yasmant±na½ pabbajj± ca upasampad± ca ahosi, vassasaµµhi-
katther± viya satth±ra½ pariv±rayi½su.
Anoj±pi dev² rathasahassapariv±r± gaªg±t²ra½ patv± rañño atth±ya ±bhata½
n±va½ v± u¼umpa½ v± adisv± attano byattat±ya cintesi– “r±j± saccakiriya½ katv±
gato bhavissati, so pana satth± na kevala½ tesa½yeva (2.0226) atth±ya nibbatto,
sace so satth± samm±sambuddho, amh±ka½ rath± m± udake nimujji½s³”ti udaka-
piµµhe rathe pakkhand±pesi. Rath±na½ nemivaµµimattampi na temi. Dutiyatatiyana-
d²pi teneva saccak±rena uttaram±n±yeva nigrodharukkham³le satth±ra½ addasa.
Satth± “im±sa½ attano s±mike passant²na½ chandar±go uppajjitv± maggapha-
l±na½ antar±ya½ kareyya, so eva½ k±tu½ na sakkhissat²”ti yath± aññamaññe na
passanti, tath± ak±si. T± sabb±pi titthato uttaritv± dasabala½ vanditv± nis²di½su.
Satth± t±sa½ dhamma½ kathesi, desan±pariyos±ne sabb±pi sot±pattiphale pati-
µµh±ya aññamaññe passi½su. Satth± “uppalavaºº± ±gacchat³”ti cintesi. Ther²
±gantv± sabb± pabb±jetv± ±d±ya bhikkhun²na½ upassaya½ gat±. Satth± bhikkhu-
sahassa½ gahetv± ±k±sena jetavana½ agam±si. Ima½ sandh±yeta½ vutta½–
“mah±kappinoti eva½ n±mako abhiññ±balappatto as²timah±s±vak±na½ abbha-
ntaro mah±thero”ti.
Janetasminti janite paj±y±ti attho. Ye gottapaµis±rinoti ye “maya½ v±seµµh± gota-
m±”ti gotta½ paµisaranti paµij±nanti, tesa½ khattiyo seµµhoti attho. Vijj±caraºasampa-
nnoti aµµhahi vijj±hi ceva pannarasadhammabhedena caraºena ca samann±gato.
Tapat²ti virocati. Jh±y² tapati br±hmaºoti kh²º±savabr±hmaºo duvidhena jh±nena
jh±yam±no tapati virocati. Tasmi½ pana khaºe k±lud±yitthero duvidhena jh±nena
jh±yam±no avid³re nisinno hoti. Buddho tapat²ti sabbaññubuddho virocati. Sabba-
maªgalag±th± kires±. Bh±tikar±j± kira eka½ p³ja½ k±retv± ±cariyaka½ ±ha– “t²hi
ratanehi amutta½ eka½ jayamaªgala½ vadath±”ti. So tepiµaka½ buddhavacana½
sammasitv± ima½ g±tha½ vadanto “div± tapati ±dicco”ti vatv± atthaªgamentassa
s³riyassa añjali½ paggaºhi. “Rattim±bh±ti candim±”ti, uµµhahantassa candassa
añjali½ paggaºhi. “Sannaddho khattiyo tapat²”ti rañño añjali½ paggaºhi. “Jh±y²
tapati br±hmaºo”ti bhikkhusaªghassa añjali½ paggaºhi. “Buddho tapati tejas±”ti
vatv± pana mah±cetiyassa añjali½ paggaºhi. Atha na½ r±j± “m± hattha½ ot±reh²”-
ti ukkhittasmi½yeva hatthe sahassa½ µhapesi. Ek±dasama½.

12. Sah±yakasuttavaººan±

246. Dv±dasame (2.0227) ciraratta½sametik±ti d²gharatta½ sa½sanditv±


sametv± µhitaladdhino. Te kira pañcaj±tisat±ni ekatova vicari½su. Sameti nesa½
saddhammoti id±ni imesa½ aya½ s±sanadhammo sa½sandati sameti. Dhamme
buddhappavediteti buddhena pavedite dhamme etesa½ s±sanadhammo sobha-
t²ti attho. Suvin²t± kappinen±ti attano upajjh±yena ariyappavedite dhamme suµµhu
vin²t±. Sesa½ sabbattha utt±namev±ti. Dv±dasama½.

Bhikkhusa½yuttavaººan± niµµhit±.

Iti s±ratthappak±siniy± sa½yuttanik±ya-aµµhakath±ya

Nid±navaggavaººan± niµµhit±.

You might also like